Ģenerālvienošanās kā legāls kartelis 

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 2019. gada 04. novembris plkst. 8:22

Foto: no personīgā arhīva

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Jebkurai uzņēmējdarbības nozarei brīvs tirgus, tostarp darbaspēka tirgus, ir vajadzīgs, bet jebkuri ierobežojumi ir izdevīgi par labu kādam no tirgus spēlētājiem un, jo lielāks spēlētājs, jo vienošanās ir izdevīgāka.

Raugoties plašāk, minimālās algas celšana dažādās nozarēs novedīs pie tā, ka paliks nozares, kurās darbaspēka vispār var nebūt, bet nozares ietvarā iznīks mazie uzņēmumi, kuri nespēs sekot līderu diktātam. Ģenerālvienošanās ietekmi uz tirgu viegli pārbaudīt, ievērojot ekonomikas cikliskumu. Augšupejas fāzē tiek noteikts augsts minimālo algu slieksnis, kas darbosies arī krīzes periodā.

Visbeidzot, minimālās algas noteikšana nav nekāds progresa rādītājs. Šī prakse daudzās valstīs netiek atzīta par labu, jo voluntāri ietekmē brīvo tirgu. Tas, ko valsts tiešām var darīt iedzīvotāju labā, ir neapliekamā minimuma celšana, kas tieši ietekmētu pārticību. Savukārt minimālās algas pacelšana vien nozīmē papildu nodokļus valsts kasē.

Ģenerālvienošanās būvniecībā palīdzēs sakārtot ēnu ekonomikas lietas, un tā patiesībā jādēvē par soda pasākumu aplokšņu algu speciālistiem, nevis par progresīvu rīku nozarei. Kamēr vien būvniecībā ir augsts darbaspēka pieprasījums, būs grūti pārmest, ka šāda vienošanās var slikti ietekmēt tālāko nozares darbību, tomēr apgalvot, ka tā izsludināma par ko lielisku, būtu pāragri.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 29. oktobris plkst. 6:18

Pēdējā laikā modē ir vides un klimata izaicinājumu aktīvisms. Ne visas tā...

2019. gada 28. oktobris plkst. 6:29

Oktobra vidū pār Eiropu nobira statistiķu (Eurostat) vēstījums par reģiona demogrāfiskajām tendencēm....

2019. gada 25. oktobris plkst. 6:47

Latvija ierindojusies ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kā valsts ar visaugstāko brieduma...

2019. gada 24. oktobris plkst. 6:26

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas...

2019. gada 23. oktobris plkst. 6:47

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...