Jaunākais izdevums

Jaunākās paaudzes "Samung" bezvadu austiņas "Galaxy Buds+" ar vienu uzlādi skan pat 11 stundas no vietas.

Viedtelefonu, televizoru un citas izplatītas patērētāju elektronikas lietotāji jau ir pieraduši pie ražotāju iecienītā koncepta – ik pa laikam papildināt populāru produktu ar jaunām iespējām, bet dizainu konceptuāli nemainīt. Šī pieeja "ķērusi" arī bezvadu austiņas. "Samsung" pērnā gada "Galaxy Buds", kas aizstāja divus gadus iznākušo "Gear IconX" modeli, šogad "pārdzima" ar paplašinātu nosaukumu "Galaxy Buds+", taču būtībā identiskā izskatā. Mainījusies vien pieejamā krāsa un pienākušas klāt dažas papildiespējas.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tāpat kā priekšgājējs, "Buds+" pārstāv ausī pilnībā paslēpjamo austiņu novirzienu. Proti, tam nav kātiņa, kā "Apple AirPods" vai "Huawei" austiņām. Tam ir gan labās, gan sliktās puses. Labais ir kompaktais izmērs un neuzkrītošais izskats. "Galaxy Buds+" faktiski nav iespējams izraut no auss ar kapuci vai cepuri, jo apģērbam īsti nav aiz kā aizķerties. Savukārt uzliekamā gumijotā spuriņa nodrošina, ka ieausis aizķeras aiz gliemežnīcas lokiem un turas ļoti cieši. Ja vēl izvēlas atbilstošākā lieluma gumijas uzgalīti no komplektā trīs iekļautajiem, tad sajūtas ir gana komfortablas. Izmēģinājumu nedēļās austiņas tika lietotas visos apstākļos, kādus vien izolācijas periodā un drēgnā pavasarī varēja piemeklēt, tomēr īsti atmiņā nav situācijas, kad "Buds+" būtu izkrituši. Pat neraugoties uz to, ka gada laikā ieauši "pieņēmušies svarā" - no 5,6 līdz 6,3 gramiem katrs.

Šī koncepta ieaušu sliktā puse ir mazais satveršanas laukums. Kad tie atrodas ausī, faktiski visu redzamo virsmu klāj skārienpaliktnis. Ja nepieciešams piekoriģēt "Buds+" pozīciju, ir ļoti grūti izvairīties no pieskāršanās tam un attiecīgi kādas komandas došanas. Otra veida austiņām kātiņš šim nolūkam ir parocīgāks.

Otrs redzamākais trūkums ir salīdzinoši vājā mitruma noturība. IPX2 standarts paredz, ka "Buds+" būs drošībā lietainā laikā, bet iekrišana peļķē vai ezerā tām var nozīmēt nāves spriedumu.

Vizuāli un gabarītos nav mainījies arī futrālis. Gludās formas kastīte sver 39,6 gramus un ir 7 centimetrus garš, 3,88 cm plats un 2,65 cm biezs "gliemežvāks", ko tur ciet visai spēcīgi magnēti. Izmēģinājumu laikā tie nepievīla. Kastīte ne kabatā, ne somā ne reizi neatvērās, un arī gruži tajā neiekļuva. Lai arī gabarītu ziņā kārba ir gandrīz kā automašīnas atslēgas, pavisam neredzama kabatā tā nav, jo biezuma dēļ pastiepj audumu. Futrālī iestrādātas divas gaismas diodes, kas ar toņiem no koši zaļa līdz sarkanam informē gan par ieaušu, gan kārbiņas akumulatora stāvokli.

Vadība

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Ikvienam, kurš lietojis pagājušā gada "Buds" modeli, šajā sadaļā īpaši daudz izmaiņu nebūs. Austiņu vadībai tiek izmantota "Galaxy Wearable" mobilā lietotne, kurā var redzēt katras austiņas akumulatora stāvokli procentos, izvēlēties kādu no sešiem ekvalaizera uzstādījumiem, pārvaldīt paziņojumus un noskatīties instrukciju, kā apieties ar skārienpaliktni.

Jaunums ir īpašs logs sākumekrānā apkārtējai skaņai. Aktivizējot to un virtuālā skalā izvēloties kādu no četru izmēru ausīm, tiek noteikta austiņu skaņas "caurlaidība". Proti, cauri mūzikai var labi dzirdēt ielas trokšņus, kas ir īpaši noderīgi satiksmē. Līdzīgu funkciju jau nodrošināja iepriekšējās paaudzes "Buds", taču tagad šī funkcija ir vairāk izcelta un uzlabota, pateicoties bagātīgākai mikrofonu sistēmai. Tagad "Samsung" izmanto divus ārējos un vienu iekšējo mikrofonu, kā arī divvirzienu dinamiskos skaļruņus.

Savienojums ar viedtelefonu caur Bluetooth 5.0 kopumā ir stabils. Atliek atvērt kārbiņas vāku, lai tālrunis atskaņošanu deleģētu austiņām. Iespēja kontrolēt atskaņotāju gan ir atkarīga no mūzikas avota. Ja dziesmas skan no tālruņa vai pievienotā viedpulksteņa, tad vadība darbojas kā solīts. Ar skārienpaliktni mūziku var regulēt, izņemot ieausi atskaņošana tiek pauzēta. Savukārt sadarbība ar dažādām tiešsaistes platformām ir visai atšķirīga. Daži interneta radio "Buds+" komandas ignorē pilnībā.

Tāpat kā iepriekšējās paaudzes "Buds", arī jaunajā modelī iebūvētas atmiņas nav. Tā ka iespēja iziet paskriet tikai ar austiņām neizdosies. Vismaz vieds rokaspulkstenis ar iebūvētu datu krātuvi būs vajadzīgs.

Skaņas kvalitāte

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Pērkot austiņas ne viens vien lietotājs notic reklāmas solījumiem sajusties kā koncertzālē. Realitātē mazās ierīcēs ir ārkārtīgi sarežģīti iegūt tādu skanējumu, kādu veido milzīgas skandas. Pat neraugoties uz šodienas elektronikas brīnumiem.

"Samsung" šos ieaušus aprīkojis diviem sīkiem skaļruņiem, no kuriem viens rūpējas par augstajām frekvencēm, bet otrs – par zemajām. Rezultātā skaņas tīrība, salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, ir jūtami uzlabojusies. Beidzot arī "Samsung" austiņās ir saklausāmi basi un dobjākas skaņas, jo īpaši izvēloties atbilstošu režīmu ekvalaizerā. Pie tam ir novākts mākslīgais skaņas ierobežojums, kas sākotnēji mulsināja pirmās paaudzes "Buds" lietotājus.

Tomēr joprojām skaņu nevar salīdzināt ar kvalitatīvām "lielajām" jeb visu ausi aizsedzošajām stereoaustiņām. Nemaz nerunājot par koncertu skandām. Jo īpaši dobjo skaņu atveidošanā. Ieauši tomēr ir veids kā ikdienā ar pēc iespējas mazākām neērtībām klausīties dziesmas, nevis nodoties augstvērtīgu skaņdarbu baudījumam. Šim nolūkam paredzēti koncerti klātienē.

Uzlabojumi saklausāmi arī telefonsarunās. Tās skan dzidrāk un skaļāk, tomēr joprojām gribētos, lai korejieši piestrādā pie trokšņu slāpēšanas sistēmas. Skaļākā vidē sarunā iejaucas pārāk daudz dunoņas, kas apgrūtina komunikāciju. Sarunas partneri sūdzas gan par vēja svilpošanu, gan par mašīnu radīto rīboņu.

Akumulators

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Baterijas darbības laiku varam uzskatīt par vienu no būtiskākajiem uzlabojumiem gada laikā. "Buds+" ar vienu uzlādi spēj strādāt līdz pat 11 stundām no vietas, kas vidusmēra cilvēkam nozīmē visu ceļu uz darbu, darba dienu un mājupceļu. Tas ir aptuveni divreiz vairāk nekā iespēja pirmās paaudzes "Buds". Izmantojot futrāļa akumulatoru, darbības laiku var divkāršot, kas būtībā nozīmē, ka visu nedēļas nogali var iztikt bez lādētāja. Bez kabeļa var iztikt vēl krietni ilgāk, jo futlāris prot bezvadu ceļā paņemt elektrību arī no telefona ar reversās uzlādes iespēju.

Gala vērtējums

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

"Galaxy Buds+" neapšaubāmi ir līdz šim labākās "Samsung" bezvadu austiņas un piedāvā lietotājiem vairākus būtiskus uzlabojumus, pat ja vizuāli nav mainījušās. Ievērojamākie no tiem ir ilgāks baterijas darbības laiks un labāka skaņas kvalitāte, jo īpaši basu atskaņošana. Uzlabota arī apkārtējās skaņas funkcija. Par ieguvumiem gan būs jāmaksā, jo "Buds+" ir par dažiem desmitiem eiro dārgākas nekā priekšgājējas, lai gan uz tiešo konkurentu fona to cena joprojām ir visnotaļ pieņemama.

Cena 169 eiro

"Samsung Galaxy Buds+"

Plusi

Vieglas, nemanāmas, un labi turas ausī

11 stundu skanējums ar vienu uzlādi

Kvalitatīva skaņa

Mīnusi

Nav aktīvās trokšņu slāpēšanas

Vāja ūdens noturība

Varēja būt ietilpīgāks futlāra akumulators

Tehniskie dati:

Austiņu izmērs: 22.5 x 17.5 x 19.2 mm

Svars: 6.3 gr

Futrāļa izmērs: 26.5 x 70 x 38.8 mm

Futrāļa svars: 39,6 gr

Akumulatora ietilpība austiņās: 85 mAh

Akumulatora ietilpība futrālī: 270 mAh

Savienojums: Bluetooth v5.0

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Alkohola tirdzniecība internetā? Drošāk nekā klātienē

Kristaps Kuļikovskis, automātiskās identitātes verificēšanas risinājuma "Zippy ID" līdzdibinātājs, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tevi atpazīs – gribi to vai nē

Jānis Šķupelis, Anda Asere, Monta Glumane, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Olivier Coret/SIPA/Scanpix/LETA

Arī Rietumvalstis virzās uz to, lai ikdienas dzīvē – vēlies to vai nē – uz ielas tiktu ieviestas varas iestāžu kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas.

Ja pirms kāda laika varēja šķist, ka tas vairāk ir paredzēts tādai valstij kā Ķīna, tad pieejamā informācija liecina, ka valdības kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas tiks izmantotas arī, piemēram, Londonā.

Ir jābūt absolūtai ticībai, ka aktuālā un, cerams, likumīgā vara vienmēr būs godīga (gan vispārējā, gan kāda tehnoloģijām tuva ierēdņa individuālā līmenī) un pakļausies kādai nosacīti jēdzīgai izpratnei par sludinātajām, piemēram, Rietumu pasaules pamatvērtībām. Katrā ziņā orvelistiskie brīdinājumi par ciešu Lielā brāļa uzraudzību nebūt vairs nešķiet kāda zinātniskā fantastika.

"Kopumā Iekšlietu ministrija saskata ieguvumus šādu tehnoloģiju attīstībā, īpaši stratēģiski svarīgos objektos, piemēram, lidostās un ostās, lai varētu inovatīvā veidā rūpēties par sabiedrības drošību. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas dotu iespēju pūļos identificēt meklējamo personu sarakstā iekļautos cilvēkus, piemēram, aizdomās turamās un pazudušās personas," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" turpina attīstīt un ieviest veikalos mūsdienīgas tehnoloģijas, kopumā šogad plānojot investīcijas vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Daudzveidīgie risinājumi palīdzēs turpināt uzņēmuma digitalizāciju, automatizējot procesus, ieviešot jaunus un lietotājiem ērtus risinājumus, kas ir svarīgi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Arī šogad "Maxima" veikalos tiks attīstīti Mākslīgā intelekta risinājumi, kas veikalu darbiniekiem sniedz iespēju attālināti pārvaldīt preču plauktu piepildījumu un kasu noslodzi.

Tāpat tiks paplašināts pašapkalpošanās kasu tīkls gan Rīgā, gan reģionos, darbinieku un klientu ērtībām uzstādīti elektroniskie cenrāži. Savukārt efektīvai pārvaldībai, savstarpējās sadarbības stiprināšanai un ērtākam iepirkšanās procesam Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā, uzņēmumā šogad tiek plānoti digitalizācijas projekti, tostarp darba laika plānošanai un pārvaldībai, digitālai informācijas apritei uzņēmumā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, ātri augoši uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi no visas Latvijas līdz 6. martam var pieteikties "PowerUp! Challenge"

Šā gada sacensību tēmas ir enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas, taču ir iespēja pieteikt arī citas idejas.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) fonda "InnoEnergy" rīkotās sacensības "PowerUp! Challange" norisināsies Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs – pirmajā kārtā dalībnieki sacentīsies reģionāli un katras valsts uzvarētājs saņems ceļazīmi uz finālu Krakovā, kur varēs sacensties par naudas balvām līdz 65 tūkstošiem eiro.

"InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā uzsver, ka organizācijas galvenais mērķis šo sacensību rīkošanā ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" partneru tīkla ekspertiem. Organizācija darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un L. Kuplās novērojumi rāda, ka uzņēmējdarbībā svarīgi savu ideju prezentēt jebkādai auditorijai, jo katra biznesa ideja var palīdzēt atrisināt kādu problēmu sabiedrībā. Iepriekš viņa norādījusi, ka uzņēmumi, kuri piedalās šajās sacensībās, nodrošina sev starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu zemākas cenas saviem klientiem, "Maxima" veikalos pakāpeniski tiek ieviesti Mākslīgā intelekta risinājumi, uzlabojot darba efektivitāti, iepirkšanās pieredzi klientiem, kā arī līdzsvarojot darbinieku slodzi.

Jau šobrīd lielākajos "Maxima" veikalos preču plauktu piepildījumu un kasu noslodzi pārvalda Mākslīgā intelekta risinājumi.

"Mūsu mērķis, ieviešot jaunākās paaudzes tehnoloģijas "Maxima" veikalos, ir sniegt praktisku pievienoto vērtību mūsu klientiem - augstas kvalitātes produktus par pieejamām cenām un pašreizējās konkurences un tirgus apstākļos, to iespējams nodrošināt, vēl vairāk efektivizējot pašu darbu, kā arī nepārtraukti uzlabojot iepirkšanās pieredzi. Tādēļ mērķtiecīgi turpinām veikalu modernizāciju," stāsta "Maxima Latvija" valdes loceklis Jānis Vanags.

Uzņēmumā ieviestās Mākslīgā intelekta tehnoloģijas rūpējas par to, lai klientu iecienītākie produkti, kā piemēram, piena izstrādājumi, gaļa un dzērieni, pircējiem būtu nepārtraukti pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu gāzes nozares attīstību un specifisko zināšanu apguvi, kā arī studentu iesaisti zinātniskajā darbībā par gāzes industrijas tematiem, vienotais dabasgāzes un pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi sadarbības līgumu par vairāku mācību programmu izstrādi un ieviešanu universitātē.

Paredzēts, ka Conexus kopējās investīcijas mācību satura izveidē un apmācību īstenošanā 3 gadu laikā sasniegs aptuveni 155 tūkstošus eiro.

Sadarbības ietvaros kopā ar RTU Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedru tiks izstrādāti 2 studiju kursi studentiem un 3 apmācību programmas Conexus darbiniekiem mūžizglītības programmas ietvaros. Šobrīd norit aktīvs darbs pie mācību programmu izstrādes, lai jau šajā rudenī, uzsākot jauno 2020./2021. mācību gadu, studiju kursi un mācības mūžizglītības programmā būtu pieejamas.

Conexus valdes priekšsēdētājs Jānis Eisaks: "Gāzes apgādes nozare ir ļoti specifiska un pieprasa īpašu zināšanu bāzi gan mūsu uzņēmuma, gan visas nozares vajadzībām. Esmu patiesi gandarīts par noslēgto sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti, jo kopīgiem spēkiem, izstrādājot jaunus mācību kursus specializētajās izglītības programmās, mēs spēsim pacelt specializēto zināšanu apguvi jaunā līmenī un stiprināt to kvalitāti, lai jaunos speciālistus sagatavotu atbilstoši darba tirgum. Ņemot vērā, ka nozare nemitīgi mainās un attīstās, izstrādātās mūžizglītības apmācību programmas ļaus arī mūsu darbiniekiem vēl plašāk pilnveidot savas esošās kompetences. Īpaši vēlos uzteikt mūsu darbinieku uzņēmību šīs sadarbības īstenošanā, kas jau drīzumā rezultēsies taustāmā iznākumā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ZGI Capital" jaunākais investīciju fonds "ZGI-4 AIF" otrajā kārtā, piesaistot 7,5 miljonus eiro papildus investīcijas, palielinājis savu apjomu līdz 32,5 miljoniem eiro.

Investori, kuri apņēmušies nodrošināt papildus finansējumu, ir attīstības finanšu institūcija "Altum", "Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība" AS, privāto investoru grupa "Z4 investīcijas’ kā arī savu ieguldījumu palielināja fonda pārvaldnieks "ZGI Capital".

Fonda "ZGI-4" finansējums var palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai, kad redzamas izaugsmes iespējas pat esošajos neskaidrības apstākļos. Kapitāla piesaistes gadījumā uzņēmums saņem ne tikai tā attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī fonda pārvaldnieka komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu.

Jaunākās paaudzes fonds kopš darbības uzsākšanas veicis pa vienai investīcijai Latvijā un Igaunijā, kā arī šobrīd notiek nākamo investīciju izvērtēšanas process. Ar veiktajiem darījumiem fonds ir paplašinājis savu ģeogrāfisko tvērumu Baltijas līmenī un kļuvis par starptautiska mēroga investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" neauditētā tīrā peļņa 2019. gadā veidojusi 31,66 miljonus eiro.

"Tele2" aizvadītā gada finanšu rezultāti liecina, ka uzņēmums uzlabojis galvenos finanšu rādītājus. Uzņēmuma apgrozījums no pamatdarbības pieaudzis par 8,1%, bet kopējais apgrozījums – par aptuveni 4%, veidojot 130,5 miljonus eiro.

Palielinājusies arī EBITDA līdz 49,77 miljoniem eiro.

"Pamats tam ir mūsu veiktās investīcijas modernizācijā, kas palielinājās par 93%, kā arī pārdomātā biznesa stratēģija un produktu portfelis. Šogad turpināsim spēcīgu attīstību un rūpēsimies par mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāti, investējot ap 10 miljoniem eiro 4G un 5G tīkla izvēršanai – uzstādīsim aptuveni 50 jaunas bāzes stacijas, stiprināsim kapacitāti, pieslēdzot mobilās bāzes stacijas optiskajam tīklam Rīgā, kā arī uzstādīsim modernākas tehnoloģijas bāzes stacijās Latvijas reģionos," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā pašapkalpošanās risinājumu izstrādātāja "Tapbox" skatījumā pašapkalpošanās risinājumi pēckrīzes laikā palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju.

"Šobrīd uzņēmējdarbībā ļoti svarīgi neapstādināt biznesu, bet pārorientēties savus klientus apkalpot attālināti, kā arī sagatavoties pēckrīzes periodam. Jau šobrīd skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis gan Latvijā, gan ārvalstīs mainīs tirgus situāciju. Būtiski, kurš būs vislabāk sagatavojies laikam pēc ierobežojumu atcelšanas.

Pašapkalpošanās risinājumi ir viens no variantiem, kas palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju. Pārdošanas procesa digitālās inovācijas palīdzēs piesaistīt jaunus klientus un ātrāk apkalpot esošos," spriež Toms Piliksers, "Tapbox" (SIA "Self Service Terminals") valdes loceklis.

Viņš uzskata, ka pašapkalpošanās risinājumi ļauj uzņēmumiem un valsts iestādēm ieviest modernu un mūsdienīgu apkalpošanas procesu, vienlaicīgi ietaupot resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tilde šogad plāno augt par 15%

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tilde" šogad plāno septiņu miljonu eiro apgrozījumu, nodrošinot 15% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gadu.

"2019. gads uzņēmumam bija ļoti sekmīgs gan biznesa attīstībā, gan jaunu tehnoloģiju izstrādē mākslīgā intelekta jomā. Audzis darbības apjoms gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kas veido pusi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma," teic Andrejs Vasiļjevs, "Tildes" valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītajā gadā "Tilde" paplašināja pakalpojumu klāstu Eiropas Savienības institūcijām. 2019. gadā uzņēmums nodrošināja mašīntulkošanas platformas ES Padomes prezidentūrām Rumānijā un Somijā. Ar Somijas platformu, kas izstrādāta sadarbībā ar Somijas premjerministra biroju, jau veikti vairāk nekā 600 tūkstoši tulkojumi. Noslēgti līgumi par mašīntulkošanas risinājumu Horvātijas prezidentūrai un jaunu pakalpojumu izstrādi ES digitālajām infrastruktūrām. Strauji audzis "Tildes" mašīntulka lietotāju skaits arī komercsektorā, piesaistot jaunus klientus ASV, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Polijā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai, šķietami esot trauslākajai pēdējās desmitgades laikā, arī šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Latvijai izaugsmi sola IT un sakaru tehnoloģijās.

Globālais kredītrisku apdrošināšanas uzņēmums "Coface", vienuviet pulcējot ekonomikas ekspertus no visas pasaules, februārī iezīmēja galvenās tendences pasaules ekonomikā 2020. gadā, kuras ietekmēs gan tuvojošās ASV prezidenta vēlēšanas, gan pašreizējā, koronavīrusa izraisītā krīze Ķīnā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomists Gžegožs Silevičs (Grzegorz Sielewicz) atzīmē to, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana un 5G ir kas tāds, ar ko Latvija un Baltijas valstis kopumā demonstrē savu sagatavotību. Esot lieliski paveikts valsts mājasdarbs jeb sagatavošanās darbi.

"Coface" Ziemeļeiropas reģiona ekonomiste Kristiane fon Berga (Christiane von Berg) atzīmē, ka, lai gan Centrāleiropas valstīs tehnoloģijas lielā mērā ir labi attīstītas, vietām tur vēl joprojām nav tik labi izstrādāta interneta infrastruktūra kā Ziemeļu reģionos un Baltijas valstīs. "Attiecībā uz digitalizāciju visiem nevajadzētu sekot Vācijas piemēram, bet gan palūkoties, ko dara Baltijas valstis!" tā uzskata K. fon Berga.

Komentāri

Pievienot komentāru