Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība - par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās - līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk - par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties arī ārējās tirdzniecības bilance, kas nozīmē, ka mēs arvien vairāk eksportējam - mūsu ražotāji kļūst arvien konkurētspējīgāki un spēj globālajā tirgū piedāvāt Latvijā ražotas preces un nišas produktus. Neraugoties uz sarežģījumiem globālajā situācijā saistībā ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, Latvijas eksporta pieaugums mēneša laikā par 7,5% ir vērtējams kā ievērojams kāpums," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Šī pavasara vēsais laiks graudaugu sējumiem ir labvēlīgs, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti. Ziemāji pārziemojuši labi un turpina cerot, bet vasarāji, kuru sēja Kurzemē un Zemgalē jau šonedēļ varētu tikt pabeigta, pagūs veiksmīgi iesakņoties.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis stāsta, ka salīdzinājumā ar pērnā gada pavasari, kad lauksaimniekiem ziemas kailsala dēļ līdz pat 90% ziemājus nācās pārsēt, šis pavasaris atnācis ar krietni pozitīvāku noskaņu. Ziemāji labi pārziemojuši visos Latvijas reģionos, bet vasarāji, kuru sēja Zemgalē un Kurzemē sākās jau pirms divām nedēļām, vēsajos laika apstākļos pagūs labi iesakņoties. Pašreizējie meteoroloģiskie laika apstākļi dod potenciālu labām ražām.

Agrais, bet vēsais pavasaris graudkopjiem ir labvēlīgs, jo graudaugu veģetācijas procesi notiek lēnāk, bet pamatīgāk – ziemāji labāk sacero, savukārt vasarājiem, kuri vēsā laika dēļ lēnāk dīgst, veidojas spēcīgāka sakņu sistēma, kas vēlāk palīdz uzņemt augšanai nepieciešamās barības vielas.

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Graudaugu kopraža šogad tomēr gaidāma mazāka par iepriekš prognozēto – 2,509 miljoni tonnu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktās aplēses.

Augustā prognozētā salīdzinoši optimistiskā graudu kopraža – 2,629 miljoni tonnu tomēr izrādījusies pārlieku cerīga. Vislielākais ražas prognozes kritums konstatētsvasaras kviešiem – augustā prognozēja kopražu 589,01 tūkst. t, septembrī – 532,3 tūkst. t un vasaras miežiem – augustā – 301,8 tūkst. t, septembrī – 282,9 tūkst. t, kā arī vasaras rapsim – attiecīgi 43,8 un 36,1 tūkst. t.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: «Latgalē un Vidzemē, kur ražas novākšana bija vissarežģītākā, īpaši vasarājiem, ražas prognoze samazināta visvairāk. Par lielāko problēmu vasarāju novākšanā šī reģiona zemnieki min pārlieku nezāļainību, ko radīja ilgstošais mitrums, kā arī veldri, kura pēc augusta lietavām vairs nebija novācama.»

Pēc tam kad graudkopji valdības pārstāvjus iepazīstināja ar notiekošo nozarē, viens pēc otra sekoja ministru paziņojumi, ka nauda no valsts budžeta ne šogad, ne nākamgad viņiem netiks. Dienai graudkopji norāda, ka ir pārprasti. Pirmkārt, izskanējusī informācija par zaudējumiem 220 miljonu eiro apmērā ir pārspīlēta. Tie nav zaudējumi, bet gan negūtie ieņēmumi, ja salīdzina ar 2012. gadu, kad raža bija ļoti laba. Otrkārt, viņi nemaz neprasa valdībai segt radušos starpību, tikai informē par aktualitātēm nozarē.

Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka atbildīgie ministri iepazīstināti ar situāciju sektorā tāpēc, lai viņiem būtu pilnīga aina par tajā notiekošo: «Pēdējā pusgada laikā redzam, ka dažādu iemeslu dēļ būtisku kritumu piedzīvo visi sektori. Nesaprotu, kāpēc valdības pārstāvji tik asi reaģēja, jo naudu neprasījām. Varbūt viņiem ir paniskas bailes no tā, ka tik arī mēs nesākam prasīt.»

Līdzīgi norāda arī kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edgars Ruža. Viņš saka - ir svarīgi, lai valdībai būtu skaidrība par notiekošo sektorā, īpaši brīdī, kad situācija ir kritiska. Pērnā ziema nozarei esot bijusi ārkārtēja. «Pat visvairāk pieredzējušie agronomi neatceras, ka vēl kaut kad iepriekš Zemgalē būtu izsaluši gandrīz visi ziemāji. Visu nācās pārsēt ar vasarājiem, kas nav tik ražīgi. Turklāt tādā krīzē nebija sēklu, tās bija jāimportē. Papildus tam vasarāji ir mazāk ražīgi nekā ziemāji. Rudens ražas novākšanas periods bija ļoti lietains, tas nozīmē papildu izmaksas kaltēšanai. Tā kā mitruma ietekmē graudi zaudēja kvalitāti, ļoti liela daļa tika novirzīta lopbarībai, bet lopbarības graudu cena ir ievērojami zemāka,» graudkopju nedienas uzskaita E. Ruža un piebilst: «Pirms diviem gadiem Dieviņš bija latvietis, turpretim tagad viņš ir novērsies, bet līdzsvaram jābūt. Ja tu esi kārtīgs saimnieks, tad būsi uzkrājis līdzekļus no laika, kad pelnīji vairāk.» E. Ruža situāciju neraksturo kā katastrofālu, bet arī vienkārša tā neesot. «Dažiem varbūt klājas grūti, bet ir arī tādas saimniecības, kurām ir grūti arī ļoti labos apstākļos,» viņš norāda. No valdības viņš gaida lielāku atbalstu, kam nav tiešas saistības ar naudu. Kā piemēru E. Ruža min Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanu, uz brīdi atvieglojot nodokļu atmaksas grafikus.

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90% ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva Latraps graudkopji aizvadītajā gadā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn 1. septembrī Latraps pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet Latraps izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.

Lai gan maizes klēts – Zemgales – pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspecīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Neskatoties uz dabas ļauno joku, Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).