Finanses

FOTO: Ieskats finanšu forumā Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mainās - aizvien lielāku lomu spēlē ārpusbanku spēlētāji un citi finanšu risinājumi, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” atzina eksperti.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kaut arī izmērā ir salīdzinoši nelieli, veido lauvas tiesu no kopējā ekonomikas apjoma, tādēļ jāmeklē veidi, kā tiem attīstīties, ieguldīt inovācijās, lai veicinātu eksporta apjomus un dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Nereti šie uzņēmumi sastopas ar finansējuma pieejamības grūtībām, un nezina, kur vērsties finansējuma nepieciešamības gadījumā, turklāt, kā atzina konferences dalībnieki, bieži vien, saņemot bankas atteikumu, uzņēmējs netiek novirzīts pie finansējuma avotiem, kurus varētu aizņemties, tādēļ paliek esošajā attīstības stadijā un citur aizdevumu nemeklē.

Konferences laikā eksperti atzina, ka banku aizdevuma saņemšana kļuvusi sarežģītāka - process ir ilgāks, pakalpojums - dārgāks, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un bremzē to attīstību.

Patlaban aizvien pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums, tādēļ eksperti iesaka izmantot arī to, kā arī vērsties pēc iespējas vairāk finanšu institūcijās, lai saņemtu izdevīgāko piedāvājumu.

Ieskats konferencē - galerijā augstāk, bet plašāki secinājumi no konferences būs lasāmi otrdienas, 26.novembra, žurnālā Dienas Bizness!

Žurnālu meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas valstīs 12 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmumi visbiežāk izmanto Capitalia finansējumu apjomīgu pasūtījumu izpildīšanai, investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī naudas plūsmas uzlabošanai, ņemot vērā biznesa sezonalitāti.

Vidējā izsniegtā aizdevuma summa šogad ir 45 000 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu līdz 11 mēnešiem. Savukārt lielākais aizdevums 610 000 eiro apmērā šogad piešķirts nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam Latvijā. Visbiežāk uzņēmumi izmanto Capitalia sniegtos finansēšanas pakalpojumus papildu jau esošiem bankas ilgtermiņa aizdevumiem.

Capitalia klientu vidū šogad bijuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Avārijas Brigādes atrakciju parks, kas finansējumu piesaistīja uz 3 mēnešiem, lai pirms sezonas iegādātos papildu atrakcijas; Pharm&Med, kas ir pazīstamā LYL zīmola vitamīnu un uzturu bagātinātāju ražotājs un izplatītājs un kas ar Capitalia finansējuma palīdzību iegādājās izejvielas, lai palielinātu jauno produktu ražošanas un eksporta apjomus; vīna ražotājs Abavas Dārzi, ražošanas iekārtu izgatavotāji Peruza un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 2030.gadam jādubulto eksporta apjomi un jāpieckāršo investīciju apjomi

Žanete Hāka, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijai ir jāizvēlas starp diviem nākotnes scenārijiem - turpināt tā, kā mēs esam attīstījušies, vai veikt izmaiņas turpmākajā attīstībā, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Taču jāņem vērā nepatīkamas tendences - kopējā izaugsme un iedzīvotāju skaits samazinās, viņš uzsvēra, piebilstot, ka tādēļ ir jāskatās uz to, kā ekonomika mainīsies nākotnē un kas būtu jāmaina, kas būtu jādara citādāk, lai kardināli ko izmainītu.

Nākotnē Latviju sagaida neizbēgamais, viņš uzsvēra. Pirmkārt, dabspējīgo cilvēku skaits 2030.gadā būs zem viena miljona. Otrkārt, redzams, ka atalgojums 2030.gadā sasniegs 1800 eiro. Šajā gadījumā šis būs lielākais izaicinājums biznesam - kā sastrukturizēt to un nodrošināt finanšu rādītājus, ņemot šos faktorus.

Lai tiktu līdzi šai situācijai, būtisks ir eksports, kas ienes naudu valstī, ļaujot arī vietējā tirgū palielināt algas, kā arī investīciju veikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais statistiskais uzņēmējs Latvijā ir cilvēks - orķestris. Tas saistīts ar to, ka Latvijā ir daudz mikrouzņēmumu un vienam cilvēkam ir jāmāk paveikt pēc iespējas daudz, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle.

Latvijā kopumā strādā 191 tūkstotis uzņēmumu un komersantu. Lielākā daļa uzņēmēju darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, operācijās ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecībā, IKT, būvniecībā un citās nozarēs.

Secināts, ka 59% uzņēmumu ir mājaslapa. Lielākā daļa jeb 62,5% no viņiem izmanto domēnu “lv”, kas norāda uz digitālo patriotismu.

