Attīstot auto abonēšanas pakalpojumus Latvijā, uzņēmums AS “Renti” piesaistījis finansējumu trīs miljonu eiro apmērā no “Citadele Leasing”, lai papildinātu “Renti Plus” autoparku ar vairāk nekā 100 jaunām automašīnām.

AS “Renti” nodarbojas ar jaunu auto abonēšanas pakalpojuma nodrošināšanu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Uzņēmums ir daļa no “Eleving Group” un dibināts 2018. gadā, savukārt zīmols “Renti Plus” plašākai auditorijai pieejams kļuva 2022. gada sākumā.

Autonoma kļūst aizvien populārāka 

Covid-19 pandēmijas laiks, lai arī cirtis pamatīgus robus tūrisma un izmitināšanas biznesā, kopumā...

Uzņēmuma klienti visvairāk iecienījuši Nissan Qashqai un Hyundai Tucson automašīnas. Vidējā ikmēneša abonementa cena ar pilnu iekļautu pakalpojumu klāstu šādām mašīnām ir ap 600 eiro mēnesī.

“Populārākais abonements ir Premium, kur ikmēneša maksā ir iekļauts viss - nodokļu apmaksa, auto apkope, dilstošo daļu un riepu nomaiņa, kā arī apdrošināšana utt. Pasaulē valdošās situācijas dēļ gan uzņēmējiem, gan privātpersonām svarīgs faktors ir elastība, kas ir viens no iemesliem, kāpēc klienti visbiežāk izvēlas auto abonēt atvērtajā līgumā. Šādā gadījumā auto iespējams atgriezt kaut pēc viena mēneša lietošanas bez jebkādām papildus izmaksām,” klientu vēlmes raksturo Krišjānis Znotiņš, AS “Renti” valdes priekšsēdētājs.

“Auto nomas pakalpojumi ir sektors, kas attīstās straujiem soļiem, un pozitīvi, ka to uz priekšu dzen tieši iedzīvotāju patēriņš. Kā liecina bankas Citadele karšu maksājumu dati, šī gada maijā auto nomas pakalpojumos iedzīvotāji iztērēja 11 reizes vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada. Esam gandarīti sniegt atbalstu Renti izaugsmes plānos ceļā uz zaļo kursu un auto nomas pakalpojuma sektora attīstīšanā,” teic Ģirts Glāzers, Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs.

Covid-19 pandēmijas laiks, lai arī cirtis pamatīgus robus tūrisma un izmitināšanas biznesā, kopumā bijis visnotaļ auglīgs autonomas nozarei.

2021. gadā iedzīvotāji tērējuši par 78% vairāk naudas automašīnu nomas tirgū Latvijā, liecina bankas Citadele maksājumu karšu dati.

Autonoma kā krīzes risinājums

Kā apliecina CSDD un Centrālās statistikas pārvaldes dati, privāto automašīnu iegādes šaubīgā laikā, kad nav skaidrības par ekonomiskiem notikumiem nākotnē, tiek atliktas uz vēlāku laiku. 2021. gads iezīmē Latvijā reģistrēto automašīnu skaita stabilizāciju, un varētu cerēt, ka 2022. gadā vidējais automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem pārsniegs 2021. gada līmeni pēc pamatīga krituma 2020. gadā, tomēr Krievijas agresija Ukrainā ir iezīmējusi jaunas krīzes un neziņas par nākotni ainu. Statistikas dati par reģistrētajiem auto Latvijā atrodami šī žurnāla rakstā Privātā un komerctransporta daudzums valstī samazinās. Proti, iespējams, ka automašīnu iegādes šogad līdzināsies vairāk 2020. nekā 2019. gadam un patērētāji izvēlēsies privātā auto iegādi atlikt, priekšroku dodot nomātam auto konkrētu nepieciešamību gadījumā.

Kā liecina Eleving Group (iepriekš Mogo Finance) konsolidētais finanšu pārskats par ceturksni, kas noslēdzās šā gada 31. martā, kompānija ir uzrādījusi rekordaugstu sniegumu nozīmīgākajos biznesa rādītājos.

Pārskata periodā Eleving Group koriģētā EBITDA ir sasniegusi 17,1 milj. eiro salīdzinājumā ar 13,4 milj. eiro 2021. gada pirmajā ceturksnī, savukārt koriģētā peļņa pirms valūtas kursa svārstību ietekmes trijos mēnešos ir sasniegusi 5,9 milj. eiro pretstatā 3,7 milj. eiro attiecīgajā pārskata periodā pirms gada.

Pirmajos trīs mēnešos kompānijas koriģētie ieņēmumi ir pārsnieguši 45,5 milj. eiro apmēru, un tas ir par 13,8 milj. eiro vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumi pirmā ceturkšņa ieņēmumos veidoja 10,5 milj. eiro, savukārt ieņēmumi no nomas un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem veidoja 15,2 milj. eiro, bet patēriņa finansēšanas pakalpojumi – 17,8 milj. eiro.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju.

Deputāti nolēma pagaidām nenoteikt šim priekšlikumam konkrētu termiņu, lai gan sākotnēji priekšlikuma iesniedzēji Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K) bija paredzējuši, ka aizliegums varētu stāties spēkā 2023.gada 1.jūnijā. Savu priekšlikumu abi deputāti atsauca.

Lēmumu komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi.

Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes pirmdien, 11.aprīlī, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju. Pēc šīs tikšanās potenciāli varētu noteikt arī konkrētu termiņu, kurā Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies pilnībā.

Komisijas sēdē pret priekšlikumu iebilda AS "Latvijas gāze" Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. Viņš norādīja, ka šādam lēmumam būtu jābūt pārdomātākam, kā arī, ja Latvija to pieņemtu viena pati, no tā varētu nebūt jēgas, ņemot vērā, ka Latvija ir vienotā dabasgāzes tirgū ar pārējām Baltijas valstīm un Somiju.

Saeima 28.aprīlī otrajā lasījumā skatīs grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas.

Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu iesnieguši deputāti Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K).

Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.