Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 4,1%. Aptuvenais 4% inflācijas līmenis ir noturīgs pēdējā pusgada laikā un par pāris procentpunktiem apsteidz vecās Eiropas valstis.
Inflācijas procents atspoguļojas visos tautsaimniecības izaugsmes lielumos, kurus prezentē Centrālā statistikas pārvalde. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur galveno lomu spēlē kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugums.
Būtiska ietekme bijusi ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl – alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ražotāju cenas eksportā aug adekvāti Ražotāju cenas, lai arī neregulāri, bet seko vispārējai inflācijas tendencei pa mēnešiem. Lielāko cenu pieaugumu ražotāji piedzīvojuši gada sākumā, un līdz ar rudeni gatavās produkcijas cenas palielinās līdzvērtīgi vispārējās inflācijas tendencei.
Piemēram, vasarā, kad inflācijas svārstības bija nelielas, ražotāju cenu pieaugums pat pārsniedza inflācijas tempu no mēneša uz mēnesi. Ir būtiska atšķirība eksporta tirgos un vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Tā, piemēram, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2025. gada augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, samazinājās par 1,1%, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 2,0%.
Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 2,1%, eksportam uz valstīm ārpus eirozonas – par 1,9%, kas pēc būtības atbilst ES vidējai inflācijai pēdējā laikā. Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmējis cenu pieaugums vairākās pārtikas produktu ražošanas apakšklasēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. CSP norāda, ka pazeminoša ietekme cenu samazinājumam bijusi elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē. Eksporta izaugsme ir relatīva Pēdējās priecīgās ziņas par eksportu ir par augustu, kad eksporta vērtība faktiskajās cenās ir augusi par 2,5%. Ievērojot, ka Eiropas vidējā inflācija bija 2,0%, pieaugums ir ne lielāks par pusprocentu. Šī pieauguma vai prieku pamats ir apstāklī, ka eksports uz Krieviju ir audzis par 5,1%. Starp citu, uz ASV augustā ir eksporta kritums par 8,7%.
Raugoties uz gadu caurmērā, ir redzams, ka eksporta un importa vērtības gada laikā pamatīgi svārstās pa mēnešiem. Piemēram, augustā, importa vērtība pret pērno augustu saruka par 1,6%, bet, visticamāk, jau septembrī vai oktobrī šis lielums tiks kompensēts ar uzviju, jo gada tirdzniecības bilances deficīts nemainīgi aug no gada uz gadu proporcionāli inflācijas lielumam. Proti, ja novērtējums būtu vienībās vai kilogramos, izmaiņu nozarēs praktiski nebūtu vai arī tās būtu negatīvas. Naudas novērtējumā 2025. gada augusta tirdzniecības bilance uzlabojās, eksporta īpatsvaram palielinoties no 45,5% līdz 46,5%. Gadījumi, kad eksporta – importa bilance ir pozitīva vai eksporta vērtība tajā pārsniedz 50% atzīmi, ir patiess retums.
Par šādiem gadījumiem Dienas Bizness ziņo īpaši. Viens šāds gadījums novērots pandēmijas laikā, kad bija virkne loģistikas ierobežojumu. Šī gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 27,99 miljardus eiro – par 1412,7 milj. eiro jeb 5,3% vairāk nekā 2024. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 12,81 miljardu eiro (pieaugums par 451,5 milj. eiro jeb 3,7%), bet importa – 15,18 miljardus eiro (pieaugums par 961,2 milj. eiro jeb 6,8%). Kā redzams, 2025. gada kopainā eksporta pieaugums naudā pēdējo mēnešu inflācijai zaudē, bet imports par nepilniem 3 procentpunktiem vinnē.
Kopumā šogad tirdzniecības bilances deficīts ir aptuveni 2,37 miljardi eiro, kas ir pielīdzināms ārējā parāda pieauguma apjomam. Caurmērā tirdzniecības bilances deficīta kopsumma ir pielīdzināma valsts, visu uzņēmumu un visu privātpersonu parādu kopsummai vai, īsāk sakot, mēs visi kopā naudas izteiksmē aizņemamies to, ko importējam virs eksporta vērtības. Noskaņojums uzlabojoties Visbeidzot viens no populāriem mērījumiem CSP praksē ir uzņēmēju noskaņojums, kas ir mainīgs kā rudens lapa vējā. Šobrīd tas kopumā uzlabojas. Septembris pret augustu – visi grafiki ceļ astes gaisā, tomēr, paraugoties smalkāk ražojošajās nozarēs, šis noskaņojums vēl aizvien un kā vienmēr ir negatīvs. Konfidences rādītājs rūpniecībā ir negatīvs – -3,5%, bet būvniecībā – -7,5%.
Kopš 2022. gada janvāra būvniecības konfidences rādītājs pozitīvs nav bijis nekad, bet rūpniecībā pozitīvais rādītājs 0,9% pēdējo reizi manīts 2022. gada februārī. Nemainīgi pozitīvi Latvijā jūtas mazumtirdzniecības joma, kur rādītājs gandrīz vienmēr ir pozitīvs, septembrī pieaugot līdz necerēti augstajai 4,8% atzīmei.
Pakalpojumu sfērā dzīve rit ar mainīgām sekmēm, bet septembrī 1,7% – pozitīvi. Vēl pirms pāris mēnešiem pakalpojumu nozares uzņēmēju noskaņojums bija noslīdējis nulles līmenī. Saistība ir inflācijas lielumiem ir acīmredzama – ražojošās nozares inflācijas apstākļus pārdzīvo sliktāk, bet tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji mērenas inflācijas gadījumā, kā šobrīd, jūtas komfortabli.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