Veicot uzņēmēju pētījumu, izveidots Turības Biznesa indekss. Pētījumā aptaujāti 750 respondenti no visas Latvijas, un izlase veidota, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Lursoft un publiski pieejamās uzņēmumu datu bāzes. Tika mēģināts noskaidrot, kā Latvijas uzņēmumi saskata iespēju strādāt Latvijā, uzdodot jautājumus, un saņemot viņu vērtējumu par katru no šīm jomām no 100 līdz -100 punktiem. Tādējādi noteiktas jomas, kuras uzņēmēji novērtējuši vissliktāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% uzņēmēju nav apmierināti ar finansējuma noformēšanas procesu, tādējādi aizdevējiem būtu jādomā, kā to padarīt vienkāršāku, tad arī pieprasījums varētu būt augstāks, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja SIA “Altero” līdzdibinātājs Artūrs Kostins.

54% uzņēmēju uzskata, ka finansējuma noformēšana ir laikietilpīga, 16% - sarežģīta, 14% - ātra, bet 16% uzskata, ka tā ir ērta.

Altero veiktais pētījums uzrāda, ka 61% uzņēmēju pēc finansējuma saņemšanas pirmajā reizē nav mainījuši finansējuma partneri, kaut arī dažkārt ik pa laikam, mainoties gan tirgum, gan konkrētā uzņēmuma finansiālajai situācijai, vajadzētu salīdzināt finansējuma veidus, vai nav pieejams lētāks finansējums. 14% mainījuši vienreiz, 10% - divas reizes, bet 13% - vairākas reizes.

58% uzņēmēju atbildējuši, ka neapzinās vajadzību vai nevēlas finansējumu. Tas ir interesanti, jo jautājums, vai bizness nespēj ģenerēt vairāk naudas vai arī tas ir pārāk sarežģīti un uzņēmumi nevēlas tērēt laiku, uzsvēra A. Kostins. 26% aptaujā atbildējuši, ka tuvākā gada laikā nebūs nepieciešams finansējums, 32% - nezina, vai būs nepieciešams. 19% būs nepieciešams finansējums, bet 23% visdrīzāk būs nepieciešams finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ieviestās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības un sankcijas ir padarījušas sarežģītāku uzņēmumu sadarbību ar bankām, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

Kā liecina LTRK veiktā biedru aptauja, uzņēmumu sadarbība ar finanšu institūcijām prasa ilgāku laiku, procesa laikā tiek prasīts vairāk dokumentu un tas ir dārgāk, process ir palēninājies.

Investīciju lēmumi netiek pieņemti ātri, taču zināma ekspektācija, cik raiti vajadzētu notikt procesam, tomēr pastāv, uzsvēra K. Zariņa.

47% uzņēmēju izjūt, ka naudas atmāzgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību dēļ komercbankām ir jāsniedz plašāka un detalizētāka informācija par uzņēmuma komercdarbību un darījumiem. 24% atbildējuši, ka drīzāk piekrīt šim apgalvojumam, 11% - drīzāk nepiekrīt, bet 6% - nepiekrīt.

53% uzņēmumu pamanījuši, ka komercbanku pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki, bet 29% - drīzāk piekrīt šim apgalvojumam. Tikai 3% cenu pieaugumu neizjūt, bet 5% drīzāk nepiekrīt, ka cenas augušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansējuma tirgū ir gan nauda, gan liela piesardzība

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija finansējuma tirgū patlaban ir pretrunīga - no vienas puses, finansējuma ir daudz, arī instrumentu ir daudz, taču, no otras puses, tirgū valda piesardzība.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

Pretēji nereti izskanējušajām runām, nosacījumi kreditēšanai bankās pēdējā gada laikā nav īpaši mainījušies, un banku kredīts ir instruments ar mazāku risku nekā savs kapitāls, mezanīna finansējums vai fondu investīcijas, atzina Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča.

Bankas minētie nosacījumi ir uzņēmuma izaugsme, stabilitāte, kapitāla pietiekamība. Maziem uzņēmumiem, un protams, specifiskām nozarēm, svarīgi zināt, kādas ir prognozes tālākai attīstībai, viņa piebilda, uzsverot, ka bankas pirmā funkcija ir nodrošināt, ka noguldītāju nauda ir droša, tādēļ tā ir piesardzīga, un riskantākiem uzņēmumiem ir domāti citi finanšu tirgus dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Davosas forums no ietekmīgo un vareno "tusiņa" izaudzis jēgpilnā pasākumā

LETA--AFP, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Davosā par lielām pārmaiņām uz draudošas uzticības krīzes fona

Jānis Šķupelis, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazinājies uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, audzis noraidīto kredītu pieteikumu īpatsvars

Žanete Hāka, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru