Jaunākais izdevums

Šodien ar «fintech» mēs parasti saprotam finanšu tehnoloģiju kopumu, kas raksturo strauji attīstošos finanšu pakalpojumu nozari 21. gadsimtā, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Kopš 21. gadsimta pirmās desmitgades beigām šī termina saturiskā ietilpība ir kļuvusi vēl plašāka, iekļaujot tajā tehnoloģiskās inovācijas finanšu sektorā, tostarp inovācijas finanšu prasmju apguvē un finanšu izglītībā, inovācijas banku pakalpojumos patērētājiem, inovācijas investīciju darbību veikšanā un, protams, arī visu, kas saistās ar kriptovalūtām.

Ja iespējami lakoniski mēģinātu pateikt, kā finanšu tehnoloģiju inovācijas ir ietekmējušas tradicionālo tirdzniecību, banku darbību, finanšu konsultācijas un finanšu produktus kā tādus, tad par to būtu jāsaka, ka tas ir apvērsums, kura rezultātā finanšu produkti un pakalpojumi, kuru pārvaldīšanai vēl relatīvi nesen tika uzturēta vesela finanšu institūciju un to filiāļu valstība ar pārdevējiem, produktu izplatītājiem un stacionārajiem datoriem kā neatņemamiem atribūtiem, ir aizvirzīti uz mobilajām ierīcēm, salīdzina eksperts.

Finanšu tehnoloģiju inovāciju ieviešana ir sava veida demokratizācijas process, kā rezultātā vesela virkne finanšu darbību un arī daļa no finanšu sistēmas funkcijām tiek atkarota no lielajām, tradicionāli ar finanšu jomu saistītajām institūcijām – bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, konsultāciju kompānijām utt., ļaujot šīs funkcijas pildīt alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, viņš piebilst.

Kopumā tam būtu jāceļ sistēmas darbības efektivitāte, nemazinot drošumu, uzskata J. Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā Latvijas FinTech uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedza 450 miljonus eiro, viena uzņēmuma apgrozījumam svārstoties no 6,4 tūkstošiem līdz pat 120 miljoniem eiro, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums.

Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli - vairāk nekā puse uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieku, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki.

"Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē FinTech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā," uzsver pētījuma autores, LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FinTech Latvijā – muskuļi, kas jāstiprina

Jānis Ozols, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Lendiscore” vadītājs, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā notiks finanšu tehnoloģijām un inovācijām veltīta konference PaymentConf 2020

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atklāj jaunu kopstrādes telpu

Db.lv, 30.09.2020

Reinis Rubenis, "Swedbank" vadītājs Latvijā, un Andris K. Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un priekšsēdētājs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo risinājumu izmantojumā patērētāju paradumi Latvijā ir tālu priekšā uzņēmumiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pilnībā ieviešot Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2), nākamā pusotra gada laikā ir gaidāmas lielas pārmaiņas finanšu tehnoloģiju jeb fintech pakalpojumu jomā. Runa nav tikai par bankām un par tehnoloģiju uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, bet par visplašāko uzņēmējdarbības loku, kam paveras jaunas iespējas ērtāk piekļūt starptautiskajiem tirgiem, veikt klientu autorizāciju un maksājumus. Šādas iespējas biznesam un patērētājiem, kuru piedāvājums un dažādība tuvākajā laikā paredzami vairosies, ir pieejamas jau pašlaik, tomēr fakti liecina, ka Latvijas patērētāji ir daudz aktīvāki digitālo risinājumu izmantošanā, bet Latvijas uzņēmumi tos savā darba ikdienā liek lietā ievērojami retāk. Tā ir neizmantota biznesa iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vēsturiskā Kimmel kvartāla attīstībai Rīgā piesaistīs pūļa finansējumu

Laura Mazbērziņa, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 31. maijā, tiks uzsākta finansējuma piesaistes kampaņa vēsturiskās alus darītavas «Kimmel» biznesa kvartāla attīstībai Rīgas centrā. Lai pilnveidotu arhitektūras konkursā izstrādātos attīstības projektus un refinansētu aizdevumu, pūļa finansēšanas platformā «EstateGuru» plānots piesaistīt finansējumu 600 000 eiro apmērā.

«Kimmel» kvartāls atrodas starp Stabu, Bruņinieku un Kr.Valdemāra ielām.

«Kimmel» kvartāla attīstība ir līdz šim lielākais komercprojekts Baltijas valstīs, kas tiek realizēts ar pūļa finansējuma atbalstu, biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Rupainis, «EstateGuru» biznesa attīstības vadītājs Latvijā. «EstateGuru» platformā šis ir otrais projekta posms, papildinot pirms pusotra gada jau piesaistītos 460 000 eiro, kas izlietoti attīstības projekta sagatavošanai un arhitektūras konkursa norisei.

Pēc pirmā projekta īstenošanas posma īpašuma kopējā vērtība ir ievērojami paaugstinājusies, norāda D. Rupainis, un tā turpinās pieaugt arī nākamajos etapos – līdztekus vēsturisko ēku saglabāšanai, projektu paredzēts attīstīt ievērojot BREEM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) sertifikāta standartus, radot mazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi objekta ekspluatācijā, veidojot mūsdienīgu biroju un konferenču kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konta atvēršana pieejama pilnībā digitalizēti

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka ieviesusi iespēju kļūt par bankas klientu, veicot visas nepieciešamās darbības pilnībā attālināti.

