Mežsaimniecība

FOTO: Sakoptākais mežs finālisti - no Viļakas, Kuldīgas un Limbažu novada

Zane Atlāce - Bistere, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursā par "Sakoptākā meža" godalgu cīnīsies saimniecības "Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada, saimniecības "Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības "Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada.

"Ikviens no īpašniekiem, ko šogad konkursa laikā satikām, ir atšķirīgs, taču visi redzētie meži var kalpot kā labi piemēri citiem mežu apsaimniekotājiem. Mežu apsaimniekošana ir ļoti smags darbs, bet rezultāts, ko mēs redzējām, ir ļoti labs. Šādi apsaimniekoti īpašumi noteikti var iedvesmot citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Labo stāstu nekad nevar būt par daudz, tāpēc jāturpina runāt par saimniekiem, kas rūpējas par saviem īpašumiem un domā par ilgtspējīgu saimniekošanu," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Šogad starp konkursa dalībniekiem varēja novērot to, ka katrs no viņiem pielieto citas apsaimniekošanas metodes. Tas mudina domāt, ka labi apsaimniekotam mežam nav vienotas definīcijas. Mežā var saimniekot dažādi un tajā pašā laikā ilgtspējīgi.

Konkursa trīs finālistus saista vēl kāda iezīme - katrs no viņiem savā īpašumā lielu uzmanību pievērsis tieši skujkokiem.

Piemēram, īpašuma "Druvas" saimniekam Aivaram Vanagam skujkoki ir viena no kaislībām. Tāpēc viņa mežā redzami dažādi egļu paveidi, kuru kopšana balstās uz vairāk nekā 30 gadu pieredzi un zināšanām, kas iegūtas no zinātniskajiem pētījumiem. Ilgas Sedliņas īpašumā "Bērzkalni" liela uzmanība pievērsta priežu jaunaudzēm, kas saimniecei arī sagādā lielāko lepnumu. Turklāt Ilga, lai pēc iespējas prasmīgāk saimniekotu savā mežā, regulāri apmeklē arī dažādas lekcijas un seminārus. Savukārt Staņislavs Salmanis savā īpašumā "Aizvēji" praktizē īpašu egļu atzarošanas metodi. Pēc konsultanta ieteikumiem, ir atzarota teju katra īpašumā atrodamā egle. To, kāds būs rezultāts, varēs novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem, taču jau tagad iespējams novērtēt īpašnieka rūpes sava meža apsaimniekošanu. Īpašumā ir rūpīgi izveidotas takas un aprūpēts katrs koks.

Kopumā konkursā tika saņemti 17 pieteikumi no Ozolnieku, Viļakas, Aizputes, Limbažu, Rēzeknes, Madonas, Baldones, Kuldīgas, Tukuma, Vecumnieku, Vecpiebalgas, Smiltenes, Ērgļu un Alūksnes novadiem. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti seši meža īpašumi, kurus žūrijas locekļi devās vērtēt klātienē.

Konkursa pirmās vietas un balvas "Par ilgtspējīgu saimniekošanu" ieguvējs tiks nosaukts Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" apbalvošanas ceremonijas laikā š.g. 4. decembrī kultūras centrā "Ziemeļblāzma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru