Centrālā statistikas pārvalde publicējusi detalizētu 2023. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu. Tāpat publicēts arī 2022. – 2024. gada IKP precizētais novērtējums. Šobrīd daudziem ir ļauts atviegloti uzelpot, jo skaitliskās izmaiņas ir nebūtiskas.
Revīzijas tiek veiktas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un saskaņā ar Eiropas harmonizēto revīziju politiku. IKP precizētie novērtējumi līdz 2022. gadam iepriekš viesa pamatīgas skaitliskas izmaiņas. IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus.
Kā un kāpēc?
Detalizēti uzņēmumu gada pārskata dati IKP aprēķinam tiek nodrošināti termiņā 16 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un tad tiek uzsākts gada IKP aprēķins, kura rezultāts tiek publicēts 21 mēnesi pēc pārskata gada beigām. Kārtējās revīzijas ietvaros revīzijas politika pieļauj, ka IKP dati var tikt revidēti par pēdējiem 45 mēnešiem pēc pārskata gada beigām, tāpēc tika pārskatīti arī 2022. gada novērtējumi, papildus iekļaujot precizētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Aizsardzības ministrijas, pārskatot iepriekš saņemto datu kvalitāti, kā arī novēršot neprecizitātes iepriekšējos novērtējumos.
Izmaiņas ir izaugsmē
Plānotās ikgadējās revīzijas ietvaros tika pārskatītas nacionālo kontu datu laikrindas, sākot ar 2022. gada novērtējumu. Ietekme uz IKP rezultātu faktiskajās cenās 2022. gadā ir -0,03 %, 2023. gadā +0,5 %, bet 2024. gadā +0,4 %.Lai gan plānotās ikgadējās revīzijas ietvaros ir palielinājies IKP novērtējums faktiskajās cenās, ietekme uz IKP pieauguma tempiem ir daudz izteiktāka: +0,1 procentpunkti 2022. gadā, -3,8 procentpunkti 2023. gadā un +0,4 procentpunkti 2024. gadā.
2023. gada datu pārmaiņu cēlonis
Kārtējās revīzijas ietvaros 2023. gadam tika pārskatīts visu nozaru pievienotās vērtības novērtējums, būtiski koriģējot iepriekš publicētos novērtējumus šādās nozarēs: elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, būvniecība, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts.2023. gadā Latvijas ekonomikā notika būtiskas strukturālas pārmaiņas energoresursu ražošanas un patēriņa jomā. Elektroenerģijas nozarē, salīdzinot ar 2022. gadu, būtiski samazinājās ieņēmumi galvenokārt strauji krītošo elektroenerģijas biržas cenu dēļ. Turpretī Latvijas galvenajam elektroenerģijas ražotājam 2023. gads bija sekmīgs, hidroelektrostacijās saražojot ievērojami lielāku elektroenerģijas apjomu nekā gadu iepriekš, kā arī sekmīgi darbojoties eksporta tirgos.
Savukārt AS Latvijas Gāze loma pievienotās vērtības radīšanā ievērojami samazinājās, vienlaikus patērētāji pakāpeniski aizstāja dabasgāzi ar alternatīviem energoresursiem.Lai gan īstermiņa statistikas pārskati būvniecības nozarē uzrādīja ievērojamu izaugsmi, kas tika atspoguļota arī iepriekš publicētajos ceturkšņa IKP datos, uzņēmumu gada pārskati šo tendenci neapliecināja un tika veikta IKP datu revīzija. Vienlaikus gada IKP aprēķins liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē ir samazinājies.Pēc gada aprēķinu iegūšanas tirdzniecības nozarēm un pēc to salīdzināšanas ar iepriekš publicētajiem ceturkšņa IKP datiem attiecīgajai nozarei tika konstatētas neprecizitātes mazumtirdzniecības nozares novērtējumā izmantotajos algoritmos, kas attiecīgi tika koriģēti.Ņemot vērā ekonomikas attīstības nenoteiktību un nevienmērīgās cenu izmaiņas dažādos tirgos, 2025. gadā veiktais IKP revīzijas apjoms 2023. gada datiem salīdzināmajās cenās ir lielāks, nekā ierasts.
Pašreizējā ietekme
Šā brīža ietekme uz budžeta plānošanu ir tikai 2024. gada IKP novērtējumam, kas ietekmēja IKP prognozes vasaras sākumā un kas bija kritiski svarīgas budžeta plānošanā. Ievērojot, ka 2024. gada IKP novērtējums salīdzināmajās cenās šobrīd pat uzrāda pieaugumu, ko neapšaubāmi nosaka 2023. gada novērtējuma izmaiņas, un faktiskajās cenās ir pieaugums, Finanšu ministrijas iesniegtajām prognozēm ir neliels pozitīvs atrāviens uz jauno prognožu rēķina, lai arī to nevar vērtēt kā būtisku. Pamatojoties uz pārskatīto 2023. gada IKP novērtējumu, CSPP pārrēķināja arī 2024. gada IKP un attiecīgi arī visus ceturkšņu datus. Ceturkšņu IKP aprēķinos izmantotie dati ir mazāk detalizēti nekā gada aprēķinos, piemēram, nav informācijas par nozaru starppatēriņu vai ēnu ekonomiku, tāpēc tiek izmantoti indikatori un algoritmi, kas balstīti uz pēdējo pieejamo gada informāciju. Papildus tika mainīta aprēķina pieeja dažām valdības sektora nozarēm.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA izdevniecība Dienas Bizness.