Šāds risinājums ieviests sadarbībā ar fintech partneri "Ondato" un ļauj veikt attālinātu klienta identifikāciju. Tas nozīmē, ka kļūt par bankas klientu vai pārvaldīt savus bankas pakalpojumus var atrodoties jebkurā vietā pasaulē, galvenais ir jābūt pasei vai ID kartei un e-parakstam vai Smart-ID.

"Šis ir vēl viens solis, kas apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par mūsu ikdienu," stāsta "Luminor" ikdienas pakalpojumu pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

"Luminor" pieredze rāda, ka jau šobrīd 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt digitālā vidē. Pieaug klientu aktivitāte internetbankā, izmantojot attālinātas konsultāciju iespējas, kā arī bankas aplikācijas lietošana mobilajos telefonos. Inovatīvu, digitālu risinājumu izstrāde un piedāvāšana klientiem ir viens no bankas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Visa atkal nopietni pievēršas arī Latvijai

Didzis Meļķis, 02.07.2018

Visa Europe riska kapitāla un jaunuzņēmumu nodaļas vadītājs Entonijs Krofērds (Anthony Craufurd)

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo maksājumu nākotne ir abonēšanas ekonomikā; pašreizējais jauninājums – bezkontakta maksājumi – strauji izplatās, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biznesa stratēģijas maiņa Visa Europe ir motivējusi atjaunoti pievērsties arī Latvijai, ieskaitot interesi par jaunuzņēmumu attīstību, saka Visa Europe riska kapitāla un jaunuzņēmumu nodaļas vadītājs Entonijs Krofērds (Anthony Craufurd). Visa Europe ir viena no atbalstītājām organizācijas Junior Achievement (JA) rīkotajam Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursam Europe Enterprise Challenge 2018, kura fināls norisinājās Rīgā.

Vēl pirms dažiem gadiem Visa karšu lietojums Latvijā ruka (DB 29.10.2014.), mazinot kompānijas interesi par šo tirgu, bet tas mainījās 2016. gadā, līdz ar 16,5 miljardu eiro vērto globālās Visa Inc. un Visa Europe apvienošanos. «No sākotnējā modeļa, kur Visa Europe piederēja bankām, vienotajā kompānijā tā ir biržā kotēts uzņēmums. Kad mūsu īpašnieces bija bankas, mums bija spēcīgs dzinulis atbalstīt tieši tās, bet tagad uzsvars ir uz kopējā Visa biznesa tīkla vērtības celšanu,» skaidro E. Krofērds. «Sanfrancisko kolēģiem jau ir ilga pieredze, investējot jaunuzņēmumos un partnerībās ar citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ar PayPal, kas ceļ kopējā tīkla iespējas un vērtību. Viņi ir mums, eiropiešiem, priekšā, un arī mūsu mērķis tagad ir aizvien vairāku pakalpojumu sniedzēju un lietotāju iesaiste Visa tīklojumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija SIA "Inbank Latvia" 2019. gadā sasniegusi augstākos finanšu rādītājus kopš uzņēmuma dibināšanas – pārdošanas apjomi pērn sasniedza 53 miljonus eiro, salīdzinot ar 42,3 miljoniem eiro 2018. gadā.

"Pērn "Inbank" divkāršoja savu tehnoloģiju un biznesa attīstības komandu, bet jau tagad redzam, ka ir vēl vairāk iespēju augt. Jaunajiem talantiem un asajiem prātiem, kuri vēlētos piedalīties inovatīvas bankas veidošanā, būtu jāmeklē darbs "Inbank"," aicina "Inbank Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Lediņš.

Gada laikā fintech uzņēmums ir sācis sadarbību ar "1a.lv", "K-Senukai", "Studio Moderna (Top Shop)", "Bite" un "OC Vision" ("Vision Express", "Optio", "Pasaules optika", "Vizionette") palīdzot sadarbības partneriem palielināt pārdošanas apjomus un nodrošinot vienkāršu un ātru preču nomaksas pakalpojumu to klientiem.

"Mūsu mērķis šogad ir turpināt pēdējos divos gados sasniegto izaugsmi, ar finanšu risinājumu izstrādi piesaistot arvien jaunus partnerus. Arī Latvijā jaunatvērtie Sotka un Asko mēbeļu interneta veikali ir mūsu partneri," norāda Ģ. Lediņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka Baltijā sadarbojas ar vienu no Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Nordigen, lai pārbaudītu Nordigen darījumu kategorizēšanas un klientu uzvedības analīzes iespējas, veicot šī risinājuma testēšanu.

2018. gadā ieviešot savu API platformu (lietojumprogrammu saskarne jeb Application Programming Interface) un izstrādātāju portālu, SEB ir viena no vadošajām bankām Open Banking infrastruktūras nodrošināšanā. Lai arī jaunā Eiropas Savienības direktīva par maksājumu pakalpojumiem (PSD2), kas regulē Open Banking darbību Eiropā, vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā, lielākā daļa uz inovāciju ieviešanu orientēto banku jau investē risinājumos un datu analītikā, kas radīs nākotnes vērtību saviem klientiem.

«Esam priecīgi par iespēju sadarboties ar SEB banku Baltijā un redzēt, kā mūsu risinājumu pārbauda nozares vadošie profesionāļi. SEB banka koncentrējas tikai uz produktiem, kas viņu klientiem sniedz vērtību. Varam droši teikt, ka visa Nordigen komanda atbalsta šos mērķus,» stāsta Rolands Mesters, Nordigen līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par nebanku kreditētāja DelfinGroup netiešo līdzīpašnieku kļuvusi Kesenfeldu ģimene

Db.lv, 07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru