Būve

FOTO: Atklāts jaunais kupols pār avarējušo Černobiļas AES

Zane Atlāce - Bistere, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Ukrainā oficiāli atklāts par lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais jaunais metāla kupols pār avarējušo Černobiļas atomelektrostacijas (AES) reaktoru.

Metāla sarkofāgs, kura uzstādīšana tika sākta 2012.gadā, bet izveide kopumā ilga vairāk nekā 20 gadu, ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986.gada katastrofas.

Kupola izveide izmaksāja 1,5 miljardus eiro. Izmaksas sedza Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izveidots īpašs fonds, kurā savas finanses ieguldīja kopumā 45 valstis. ERAB finansējums ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Tiek lēsts, ka metāla kupols kalpos vismaz 100 gadu. To būvēja Francijas kompāniju Vinci un Bouygues kopuzņēmums Novarka. Salīdzinājumam tiek ziņots, ka ar 108 metrus augsto kupolu varētu nosegt Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu.

Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja 1986.gada 26.aprīlī, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Īpaši smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva 2 eiro apmērā. Pašvaldība aicina autovadītājus neveidot drūzmu pie caurlaižu iegādes automātiem Priedainē, un caurlaides iegādāties elektroniski: portālā www.visitjurmala.lv, ar «Mobilly» vai «Citadele» aplikāciju starpniecību. Tāpat pastāv iespēja nodevu samaksāt caurlaižu iegādes automātos četrās vietās pilsētā: pie lielveikala «Rimi» Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Par caurlaidi varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Pieejamas arī ilgāka termiņa caurlaides: 7, 30, 90 dienām un visam periodam. Caurlaide transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām 7 dienām maksā 10 eiro, 30 – 31 eiro, 90 dienām 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām maksa par caurlaidi ir attiecīgi 12, 43, 110 un 213 eiro. Caurlaides iegādāties var www.epakalpojumi.jurmala.lv. Pārbaudīt caurlaides derīgumu var portālā www.jurmala.lv vai www.epakalpojumi.jurmala.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz Černobiļas katastrofas vietu plūst tūristu straumes

Lelde Petrāne, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas HBO seriāla Černobiļa (Chernobyl) panākumi raisījuši tūristu interesi par 1986. gada kodolavārijas vietu un tās apkārtni.

Aģentūra Reuters vēsta, ka ekskursija angļu valodā parasti maksā ap 100 ASV dolāriem no personas.

Šogad apritēja 33 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 tūkstoši cilvēku.

1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru