Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" jaunas picērijas izveidē tirdzniecības centrā "Teika Plaza" investējis 250 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Picērijas platība ir teju 330 kvadrātmetru un tajā pieejamas 94 sēdvietas. Vasaras sezonā plānots atvērt āra terasi ar papildu galdiņiem.

Līdz ar jaunās picērijas atklāšanu "Tiamo grupas" vadībā Latvijā ir 20 zīmola "Čili Pizza" picērijas.

"Tiamo grupa" 2023.gadā strādāja ar 19,813 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,8 reizes un bija 158 574 eiro.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).

"Tiamo grupā" ietilpst "Čili pizza" picērijas, kā arī restorāni "MO Liepāja", "Olive", "Čello" un "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte caffe", "Teātra kafejnīca", klubs un pludmales bārs "Cukurfabrik" Liepājā, kafejnīca "O!Bistro", "Pizzarella" un bērnudārzu un skolu ēdinātājs Liepājā "Māras Lācis". "Tiamo grupa" ir īpašniece arī nekustamā īpašuma pārvaldītājam SIA "Jūrmalas parks".“Tiamo grupa” investē 250 000 eiro un atver jaunu “Čili Pizza” tirdzniecības centrā “Teika Plaza”

Viesmīlības uzņēmums Tiamo grupa atvēris renovētu picēriju Čili Pizza iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Alfa”, Rīgā.

Patlaban tā ir ietilpīgākā Čili Pizza Latvijā – picērijā ir 166 sēdvietas. Picērijā investēti 250 000 eiro, un interjerā iekļauti Marokas dizaina elementi.

Plašajās telpās ar terasi izvietoti 43 galdiņi. Kopumā Tiamo grupai ir 19 picērijas Čili Pizza visā Latvijā.

Šogad uzņēmums plāno pārsniegt 20 miljonu eiro (neto) apgrozījumu. Plānots atjaunot vairāku picēriju interjeru, un uzņēmums strādā pie jaunu picēriju lokāciju izvērtēšanas.

2023. gadā “Tiamo grupa” sasniegusi teju 20 miljonu eiro apgrozījumu (neto), un tas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē.

Uzņēmumā ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello”, suši bārs “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī silto pusdienu un uzkodu vieta “Pizzarella” un “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. No 2024. gada jūnija “Tiamo grupā” ietilpst arī ēdināšanas pakalpojumu serviss “Māras Lācis”, “Kūp BBQ” un kafejnīcas “O!Bistro”, kā arī “"#garšoēst".

Vviens no Kurzemes vadošajiem uzņēmumiem SIA “Māras Lācis”, kur ietilpst zīmola “O!Bistro” ēdināšanas vietas, pievienojās vienam no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā “Tiamo grupai”.

Līdz ar apvienošanos “Tiamo grupā” būs vairāk nekā 800 darbinieku.

SIA “Māras Lācis” darbojas kopš 1995. gada. Uzņēmuma pamata nodarbošanās ir ēdināšanas pakalpojumi skolās un bērnudārzos, banketi un izbraukuma tirdzniecība, tāpat atvērtas vairākas kafejnīcas Liepājā, Priekulē un Saldū. Pērn uzņēmums strādājis ar gandrīz 2 miljonu eiro (neto) apgrozījumu.

“Ģimenes uzņēmums bija sasniedzis attīstības posmu, kad bija nepieciešams straujš lēciens un papildu jauda, tādēļ pieņēmu lēmumu nodot to drošās rokās – “Tiamo grupai”, kam, tāpat kā uzņēmumam “Māras Lācis”, ir spēcīgas Liepājas saknes. Dalīsimies ar labāko praksi un arī paši mācīsimies no “Tiamo grupas”. Apvienojot spēkus, kopā varēsim paveikt vairāk,” saka Madars Markus - Narvils, līdzšinējais SIA “Māras Lācis” vadītājs.

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" jaunas picērijas izveidē tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" investējis vairāk nekā 250 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Picērija aizņem gandrīz 400 kvadrātmetru platību, nodrošinot 108 sēdvietas. Vasaras sezonā plānots atvērt arī āra terasi, norāda uzņēmumā.

Patlaban Latvijā darbojas 19 "Čili pizza" picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Nākamā gada pirmajā pusē uzņēmums plāno atvērt vēl vienu "Čili pizza" picēriju iepirkšanās centrā "Teika Plaza".

"Tiamo grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 19,813 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,8 reizes un bija 158 574 eiro.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa atvēris vēl vienu kafejnīcu O!Bistro Rīgā, “Mūkusalas biroju” ēkā, Bieķensalas ielā.

Rudenī Tiamo grupa plāno atklāt līdz šim lielāko O!Bistro Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Āzenes ielā.

Kafejnīca O!Bistro Bieķensalas ielā piemērota “Mūkusalas biroju” darbinieku vajadzībām, piedāvājot pusdienas, kā arī uzkodas dažādiem pasākumiem, konferencēm un citiem notikumiem. Kafejnīcas sienas rotā Kiwie Studio veidotie grafiti, un pavisam drīz apmeklētājiem būs iespēja pusdienot āra terasē.

“Latvijā arvien pieaug pieprasījums pēc siltām, sabalansētām un daudzveidīgām pusdienām, tāpēc turpinām attīstīt kafejnīcu O!Bistro tīklu. Rīgā izvēlamies lokācijas blakus birojiem, augstskolām un daudzdzīvokļu ēkām,” saka Toms Zukulis, Tiamo grupas valdes priekšsēdētājs.

