Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī. Proti, starptautiskās sankcijas skārušas Krievijas un Baltkrievijas kravas, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši.

Mainās līdzi laikam

VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Rinalds Pļavnieks uzsvēra, ka dzelzceļš bija, ir un būs nozīmīga transporta infrastruktūras sastāvdaļa, lai arī pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā ir daudz pašlaik neatbildētu jautājumu saistībā ar kravu tranzītu. “Dzelzceļam ir sava nozīmīga loma Latvijas reģionu attīstībā tieši saistībā ar kravu pārvadājumiem, piemēram, uz vai no ostām,” skaidro R. Pļavnieks.

Viņš atzina, ka sadarbībā ar stividoriem tiek veikti pasākumi, kas paaugstinātu Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju tieši Baltijas reģionā. “Kravu konjunktūra mainās, un līdz ar to arī mainās uzņēmums. Tāpat pārmaiņas raisa digitalizācija un tehnoloģiju attīstība,” uz jautājumu, kas ir galvenie pārmaiņu virzītājspēki, atbild R. Pļavnieks. Vienlaikus viņš atzina, ka pašlaik lielu lomu spēlē ģeopolitika, nevis globālā konkurence.

“Resursu kravu pārvadājumos pa sauszemi dzelzceļš bija un būs transports Nr.1,” tā R. Pļavnieks. Viņš atzīst, ka, lai arī dzelzceļš ir zaļākais transporta veids, tomēr perspektīvā visus transporta veidus ietekmēs ES Zaļais kurss.

No tīras ostas uz daudzfunkcionālu klasteri

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs uzsver, ka savulaik Ventspils bija vieta, kurā pārkrauj naftu, bet pirms 20 gadiem uzsāktā rūpnieciskās zonas attīstīšana būtiski mainījusi situāciju un ļāvusi pilsētai kļūt par trešo lielāko industriālo centru, kurš izvietots pieostas teritorijās. Tā kā ražotājiem sekmīgam darbam ir nepieciešami kvalificēti darbinieki, tad Ventspilī esošās mācību iestādes nodrošina nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kas ļauj arī šiem uzņēmumiem paplašināties.

Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis atzina, ka pārmaiņas notiek visu laiku, piemēram, savulaik Liepājas osta no militārās ostas transformējās par komerciālu ostu. Perspektīvā ostu darbību ietekmēs Zaļais kurss, un, lai arī tā ietekmē kādas kravas varētu izzust (piemēram, akmeņogļu kravas, kuras arī pašlaik vienā brīdī bija, citā ne), tomēr to vietā varētu būt citas. “Ostu attīstība iet roku rokā ar to ražošanu, kas attīstās līdzās ostām, tāpēc arī tiek stimulētas industriālās teritorijas, kurās strādājošajiem uzņēmumiem ir nepieciešamas ostas savu izstrādājumu eksportēšanai,” norāda U. Hmieļevskis.

“Lai piesaistītu kādu investoru, ir jāsaprot arī konkrētā potenciālā investora biznesa specifika,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš atzīst, ka vēsturiski ostu bizness ir bijis ļoti konservatīvs, taču pasaule ir mainījusies un tagad visiem – gan ostām, gan stividoriem – ir jāspēj adaptēties jaunajos apstākļos. Raugoties no biznesa pozīcijām, A. Zeltiņa ieskatā vieglāk strādāt, ja ir viena veida specializētie kravu termināļi, kuri var ļoti efektīvi pārkraut lielus apjomus, taču, ja kaut kas mainās, tad ir grūti ātri piemēroties jaunajai situācijai, taču Rīgā vairums termināļu ir multifunkcionāli – var pārkraut daudz dažādu kravu.

“Ostas pastāvēšanas būtība – šeit ir daudz patērētāju, šeit ir daudz tādu, kas kaut ko audzē un ražo, vai arī šeit ir vieta, kur tiek mainīti zirgi,” tā A. Zeltiņš.

Pārmaiņas turpināsies

Latvijas Loģistikas asociācijas priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš atzina, ka Covid-19 pandēmija mainījusi preču ceļus un darba metodes. “Divu gadu laikā loģistikas pasaule ir mainījusies līdz nepazīšanai – gan pakalpojumu cenu apmērā, gan piegāžu grafiku nobīdēs,” tā N. Krūmiņš.

Viņš prognozē, ka pārmaiņu procesi nozarē turpināsies. “Latvijai kravu tranzīta infrastruktūra ir, daļa šo kravu ir pazaudēta, un ir jautājums, vai mēs vēlamies piesaistīt citas tranzīta plūsmas,” tā N. Krūmiņš. Viņš atgādina, ka situācija, kādā pašlaik atrodas tranzīts, tika prognozēta jau iepriekš, un tāpēc arī nozares profesionāļi ir likuši galdā savas receptes. Ārvalstu investoru padomes Latvijā Transporta un infrastruktūras darba grupas vadītājs Jānis Zvīgulis norādīja, ka ļoti maz Latvijas kā tranzītkoridora kontekstā runājam ziemeļu–dienvidu un pretējā virzienā, jo līdz šim visvairāk tika runāts austrumu–rietumu un nedaudz mazāk rietumu–austrumu virzienā.

VIEDOKĻI

Iezīmē nozares nākotni

Māris Šmaukstelis, SIA Hansab Automatizācijas un projektu grupas vadītājs

Interesanta saruna ar ieskatu, kur atrodas nozare, tās dalībnieki un kādā virzienā virzāmies tuvākajā nākotnē. Varbūt brīžiem skats uz tendencēm izklausījās ļoti futūristisks, bet Hansab kā risinājumu piegādātājs un uzturētājs transporta nozarē vienmēr seko jaunākajām tehnoloģiju tendencēm. Piesauktā smagā transporta elektrifikācija un dažādu risinājumu robotizācija nav tikai tālā nākotnē. Jau esošajos risinājumos ir pietiekami daudz detaļu, ko varam optimizēt automatizējot. Elektrotransporta bateriju tehnoloģijas un autonomās vadības tehnoloģijas spērušas lielu soli uz priekšu, bet šīm tehnoloģijām nepieciešama pielāgota un sakārtota infrastruktūra. Hansab ir izstrādāts risinājums Entringo Traffic, tas ir vērsts uz satiksmes procesu optimizāciju, kas jau šobrīd ir aprobēts Tallinas ostas projektā. Šī projekta pamatā bija izmešu samazināšana Tallinas pilsētas centrā. Optimizējot un regulējot transporta plūsmu, mūsu risinājums ne tikai samazina izmešu daudzumu apdzīvotās vietās, bet samazina arī dīkstāves laikus loģistikas centros un ostās, kas sniedz ekonomiskus ieguvumus visām pusēm. Tēma, kas ir ļoti aktuāla šajā nozarē, ir par graudu pārvadājumiem un to sezonalitāti – ražas novākšanas laiks, kad veidojas lielas rindas graudu ostās, dzelzceļa termināļos. Pielāgojot mūsu risinājumu, varam samazināt Bottle-neck efektu, līdz ar to atslogot un plānot satiksmes plūsmas šajos laikos, kas risinājuma ieviesēju padarītu pievilcīgāku klientu acīs. Savukārt pārvadātājs ir tikai ieguvējs – izvairoties no liekām dīkstāvēm, gaidot rindās, kā arī samazinot transportēšanas izmaksas.

E-komercijas faktors

Māris Kuļikovskis, SIA Omniva Pārdošanas nodaļas vadītājs

Šobrīd resursu optimāla izmantošana un fokusēšanās uz savu produktu attīstību, to portfeļa diversifikāciju, jaunu nišu un noieta segmentu veicināšana ir priekšnosacījums e-komercijas uzņēmumu izaugsmei. Proti, uzņēmēji arvien vairāk apzinās, ka nepieciešams fokusēties uz tām lietām, kuras prot darīt vislabāk, savukārt virkni atbalsta un loģistikas procesu (norēķinu sistēmas, produkcijas uzglabāšana, komplektēšana, nosūtīšana, piegāde u.c.) uzticot ārpakalpojuma sniedzējiem, kuri šos procesus var īstenot ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk. Virkne e-veikalu mūsdienās eksistē tikai virtuālajā vidē, jo visu ražošanas un loģistikas ciklu nodrošina tādi partneri kā Omniva, bet uzņēmējs ikdienā rūpējas tikai par produkta pārdošanu, klientu pieredzes un lojalitātes jautājumiem – tas nozīmē, ka t.s. tīklu ekonomikas forma kļūst par dominējošo. Šajā ekonomikas modelī, ņemot vērā gala patērētāju gaidas un vajadzības pēc izcilas klienta pieredzes visos pirkumu veikšanas posmos, sniegums loģistikas jomā var būt izšķirošs. Tieši šo iemeslu dēļ tendence dot uz āru loģistikas procesus kļūst arvien izteiktāka.