Finanses

Informāciju par Krājbankas kontiem un darījumiem nodod Nacionālajam arhīvam

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics bankas maksātnespējas procesa ietvaros ir nodevis Latvijas Nacionālajam arhīvam visu informāciju par Latvijas Krājbankā atvērtajiem kontiem un kontos veiktajiem darījumiem, tādēļ bankai pašreiz vairs nav iespējams sniegt minēto informāciju, informē KPMG.

Latvijas Krājbankas bankrota procedūras ietvaros bankas kontu sistēmas darbība ir pārtraukta un visa informācija nodota citām atbildīgajām institūcijām.

Jau iepriekš ziņots, ka tām personām, kuras interesējas par privatizācijas sertifikātu kontiem, jāvēršas VAS Privatizācijas aģentūra. Savukārt bijušo vērtspapīru īpašniekiem ir jāvēršas AS Meridian Trade Bank, jo naudas līdzekļi no Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru izsolēm ir nodoti glabāšanai šajā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēdzot izlīgumu, Latvijas Krājbanka atgūst 7,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā AS Latvijas Krājbanka un SIA Ernst & Young Baltic (EYB) ir vienojušās par izlīgumu lietā par Latvijas Krājbankas finanšu pārskatu revīzijām, kuras ir veikusi EYB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Saskaņā ar izlīgumu EYB ir piekritusi samaksāt Latvijas Krājbankai 7,75 miljonus eiro. Latvijas Krājbanka un EYB atzīst izlīgumu par abpusēji izdevīgu un Latvijas Krājbankas kreditoru kopuma interesēm atbilstošu. Izlīgums ir noslēgts, nevienai no pusēm neatzīstot vai neuzņemoties vainu, un lietas izbeigšana ir balstīta uz komerciāliem apsvērumiem.

Kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas pasludināšanas brīža bankas administrators KPMG Baltics kopumā ir atguvis aptuveni 245 miljonus eiro. Savukārt lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam ir pārskaitīti jau aptuveni 233 miljoni eiro.

Bankrota procedūras gaitā ir izdevies pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likvidējamo banku noguldītāji garantēto atlīdzību var izņemt līdz 13.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» (Krājbanka), AS «Ogres komercbanka», AS «VEF Banka», kā arī Raunas KKS un Metalurga KKS noguldītājiem vēl ir iespējas saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz š.g. 13. jūnijam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Savukārt Vecumnieku KKS noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.07.2019. Šādi termiņi ir spēkā saskaņā ar grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014. gada 14. jūnijā nosakot, ka Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) noguldītāji valsts garantēto atlīdzību (līdz 100 000 eiro) var saņemt piecus gadus.

14.06.2014. pieņemtie Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai KKS pieņemšanas. Minētajai normai nav retrospektīvas iedarbības, kas nozīmē, ka noguldītāju interešu aizsardzības nolūkā garantētās atlīdzības saņemšanas termiņš tiek skaitīts no grozījumu spēkā stāšanās dienas – 2014. gada 14. jūnija nevis no katras finanšu iestādes noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tādēļ š. g. 14. jūnijā Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji, kuriem bija tiesības izņemt garantēto atlīdzību piecu gadu laikā, bet kuri vēl nebūs to izdarījuši, zaudēs tiesības uz tās saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kriminālprocess rada riskus nacionālajai aviokompānijai

Sandris Točs, speciāli DB, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kriminālprocesā pierādīsies fiktīvas darbības airBaltic pārņemšanā, tas var izmaksāt dārgi arī Latvijas valstij

To DB norāda aptaujātie eksperti.

DB jau rakstīja, ka bijušais SIA Baltijas aviācijas sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš ir sniedzis liecības, uz kuru pamata 2017. gada aprīlī ir uzsākts kriminālprocess, kas skar nacionālo aviokompāniju airBaltic. «Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 milj. eiro apmērā,» laikrakstam DB intervijā apgalvo E. Ziediņš. Satiksmes ministrijas un airBaltic komentāri pagaidām ir skopi, savukārt nozares eksperti norāda uz nopietniem riskiem, kas var rasties uzsāktā krimināprocesa sakarā.

«Satiksmes ministrijai nav informācijas par jūsu minēto kriminālprocesu. Tiesībsargājošās iestādes Satiksmes ministrijā nav vērsušās. Līdz ar to komentārus par jūsu uzdotajiem jautājumiem sniegt nevaram», laikrakstu informēja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bijušais Hansabanka vadītājs startē elektrisko skrejriteņu nomas biznesā

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais baņķieris, savulaik AS Hansabanka valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš izveidojis Latvijas jaunuzņēmumu FIQSY, kas piedāvā elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojumu.

350 skrejriteņi būs pieejami Rīgas centrā uzņēmumu darbinieku, tūristu un ikviena cilvēka lietošanai, informē M. Avotiņš.

Sākotnējā posmā darbības zona būs Rīgas centrs, Jaunās Teikas rajons un tuvējā Pārdaugava. Precīzu atļauto braukšanas zonu norādīs aplikācija.

«Mēs redzam, ka FIQSY var palīdzēt darīt dzīvi brīvāku un ērtāku dažādām auditorijām - gan uzņēmumu darbiniekiem, kuriem viss jāpaspēj, gan tūristiem, kuri grib redzēt vairāk Rīgas, gan ikvienam cilvēkam, kuram patīk pārvietošanās brīvība un iespēja darīt lietas gudrāk,» saka M.Avotiņš. Svarīgi, ka skrejritenis nav jāiegādājas, bet var lietot tik daudz un tur, kur tiešām nepieciešams, maksājot tikai par braukšanas laiku. Tā ir pasaulē augošā koplietošanas jeb sharing economy tendence, kad nevajag būt īpašniekam lietām, ko izmanto, papildina M.Avotiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušais Latvijas Krājbankas īpašnieks Antonovs atgriežas Krievijas banku biznesā

LETA, 01.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku Russkij investicionnij aļjans (RIA-bank), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam Vedomosti.

Vairāki baņķieri un Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra Anotonovs faktiski kontrolē RIA-bank, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku Russkij meždunarodnij bank (RMB). Vedomosti savus avotus identificēja kā cilvēku, kas tādu informāciju saņēmis no Krievijas centrālās bankas, baņķieri, kas sadarbojas ar RIA-bank, un kādas Antonova kompānijas līgumpartnerfirmas darbinieku.

Ar RIA-bank strādājošais baņķieris Vedomosti norādīja, ka nez vai pats Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo centrālās bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan «formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav». Viņš sacīja, ka Krievijas centrālajā bankā ir informācija par Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos centrālajā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic atmaksājis 49 miljonu eiro kredītus Latvijas Krājbankai un Snoras bankai

Db.lv, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic, kas pēc tās kreditētāju «Latvijas krājbankas» un Lietuvas «Snoras bankas» kraha 2011. gadā nonāca valsts rokās, turpina norēķināties par pagātnes saistībām - no 200 miljoniem eiro, kas iegūti šogad pārdodot obligācijas, «airBaltic» atmaksājis abām bankām skandāliem apvītos aptuveni 49 miljonu eiro kredītus, pirmdien vēstīja LNT ziņas.

Valsts rokās nonākušais «airBaltic pirms pieciem gadiem atpirka tās iepriekšējo privāto akcionāru savulaik ņemot kredītus un vienojās ar šobrīd jau likvidējamās «Latvijas Krājbankas» administratoru KPMG šo parādu atmaksāt 15 gadu laikā. Pirmos piecus gadus maksāti tikai procenti, un šogad tika sākta pamatsummas atmaksa.

Tomēr «airBaltic» šogad lēma emitēt 200 miljonu eiro obligācijas, lai tādējādi piesaistītu papildu naudu. Tam bija jāsaņem arī kreditoru piekrišana - KPMG deva zaļo gaismu ar nosacījumu pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu – līdz ar to «airBaltic» atmaksājis «Krājbankai» nepilnus 28 miljonus eiro, bet «Snoras bankai» - vairāk nekā 18 miljonus eiro. «Mūsu līgumos paredzēts saskaņojums par to, ka pie noteiktas jaunu saistību uzņemšanās ir jāsaņem «Krājbankas» saskaņojums, izvērtējot visus nosacījumus. Tāda atļauja tika dota, nosacījums, ka ir šī te pirmstermiņa atmaksa,» LNT skaidroja KPMG pārstāve Una Petravska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Industra valdes priekšsēdētāju ievēlēts Raivis Kakānis

Lelde Petrāne, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Industra" padome par bankas valdes priekšsēdētāju ir ievēlējusi Raivi Kakāni, kuram ir ievērojama pieredze Baltijas banku nozarē.

Plānots, ka darbu jaunajā amatā R. Kakānis uzsāks aprīlī pēc saskaņojuma saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

""Industra" mērķis ir kļūt par pirmās izvēles banku mazo un vidējo Latvijas uzņēmēju kreditēšanā. Par banku, kura visu dara ātri, vienkārši un saprotami. Mana ilggadējā pieredze banku un organizāciju pārmaiņu vadībā, kā arī labā klientu vajadzību izpratne būs noderīga "Industra" tālākajos attīstības plānos," teic jaunais bankas vadītājs.

Pirms pievienošanās "Industra" vadības komandai, R. Kakānis vairāk nekā 12 gadus bijis "Danske Bank" Latvijas filiāles vadītājs. Pirms tam strādājis valdes priekšsēdētāja amatā "Sampo Banka" Latvijā, bet savas karjeras sākumā guvis pieredzi dažādos amatos "Latvijas Krājbanka" un "Nordea Bank" Latvijas filiālē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ceļu reklāmas nozarē sāka pirms 22 gadiem

Linda Zalāne, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas mēbeles izsolē pārdotas; prasījuma tiesību izsole pret Stainers atcelta

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien noslēgusies likvidējamās AS Latvijas Krājbanka kustamās mantas izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kustamās mantas lietu kopību nosolīja juridiska persona no Latvijas. Tā kā šī bija atkārtotā izsole, tad tā notika ar lejupejošu soli.

Kustamās mantas lietu kopība sastāv no biroja mēbelēm un aprīkojuma, kopā 53 vienībām. Sākumcena bija 1700 eiro.

Savukārt prasījuma tiesību izsole pret SIA Stainers tika atcelta. Lai arī par prasījumu izsoli bija zināma interese, nolēmām to uz lauku atlikt, lai gūtu maksimālu labumu no šī aktīva pārdošanas, skaidro O. Fīrmanis.

Prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena bija 3,68 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas sertifikātu kontus apkalpos arī Privatizācijas aģentūra

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums ir deleģēts arī VAS Privatizācijas aģentūra, informē Altum.

Līdz ar to Privatizācijas aģentūra ir tiesīga pārņemt privatizācijas sertifikātu kontus, kas atvērti likvidējamajā akciju sabiedrībā Latvijas Krājbanka, kā arī nodrošināt to pārcelšanu uz Altum, ja tā būs saņēmusi iedzīvotāja atbilstošu pieteikumu konta pārcelšanai. Papildus tam iedzīvotāji ar Altum starpniecību varēs saņemt informāciju par kontā veiktajiem darījumiem (konta izraksta veidā), neveicot privatizācijas sertifikātu konta pārcelšanu.

Līdzko Privatizācija aģentūra pārņems sertifikātu kontus no Latvijas Krājbankas, Altum noslēgs sadarbības līgumu ar Privatizācijas aģentūru, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanas pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās Citadele

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kredītdevēju asociācijai jauns nosaukums un vadītājs

Žanete Hāka, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi paplašināt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāvēto biedru skaitu, dodot iespēju asociācijai pievienoties arī citiem ārpus banku sektora esošiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turpmāk tās nosaukums būs Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, informē asociācijas pārstāvji.

Par Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāju ir apstiprināts finanšu nozares speciālists Gints Āboltiņš, kuram ir plaša pieredze, iepriekš strādājot dažādās ar nozari saistītās institūcijās.

«Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku sektora esošie finanšu pakalpojumi, piedāvājot klientiem daudz ērtākus un vienkāršākus produktus. Latvija šai ziņā nav izņēmums, līdz ar to viena no manām darbības prioritātēm būs veidot līdzsvarotu nozares attīstību, stiprinot dialogu starp regulatoru un nozares uzņēmumiem,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievijā aizturēts bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā trešdien tika aizturēts bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, ziņoja Krievijas mediju grupa RBK.

Antonovu aizturēja Sanktpēterburgas policijas galvenās izmeklēšanas pārvaldes darbinieki. Aizturēšana tika veikta, izmeklējot krimināllietu pēc Krievijas kriminālkodeksa panta par krāpšanu.

Banka «Sovetskij» oficiāli nepiederēja Antonovam, un par viņa saistību ar šo banku nav ziņots. 2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku «Rossijskij kapital». No 2016.gada marta bankas «Sovetskij» sanāciju veica «Tatfondbank», bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas «Sovetskij» sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.

Marta beigās Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu lietas izmeklēšanā pret bijušajiem «Snoras» īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skatīs lietu par 15 miljonu eiro piedzīšanu no bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst. 10 skatīs apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu ar kuru no bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem solidāri tika piedzīti 15 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērnā gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

«Latvijas krājbankas» administrators «KPMG Baltics» prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā.

