«Esam starpstadijā – ir parādījušies ārējie klienti, strādājam ar citiem pasūtītājiem, taču daļa no administratīvās puses mūs joprojām cieši saista ar banku»
Tā intervijā DB atzīst Edgars Miļūns, likvidējamās ABLV Bank grupā ietilpstošās SIA Pillar Management izpilddirektors, AS New Hanza Capital valdes priekšsēdētājs. Jāatgādina, ka tieši pirms gada nogranda ziņa par ABLV bankas likvidāciju, raisot neziņu arī par tās lielo nekustamā īpašuma «saimniecību» un iecerēto New Hanza teritorijas attīstību Rīgas centrā.
Fragments no intervijas, kas publicēta 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness:
Kā pabeidzāt 2018. gadu?
Ņemot vērā februāra notikumus un to sekas, teiktu, ka gadu beidzām ļoti labi. Pillar grupa ietver sevī pilnu nekustamā īpašuma attīstīšanas ciklu. Sākotnēji tā apkalpoja pamatā vienu pasūtītāju un, protams, līdz ar tā grūtībām mūsu ikdiena būtiski mainījās.
Pagājušā gada februārī bijām uzņēmuši pieklājīgu ātrumu, bijām plānojuši vienlaikus attīstīt teju pusi pilsētas – būvēt muzeju, skolu, atjaunot vēsturisko Rīgas preču staciju, izveidot infrastruktūru, dzīvojamās mājas, biroju centrus. Tas viss apstājās. Drīz nācās apjaust jaunu realitāti un pārveidoties. Šis process turpinās, esam šo ceļu sākuši iet veiksmīgi – mums jau ir ārējie būvniecības darbu pasūtījumi, grupai tie ir nozīmīgi. Notiek pārrunas arī par projektēšanu un projektu vadības pakalpojumiem. Principā esam atraduši alternatīvu pasūtītāju loku; ārējie pasūtītāji ir sapratuši, ka mums ir gan resursi, lai darbotos nekustamā īpašuma laukā, gan kompetence.
New Hanza Capital (NHC) gadījumā ir nedaudz cits stāsts – visi īpašumi ir pašpietiekami, vieniem attīstības potenciāls ir lielāks, citiem – mazāks, taču jebkurā gadījumā īpašumu portfelis ir gatavs produkts, kas pilnvērtīgi strādā.
Vai Pillar turpina izpārdot iepriekšējās krīzes seku īpašumus vai arī šis portfelis jau ir iztukšots?
Jā, turpinām šo virzienu. Šobrīd portfelī ir vēl aptuveni 150 dažādu īpašumu – tur ir gan zemes gabali, gan dzīvokļi, gan lielāki objekti. To visu pamazām iztirgojam. Attīstības plānu tam nav. Doma ir paralēli bankas likvidācijas procesam pēc iespējas vairāk atgūt līdzekļus un šo biznesa virzienu slēgt. Šāds bija mērķis, veidojot uzņēmumu 2008. gadā, – aktīvu pārvaldīšana un realizācija, palīdzot bankai atgūt līdzekļus un, samazinoties šim biznesa virzienam, tas tiktu aizstāts ar nekustamā īpašuma projektu attīstību. Tas jau ir noticis. Tā šobrīd Pillar grupā ietilpst Pillar Management – kopējā vadība, administratīvie pakalpojumi, Pillar Architekten – projektēšana, Pillar Contractor – būvniecība, Pillar RE Services – apsaimniekošana. Grupas ietvaros ir arī uzņēmums, kas nodrošina elektroenerģijas tirdzniecību – Pillar Energy. Šis uzņēmums ir sakārtojis visu dokumentāciju un ir tiesīgs piedalīties elektroenerģijas tirgū, tāpat kā Latvenergo, Enefit un citi līdzīgie. Un mums ir diezgan liels klientu loks. Pagaidām nevar runāt par milzīgu peļņu šajā jomā, taču šis ir interesants darbības virziens ar pozitīvu potenciālu.
Šobrīd būvniecības tirgus ir diezgan sakarsis. Vai Pillar kā būvniecības pakalpojumu sniedzējam tas ir vai nav zināms pluss?
Situācija ir divējāda. Protams, lielā aktivitāte būvniecības tirgū mums ir kā pluss tāpēc, ka palielinās pieprasījums pēc būvniecības vadības pakalpojumiem, kompānijas grib, lai mēs tām palīdzam, tajā pašā laikā neesam atrauti no vispārējās realitātes un mums ir jāalgo tie paši apakšuzņēmēji, jāpērk tie paši materiāli un ir jāpacīnās par cenu, lai tā būtu konkurētspējīga. Pirmā investoru, pasūtītāju reakcija ļoti bieži ir – kāpēc tik dārgi? Kad sāk iedziļināties, iet soli pa soli cauri projektam, specifikai, atbilde tiek atrasta uz šo jautājumu.
Savukārt mums kā pasūtītājiem vienmēr būtu labi būvēt brīdī, kad ir krīze un būvniecības izmaksas samazinās, bet pārdot, kad tirgus ir karsts. Līdz ar to saskaramies ar tiem pašiem izaicinājumiem, problēmām, ar ko visi citi attīstītāji, ka brīžiem grūti izveidot biznesa plānu tā, lai tas strādātu.
Vai daļa projektu «atbirst» augsto būvniecības izmaksu dēļu?
Daļa tiek pieturēta, daļa atkrīt, daļa tiek pārskatīta – tas ir atkarīgs no katra konkrētā attīstītāja pieejas, vai tie strādā ar savu vai svešu naudu. Tie ir subjektīvi lēmumi – daži ir gatavi riskēt vairāk un sākt projektus bez gala lietotāja. Kā rāda nesenā Latvijas pieredze, piemēram, biroju tirgū, tas principā atmaksājas – neesam dzirdējuši par pēdējos piecos gados pabeigtām ēkām, kuras stāvētu tukšas.
Savukārt uzņēmumi, kuri ir vairāk atkarīgi no skandināvu bankām vai akcionāriem, protams, gribētu sākt būvniecību tikai tad, kad ir noslēgti nomas līgumi par vismaz 30% telpu, bet Latvijas tirgū šī prakse vēl īsti nestrādā. Retos gadījumos tiek slēgti līgumi trīs gadus uz priekšu. Parasti nomnieki grib «pastaigāt» pa tirgu, novērtēt produktu un izvēlēties.
Šķiet, šobrīd mums jau īsti nav, no kā izvēlēties...
Jā, šie ir visiem zināmi fakti, ka Latvija jauno biroju un loģistikas centru ziņā krietni atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. To ir pamanījuši arī cilvēki, kuru pienākumā ir rūpēties par valsts tēla veidošanu, investīciju piesaisti. Notiek darbs pie starptautisko pakalpojumu centru piesaistes, ir zināma virzība. Ir saprasts, ar ko mūsu kaimiņi ir pārāki par mums, tiek gatavots alternatīvs piedāvājums citiem Eiropas un pasaules uzņēmumiem.
Kā procesi sakarsušajā būvniecības tirgū sasaucas ar tendencēm nekustamā īpašuma tirgū – vai ir sasniegta nosacīta virsotne vai varbūt par to vēl pāragri runāt?
Nebūšu pesimists. Nekustamā īpašuma tirgus šobrīd piedzīvo saprātīgu un pamatotu augšupeju. Sakaršanas pazīmju ārpus būvniecības tirgus pircēju un nomnieku galā nav, banku kreditēšanas politika ir mērena. Patiesībā iepriekšējā krīzes priekšvakarā kolektīvais neprāts lielā mērā tika kurināts ar banku palīdzību. Ja tās piedāvā 110% par īpašumu, pircējs sāk domāt – varbūt banka zina kaut ko tādu, ko es nezinu, tātad jāpērk tagad, jo viss būs vēl dārgāks. Mēs visi zinām, pie kā tas noveda. Šobrīd nekā tāda nav, bankas ir ļoti pragmatiskas, tāpat arī šī gada notikumi saistībā ar AML (naudas atmazgāšanas novēršanas – DB) prasību pastiprināšanos ir padarījuši kreditēšanu piesardzīgāku. Daudzi klienti, kuri varbūt pirms desmit gadiem varēja saņemt kredītu jebkurā bankā, tagad nevar saņemt aizdevumu vispār, līdz ar to pieprasījums teorētiskā līmenī ir, bet maksātspējīgā daļā tas ir mērens. Tas nozīmē, ka būvniecības cenu kāpums automātiski nevelk līdzi sev gala produkta cenu kāpumu. Tādējādi situācija ir tāda, ka piedāvājums no tā varētu ciest, varētu tikt īstenots mazāk projektu.
Visu interviju lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/7
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
