Jaunākais izdevums

Ziemas kvieši līdz novembra vidum vairumā lauku bija sasnieguši cerošanas sākuma līdz beigu stadijas, norāda Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Līdzīga situācija bija vērojama rudzu un tritikāles laukos. Savukārt trešajā daļā no novērotajiem laukiem, kuros pirmās lapas vēl veidojās, jācer uz ziemas labvēlību.

VAAD novērojumos konstatēts, ka mitruma apstākļi graudaugu ziemāju sējumos pirms ziemošanas galvenokārt vērtējami kā labi. Vien atsevišķos laukos ar neizlīdzinātu reljefu oktobrī uzkrājās lieks ūdens.

Graudaugu attīstības stadija pirms ziemas iestāšanās ir viens no veiksmīgas ziemošanas ietekmējošiem faktoriem, skaidro dienests.

Lielākas cerības uz veiksmīgu izdzīvošanu ir augiem, kuri sasnieguši cerošanas fāzi un paspējuši cerošanas mezglā uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Rudzi ziemcietības ziņā salīdzinājumā ar citām ziemāju graudaugu sugām ieņem pirmo vietu, pēc tam seko tritikāle, kvieši, mieži. Turklāt novērots, ka ziemu veiksmīgāk pacieš šķirnes, ka piemērotas un pieradušas pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem.

Pirmās rudens salnas un pirmais sniegs vērā ņemamu kaitējumu nenodarīja. Vien atsevišķos laukos nedaudz apsala graudaugu lapas, uzsver VAAD.

Šoruden salīdzinājumā ar citiem gadiem ziemāju graudaugu sējumus retāk inficēja slimības un par nozīmīgām gliemežu aktivitātēm šoruden nenācās dzirdēt.

Kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes dienesta speciālisti atrada vien ceturtajā daļā no novērotajiem ziemas kviešu laukiem (pagājušogad šajā periodā - pusē lauku). Atsevišķos ziemas kviešu un rudzu sējumos uz dažiem augiem tika atrastas graudzāļu miltrasas pazīmes. Brūnā rūsa šoruden netika atrasta nevienā no novērotajiem ziemāju graudaugu laukiem. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā lauku pavasarī - veģetācijas perioda sākumā, nebūs vērojams šo slimību agras attīstības sākums, skaidro VAAD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieki: Ilgtermiņā ir svarīgi izmantot Latvijas resursus

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Attīstību lauku reģionos grauj katastrofālais ceļu stāvoklis 

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vēsais pavasaris graudaugiem labvēlīgs

Dienas Bizness, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pavasara vēsais laiks graudaugu sējumiem ir labvēlīgs, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti. Ziemāji pārziemojuši labi un turpina cerot, bet vasarāji, kuru sēja Kurzemē un Zemgalē jau šonedēļ varētu tikt pabeigta, pagūs veiksmīgi iesakņoties.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis stāsta, ka salīdzinājumā ar pērnā gada pavasari, kad lauksaimniekiem ziemas kailsala dēļ līdz pat 90% ziemājus nācās pārsēt, šis pavasaris atnācis ar krietni pozitīvāku noskaņu. Ziemāji labi pārziemojuši visos Latvijas reģionos, bet vasarāji, kuru sēja Zemgalē un Kurzemē sākās jau pirms divām nedēļām, vēsajos laika apstākļos pagūs labi iesakņoties. Pašreizējie meteoroloģiskie laika apstākļi dod potenciālu labām ražām.

Agrais, bet vēsais pavasaris graudkopjiem ir labvēlīgs, jo graudaugu veģetācijas procesi notiek lēnāk, bet pamatīgāk – ziemāji labāk sacero, savukārt vasarājiem, kuri vēsā laika dēļ lēnāk dīgst, veidojas spēcīgāka sakņu sistēma, kas vēlāk palīdz uzņemt augšanai nepieciešamās barības vielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graudu raža šogad būs mazāka nekā prognozēts

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu kopraža šogad tomēr gaidāma mazāka par iepriekš prognozēto – 2,509 miljoni tonnu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktās aplēses.

Augustā prognozētā salīdzinoši optimistiskā graudu kopraža – 2,629 miljoni tonnu tomēr izrādījusies pārlieku cerīga. Vislielākais ražas prognozes kritums konstatētsvasaras kviešiem – augustā prognozēja kopražu 589,01 tūkst. t, septembrī – 532,3 tūkst. t un vasaras miežiem – augustā – 301,8 tūkst. t, septembrī – 282,9 tūkst. t, kā arī vasaras rapsim – attiecīgi 43,8 un 36,1 tūkst. t.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: «Latgalē un Vidzemē, kur ražas novākšana bija vissarežģītākā, īpaši vasarājiem, ražas prognoze samazināta visvairāk. Par lielāko problēmu vasarāju novākšanā šī reģiona zemnieki min pārlieku nezāļainību, ko radīja ilgstošais mitrums, kā arī veldri, kura pēc augusta lietavām vairs nebija novācama.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam kad graudkopji valdības pārstāvjus iepazīstināja ar notiekošo nozarē, viens pēc otra sekoja ministru paziņojumi, ka nauda no valsts budžeta ne šogad, ne nākamgad viņiem netiks. Dienai graudkopji norāda, ka ir pārprasti. Pirmkārt, izskanējusī informācija par zaudējumiem 220 miljonu eiro apmērā ir pārspīlēta. Tie nav zaudējumi, bet gan negūtie ieņēmumi, ja salīdzina ar 2012. gadu, kad raža bija ļoti laba. Otrkārt, viņi nemaz neprasa valdībai segt radušos starpību, tikai informē par aktualitātēm nozarē.

Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka atbildīgie ministri iepazīstināti ar situāciju sektorā tāpēc, lai viņiem būtu pilnīga aina par tajā notiekošo: «Pēdējā pusgada laikā redzam, ka dažādu iemeslu dēļ būtisku kritumu piedzīvo visi sektori. Nesaprotu, kāpēc valdības pārstāvji tik asi reaģēja, jo naudu neprasījām. Varbūt viņiem ir paniskas bailes no tā, ka tik arī mēs nesākam prasīt.»

Līdzīgi norāda arī kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edgars Ruža. Viņš saka - ir svarīgi, lai valdībai būtu skaidrība par notiekošo sektorā, īpaši brīdī, kad situācija ir kritiska. Pērnā ziema nozarei esot bijusi ārkārtēja. «Pat visvairāk pieredzējušie agronomi neatceras, ka vēl kaut kad iepriekš Zemgalē būtu izsaluši gandrīz visi ziemāji. Visu nācās pārsēt ar vasarājiem, kas nav tik ražīgi. Turklāt tādā krīzē nebija sēklu, tās bija jāimportē. Papildus tam vasarāji ir mazāk ražīgi nekā ziemāji. Rudens ražas novākšanas periods bija ļoti lietains, tas nozīmē papildu izmaksas kaltēšanai. Tā kā mitruma ietekmē graudi zaudēja kvalitāti, ļoti liela daļa tika novirzīta lopbarībai, bet lopbarības graudu cena ir ievērojami zemāka,» graudkopju nedienas uzskaita E. Ruža un piebilst: «Pirms diviem gadiem Dieviņš bija latvietis, turpretim tagad viņš ir novērsies, bet līdzsvaram jābūt. Ja tu esi kārtīgs saimnieks, tad būsi uzkrājis līdzekļus no laika, kad pelnīji vairāk.» E. Ruža situāciju neraksturo kā katastrofālu, bet arī vienkārša tā neesot. «Dažiem varbūt klājas grūti, bet ir arī tādas saimniecības, kurām ir grūti arī ļoti labos apstākļos,» viņš norāda. No valdības viņš gaida lielāku atbalstu, kam nav tiešas saistības ar naudu. Kā piemēru E. Ruža min Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanu, uz brīdi atvieglojot nodokļu atmaksas grafikus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90% ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva Latraps graudkopji aizvadītajā gadā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn 1. septembrī Latraps pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet Latraps izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.

Lai gan maizes klēts – Zemgales – pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspecīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Neskatoties uz dabas ļauno joku, Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Sējumi šoruden attīstījušies sliktāk; uz augstu graudu ražu nākamgad nevar cerēt

LETA, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz ar to uz augstu ražu nākamgad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka daudzviet Latvijā šogad sējumi iesēti nedaudz vēlāk nekā citus gadus un, tā kā oktobris bijis vēss, sējumi nav tik labi attīstījušies kā iepriekšējos divos gados, kad rudenī bija ļoti labi laika apstākļi. Sevišķi Zemgalē, kur ir smagnējāka augsne, sējumi sāka dīgt tikai septembra beigās, kad iestājās mitrāki laika apstākļi. Taču oktobrī veģetācija kļuva lēnāka vēso laika apstākļu dēļ.

Sējumi sadīga, bet dikti lēni un arī ārpus Zemgales laukos neizskatās diez ko labi, sacīja Balodis, piebilstot, ka vēso laika apstākļu dēļ oktobrī sējumi nepaspēja pietiekami labi sagatavoties ziemai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn eksports «uz urrā»; vai pietiks dukas šim gadam?

Agnese Buceniece - Swedbank ekonomiste, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais gads ir bijis izcili veiksmīgs gads gan ražotājiem, gan eksportētājiem. Mūsu lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas ir augušas straujāk nekā gaidīts, radot pieprasījumu arī pēc Latvijas eksporta produkcijas.

Uzņēmumi radītās iespējas nav laiduši garām. No Latvijas eksportēto preču vērtība pērn pirmo reizi ir pārsniegusi vienu miljardu eiro. Ieņēmumu kāpumu ir veicinājis gan apjomu, gan cenu pieaugums. Ir sasniegta vēsturiski augsta ražošanas jaudu noslodze, kas, iespējams, jau pamazām sāk ierobežot tālāku apjomu kāpumu. Uz gada beigām izskatījās, ka sāka izzust bāzes efekta pozitīvais devums. Eksporta kāpuma tempu palēnināšanās šķita likumsakarīga. Neskatoties uz to, novembrī preču eksporta pieaugums eiro izteiksmē pārsteidza, uzrādot otru straujāko kāpuma tempu pērn, proti, 15.3%. Aptuveni divas trešdaļas no šī snieguma palīdzēja nodrošināt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports, kur, spītējot lietavām, visvairāk izcēlās graudaugi, bet nozīmīgs pieaugums bija vērojams arī rapša un dzērienu eksporta vērtībā. Atzinīgu kāpumu uzrādīja arī koka un tā izstrādājumu eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti vēsajai vasarai lielākajai daļai dārzeņu šogad sagaidāmas labas ražas, kaut arī līdz šim to attīstība ir nedaudz aizkavējusies, secina Latvijas Lauku konsultācijs un izglītības centra LLKC dārzkopības eksperti.

Augustā sagaidāmais siltums ražas ienākšanos var paātrināt, taču problēmas var radīt ūdens trūkums un atsevišķi kaitēkļi.

«Situācija ar dārzeņiem ir daudzveidīga un dažāda. Vislabāk jūtas visi mūsu klimatiskās zonas dārzeņi. Ja ir atbilstoši nodrošināti ar barības vielām, mērenā siltuma apstākļos lieliski attīstās baltie un sarkanie galviņkāposti, ziedkāposti un brokoļi, rožkāposti,» saka LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Eksperts norāda, ka vieglākās augsnēs dārzeņi, kas ir lieli ūdens patērētāji, varēja ciest arī no ūdens trūkuma. Aprīļa beigās sētie burkāni aug labi, vēlāk sētie nedaudz cieta no mitruma trūkuma. Sīpoli, kas stādīti ar sīksīpoliņiem, ja sekmīgi pārcieta pavasara vēsumu un neizziedēja, arī dod gana labu ražu. Tas pats attiecas arī uz ziemas ķiplokiem. Salātiem, kas lauka platībās sēti aprīlī, problēmas sagādāja mitruma trūkums, jūnijā sētiem salātiem mitruma apstākļi ir normalizējušies. Labvēlīgi apstākļi arī rudens ražai paredzēto kāļu, rutku, rāceņu un balto redīsu – daikonu - audzēšanai. Šovasar dilles tik strauji neizzied un ilgāk izmantojamas svaigam patēriņam. Labi attīstās un aug arī dažāda veida garšaugi. Bazilikus regulāri apgriež, lai nesāk ziedēt, skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kravā no Krievijas konstatē nedeklarētus pārtikas produktus

Lelde Petrāne, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Robežkontroles punktā Terehova, pārbaudot no Krievijas vestu pārtikas produktu kravu, Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis 263 kilogramus dažādus nedeklarētus un pavaddokumentos nenorādītus pārtikas produktus.

Nelegālajā kravā bija nereģistrēti uztura bagātinātāji, diedzēšanai paredzētas sēklas, eļļas augu sēklas, eļļas, graudaugi un to izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, kā arī pārstrādāti augļi un rieksti bez pavaddokumentiem.

Daži no šiem pārtikas produktiem bija marķēti kā bioloģiskā pārtika, taču kravas ievedējs nevarēja uzrādīt pārbaudes sertifikātu bioloģiskās ražošanas produktu importam Eiropas Savienībā.

Ja pārtika no trešajām valstīm neatbilst prasībām, to, saskaņojot ar kravas īpašnieku, vai nu nosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti, uz kādu citu trešo valsti, izmanto citiem – ne pārtikai paredzētiem mērķiem vai arī nosūta iznīcināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pētījums: Bioloģiskā pārtika mēnesī vienam cilvēkam izmaksā nepilnus 30 eiro dārgāk

Dienas Bizness, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselīgas pārtikas pamatgrozs no bioloģiskiem produktiem vienam cilvēkam mēnesī izmaksā tikai par 30 eiro dārgāk, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veikatjā pētījumā.

Pētījums tika veikts 2015. gada februārī un martā, un tika salīdzināti Latvijas lielveikalu ķēdēs - Rimi, Maxima un Elvi iegādājamie produkti ar bioloģiskajiem produktiem, kas nopērkami gan šajos pašos lielveikalos, gan iegādājami ekoveikalos un Tiešās pirkšanas pulciņos.

Kopumā veiktais salīdzinājums rāda, ka bioloģisko un nebioloģisko produktu cenas pakāpeniski tuvinās, un priekšstats par bioloģiskās pārtikas pārmērīgi uzpūstajām cenām drīzāk ir mīts. Starpība, aplūkojot salīdzināto grozu, ir nepilni 30 eiro mēnesī, norāda LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

Pētījumā tika salīdzinātas veselīgas pārtikas pamatgroza izmaksas, iegādājoties bioloģiski sertificētu un nebioloģisku jeb konvencionālo pārtiku. Par pamata bāzi salīdzinājumam tika ņemtas izmaksas, kuras veido veselīgas pārtikas pamatgrozs - tas izstrādāts, balstoties uz Veselības ministrijas Vesela uztura ieteikumiem pieaugušajiem. Grozā vienam pieaugušam cilvēkam mēnesī ietilpst 33 produkti -- graudaugi, vietējie augļi un dārzeņi un banāni, piena podukti, liellopa gaļa, pākšaugi, medus, olas, tējas, eļļa.

Komentāri

Pievienot komentāru