Kvalificētu pavāru un zāles darbinieku piesaiste ēdināšanas nozarē Latvijā kļūst arvien sarežģītāka, sacīja picērijas "Čili pizza" pārvaldītāja SIA "Tiamo grupa" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ēdināšanas nozarē patlaban ir darbaspēka trūkums, tādēļ ikdienas darbību vairs gandrīz nav iespējams nodrošināt bez ārvalstu darbinieku iesaistes.

Vienlaikus klientu gaidas ir kļuvušas augstākas, jo klienti sagaida ne vien kvalitatīvu ēdienu, bet arī ātru un profesionālu apkalpošanu, digitālus risinājumus ērtākai pasūtījumu veikšanai, kā arī pievienoto vērtību - veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus.

Zukulis prognozēja, ka tuvākajos gados ēdināšanas nozare kļūs arvien digitālāka, jo plašāk tiks izmantota datu analītika un automatizēti risinājumi, kā arī mākslīgais intelekts ieņems arvien nozīmīgāku lomu. Tas ļaušot labāk prognozēt klientu paradumus, uzlabot resursu izmantošanu un sniegt personalizētākus pakalpojumus.

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" investējis 200 000 eiro jaunas "O!Bistro" kafejnīcas izveidē Liepājā, Rakstvežu ielā, bijušajā policijas ēkā, blakus Liepājas Pētertirgum.

Jaunajā 150 kvadrātmetru kafejnīcā ir ap 60 sēdvietu, kā arī iekārtota āra terase tirgus pagalmā.

Rakstvežu ielas “O!Bistro” atrodas vēsturiskajā, arhitekta Paula Maksa Berči 1885. gadā projektētajā policijas ēkā. Savukārt kafejnīcas klasisko, askētisko interjeru papildinājuši grafiti mākslinieka Elementton zīmējumi.

“Ņemot vērā pieprasījumu pēc siltām pusdienām, nolēmām atvērt “O!Bistro” Liepājas centrā. “O!Bistro” kafejnīcā ir iespēja pasūtīt veselīgas un sātīgas pusdienas no augstvērtīgiem produktiem – bez mazvērtīgajiem taukiem. Tāpat liela nozīme ir vietai – mums ir liels prieks, ka varēsim strādāt vēsturiski skaistā, renovētā un funkcionālā ēkā,” saka Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs. “Saskatām zīmola O!Bistro potenciālu, tādēļ plānojam atklāt jaunus “O!Bistro” arī citās pilsētās.”

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Ne visi ar bankām saistītie procesi tiek kategorizēti kā banku un finanšu pakalpojumi. Atrodoties starptautiskā biznesa centrā Jaunās Teikas rajonā, DNB Bank ASA Latvijas filiāle jau vairāk nekā desmit gadus ir Norvēģijas lielākās finanšu grupas sastāvdaļa. Taču DNB Latvijas stāsts ir īpašs – Rīgas birojs nesniedz tradicionālos finanšu pakalpojumus un tam nav klientu Latvijā. Tā vietā tas sniedz augsta līmeņa atbalsta pakalpojumus un būtiskas back-office funkcijas mātes uzņēmumam Norvēģijā un tā filiālēm visā pasaulē.

Foto: DNB birojs, foto: Colliers

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā atvēris lielāko zīmola “O!Bistro” kafejnīcu ar gandrīz 200 sēdvietām.

Līdz gada beigām kopējās “Tiamo grupas” investīcijas šajā kafejnīcā varētu sasniegt 300 000 eiro, attīstot konditorejas cehu un pilnveidojot ēdamtelpu.

Kafejnīca RTU telpās ir sestā un lielākā no zīmola “O!Bistro” kafejnīcām.

RTU rektors Tālis Juhna uzskata, ka līdz ar jaunās kafejnīcas atvēršanu universitātes studentu pilsētiņa kļūs vēl mājīgāka un draudzīga: “Mums ir svarīgi, lai studenti un kolēģi universitātē justos kā mājās. Tāpēc, attīstot RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā, domājam par to, lai šeit būtu pieejamas gan modernas laboratorijas un mūsdienīgas telpas studijām un darbam, gan arī omulīgas vietas, kur atpūsieties, satikt studiju biedrus, kolēģus un baudīt veselīgas maltītes. Esmu pārliecināts, ka jaunā kafejnīca noteikti kļūs par šādu vietu.”

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Aizvadītajā nedēļas nogalē tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisinājās “Cits Bazārs” ziemā, ko rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”.

Pasākumā vienuviet pulcējās 270 skolēnu mācību uzņēmumu komandas no visas Latvijas, piedāvājot produktus - no izglītojošām galda spēlēm līdz dabīgai kosmētikai un oriģināliem interjera priekšmetiem. Pasākumam noslēdzoties, noskaidroti labākie jaunie uzņēmēji deviņās kategorijās.Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes.

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu SMU “Poliplay”, kuru izglītojošā spēle palīdz apgūt vairāk par Eiropas ģeogrāfiju, kultūru un politiku. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU “Royal ornaments” no Madonas pilsētas vidusskolas, kuru produkts ir ar samtu apvilkti oriģināli rotājumi.