Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Mazajiem alkohola ražotājiem ir divu veidu licences – ražošanas apjomam līdz tūkstoš litriem vai līdz 15 tūkstošiem litru gadā. Līgatnes vīna darītavai ir licence, kas ļauj ražot 15 tūkstošus litru. Pa šiem desmit gadiem mazie alkohola ražotāji ir savairojušies – tādu ir vairāk nekā simts, un tirgus ir piesātināts. Vietējā tirgū ir ļoti grūti kaut ko pārdot, tāpēc ir jāspēj atšķirties no citiem – gan ar garšām, gan ar savām vērtībām. Esmu izdzīvojis visus etapus. Labi, ka Latvijā ir Vīndaru biedrība, kurā ir apvienojušies teju visi mazie ražotāji. Sabiedrībā ir priekšstats, ka ražot alkoholu ir slikti. Līgatnes vīna darītava daudz strādā pie dzērienu garšām un smaržām. Alkohols ir līdzeklis, lai tās iekonservētu. Līdzīgi kā kosmētikas ražošanā tiek izmantots alkohols. Mēs vēlamies pārdot dažādas garšas un smaržas – tas ir virziens, kurā mēs ejam. Par pamatu tiek ņemtas Latvijas ogas, kuras aug mūsu mežos, purvos, izaudzētas dārzos. Lai iegūtu pareizo garšu un smaržu, ir ļoti svarīgi īstajā brīdī ogu noraut no zara. Tāpat, lai saglabātu īstās garšas, dzēriens ir jāpasniedz pareizajā temperatūrā. Piemēram, aveņu vīns vislabāk garšos atdzesēts – 14 grādos. Līgatnes vīna darītavas brūvētie dzērieni ir radīti baudīšanai. Tā varētu būt mūsu niša tirgū, ar kuru mēs atšķiramies no pārējiem dzērienu ražotājiem.

Cik dažādas garšas ir jūsu produktu portfelī?

Mūsu portfelis ir paliels, kopumā kādas astoņdesmit garšas. Vīniem šobrīd ir kādas divdesmit dažādas garšas. Sākām ar saldo deserta aveņu vīnu. Ar to arī plūcām pirmos laurus – 2012. gadā ieguvām Zelta medaļu Latvijas vīndaru konkursā. Tas man bija liels pārsteigums. Otra pamatgarša bija upeņu, no šīm ogām mēs ražojam pussauso vīnu. Šim vīnam ir ļoti plaša mērķauditorija, īpaši, kad tuvojas Ziemassvētki, jo no upenēm top karstvīns. No rabarberiem mēs ražojam baltvīnu, kas labi sader ar zivju ēdieniem. Tās bija trīs pirmās garšas, kas tiek piedāvātas plašākai auditorijai.

Kur jūs apguvāt vīna darīšanas prasmes? Vai biznesā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi?

Pirms vīna darītavas izveidošanas man piederēja liela kokapstrādes ražotne. 2008. gadā, kad piedzīvojām finanšu krīzi, kas kokapstrādes uzņēmumiem jau sākās 2005. un 2006. gadā, pienāca brīdis, kad es sāku padziļināti interesēties par vīna darīšanu. Kad devos uz nozares izstādēm ārvalstīs, piestāju pie mazajām vīna darītavām un centos nogaršot dzērienus, kādus Latvijā tobrīd nevarēja nopirkt. Vācijā un Austrijā garšīgu dzērienu piedāvājums bija ļoti liels, es pagaršoju plūmju šņabīti, dzērienus no ķiršiem un aprikozēm. Atklāt dažādas garšas bija īsts baudījums, manai dvēselei kaut kas ļoti tuvs. Es vēlējos izzināt, kā šīs dažādās garšas var iedabūt pudelē.

Visu rakstu lasiet 22.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 22.12.2020

Dalies ar šo rakstu

2020. gada nozīmīgākie notikumi pārsvarā nozaru ir bijuši abi ārkārtas stāvokļi, kuri būtiski ietekmējuši uzņēmējdarbību.

Covid-19 krīze, saspīlējums, kas saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – šie ir daži no faktoriem, kas ietekmēja 2020. gada finanšu datus Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs.

Lasi žurnāla #DienasBizness 22. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gada sasniegumi uz 2019. gada fona
  • gada griezumā - bezprecedenta gads arī biznesam
  • izejvielas - rēķins pandēmijā pat lielāks
  • finanses - dažiem šogad arī rekordpeļņas
  • Altero.lv statistika - kreditēšana stabilizējas
  • Mogo Finance - auto finansēšana liecina par cilvēku cerībām
  • dzīvesstils - garšu un sajūtu simfonijas diriģents Līgatnes vīna darītavā
  • sadarbībā ar DB Konferences - zem viena jumta elektrība, gāze, ūdeņradis un degviela
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Plaude, finanšu investīciju fonda Lawrence Asset Management izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru