Elektroauto uzlādes tīkls "Eleport" turpina attīstību un ir atvēris 6 jaunas uzlādes stacijas. Rīgā ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra "Augusts" un veikala "Gemoss" stāvlaukumā, kā arī uzlādes tīklam ir pievienota jauna "SimpleCharge" stacija.

Savukārt vēl divas stacijas ir uzstādītas Salacgrīvā pie atpūtas kompleksa "Kapteiņu osta", kopumā nodrošinot 11 jaunas pieslēgvietas Latvijā.

"Katru jaunu staciju mēs pielāgojam tās gala lietotājam, tāpēc rūpīgi pārdomājam nepieciešamo jaudu, lietošanas paradumus, kā arī lūkojam pēc labākajiem tirgus risinājumiem. Jaunās stacijas ir uzstādītas rūpīgi pārdomātās vietās, kas ir papildinājums dinamiskai "Eleport" attīstībai Baltijas valstīs," norāda Kārlis Mendziņš, "Eleport Latvija" vadītājs.

Rīgā, t/c "Augusts" jeb "Pļavnieku tirgus" pazemes stāvvietā, ir uzstādītas divas 200 kW* ultra ātrās uzlādes stacijas, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, savukārt veikala "Gemoss" stāvlaukumā Ropažu ielā 63 ir uzstādīta pirmā Latvijā publiski pieejamā ražotāja "Autel" 50 kW uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 110 km 20 minūšu laikā. "Eleport" tīklā ir pievienojusies arī jauna "SimpleCharge" 11 kW uzlādes stacija Tērbatas ielā blakus Sporta pils dārziem, kas nodrošina elektrību no ielas laternu staba.

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

Eleport, elektroauto uzlādes tīkla attīstītājs, ir saņēmis 13,8 miljonus eiro lielu finansējumu, lai izstrādātu uzlādes infrastruktūru publiskajam Eiropas transporta tīklam (TEN-T).

Eleport Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansētā projekta ietvaros uzstādīs 138 jaunas uzlādes stacijas gar galvenajām transporta maģistrālēm Baltijas valstīs un Polijā.

Lai attīstītu ilgtspējīga transporta tīkla infrastruktūru Eiropas Savienībā (ES), kopumā tiks piešķirts finansiāls atbalsts vairāk nekā 352 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar CEF instrumentu, kas atbalsta Eiropas transporta infrastruktūras attīstību, ir atlasīti 26 projekti, kas atbilst Zaļā kursa principiem.

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) jau ir sākusi dotāciju līgumu sagatavošanu ar izvēlētajiem projekta saņēmējiem. Eleport piešķirtais finansējums tiks izmantots īpaši ātrās uzlādes staciju uzstādīšanai Eiropas TEN-T ceļu tīklā Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.