Bankas

FKTK padomnieks: FinCEN varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret ABLV Bank

LETA, 17.02.2019

Jaunākais izdevums

Ja Latvijai izdotos pārliecināt ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu («FinCEN»), ka «ABLV Bank» akcionāri faktiski vairs finanšu sektorā nedarbojas un bankas likvidācija būs caurspīdīga, tad ASV puse varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret šo banku.

To raidījumam «Nekā personīga» pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš.

«FinCEN» pirms gada paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Tomēr «FinCEN» 2018.gada februārī publiskotais ziņojums bija tikai priekšlikums sankciju ieviešanai. Agrāk vai vēlāk organizācijai būs jāpieņem lēmums, sankcijas ieviest vai priekšlikumu tomēr atsaukt.

FKTK padomnieks Lagzdiņš raidījumam atzina, ka «FinCEN» varētu atsaukt savu priekšlikumu sankciju ieviešanai, ja Latvijas pusei šo ASV institūciju izdotos pārliecināt, ka «ABLV Bank» tiešām ir anulēta licence, akcionāri nekādā veidā nav transformējuši savus aktīvus, nav veidojuši jaunas institūcijas un pastarpināti neturpina darbu finanšu sektorā un dolāru maksājumu biznesā. «Es domāju, ka [tādā gadījumā] »FinCEN« būtu ļoti atsaucīgi un būtu ļoti priecīgi atsaukt šo viņu priekšlikumu,» raidījumam pauda Lagzdiņš.

«Nekā personīga» arī vēstīja, ka «FinCEN», piemēram, pirms dažiem gadiem atsaucis priekšlikumu par sankcijām pret kādu Andoras banku.

2015.gadā ASV finanšu institūcija publiskojusi ziņojumu par Andoras ceturto lielāko banku «Banca Privada d'Andorra», rosinot pret to ieviest sankcijas. ASV apgalvojusi, ka banku gadiem ilgi izmantojuši Venecuēlas politiķi un amatpersonas, lai slēptu un legalizētu vairāk nekā četrus miljardus ASV dolāru. Caur Andoras banku naudu atmazgājuši arī kukuļņēmēji no Krievijas un cilvēktirdzniecības grupējums no Ķīnas.

Nākamajā dienā pēc «FinCEN» ziņojuma Andoras valsts pārņēmusi banku, apcietinājusi tās vadītāju un atlaidusi citus direktorus. 12 mēnešu laikā pabeigts pēdējo septiņu gadu klientu un darījumu audits un ap 1000 klientu atzīti par aizdomīgiem. Labā bankas daļa pārdota investoram. Pēc tam «FinCEN» savu ziņojumu atsaucis, jo vairs nav pastāvējusi banka, pret ko sankcijas ieviest. Vairākiem desmitiem Andoras privātbankas klientu izvirzītas apsūdzības, bet bankas īpašnieki nesekmīgi vērsušies tiesā pret «FinCEN», vēstīja «Nekā personīga».

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iesaistītajām iestādēm līdz nākamās nedēļas trešdienai, 20.februārim, licis vienoties par «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu metodoloģiju.

Kā iepriekš pēc koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja premjers, līdz šim FKTK un Kontroles dienests nav varējuši šajā jautājumā vienoties, līdz ar to Latvija un mūsu sabiedrība zināmā mērā ir kā «ķīlnieki», jo šadā situācijā ir drauds nonākt «pelēkajā sarakstā», kas smagi iedragātu ekonomiku, skaidroja politiķis.

Kariņš atzina, ka jautājums par «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu metodoloģiju pašlaik ir svarīgākais «Moneyval» rekomendāciju kontekstā. Attiecībā uz pārējām rekomendācijām, valdības vadītājs pozitīvi vērtē, ka «kopumā viss virzās uz priekšu».

Vaicāts par uzticību abu institūciju atbildīgajām amatpersonām, viņš norādīja, ka jautājums nav par to, bet par nepieciešamību šīm iestādēm vienoties jeb par rezultātu.

Kā ziņots, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes 6.februārī Kariņš informēja, ka jaunās valdības pirmā Finanšu sektora attīstības padomes sēde tika veltīta Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijām, kuru īstenošana paredz izskaust Latvijā naudas atmazgāšanu.

Latvijai jāizpilda vairāk nekā 90 «Moneyval» ieteiktie pasākumi. Pēc Kariņa sacītā, Latvija ir apņēmusies ieviest rekomendācijas laikā, tomēr vēl nav atrisināts jautājums par «ABLV Bank» pašlikvidācijas metodoloģiju, proti, kā tiks pārbaudīta no bankas izmaksātās naudas izcelsme kreditoriem. Patlaban ar šo jautājumu nodarbojas gan FKTK, gan Kontroles dienests.

Kariņš sacīja, ka katrai iestādei ir atšķirīgs redzējums par to, kādai šai metodoloģajai vajadzētu būt, tāpēc FKTK un Kontroles dienestam tika dotas divas nedēļas laika, lai tās šo metodoloģiju savstarpēji saskaņotu. Bet, rēķinot no 6.februāra, pēc divām nedēļām metodoloģiju plānots skatīt Finanšu sektora attīstības padomes sēdē.

Vaicāts, vai metodoloģija būs jāsakņo arī ar starptautiskajiem partneriem, Kariņš atzina, ka tā būs jāsaskaņo ar ASV Valsts kasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV vēstniecība: FinCEN norobežojas no FKTK paustā par saskaņoto ABLV Bank likvidācijas modeli

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) norobežojas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paustā par saskaņoto «ABLV Bank» likvidācijas modeli, norādīja ASV vēstniecībā Latvijā.

Iepriekš FKTK stāstīja, ka pēc tikšanās ar FinCEN komisija neredz šķēršļus FKTK apstiprinātā «ABLV Bank» likvidācijas modeļa īstenošanā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāstīja, ka tikšanās laikā ar FinCEN tika detalizēti pārrunāts jau nākamais posms - kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. «Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies «ABLV Bank» kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai,» sacīja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Pēc tikšanās ar FinCEN neredzam šķēršļus ABLV Bank likvidācijas modeļa īstenošanā

Žanete Hāka, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN- Financial Crimes Enforcement Network) ielūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības un ekspertu delegācija pagājušajā nedēļā bija darba vizītē ASV un tikās ar FinCEN pārstāvjiem, informē FKTK.

Tikšanās notika, lai pārrunātu aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā un ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas procesa virzību FKTK uzraudzībā, t.sk. likvidatoru sagatavoto un FKTK padomes saskaņoto ABLV Bank klientu pārbaudes metodoloģiju.

ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas gaitā FKTK sadarbojas ar tiešās sadarbības iestādi ASV – FinCEN, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu par aktuālajiem pasākumiem, kā arī vienotos par virzību atbilstoši klientu pārbaudes metodoloģijas izstrādes un piemērošanas fāzēm.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta: «Mums ir bijusi informācijas apmaiņa par metodoloģijas izstrādes norisi jeb pirmo posmu, kurā bija jānodrošina atbilstība visu normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidošana šādas kontroles sistēmas īstenošanai. Šajā tikšanās reizē detalizēti pārrunājām jau nākamo posmu – kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies ABLV Bank kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Policijas sāktā resoriskā pārbaude par iespējamu naudas atmazgāšanu ABLV Bank pārtapusi kriminālprocesā

LETA, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) šovasar sākusi kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu nu jau likvidējamā «ABLV Bank».

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumā minētā par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām «ABLV Bank» VP februārī paziņoja, ka sākta resoriskā pārbaude.

Tagad kļuvis zināms, ka pārbaude pārtapusi kriminālprocesā. Šodien VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA pastāstīja, ka 3.jūlijā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļā sākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā.

«Kriminālprocess sākts saistībā ar to, ka 13.februārī plašsaziņas līdzekļos paziņots, ka »FinCEN« ir veicis pārbaudi un pēc tās rezultātiem sagatavoja ziņojumu par iespējamo »ABLV Bank« iesaisti noziegumu izdarīšanā,» norādīja VP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc «ABLV Bank» iesnieguma sākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sektoru

LETA, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvalde pēc likvidējamās «ABLV Bank» iesnieguma augustā sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju Latvijas finanšu sektorā, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš norādīja, ka iesniegumā minēti vairāki fakti, kurus bez kriminālprocesa sākšanas nav iespējams pārbaudīt.

VP priekšnieks gan uzsvēra, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām.

«ABLV Bank» sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka kriminālprocess sākts pēc bankas šā gada 14.februāra iesnieguma, kurā tā lūdza izmeklēt nepatiesu ziņu izplatīšanu par banku un Latvijas finanšu sistēmu. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 194.panta pirmās daļas - par juridiskās personas finanšu instrumentu laišanu apgrozībā, pirms juridiskā persona uzsākusi darbību vai bez likumā noteiktās finanšu instrumentu reģistrācijas, vai apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu par finanšu instrumentu laišanu publiskā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Spekulācijām par bankas kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.

Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori septembrī atguvuši aktīvus 23,802 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,625 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 6,295 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 4,865 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 17 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 103,937 miljonus eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi septembrī bija 2,665 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,559 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 471 tūkstotis eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 425 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 113 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgas komerctiesa pagarinājusi likvidējamajai «ABLV Bank» piederošās «ABLV Bank Luxembourg» aizsardzības statusu ar maksājumu ierobežojumiem par pieciem mēnešiem - līdz 2019.gada 4.jūlijam.

«Lūgums par aizsardzības mehānisma pagarināšanu Luksemburgas komerctiesā tika iesniegts, lai aizsargātu esošo noguldītāju intereses, kā arī lai dotu pietiekami daudz laika »Duet Group Limited« bankas iegādes pabeigšanai,» skaidroja «ABLV Bank».

Bankā atgādināja, ka 2019.gada 8.janvārī «ABLV Bank» un «Duet Group Limited» noslēdza līgumu par 100% «ABLV Bank Luxembourg» akciju iegādi, taču pirkuma darījums vēl ir jāapstiprina Luksemburgas finanšu uzraudzības iestādei «Commission de Surveillance du Secteur Financier» un Eiropas Centrālajai bankai.

«Ievērojot »Duet Group Limited« interesi par bankas aktuālo pakalpojumu klāstu un vēlmi nākotnē paplašināt savu darbību, puses ir apņēmušās pabeigt darījumu pēc iespējas ātrāk,» atzīmēja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju Syzygy Capital

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS «Syzygy Capital», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc «Firmas.lv» datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā «Syzygy Capital» iegrāmatota trešdien, 17.oktobrī.

«Syzygy Capital» valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Pāže, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Gajane Paplavska, bet padomes locekle Asja Berne.

Bernis aģentūrai LETA norādīja, ka ģimenes uzņēmums «Syzygy Capital» tiek veidots arī līdzīgu mērķi kā AS «ASG Resolution Capital», kas tika reģistrēta šogad jūlijā, proti, lai varētu efektīvāk plānot privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, tostarp tos restrukturizējot un optimizējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Valsts iestādēm iesniegti tūkstošiem bankas dokumentu

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidācijas procesa ietvaros turpinās kreditoru pārbaudes un aktīva sadarbība ar virkni iesaistīto institūciju, tostarp Finanšu izlūkošanas dienestu un tiesībsargājošajām iestādēm, dienestiem nododot tūkstošiem dokumentu, lai viestu skaidrību un pārbaudītu izteiktās aizdomas par bankas darbību,atzīmēja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš sacīja, ka banka reaģē un sniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem, izsniedzot nepieciešamos dokumentus un citu informāciju, tostarp par bankā pieņemtajiem lēmumiem.

«Tas ir mūsu pienākums. Esam ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību, izvērtējot visas publiski izteiktās aizdomas par iespējamajiem pārkāpumiem. Vai tādi ir bijuši, vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Esam atvērti sadarbībai un visa informācija tiek sniegta gan proaktīvi, gan reaģējot uz pieprasījumiem. Dokumentu skaits, kas nodots dažādām institūcijām, jau sasniedz vairākus tūkstošus,» teica Kovaļčuks.

Tāpat viņš norādīja, ka EY turpina kreditoru pārbaudes. Savukārt, komentējot Finanšu izlūkošanas dienesta iepriekš pausto, ka bankā iesaldēti apmēram 100 miljoni iespējami aizdomīgas naudas, Kovaļčuks norādīja, ka ar dienestu kopumā izveidojusies pragmatiska sadarbība - tās ietvaros ne tikai nodoti visi vēsturiskie dati par kreditoriem, bet arī tiek sniegta papildu informācija par bankas speciālistu veiktajām pārbaudēm. Par to, cik pamatotas bijušas kreditoru naudas iesaldēšanas, Kovaļčuks atteicās komentēt, norādot, ka tā ir Finanšu izlūkošanas dienesta funkcija veikt vai neveikt šādas darbības - pamatotību naudas iesaldēšanai pēc tam vērtē policija, bet pēc tam tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

Sandris Točs, speciāli DB, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mazinot turpmākos zaudējumus, ABLV banka Luksemburgā atbalsta likvidācijas uzsākšanu

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank Luxembourg» pieņēmusi lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, informēja bankas pārstāvji.

«ABLV Bank Luxembourg» darbojās no 2013.gada un tajā strādāja aptuveni 20 darbinieku.

Atbilstoši vietējam regulējumam, Luksemburgas finanšu uzraudzības iestāde «Commission de Surveillance du Secteur Financier» (CSSF) iesniegusi lūgumu Luksemburgas komerctiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu klientu un akcionāru intereses, kā arī ņemot vērā ievērojamos finansiālos zaudējumus ilgstošā periodā.

Paredzams, ka Luksemburgas komerctiesa lēmumu par iepriekš noteiktā aizsardzības mehānisma atcelšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un tā galvenajiem nosacījumiem pieņems līdz šī gada 2.jūlijam, informē , AS likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 447 miljoni eiro, kas ir 93% no kopumā izmaksājamās summas, pavēstīja bankas "Citadele", ar kuras starpniecību tiek veiktas izmaksas, valdes loceklis Kaspars Jansons.

Viņš norādīja, ka garantētās atlīdzības līdz šim saņēmuši apmēram 14 tūkstoši noguldītāju.

Vienlaikus Jansons sacīja, ka vēl garantētajā atlīdzībā jāizmaksā apmēram 30 miljoni eiro astoņiem tūkstošiem noguldītāju.

Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz atsevišķus drošības pasākumus un ceļošanas ierobežojumus, no 18.marta banka "Citadele" ir apturējusi pieteikumu pieņemšanu "ABLV Bank" valsts garantēto atlīdzību izmaksai privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, kā arī juridiskām personām, kuru pārstāvji nav Latvijas rezidenti.

No noguldītājiem, kas ir Latvijas rezidenti, pieteikumu pieņemšana notiek kā līdz šim.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023.gada 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā

LETA; Db.lv, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank".

"ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte sacīja, ka otrdien bankas telpās Skanstes ielā ieradās valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, taču bankas rīcībā nav informācijas, ar ko saistītas šīs darbības.

"Mūsu rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas, ar ko šīs darbības ir saistītas, taču jau iepriekš gan banka, gan tās akcionāri ir apliecinājuši, ka sadarbosies un jau sadarbojas ar visām institūcijām. Banka jau ir nodrošinājuši Finanšu izlūkošanas dienestam pilnu pieeju "ABLV Bank" vēsturiskajiem datiem, kā arī jau pērnā gada septembrī valsts institūcijām iesniedza tūkstošiem bankas dokumentu," sacīja Bunte.

Viņš arī piebilda, ka banka un tās akcionāri ir ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāts iesūdz FID vadītāju tiesā

Jānis Goldbergs, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Komentāri

Pievienot komentāru