Jaunākais izdevums

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Laika kapsulā tika ievietots vēstījums, būves pamatos simboliski iemūrējot liecības no šodienas un vērtības, ko projekta īstenotāji vēl nākotnes paaudzēm. Uzsverot Rail Baltica nacionālo nozīmi Latvijas attīstībai, kapsulā tika ielikts arī Latvijas karogs, tāpat Latvijas Bankas kolekcijas monēta “Augšup”, Rail Baltica projektēšanas vadlīnijas, Ukrainas karogs, aero foto no būvdarbu sākšanas brīža 2021.gada vasarā un šī gada decembra.

Kapsula ievietota vienā no estakādes balstiem, kas turēs virs autoceļa paceltu sliežu ceļu. Arī dzelzceļa stacijas pamati un bagāžas tunelis uz nākotnes lidostas Rīga termināli ir aktīvā darbu procesā un būs galvenās darba prioritātes 2023. gadam.

Pie lidostas top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pati stacijas ēka iespaidīgi pacelsies virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva.

Šī Rail Baltica posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē. Rail Baltica dos attīstības impulsu Latvijai kopumā, tostarp lidostai, kura kontekstā ar gaidāmo Rail Baltica staciju un trasi, izstrādājusi vērienīgu attīstības stratēģiju savai teritorijai.

Vispirms tiek būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve un sliežu būvniecība.

Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar Rail Baltica starptautisko ātrvilcienu, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu. Ik pēc 15 minūtēm plānots nodrošināt dzelzceļa satiksmi ar ērtām pārsēšanās vietām, savienojot lidostu ar citām reģionālajām stacijām un Rīgas centru.

Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūves pasūtītājs ir Eiropas Dzelzceļa līnijas, būvnieks - pilnsabiedrība B.S.L. Infra. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā, AS LNK Industries.

Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 21.oktobrī parakstīts jauns dzelzceļa projekta "Rail Baltica" finansēšanas līgums par vairāk nekā 353 miljoniem eiro, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Kopējais budžets līgumā ir 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni jeb maksimāli 85%, savukārt atlikušo finansējumu nodrošinās trīs Baltijas valstis.

Līgumu parakstīja CINEA, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija un "RB Rail".

Finansējuma līgums paredz atlikušo "Rail Baltica" pamattrases posmu projektēšanu Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība, informē RB Rail AS.

"Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa - Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu," sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības darbiem, pilnsabiedrība "BeReRix" sākusi bijušā tirdzniecības un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" nojaukšanu Prāgas ielā 2, informēj "BeReRix" pārstāvji.

Ēkas nojaukšana sākta 11.jūlija pēcpusdienā, uzreiz pēc tramvaju kontakttīkla demontēšanas un teritorijas ierobežošanas darbiem. Infrastruktūras demontāžas laikā Prāgas ielā gājēju plūsma tiks organizēta pa vienu ielas pusi, bet sabiedriskā transporta kustība būs mainīta pirmo divu nedēļu laikā. Demontāžas darbi ilgs līdz šī gada septembra vidum.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" izbūves darbi veiksmīgi turpinās, un pirmdien tiek nojaukts pēdējais šķērslis, lai "Rail Baltica" Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves Dienvidu puses būvdarbi notiktu pilnā apjomā - no dzelzceļa uzbēruma Daugavas krastmalā līdz Lāčplēša ielas pārvadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica elektrifikācijas iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs apvienības

Db.lv, 04.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos trešdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Laika kapsulu pērn 21.septembrī, Eiropas dzelzceļa dienā, sagatavoja Baltijas satiksmes ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm.

Vēstījums pauž, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu.

Kapsulā ievietots arī pilnsabiedrības "BeReRix" vēstījums, 20.jūlija avīze "Diena", kā arī "Rail Baltica" organizētā bērnu konkursa uzvarētāju zīmējumi, kuros vizualizētas bērnu prognozes, kā izskatīsies "Rail Baltica" vilciens Rīgā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.

Satiksme pa visu 870 kilometrus garo dzelzceļa līniju netiks atklāta vienlaicīgi visā garumā un konkrētā datumā, bet tas notiks secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.

Viens no pirmajiem atklātajiem posmiem varētu būt Rīga-Kauņa. Lietuvā no Kauņas līdz Polijas robežai jau ir izbūvēta "Rail Baltica" trase, taču tā neatbilst tehniskajiem parametriem, tāpēc tiks būvēta jauna trase.

Savukārt Igaunijas virzienā sākotnēji tiks izbūvēts posms no Pērnavas līdz Tallinai un savienojums ar Tallinas ostu, bet pēc tam notiks posma no Pērnavas līdz Rīgai būvniecība.

Patlaban visi "Rail Baltica" būvdarbi notiek bez būtiskām nobīdēm no laika grafika, vienlaikus atzīstot, ka kara Ukrainā ietekmē reizēm novērojama materiālu cenu palielināšanās un piegādes problēmas, norādīja A.Driksna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltijas valstīm jāizstrādā plāns dzelzceļa sliežu tīkla pārveidošanai atbilstoši Eiropas standartiem

LETA, 05.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm līdz 2025.-2026.gadam būs jāizstrādā plāns, lai Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, pirmdien nolēmuši Eiropas Savienības (ES) transporta ministri, informēja Latvijas Satiksmes ministrijā (SM).

Diskutējot par dzelzceļa kā nozīmīga un videi draudzīga transporta veida attīstību, ES valstu transporta ministri Briselē vienojās, ka ikvienai dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, līdz 2025.-2026.gadam jāizstrādā tā pārveidošanas plāns.

Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kurās līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 milimetru platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 milimetru, kāds būs arī jaunajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstība paredz, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekļauta jaunajā Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridorā, kas ļaus eksportētājiem daudz ērtākā veidā nogādāt preces uz Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstīm, norāda SM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā IKT nozare jau šodien var veicināt zaļo revolūciju?

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Baltijas reģionā, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 20.jūnijā atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 946 tūkstošu eiro apmērā no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem gājēju un velosipēdistu tiltam pāri Kīleveina grāvim.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem.

Vēlas veidot gājēju un velosipēdu tiltu pie LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta...

Tāpat Torņakalna teritorijā nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, kas tiks risināts savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji.

Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam - līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu.

Tā trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru