Interese par energoefektivitāti ir, nauda arī 

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Jānis Goldbergs, 2019. gada 14. oktobris plkst. 9:35

Foto avots: Altum

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Ir jābūt gataviem

Ekonomikas ministra R. Nemiro uzruna nebija tikai reprezentatīva, bet skaidri pateica virzienu. «Atbilde uz šo jautājumu, vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs, faktiski ir – nē. Tās zaļās līnijas, ko nosaka ANO un Eiropas Savienība, kļūst aizvien ambiciozākas, un tas nozīmē mazāku enerģijas patēriņu tā paša preču daudzuma saražošanai. Māju un dzīvokļu siltināšanas programmas reāli pierāda to, ka energoefektivitāte strādā. Ietaupījums ir pat 40% liels. Nupat Rīgas Siltums uzsāka jaunas uz atjaunojamiem resursiem bāzētas stacijas būvniecību ar augstāku efektivitāti. Tās mērķis ir padarīt savus enerģijas rēķinus mazākus, tā izpaužas energoefektivitāte, un, protams, tas tieši ir saistīts ar klimata pārmaiņām,» sacīja R. Nemiro, paredzot, ka nākotnē CO2 izmešus varētu aplikt ar nodokļiem. Par šādu politiku ir jāsāk domāt jau šobrīd, citādi var pienākt brīdis, kad šāds attīstības virziens Latvijas uzņēmēju pārsteidz nesagatavotu. «Ja sākam domāt par to šodien, tad būsim gatavi pārmaiņām. Ir būtiski uzrunāt un informēt uzņēmējus, kopā ar LTRK, Altum, Eiropas Komisiju mēs gūsim taustāmus augļus. Nav pieļaujama situācija, kad kāds nav gatavs, » tā ekonomikas ministrs.

Pieprasījums pēc zaļās naudas

«Uzņēmēji nereti atzīst, ka energoefektivitātes koncepts viņiem nav svešs, tomēr to nepielieto, jo nav pārliecināti par izdošanos, tāpēc ka trūkst veiksmes piemēru. Mums bija pārliecība, ka ir nepieciešama īpaša atbalsta programma, lai veiksmes stāstu par uzņēmumu energoefektivitāti būtu arvien vairāk. Altum emitēja zaļās obligācijas, kā dēvētos green bonds, finanšu tirgos ļoti sekmīgi piesaistot 20 miljonus eiro uzņēmumu energoefektivitātes programmas finansēšanai. Šobrīd jau 15 miljoni eiro investēti uzņēmumu energoefektivitātes projektos, arī par pārējo finansējumu ir liela interese, esam par to gandarīti un noteikti gatavi šo atbalsta programmu turpināt. Jau īstenotie uzņēmumu energoefektivitātes projekti uzrāda būtiskus ieguvumus, energoefektivitātē veiktās investīcijas atpelnās ar uzviju, » uzņēmējus ievadrunā informēja Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Trends, kam jāseko

«Tās četras galvenās lietas, par ko runā Eiropā, ir darbaspēka trūkums, digitalizācija, izglītība un klimata pārmaiņas. Es nezinu, vai klimata pārmaiņas ir cilvēka dēļ vai nē. Man ir skaidrs, ka Eiropas kopējā doma ir rūpēties par klimata jautājumiem. Tas būs trends, ar ko jārēķinās. Var tam pretoties, bet var šajā plūsmā dabūt labumus,» īsi un skaidri uzņēmēju domāšanu definēja LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Viņš pieņēma, ka dažādus energoefektivitātes risinājumus Latvijā iespējams pārdot tālāk visā pasaulē, galvenais ir tos atrast un realizēt. A. Rostovskis piedāvāja piedalīties arī LTRK atbalstītos Eiropas līmeņa energoefektivitātes projektos, kuros Latvijas uzņēmēji jau veiksmīgi darbojas. «Es aicinātu mūsu politikas lēmējus vairāk fokusēties uz konkrētām lietām. Teikt konkrēti labos piemērus, ne saukļus. Skaidri un gaiši – cik ir ietaupīts, kāds ienākums,» tā A. Rostovskis.

Eiropas prioritāte

Eiropas Savienības interesi, paņēmienus un līdzekļus cīņā par klimata pārmaiņām izklāstīja Eiropas Komisijas Pārstāvniecības Latvijā Ekonomikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis. «Kāpēc Eiropas Savienības mērogā sākām ar energoefektivitāti vispirms? Izvēlējos sākt ar stāstu par ēku sektoru! Ēku sektors ir būtisks, jo kopējais mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti,» iesāka M. Zemītis. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams panākt, lai CO2 emisijas ir neitrālas. Tā kā ēkas patērē aptuveni 40% no visas enerģijas, ko Eiropā vispār patērējam, ir aktuāli runāt par ēku energoefektivitāti. Turklāt būvniecības sektors ES veido 11 miljonus darba vietu. Tas viss ir aktuāli arī Latvijā. Lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanās mērķus, katru gadu nepieciešami vismaz 177 miljardi eiro. M. Zemītis Eiropas rīkus klimata mērķu sasniegšanai iedala gluži kā tautas pasakās – burkāns un pātaga. Eiropa dod naudu un dod tiesisko ietvaru klimata pārmaiņām. Piemēram, Latvijā nupat parakstīts lielākais Eiropas fondu projekts, kāds jebkad ir bijis, – dzelzceļa elektrifikācija. «Lai izdarītu visas šīs izmaiņas, ir jāpanāk izmaiņas arī ražotāju un patērētāju uzvedībā un domāšanā,» uzsvēra M. Zemītis. Jāteic, ka ES domāšana tiešām mainās strauji, un, ja iepriekš plāns par CO2 izmešu samazināšanu pret 1990. gadu bija 40%, tad šobrīd ir ideja sasniegt 55%. Atrisinājums un iespējas slēpjas valstu nacionālajos plānos.

No otras puses, jau šobrīd 1/5 Eiropas budžeta tiek ieguldīta energoefektivitātes un klimata politiku atbalstošās jomās, un nākamajā daudzgadu ES budžetā 1/3 finansējuma aploksnes dalībvalstīm būs jāveltī šīm lietām. Nauda fondos ir un būs vēl vairāk, un tā ir mērāma ne miljonos, bet miljardos eiro. M. Zemītis informēja par Briseles menedžētajiem drošas, tīras un aktīvas enerģijas projektiem – Apvārsnis 2020. Ir neliels laiks sagatavoties, jo projektu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 15. janvāris un 10. septembris. «Kopā 120 miljoni eiro programmām, kas tiek menedžētas tieši no Briseles. 60 projekti ik gadu. Labākais ir līdzfinansējums – 70 līdz 100%. Daudzos gadījumos 100%. Projektu apjoms ir no 0,5 miljoniem līdz 4 miljoniem eiro,» teica M. Zemītis.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 23. septembris plkst. 13:04

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās...

2019. gada 19. septembris plkst. 6:47

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes...

2019. gada 19. septembris plkst. 6:38

Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz...

2019. gada 12. septembris plkst. 11:33

«Projekts ir svarīgs tāpēc, ka mēs iegūstam enerģiju no saules, kas ir...

2019. gada 04. septembris plkst. 10:55

Attīstības finanšu institūcija Altum izsludinājusi otro kārtu atklātai atlasei kredītiestādēm...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 11. oktobris plkst. 8:01

AS «Sadales tīkls» ir sagatavojusi un 10.oktobrī iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas...

2019. gada 10. oktobris plkst. 16:33

Iemūrēta simboliska kapsula SC «Imanta» biokurināmā katlu mājas pamatos....

2019. gada 10. oktobris plkst. 10:10

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai...

2019. gada 09. oktobris plkst. 16:22

Trešdien, 9.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija...

2019. gada 09. oktobris plkst. 7:36

ASV komunālo pakalpojumu uzņēmums «Pacific Gas and Electric» (PG&E) gatavojas atslēgt elektroapgādi...

2019. gada 08. oktobris plkst. 12:52

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē lēma līdz 2020. gada 1. jūlijam...

2019. gada 02. oktobris plkst. 17:52

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord...

2019. gada 01. oktobris plkst. 16:08

Vietējā privātā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa «AJ Power» piesaistījusi finansējumu...

2019. gada 30. septembris plkst. 13:58

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu...

2019. gada 30. septembris plkst. 7:51

Tūristu iecienītajā Tenerifes salā, kas atrodas Spānijai piederošajā Kanāriju salu arhipelāgā,...