Kā ziņots, 2011. gada nogalē «Latvijas krājbankā» tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa «Latvijas krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu «Latvijas krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par nenotikušu pasludina Krājbankas prasījuma tiesību izsoli pret Stainers

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību izsole pret SIA Stainers tika pasludināta par nenotikušu, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Lai arī izsolē, kas notika ar lejupejošu soli, piedalījās trīs pretendenti, visu pretendentu piedāvātās cenas bija zemākas par administratora noteikto slēpto cenu. Ņemot vērā to, ka izsoles uzvarētājs atteicās maksāt slēpto cenu, administrators saskaņā ar izsoles noteikumiem pieņēma lēmumu pasludināt izsoli par nenotikušu.

Izsolē šodien piedalījās trīs juridiskas personas - divas no Latvijas un viena no Igaunijas.

Prasījuma tiesību apmērs ir 6,117 miljoni eiro. Prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena bija 3,68 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 17 miljoniem eiro iegādājas LNK Centre biroju ēku Skanstes rajonā

Lelde Petrāne, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Horizon Fund iegādājas LNK Centre biroju ēku Rīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Igaunijā reģistrētais slēgta tipa ieguldījumu fonds Baltic Horizon Fund 4. jūlijā parakstījis pirkuma līgumu par LNK Centre iegādi Rīgā. Līgums slēgts ar SIA LNK Properties and SIA FIN.LV.

Iegādes cena ir apmēram 17 miljoni eiro.

Sagaidāms, ka darījums noslēgsies viena mēneša laikā.

LNK Centre ir A klases biroju ēka ar nomas platību 7455 kvadrātmetru apmērā. Īpašums atrodas Skanstes rajonā. Tas ir pilnībā iznomāts pieciem nomniekiem, no kuriem Exigen Services un LNK Grupa aizņem apmēram 90% no nomātās platības.

Darījums paredz, ka LNK Grupa pagarinās nomas līgumu uz desmit gadiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gada septembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušo centrālo ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, par 10 516 200 eiro iegādājies holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15 un no tā brīža ēku pārdēvēja par LNK Centre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Pasta padomē iecelts Vītols, Ikvilds un Nātriņš

Dienas Bizness, 18.05.2016

Aigars Vītols VAS Latvijas Pasts jau ieņēmis dažādus amatus, bijis valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, valdes padomnieks, Tehniskās vadības departamenta direktors

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija, kā VAS Latvijas Pasts akcionārs, ir izvēlējusies jaunu padomes sastāvu - padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Aigars Vītols, padomes loceklis Andris Ikvilds un neatkarīgais padomes loceklis – Andris Nātriņš, informē ministrijā.

Jaunā padome darba pienākumus sāk pildīt no trešdienas, 18.maija.

Vakancēm padomē tika saņemti 30 pieteikumi Uz otro kārtu tika uzaicināti 5 pretendenti.

Aigars Vītols ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Šobrīd strādā par SIA Pasta brokeru serviss valdes locekli. Darba pieredze bijusi SIA Abonēšanas un piegādes centrs Diena padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, VAS Latvijas Pasts ieņēmis dažādus amatus, bijis valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, valdes padomnieks, Tehniskās vadības departamenta direktors. Tāpat bijis SIA Witraktor projektu vadītājs, SIA Buprocon valdes loceklis, strādājis par SIA MailMaster un SIA Elektroniskais pasts direktoru padomes locekli, A/S IT Latvija padomes priekšsēdētāju, A/S Latvijas Pasta pakalpojuma tīkls direktoru padomes locekli, kā arī saimniecības daļas vadītāju, Latvijas Pasta filiāles Pasta norēķinu centra tehniskās daļas vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Anglijas tiesa atzīst Antonovu par vainīgu 60,5 miljonu eiro un 30,8 miljonu dolāru zaudējumu nodarīšanā Krājbankai

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijas Augstākā tiesa pasludinājusi spriedumu, atzīstot Latvijas Krājbankas faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā.

Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolāru apmērā.

2014. gada jūnijā un jūlijā Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics bankas vārdā Anglijā iesniedza divas civilprasības pret V.Antonovu, prasot astoņu darījumu rezultātā bankai nodarīto zaudējumu kompensāciju. Latvijas Krājbanka prasības pieteikumā norādīja, ka V.Antonova darbību un ietekmes rezultātā banka noslēdza minētos darījumus, kas bija pretēji bankas interesēm. Abas prasības, kas vēlāk tika apvienotas vienā, tika celtas Anglijā, jo V.Antonovs tobrīd atradās tās jurisdikcija.

Tuvāko nedēļu laikā Anglijas Augstākā tiesa arī pieņems atsevišķu nolēmumu par procentu apmēru, kas pienākas bankai papildus piespriestajai zaudējumu atlīdzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru