Bankas

Guseļņikovs no Norvik bankas atdala Krievijas Vjatka bank

LETA/INTERFAX, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

# Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank».

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank» bez Latvijas «Norvik bankas» starpniecības, teikts «Vjatka bank» paziņojumā.

Guseļņikovs ir «Norvik bankas» lielākais akcionārs.

Guseļņikovs un «Norvik bankas» realizējuši darījumu, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS «Norvik bankas» realizējuši darījumu ar «Vjatka bank» akcijām, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt «Vjatka bank» bez «Norvik bankas» starpniecības,» norādīts «Vjatka bank» paziņojumā.

«Vjatka bank» prezidents Sergejs Tuvalkins skaidro, ka šis darījums jau sen ticis ieplānots un bijis apdomāts solis.

«Centrālās bankas apstiprinājumu mēs jau saņēmām pagājušajā gadā un sistemātiski gatavojāmies šim darījumam. Mēs vairs neesam starptautiskās banku grupas «Norvik» sastāvā. Varētu teikt, ka mūs nopirka, tikai neviens nespēja uzminēt - kas tieši. Pie mums atgriezās »vecie akcionāri«, kuri vienmēr rūpējušies par mūsu bankas labklājību, vienmēr par svarīgākajām prioritātēm noteica mūsu noguldītāju intereses un tiesības, kā arī rūpējās par mūsu darbiniekiem. Mēs pilnībā atdalījām «Vjatka bank» no Latvijas bankas. Tās jau arī iepriekš nebija saistītas savā starpā ar finanšu operācijām, taču tagad nebūs saistītas arī korporatīvi ar akcionāru kapitālu,» vēsta Tuvalkins.

Paziņojumā teikts, ka turpmāk «Vjatka bank», kuras galvenā mītne atrodas Kirovā, darbosies patstāvīgi, «neatskatoties uz Eiropas banku reālijām».

«Tas tostarp ir saistīts ar paradoksālo situāciju, kad mēs, Krievijas banka, nevarējām iegādāties »Sberbank« obligācijas un strādāt ar militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem. Tagad «Vjatka bank» ir neatkarīga organizācija,» liecina bankas paziņojums.

Pēc aktīvu apmēra «Norvik banka» 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. «Norvik bankas» akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Guseļņikovs.

LASI ARĪ:

Guseļņikovs: Norvik bankas prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā

Guseļņikovs: Pēc Rimšēviča izteikumiem no Norvik Bankas aizplūduši 43 miljoni eiro

Precizēta - Norvik banka īpašnieks: Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu

Advokātam nav informācijas par Sprūda iesaisti Rimšēviča un Norvik bankas kriminālprocesos

Norvik Banka iesniegusi prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Precizēta - Norvik banka īpašnieks: Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu

LETA—AP, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Norvik bankas prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik bankas un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis un Reizniece-Ozola Norvik bankas aktivitātes medijos uzskata par vēršanos pret valsti

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LB: Rimšēvičs nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar PNB banku

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Guseļņikovs paziņo par PNB bankas akciju pārdošanu

LETA, Db.lv, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PNB Banka akcionāru maiņas gadījumā runa nevar būt par parastu komercdarījumu, kura gadījumā notiek stingrs audits un finanšu pārbaudes, norāda eksperti.

Kā liecina Lursoft dati, pagaidām kā bankas akcionārs minēts Grigorijs Guseļņikovs, bet PNB bankas labuma guvēji ir četri Francijas pilsoņi un viens ASV pilsonis - labi pazīstams Tuvo Austrumu uzņēmējs, naftas un gāzes urbumu īpašnieks Rodžers Tamrazs, kuram pieder 9,99% bankas akciju. Par pārējiem investoriem sīkāka informācija nav pieejama. Šīs izmaiņas reģistrētas šā gada 15.jūlijā. Tajā pašā laikā G. Guseļņikovs nav minēts bankas labuma guvēju sarakstā, un arī pats G. Guseļņikovs apstiprinājis, ka pārdevis visas akcijas. Labuma guvējs ir persona, kurai pieder vismaz 25% kompānijas akciju.

FKTK preses konferencē uzrauga pārstāvji atzina, ka banka par akcionāru maiņas paziņojusi, nesagaidot FKTK atļauju. Vairāki aptaujātie baņķieri norāda, ka šis ir bezprecendenta gadījums, un neviens nopietns investors neparakstīs bankas iegādes līgumu, pirms nebūs sagaidījis atbildīgo institūciju atļauju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu pārņemt tiešajā uzraudzībā Latvijas komercbanku AS «PNB Banka» (bijusī «Norvik Banka»), informē FKTK.

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas komercbankas. ECB, pārņemot AS «PNB Banka» tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu.

ECB lēmums pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam, kurš savukārt saistīts ar starptautiskās tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Pēdējo dienu notikumiem ir būtiska ietekme arī uz valsts starptautisko reputāciju

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.

«Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz «ABLV Bank», ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,» uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē - kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Rimšēvičam aizdomās turētā statuss vēl vienā KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesā

LETA, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākts kriminālprocess par iespējamu kukuļu izspiešanu no Norvik bankas akcionāra

Db.lv/LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc «Norvik bankas» iesnieguma Valsts policija sākusi kriminālprocesu par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, preses konferencē sacīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Detalizētāku informāciju Grišins nevarēja sniegt. Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka «Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums «Nekā personīga» ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FKTK: PNB Bankas akciju darījums netika pabeigts pilnā apmērā

Žanete Hāka, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka AS PNB Banka nesen paziņoja par akcionāru maiņu, mēs kā uzraugi uzskatām, ka darījums netika pabeigts pilnā apmērā, preses konferencē pavēstīja FKTK vadība.

Tika informēts, ka bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs pārdeva akcijas jaunajam akcionāram, taču bankai, lai darījums būtu noticis, ir jāiesniedz FKTK iesniegums par akcionāru apstiprināšanu.

FKTK norāda, ka akciju pārdošanas darījums ir noticis un akcionāru maiņa ir notikusi. Taču FKTK un ECB nav veikusi akcionāru grupas, kas, mūsuprāt, ir ieguvusi būtisku līdzdalību bankā, izvērtējumu, lai būtiskas līdzdalības atļauju sniegtu, t.i. nav vērtēta akcionāru reputācijas, naudas izcelsmes jautājumi, akcionāru bankas attīstības redzējums jeb biznesa plāns, bankas iegādes mērķis. Tādējādi no kredītiestāžu uzraudzības viedokļa jaunie akcionāri nav vēl izpildījuši tiem no Kredītiestāžu likuma izrietošās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Advokātam nav informācijas par Sprūda iesaisti Rimšēviča un Norvik bankas kriminālprocesos

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Pēc Rimšēviča izteikumiem no Norvik Bankas aizplūduši 43 miljoni eiro

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc otrdien izteiktajiem Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apvainojumiem saistībā ar to, ka banka maldina regulatoru un bankai ir potenciāls zaudēt licenci, klienti no Norvik Bankas izņēmuši vairāk nekā 43 miljonus eiro, aģentūrai Bloomberg sacījis bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs.

Tomēr bankas kopējais noguldījumu apmērs ir 750 miljoni eiro, tādēļ tā spējusi izturēt šo noguldījumu plūsmu, un patlaban tā ir palēninājusies, viņš uzsvēris. Patlaban bankas akcionāri gatavojot prasību amatpersonām par šo izteikumu atsaukšanu.

«Viņa pienākums ir aizsargāt to banku akcionāru un klientu intereses, kuras viņš pārrauga,» Guseļņikovs sacījis intervijā Londonā. «Tā vietā viņš sāk skandālu un rīkojas pretrunā ar saviem pienākumiem.

I. Rimšēvičs šos apgalvojumus noraidījis, uzsverot, ka tas ir labi zināms un pārbaudīts fakts, ka banka ir maldinājusi regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Es pārdevu bankas akcijas bez iespējas atsaukt darījumu

Olga Kņazeva, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs, komentējot bankas darbības apturēšanu, sacīja, ka pagaidām situāciju vēro no malas.

«Es pārdevu bankas akcijas bez iespējas atsaukt darījumu - nav svarīgi, vai investori saņēma atļauju vai nē. Šie riski attiecas uz viņiem. Es vairs neesmu bankas akcionārs. Man palika 23,47% bankas akciju, kas nepieder man (par tām patlaban norit tiesas process) un visiem ir zināma šī informācija,» viņš piebilst.

Komentējot bankas darbības apturēšanu G. Guseļņikovs norāda: «FKTK, protams, neteica, ka kopš 2015,gada septembra - jau 4 gadus - bankai bija noteikti uzrauga operacionālie ierobežojumi un uzraugs apstiprināja visus vadības lēmumus un piedalījās visās vadības sēdēs. Starp citu, licence bankai vēl nav atņemta un banka vēl nav atzīta par maksātnespējīgu. Tā kā teorētiski bankas darbību vēl var atjaunot. Taču es domāju, ka viņi grib noglabāt šo vēsturi ar Rimšēviču. Un, spriežot pēc esošās situācijas, to darīt par katru cenu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēvičs: Esmu saņēmis nogalināšanas draudus; no amata neatkāpsies

Žanete Hāka, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es Latvijā esmu kļuvis daudziem neērts tieši un netieši, man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk sakot nošaušanas draudi, par ko esmu informējis arī tiesībsargājošās institūcijas, preses konferencē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nogalināšanas draudus viņš saņēmis šā gada janvārī.

«Esmu kļuvis par skaidru uzbrukuma mērķi,» viņš uzsvēra, norādot vairākas Latvijā strādājošas bankas, kas cenšas ietekmēt LB.

«Ir skaidri redzams, ka šīs bankas koordinē savu rīcību, tām ir vieni un tie paši klienti,» viņš minēja.

«Norvik Bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs vēlas saņemt no valsts 200 miljonus jeb aiziet, domāju ka valsts šobrīd veic lāča pakalpojumu viņam, palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsākti vairāki procesi, un demonstrējot, ka Latvijā notiek visādas lietas,» uzsvēra LB vadītājs.

«Uz LB un mani tiek izdarīts spiediens, lai es nerunātu, lai izsniegtu ABLV papildu naudas līdzekļus, izskan runas, ka viss tūlīt notiks un banka tiks izglābta, vesela virkne amatpersonu runā Latvijas vārdā, apgalvojot ka nauda tūlīt tiks piešķirta,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Regulators cenšas izlikties, ka korupcija nav notikusi, taču ir skaidrs, ka Rimšēvičs bija tās priekšgalā

Dienas Bizness, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban regulators cenšas izlikties, ka korupcija nav notikusi, taču ir skaidrs, ka Ilmārs Rimšēvičs bija tās priekšgalā – bez viņa nekas nenotiktu, aģentūrai Bloomberg telefonsarunā no Londonas sacījis AS Norvik Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs.

«25 gadus Rimšēvičs ir vadījis lietas,» viņš uzsvēra.

Db.lv jau rakstīja, ka I. Rimšēvics preses konferencē sacīja: «Norvik Bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs vēlas saņemt no valsts 200 miljonus jeb aiziet, domāju ka valsts šobrīd veic lāča pakalpojumu viņam, palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsākti vairāki procesi, un demonstrējot, ka Latvijā notiek visādas lietas,» uzsvēra LB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Premjers: Nestādos priekšā, kā pēc tik nopietnām apsūdzībām Rimšēvičs varētu turpināt mierīgi strādāt LB

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.

Kučinskis LTV «Rīta panorāmā» apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.

Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.

Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un «nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV: Šobrīd nevēlamies komentēt smagos kriminālnoziegumos aizdomās turētas personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti

Dienas Bizness, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV banka šobrīd nevēlas komentēt smagos kriminālnoziegumos aizdomās turamās personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti, atbildot uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča teikto, sacīja bankas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

«Šobrīd strādājam, lai stabilizētu bankas darbību, fokusēsimies uz šo darbu,» viņš sacīja.

Db.lv jau rakstīja, ka preses konferencē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs sacīja: «Es Latvijā esmu kļuvis daudziem neērts tieši un netieši, man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk sakot nošaušanas draudi, par ko esmu informējis arī tiesībsargājošās institūcijas.«

Nogalināšanas draudus viņš saņēmis šā gada janvārī.

«Esmu kļuvis par skaidru uzbrukuma mērķi,» viņš uzsvēra, norādot vairākas Latvijā strādājošas bankas, kas cenšas ietekmēt LB.

«Ir skaidri redzams, ka šīs bankas koordinē savu rīcību, tām ir vieni un tie paši klienti,» viņš minēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovam vēl paliks daļa PNB bankas akciju

Db.lv, 29.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 60% akciju pārdošanas Grigorijam Guseļņikovam vēl palikusi daļa «PNB bankas» akciju, to LNT ziņām apliecināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels. Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim piederēja 38% procenti akciju un netiešā veidā vēl 57,66%.

«PNB bankas» vadītājs O.Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājas lauvas tiesu bankas akciju, lai kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību. Jaunie akcionāri plānojot ieguldīt papildu kapitālu bankas attīstībā un vienlaikus paziņojuši, ka nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti. G.Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga Latvijas amatpersonai centienus izspiest no bankas kukuļus, ar to, visticamāk, domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

«Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti,» skaidroja O. Bramvels. Viņš uzsvēra, ka «PNB bankas» darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 tūkstošus klientu gaidāmais darījums neietekmēs. «Vienīgi jaunajiem akcionāriem ir plašāks redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt kā tas vēsturiski bijis,» tā O. Bramvels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru