Jaunākais izdevums

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba iesaistījusies uzņēmumā SIA MISX, kas saistīts ar zinātnisko eksperimentu atbalstīšanu fizikālās enerģētikas jomā.

Sudraba pastāstīja, ka tas ir kopuzņēmums, kas izveidots, sadarbojoties biznesa vides pārstāvjiem un Fizikālās enerģētikas institūtam. Šis uzņēmums vadīs zinātnisku projektu eksperimentālajā ražošanā, lai tā rezultātā varētu iesniegt pieteikumu patentam. Sudraba gan neatklāja, par kādu zinātnisko projektu ir runa un kādu patentu ir plānots iesniegt - to vēl esot pāragri izpaust.

Viņu iesaistīties uzņēmējdarbībā uzrunājuši gan zinātnieki, gan arī biznesa nozares pārstāvji, un viņa tam piekritusi, jo labi apzinās, kādā stāvoklī Latvijā ir zinātnes nozare. «Ir likvidēta visa eksperimentālā ražošana, zinātniekiem nav finansējuma, lai iegādātos tehnoloģijas,» skaidroja Sudraba.

Viņa gan to neuzskata kā biznesu, bet gan kā iespēju eksperimentālu ideju pārvērst ražošanā ar lielu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot, lai Latvijā radītais netiktu par lētu naudu pārdots uz ārzemēm, bet gan paliktu šeit. Viņas uzdevums būs vadīt šo projektu, lai tas nonāktu līdz plānotajam rezultātam - patenta iesniegšanai. Patlaban mērķis esot šo patentu iesniegt līdz nākamā gada vidum, taču viss esot atkarīgs no tā, kā noritēs eksperimenti, - tas parādīšot, cik ātri var noformēt tehnoloģiju ražošanai.

Uzņēmums ir dibināts šā gada 1.novembrī. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Garkalnes novada Priedkalne, Senču sils, un tā pamatkapitāls ir 2000 latu. Sudraba šajā uzņēmumā ir valdes priekšsēdētāja. Savukārt uzņēmuma dibinātāji ir Fizikālās enerģētikas institūts, kam pieder 49,95% daļu, un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija Čerņavska, kurai pieder 50,05% daļu. Uzņēmums reģistrēts Krūmiņa īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sudraba paziņo par tautas kustības veidošanu un gatavību vienot sabiedrību

LETA, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sudraba tomēr plāno dibināt arī partiju

LETA, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības No sirds Latvijai mērķu īstenošanai tiks dibināta arī partija, apliecina bijusī valsts kontroliere, jaunizveidotās kustības dibinātāja Inguna Sudraba.

Jau ziņots, ka Sudraba šā gada janvārī dibinājusi biedrību tautas kustība No sirds Latvijai, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Sudrabas biedrība dibināta šā gada 28.janvārī.

Biedrībā ir divas amatpersonas - Sudraba un Diāna Novicka.

Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka Sudraba aicinājusi savam domubiedru pulkam pievienoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Viņš minēto informāciju apstiprina, sakot, ka komentārus par savu izvēli varēs sniegt mēneša beigās, kad būs beidzies viņa pilnvaru termiņš tiesā.

Jau ziņots, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn 27.novembrī speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par vēlmi saliedēt sabiedrību vienotā kustībā. Viņa gan atzina, ka viņas mērķis nav pašai vadīt tautas kustību un cilvēkiem ir jāorganizējas pašiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pats esmu kļuvis bagāts, pateicoties starpniecības pakalpojumiem starp Eiropas valstīm un Krieviju. Un, izskatot Latvijas bagātāko cilvēku sarakstus, ar pārliecību varu teikt, ka 80% no viņiem ir kļuvuši bagāti, tieši pateicoties Krievijas resursiem un sadarbībai ar šīs valsts uzņēmējiem,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

«Par krievu uzņēmēju maksāto naudu es savulaik atjaunoju Vernisāžu un Vērmanes dārzu. Pateicoties šai atjaunošanai, Rīgas domei jau 15 gadu nav jāveic lieli kapitālieguldījumi parka uzturēšanā. Jo viss ir sakārtots. Vai tagad īstenam latvietim būtu jāiet Vēmanes dārzam apkārt ar līkumu, jo, redziet, tā ir krievu nauda, par ko tas ir atjaunots. Tas būtu absurdi. Tikpat absurdi, cik nacionālās apvienības piekoptā politika. Domāju, ka nacionālajai apvienībai nav jābūt valdībā, kas taps pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pietiek gremdēt Latviju ar nacionāļu rokām,» pauž Krūmiņš.

«Skaidrs, ka politiķus interesē tikai vēlēšanas, nevis pati valsts. Bet ārpolitikas «speci» var lepoties tikai ar to, ka austrumu kaimiņš ir pataisīts par Holivudas šausmenes lelli, no kuras jābaidās un jāmūk. Nevienai varas partijai nav Latvijas nākotnes vīzijas, ir tikai savtīga interese iekļūt Saeimā. Tieši tāpēc uzskatu, ka ir jānāk jaunam spēkam, kam cilvēki spēj noticēt. Spēkam, kura uzstādījumi būs godīgums un, kas svarīgi, arī valstiska un patriotiska domāšana, kas cilvēkos viesīs uzticēšanos. Esmu pārliecināts, ka tāda politiskā spēka līderis mums jau ir, un to arī labi pazīst Latvijas tauta,» intervijā Dienai pavēstījis uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MISX

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balva 2019 tiek Sāls mājai Pāvilostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.05.2019

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti).

«Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus, un gudru arhitektūras domāšanu. Lai gan objektā dominē dabas varenība, apjoms ir harmonijā ar ainavu un saplūst ar jūru,» tā savu izvēli pamato fināla žūrija, kuras sastāvā ir Igns Ogints (Ignas Uogintas, Lietuva), Indreks Neks (Indrek Näkk, Igaunija), Anabela Varona (Anabel Varona, Spānija) un Agnese Lāce.

Latvijas Arhitektūras gada balvas - sudraba ananasus - ieguva Lubānas kapličas jaunbūve, Alūksnes Bānīša stacija un Mad City Riga 2018 autori, bet žūrijas īpašo atzinību izpelnījās arī Lielplatones vešūža restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ikkatram ir tiesības uz labu dizainu

Lāsma Vaivare, 23.05.2016

Multimediālā izstāde Lsx20 pēc Latvijas bankas pasūtījuma tapa kā veltījums Latvijas nacionālās valūtas divdesmit gadiem.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir tiesības visu laiku neskatīties uz vizuālo piesārņojumu publiskajā vidē.»

Tā saka dizaina biroja H2E mākslinieciskā direktore Ingūna Elere. Birojam šis ir notikumiem bagāts gads. Šovasar durvis pēc trīs gadu rekonstrukcijas vērs Rīgas Motormuzejs, kura ekspozīcijas dizains ir biroja darbs. Vēl turpinās ekspozīcijas iekārtošana trīs Raiņa un Aspazijas muzejos – Tadenavā, Baznīcas ielā Rīgā un Pliekšāna ielā Jūrmalā. Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi ziņo, ka ēkas pēc rekonstrukcijas nodotas ekspluatācijā, apmeklētājiem tās pakāpeniski tiks atvērtas no jūlija līdz septembrim. Savukārt gada beigās paredzēta nodošana Kara muzeja jaunajai ekspozīcijai par Pirmo pasaules karu jeb, kā saka dizaina birojā, «emocionāls stāsts par absolūtu dekonstrukciju».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāatsakās no brīvā tirgus ekonomikas, kas valsti dzenot nabadzībā, bijusī valsts kontroliere un tautas kustības No sirds Latvijai dibinātāja Inguna Sudraba pauda LTV raidījumā Rīta Panorāma.

Lai arī Latvija ir uzņēmusies saistības, kas tai ir jāpilda, valstij pirmajā vietā jābūt pašu interesēm. I. Sudarba, kas plāno iet politikā, pauda, ka «mums ir jācīnās par savām interesēm, ja mēs gribam, lai mūsu valsts saglabājas un lai mēs neesam tikai teritorija kaut kādiem citiem cilvēkiem».

Mainīt Latvijas ekonomikas modeli neesot neiespējami, un to pierāda citu valstu pieredze. Piemēram, Ungārijas daudzos jautājumos pauž nostāju, ka nepildīs tos starptautiskos noteikumus, kas viņu tautai ir nelabvēlīgi. «Kaut vai tie paši enerģētikas tarifi. Viņi [ungāri – red.] bija pirmie, kas pateica - mēs šos tarifus nemainīsim, jo mūsu tautai tas ir neizdevīgi, mūsu biznesam tas ir neizdevīgi,» pauda I. Sudarba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sudraba noliedz, ka likuma grozījumus būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) noliedz, ka grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas uzlabotu mazākuma akcionāru pozīcijas uzņēmumos, viņa būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs.

Aicināta komentēt deputātes Solvitas Āboltiņas (V) pieļāvumus, ka Sudrabas rīcība ir saistīta ar konkrētām ekonomiskajām interesēm, viņa LTV Rīta panorāmā tieši neatbildēja, taču pārmeta, ka Āboltiņa, acīmredzot, spriežot pēc savas sapratnes par politikas veidošanu un nespējot saprast, ka priekšlikumus var iesniegt «vienkārši par brīvu».

Sudraba noliedza, ka, diskutējot par viņas priekšlikumiem, politiķi neieklausās ekspertu argumentos, jo komisijas līmenī viss esot pamatīgi izdiskutēts.

Politiķe gan izteicās, ka priekšlikums esot tapis pēc mazākuma akcionāru aizstāvības asociācijas pārstāvju iniciatīvas. Oficiālajos reģistros gan šāda asociācija nav atrodama, bet pēc nosaukuma tuvākā varētu būt Latvijas balzama mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības biedrība, kuras vadībā darbojas Linards Baumanis, Jānis Meijubers un Leonīds Mohovikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem».

Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Kopumā tika iesniegti 12 priekšlikumi, kurus iesniedza partija Saskaņa, bet visvairāk priekšlikumu iesniedza partija No sirds Latvijai (NSL).

Uzrunājot deputātus, NSL priekšsēdētāja Inguna Sudraba norādīja, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, ir jārada līdzvērtīgi nosacījumi visā valsts pārvaldē. «Ar ko VID iepirkuma nodaļas speciālists ir labāks par iepirkuma speciālistu kādā citā iestādē? Nekā. [Ar Saeimas lēmumu] tiek radīts precedents, ka rindā stāvēs arī pārējās valsts iestādes, jo arī tām būs nepieciešama īpaša atlīdzības sistēma,» uzskata Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima noraida opozīcijas rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā

BNS, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijās deputātu rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā.

Par grozījumiem balsoja 33 deputāti, pret bija 33 deputāti, bet atturējās - 22.

Opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai rosināja atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, paredzot ieviest palielinātu mikrouzņēmumu nodokli - ar apgrozījumu virs 7000 eiro 2015.gadā paredzot ieviest 11% likmi, 2016.gadā - 13%, bet no 2017.gada - 15%.

No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba parlamenta sēdē uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata un tas ir bijis politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmuma nodokļa likme ir virs 13%, tad uzņēmējiem vairs nebūs ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskais efekts no e-veselības sistēmas ieviešanas tika lēsts miljons eiro gadā, sākot no 2014. gada; šāda ietaupījuma nebūs vēl arī nākamgad, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā zināms, valdība pagarināja termiņu, līdz kuram ārsti var izsniegt pacientiem gan ar roku rakstītas papīra receptes, gan e-receptes un e-darba nespējas lapas e-veselības sistēmā. Šāds brīvprātības princips darbosies vēl līdz 2017. gada 1. septembrim. Taču, kad Veselības ministrija (VM) plānoja e-veselības projekta ieviešanu, mazinoties birokrātijai un citādu ieguvumu rezultātā vienlaikus kā ekonomiskais efekts tika paredzēts ietaupījums viena miljona eiro apmērā katru gadu, kas kalpotu par papildus resursu novājinātajai veselības aprūpes sistēmai. Šāda ietaupījuma nav un kopā nebūs vismaz četrus gadus, jo projektam vajadzēja būt ieviestam jau 2014. gadā. Kurš par to atbildēs, šādu jautājumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzdeva arī deputāte Inguna Sudraba, kura DB pauž cerību, ka tie nebūs vienkāršā darba darītāji vai cilvēki no malas. Viņasprāt, jāiedziļinās lietas būtībā, jo, piemēram, privātajā sektorā neviens neatļautos investēt līdzekļus sistēmu radīšanā, skaidri neapzinoties, kādai atdevei jābūt no šīm investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piesakies DB konferencei Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?

Dienas Bizness, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta ieceri par MUN likmes palielināšanu līdz 15%

LETA, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai parlamenta sēdē likumprojektu par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmes palielināšanu līdz 15%.

Šo likumprojektu atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti, kā arī opozīcijas pārstāve Inguna Sudraba (NSL). Vienotības pārstāvji balsojumā atturējās, bet Saskaņa, kā arī Mārtiņš Bondars (LRA) balsojumā nepiedalījās.

Vienotība plāno uz otro lasījumu iesniegt savus priekšlikumus par iespēju uzņēmumiem izvēlēties - maksāt 15% MUN vai arī pašlaik noteikto MUN likmi kopā ar minimālām sociālām iemaksām.

Saeima šo jautājumu varētu skatīt jau šonedēļ, bet 20.decembra ārkārtas sēdē par to varētu lemt galīgajā lasījumā.

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz MUN likmi noteikt 15%, un sākot ar 2017.gadu 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Sociologs: iedzīvotājiem pesimistisks skatījums uz Latvijas ekonomiku

Dienas Bizness, 25.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«To, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir labs vai drīzāk labs, pēdējos mēnešus vērtē tikai apmēram 3% iedzīvotāju, bet vairāk nekā puse uzskata, ka pašreizējais Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir slikts,» stāsta sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

«Ja mēs skatāmies, kā tiek vērtēts ģimenes pašreizējais finansiālais stāvoklis, to kā labu novērtē tikai 9% jeb apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pretstatā apmēram 40%, kas to vērtē kā sliktu, tiesa aptuveni puse to vērtē kā viduvēju,» viņš skaidrojis intervijā laikrakstam Diena.

Jautāts, vai cilvēki uzskata, ka valstī valda stagnācija, sociologs atbildējis: «Tieši tā, es to tā atļautos interpretēt - vairākums uzskata, ka valstī šobrīd valda stagnācija, situācija nav spoža un nekas nemainās.»

Savukārt, runājot par to, kā tas attieksies uz nākamajām vēlēšanām, A. Kaktiņš paudis: «Mūsu apspriestie dati liecina, ka patlaban attiecībā uz iespējamām politiskajām izmaiņām mēs pamatoti varam runāt par diezgan lielu nestabilitāti. Nestabilitāte ir tik liela, ka dažādu iespēju lauks ir ļoti liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākums skaļām diskusijām valsts varas gaiteņos par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi vērš uzmanību uz nožēlojamiem tempiem , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Problēmu spilgti ataino nākamais gads, kad pēc pašreizējām prognozēm apgūsim par 1/3 jeb 159 miljoniem eiro mazāku summu, nekā plānots, un tas ir nopietns apdraudējums Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Šādu uzsvaru Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē lika Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. Vēl skumjāku šo faktu padara problēmas iemesls – virkne neizstrādātu MK noteikumu, kas ir akmens ministriju lauciņā. Nozaru politikas neesamību deputāte Inguna Sudraba nosauca par absurdu, kā arī viņai radās jautājums, vai ir ES fondu apguves kopējs plāns un kurš par to atbild.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība nepareizi uzrāda saistības, kas radušās, ņemot Dienvidu tilta būvniecībai nepieciešamo aizņēmumu. Uz šo faktu Valsts kontrole (VK) jau norādījusi kopš 2006.gada.

«Rīgas Domes amatpersonas turpina krāpties ar šo saistību uzrādīšanu, tādējādi radot šaubas par viņu spēju un vēlmi pareizi uzrādīt veiktos darījumus ar iedzīvotāju naudu,» uzsver VK.

Revīzijas atzinumā norādīts, ka saimnieciskā gada pārskatā uzrādītā informācija par saistībām nav patiesa un salīdzināma, jo Rīgas pilsētas pašvaldība pretēji darījuma ekonomiskajai būtībai saistības 273 milj. Ls apmērā pret Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādījusi kā «Ilgtermiņa parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem», nevis kā «Ilgtermiņa aizņēmumu».

Rīgas pašvaldība pagājušā gada pārskata pielikumā par aizņēmumiem nav arī uzrādījusi aizņēmumu 515 milj. Ls apmērā. Kā arī 2012.gada 31.decembrī atvasināto finanšu instrumentu pašvaldība nav uzrādījusi tā patiesajā vērtībā, bet par 118milj. Ls mazākā vērtībā. Informāciju par revīzijā konstatēto Valsts kontrole ir nosūtījusi izvērtēšanai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta

Zane Atlāce-Bistere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sirds Latvijai

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija neatbalsta Kušnera atkārtotu apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

LETA, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums ceturtdien nolēma nerekomendēt Saeimai uz vēl vienu pilnvaru termiņu amatā apstiprināt Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, kurš šos pienākumus veic kopš 2012.gada.

Kušnera kandidatūru ceturtdien komisijas sēdē atbalstīja trīs deputāti - Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Inguna Sudraba (NSL) un Juris Viļums (LRA), pret balsoja arī trīs parlamentārieši - Jānis Vucāns (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) un Edgars Putra (ZZS). Deputāts Renārs Putniņš (V) balsojumā atturējās, bet Igors Pimenovs (S) tajā nepiedalījās.

Iepriekšējā nedēļā pēc Kušnera iztaujāšanas deputāti lēma «paņemt pauzi» šajā jautājumā. Toreiz komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam «Carew Estates LLC».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Aptaujā par premjera kandidātiem līderos Lembergs un Ušakovs

Dienas Bizness, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas pilsoņiem būtu iespēja balsot par premjerministru, ceturtā daļa - 25,3% - izvēlētos atbalstīt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība), bet vairāk nekā piektdaļa - 21,3% - Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa), liecina pēc Dienas pasūtījuma veiktā tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti aptauja. Pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) ir tikai trešajā vietā ar 13,8%, turklāt viņai uz papēžiem min bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) ar apaļiem 13%.

To, ka skandalozais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir stabils līderis potenciālo premjeru reitingā, politologs Ivars Ījabs neuzskata par kaut ko pārsteidzošu: «Lembergs ir populārs ne tikai latviešu, bet arī krievu vidū, pietiekami atraktīvs un cilvēkiem patīk. Viņš ir mutīgs vīrelis, kuram ir smuka pilsēta un kurš nebaidās teikt pietiekami šerpas lietas.» Pēc politologa teiktā, aptaujas respondenti ar politiku lielākoties saskaras ikdienas vajadzību līmenī, tāpēc fakts, ka A. Lembergam jau vairākus gadus kā drošības līdzeklis piemērots liegums vadīt Ventspils domi, nevar ietekmēt vēlētāju viedokli par viņu kā potenciālo premjeru. Turklāt A. Lembergs metodiski strādā ar savu publisko tēlu un rūpīgi seko tam līdzi. «Man šķiet, ka tas ir nevis Lemberga panākums, bet Straujumas un Sudrabas krietni sliktāks rezultāts,» jaunākos iedzīvotāju aptaujas datus vērtē I. Ījabs. Viņš īpaši vērš uzmanību uz to, ka Ingunas Sudrabas popularitāte, ja to salīdzina ar situāciju pirms gada, ir piedzīvojusi kritumu, jo viņa savulaik bijusi vienā līmenī ar pašreizējiem reitingu līderiem A. Lembergu un N. Ušakovu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Precizēta - Līdz ar Truksni un Krūmiņu aizturēts arī savulaik ar NSL saistītais Jorens Raitums

LETA, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru