Jaunākais izdevums

Valsts un pašvaldību iepirkumos turpmāk lielāku uzsvaru liks uz vietējo preci .

Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure stāsta, ka, pēc aptuvenām aplēsēm, pašmāju ražotājiem gada laikā iepirkumos iet secen ap 30 miljoniem Ls un tāpēc šī sistēma ir jāmaina.

Zemkopības ministrija (ZM) jau rosinājusi organizēt iepirkumā nepieciešamo pārtikas preču klāsta sadali daļās, ņemot vērā iepirkumā iekļauto pārtikas preču veidus. Paredzēts, ka šajā procesā tiks iesaistīti arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti, kuru mērķis būs apvienot vietējos ražotājus kopīga piedāvājuma iesniegšanai publiskajos iepirkumos vietējā pašvaldībā.

Tāpat konsultantiem būs praktiski jāpalīdz vietējiem ražotājiem iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā. Tiesa, šie ir tikai ieteikumi. I. Šure uzskata, ka normatīvajos aktos jānostiprina Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, līdzīgi kā to dara Austrija, Zviedrija, Somija un Polija. Ar nacionālo kvalitātes shēmu būtu jānodrošina, lai iepirkumos dominētu Latvijas prece, pauda I. Šure.

Iepirkumu vērtēšanas kritērijos viens no nosacījumiem varētu būt Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma jeb preču zīme Zaļā karotīte, par ko piešķirtu papildus punktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica kopējās izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro, šodien preses konferencē sacīja Rail Baltica īstenotāja AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rubesa uzsvēra, ka, projekta aprisēm kļūstot reālākām, ir skaidrs, ka Rail Baltica projekta izmaksas visās Baltijas valstīs būs lielākas, nekā iepriekš lēstie 3,68 miljardi eiro.

«Patlaban paliekam pie pieciem miljardiem eiro, bet konkrētākas izmaksas būs zināmas tad, kad visās Baltijas valstīs būs apstiprināts Rail Baltica dzelzceļa plāns. Vispirms jānoskaidro, ko īsti būvēsim,» informēja RB Rail vadītāja.

Savukārt RB Rail padomes loceklis Indreks Oravs projekta izmaksu atšķirību skaidroja ar faktu, ka patlaban Rail Baltica īstenošanas plāni ir reālistiskāki nekā pirms pāris gadiem, kad projekta izmaksas tika lēstas 3,68 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Teju visas puses parakstījušas līgumu par Rail Baltica īstenošanu; vēl pietrūkst Lietuvos geležinkeliai

LETA, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumu par Rail Baltica finansēšanas un izpildes modeli parakstījušas astoņas no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm, izņemot Lietuvas dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai, aģentūrai LETA pavēstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail pārstāvji.

«Projekta finansēšanas un izpildes modeļa parakstīšanas process ir gandrīz noslēdzies. Lai to pabeigtu pilnībā, nepieciešams pēdējais paraksts no Lietuvos Geležinkeliai, ko iekšēju lēmumu pieņemšanas procedūru dēļ būs iespēja veikt tuvāko dienu laikā,» pauda RB Rail.

Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektora vietnieks Alberts Šimēns ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka līguma projektu pagaidām nav apstiprinājusi uzņēmuma valde, tikmēr uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Sauļus Girdausks norādījis, ka vienkārši tiek gaidīts, kamēr no Baltkrievijas atgriezīsies uzņēmuma ģenerāldirektors Stasis Dailīdka, kuram būtu jāparaksta līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ šogad plāno ar būvniecību saistītos iepirkumus par 22 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rubesa: Vienošanās par Rail Baltica līgumu panākta; šodien Baltijas valstīs to paraksta

LETA, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienošanās par dzelzceļa Rail Baltica projekta finansēšanas un izpildes nosacījumu līgumu ir panākta un šodien trijās Baltijas valstu galvaspilsētās tas tiek parakstīts, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē paziņoja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Varbūt šķiet, ka šodien ir dramatisks datums, bet es gribētu šo drāmu noņemt, pauda Rubesa, uzsverot, ka vienošanās ir panākta un šodien notiek tehnisks darbs, lai deviņas Baltijas valstu iestādes līgumu fiziski parakstītu.

Viņa atzina, ka vienošanās nenāca viegli, ņemot vērā, katras valsts atšķirīgos likumus un juridiskos procesus. Tā gan neesot tikai Baltijas valstu problēma, tā ir visos Eiropas Savienības starpvalstu projektos.

Rubesa skaidroja, ka atbilstoši līgumam RB Rail būs centrālā pārvaldītāja loma projektā. Uzņēmums vadīs iepirkumos, nodrošinās projekta īstenošanu, kā arī mārketinga un biznesa aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Eksportspēja: Nevaldāmā Latvijas garša Eiropas šķīvjos


Renāte Priede, speciāli DB, 05.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Individuālos aizsardzības līdzekļos saredz augstu eksporta potenciālu

Zane Atlāce - Bistere, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā tiešsaistes seminārā par medicīnisko sejas masku un respiratoru ražošanas prasībām, 34 uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jau ražo individuālos aizsardzības līdzekļus, bet 64 plāno uzsākt ražošanu tuvākajā laikā, informē (LIAA).

Vebināra mērķis bija Iepazīstināt potenciālus ražotājus ar iespēju piedalīties medicīnisko individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī informēt uzņēmējus par prasībām šo produktu ražošanā, tostarp valsts sniegto atbalstu produktu sertifikācijai.

LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs uzsvēra, ka šobrīd tirgū ir vērojams liels pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un LIAA regulāri saņem šādus pieprasījumus arī no ārvalstīm. "Prioritāri domājam par mūsu vietējām vajadzībām, valsts rezervēm un privātā sektora pieprasījumu, bet šai preču kategorijai ir arī augsts eksporta potenciāls," tā F.Tālbergs.

Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala vebinārā uzsvēra, ka šobrīd ministrija ir gatava iepirkt individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus divpadsmit dažādās pozīcijās, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās rezerves vismaz trīs mēnešu periodam. Kā galvenie kritēriji iepirkumam tiek izvirzīti preču un piegādes drošība kā arī piedāvātā cena. Ar AM valsts iepirkuma vadlīnijām var iepazīties ministrijas mājas lapā https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis vienojušās par projekta Rail Baltica iepirkumu pārvaldes modeli. Tas paredz iepirkumus dalīt trijās grupās - AS RB Rail rīkotie iepirkumi, konsolidētie iepirkumi un pārraudzītie nacionālie iepirkumi.

Plašāk - rakstam pievienotajā grafikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP aizrāda NVA par paviršu iedziļināšanos publisko iepirkumu pretendentu vērtēšanā

Db.lv, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināti valsts autoceļu būvdarbu iepirkumi gandrīz 100 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB: Iepirkumos mazinās korupcijas pazīmes

Nozare.lv, 27.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā korupcijas pazīmes iepirkumos mazinās, bet, iespējams, aizliegtas vienošanās tiek labāk slēptas, šādu viedokli konferencē «Publiskie iepirkumi 2014» pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka iepirkumu joma nav gluži «tīra». Pēc viņas teiktā, KNAB kriminālvajāšanai nodevusi aptuveni 17 krimināllietas, kas saistītas ar iepirkumiem.

«Vienā krimināllietā bija gadījums, kad jūlijā tika izsludināts sabiedrisko pakalpojumu iepirkums ar īsu piedāvājumu iesniegšanas termiņu. KNAB aizklāti ieguva informāciju, ka iepirkums tika rosināts apzināti, cerot, ka kāds nepamanīs šādu iepirkumu,» stāstīja Kurpniece, aicinot uzņēmējus par šādiem gadījumiem ziņot Iepirkumu uzraudzības birojam vai KNAB.

Pēc viņas teiktā, iepirkumi ir pakļauti korupcijas riskam, jo uzņēmumam tiek nodrošināti garantēti ienākumi, liela peļņa, ilgtermiņa pasūtījums utt. - kopumā stabilas līgumattiecības. «Iespējams, uzņēmumam iepirkumi nav ienesīgākais avots, tomēr tie garantē stabilitāti,» atzina Kurpniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tele2 valdes priekšsēdētājs: pērn mobilo sakaru iepirkumos izšķērdēts 600 000 eiro valsts līdzekļu

Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn redzējām vairāk pozitīvu piemēru, kur mobilo sakaru iepirkumus valsts institūcijas veica rūpīgi un ievērojot nodokļu maksātāju intereses, Tele2 aprēķini liecina, ka nesaimnieciski rīkotie iepirkumi ir noveduši pie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izķērdēšanas aptuveni 600 000 eiro apmērā.

Pērn Latvijā tika izsludināti vien 33 valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu konkursi par mobilo sakaru pakalpojumiem, kas procentuālā izteiksmē ir ārkārtīgi maz – vien daži procenti no valsts un pašvaldību iestāžu kopējā skaita. Salīdzinājumam Lietuvā pērn tika rīkoti 550 iepirkumi. Lai arī likumdošanu iepirkumu jomā Latvijā kopumā vērtēju kā sakārtotu, diemžēl jāsaka, ka situācija mobilo sakaru iepirkumos joprojām ir neapmierinoša. To apliecina ne vien niecīgais konkursu skaits, bet arī apstāklis, ka tie netiek rīkoti ar mērķi izvēlēties labāko piedāvājumu, bet gan konkrētu pretendentu par jebkuru cenu. Tas savukārt kropļo iepirkumu rīkošanas jēgu un noved pie nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto norāda Agnis Driksna.

Pirmo līgumu par projektēšanu cer noslēgt gada pirmajā ceturksnī, par būvniecību - līdz gada beigām

Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto sarunā ar Dienas Biznesu norāda uzņēmuma Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna. Šobrīd EDzL koncentrējas uz diviem galvenajiem objektiem – Rīgas centrālo staciju (kopā ar tiltu pār Daugavu un uzbēruma starp Stockman un Daugavu norakšanu) un staciju Rīgas lidostā (kopā ar dzelzceļa līniju līdz Imantai).

Slēgtu konkursu par RB Starptautiskās lidostas «Rīga» dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektu EDzL izsludināja 2016. g. novembrī. Prognozētā projektēšanas darbu līgumcena bija 2,2 milj. eiro. Pērn decembrī tapa ziņams, ka cīņai par RB stacijas lidostā projektēšanu kvalificējušies divi no pieciem pretendentiem, proti, AECOM INOCSA S.L.U (Spānija) un piegādātāju apvienība PROSIV (Latvija, Slovākija, Itālija). Atšķirībā no esošās 1520 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras, kur mūsu valsts kompānijas pudu sāls apēdušas, Latvijā neviens nav projektējis Eiropas platuma dzelceļu, kā arī sliedes uz estakādēm, atzīmē A. Driksna. Tādēļ arī pretendenti ir starptautiskas apvienības, kurām gan neiztikt bez nacionālās kompetences, piemēram, attiecībā uz vides prasībām vai saziņai ar būvvaldi. Kā jau Latvijā ierasts, tika saņemtas sūdzības par šo konkursu, taču Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pērnā gada jūlija beigās atzina, ka iepirkumu var turpināt. Šobrīd iepirkuma otrajā kārtā ir saņemti pretendentu tehniskie un finanšu piedāvājumi, un drīzumā jānoslēdzas vērtēšanai. Līdz ar to jau šā gada pirmajā ceturksnī vajadzētu būt noslēgtam līgumam ar konkursa uzvarētāju par projektēšanas darbiem lidostā. Tas gan ir liels izaicinājums, uzsver A. Driksna, skaidrojot, ka EDzL kā pirmais no Baltijas valstu nacionālajiem ieviesējiem ticis tik tālu, jo kaimiņvalstīs tikai pērnā gada decembrī izsludināti pirmie projektēšanas iepirkumi. Pēc viņa teiktā, lidostas stacijas un estakādes projektēšanu varētu pabeigt 2019. g. beigās, būvniecību sākt 3‒4 mēnešus vēlāk, to pabeidzot 2021. g. beigās vai 2022. g. sākumā. Tas nozīmē, ka būvniecības iepirkuma pirmā jeb atlases kārta notiks vienlaikus ar projektēšanu, lai vēlāk nezaudētu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kanels: Lidostas Rīga iekšējā ziņojumā atklājas daudzi nopietni pārkāpumi

LETA, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga padomes pieņemtais lēmums atsaukt no valdes tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku nav tapis Satiksmes ministrijas (SM) spiediena rezultātā, bet tā pamatā ir vairāki nopietni auditā atklāti pārkāpumi, aģentūrai LETA sacīja lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

Komentējot iepriekš padomes neatkarīgā locekļa Tāļa Linkaiša apgalvojumu, ka šis lēmums ir SM spiediena rezultāts, Kanels pauda, ka absolūti nepiekrīt šādam viedoklim.

«Nekāda spiediena nebija. Varbūt uz kādu citu, bet uz mani noteikti nekāda spiediena nebija,» sacīja Kanels.

Viņš norādīja, ka sēdes laikā nekādas komunikācijas ar ministriju neesot bijis.

«Komunikācija ar ministriju nenotika līdz pat tam brīdim, kad lēmums tika pieņemts. Pēcāk skaidrojām, kā lēmumu var realizēt, bet līdz tam vispār pat kontakta nebija,» piebilda padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Kanels noraidīja Linkaiša apgalvojumu, ka lidostas Rīga iekšējais audits veidots tendenciozi, atlasot atsevišķus iepirkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem – piecas galvenās lietas, ko atcerēties

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašvaldībām liks iepirkties centralizēti

Zanda Zablovska, 01.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 52 balsīm «par» Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz centralizēto iepirkumu izmantošanu pašvaldībās.

Līdz ar to arī pašvaldībām un to iestādēm noteiktos gadījumos būs centralizēti jāiegādājas preces un pakalpojumi. Līdz šim noteiktā kārtība paredz, ka tikai tiešās pārvaldes iestādēm jāveic centralizētie iepirkumi un preces vai pakalpojumi jāiegādājas no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību. «Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi veicināt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, efektīvi izlietojot piešķirtos finanšu līdzekļus, kā arī mazinot iepirkumu procedūru organizēšanai nepieciešamos administratīvos resursus,» norāda Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni

Māris Ķirsons, Uldis Andersons, Sanita Igaune, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai, izbeidzot līgumu ar preču izplatītāju, tam jāmaksā kompensācija pat, ja to neparedz izbeidzamais līgums? Šāds pirmsšķietami vienkāršais jautājums nebūt nav vienkāršs. Šo sarežģītību veido ne tikai ilglaicīgo attiecību pārtraukšanas emocionālais fons, kas, vismaz ētiskā līmenī, uzliek par pienākumu pateikties izplatītājam par tā pūliņiem preču izplatīšanā un to atpazīstamības veicināšanā, bet arī neiespējamība atrast šim gadījumam piemērojamo skaidrojumu Latvijas normatīvajos aktos vai, vismaz, nozīmīgā un plašu publicitāti pelnījušā tiesu spriedumā.

Latvijas normatīvajos aktos atrodamais regulējums, attiecībā uz preču izplatītāju tā mūsdienu izpausmē (proti, uzņēmumu, kas ir atbildīgs par konkrētas preces izplatīšanu, visbiežāk vairumtirdzniecības līmenī, konkrētā reģionā), un preču izplatīšanai piemērojamais vispārīgais regulējums nav liels palīgs kompensācijas par izplatīšanas līguma izbeigšanu jautājuma risināšanā. Tā, ja mēģinām atrast attiecīgu regulējumu, Civillikumā, tas runā tikai par piegādes līgumu, raksturojot to kā vienkāršu pirkuma-pārdevuma līguma veidu ar preču piegādes (loģistikas izpratnē) elementu. Savukārt minētā pirkuma-pārdevuma līguma koncepts atbilst vienreizēja darījuma raksturam, līdz ar to preces piegādātāja un preces izplatītāja attiecību ilgstošais un integrētais attiecību raksturs, un no tā izrietošās abu pušu tiesības un pienākumi, neatrod tiešu atspoguļojumu Civillikuma tekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rēzeknes gaļas kombināts iegādāsies iekārtas gaļas pārstrādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Patlaban noslēgušies vairāki kompānijas izsludinātie iepirkumi.

Uzņēmums iegādāsies gaļas (desu) masas pildītāju par 86 tūkstošiem eiro. Kompānijai iekārtu piegādās Lietuvas uzņēmums Alltex Vilnius.

Tāpat noslēdzies kompānijas izsludinātais iepirkums par kravas furgona (līdz 12 tonnām) ar refrežeratoru iegādi. Konkursā uzvarējis Latvijas uzņēmums SIA Centrako, kas kompānijai kravas furgonu piegādās par 71,25 tūkstošiem eiro.

Savukārt gaisa kompresoru uzņēmuma piegādās SIA HCT Automotive un tas izmaksās 4,2 tūkstošus eiro.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts izsludinājis arī mikrokutera iepirkumu. Plānotā līgumcena šajā iepirkumā ir 250 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies divi saldumu ražotāja AS Laima izsludinātie iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Laima iegādāsies temperēšanas iekārtas ar masas sūkni. Iepirkumā tika saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi kompānija Sollich KG. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 202 tūkstoši eiro.

Tāpat uzņēmums iegādāsies tvertnes šokolādes masai. Arī šajā iepirkumā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi SIA Aisis, kuras piedāvātā līgumcena ir 39,6 tūkstoši eiro.

Iepirkumi tiek īstenoti ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru