Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

"INVL Baltic Sea Growth Fund" partneris un "Eco Baltia" padomes priekšsēdētājs Vītauts Plunksnis informē, ka "Metal-Plast" būs astotā "INVL Baltic Sea Growth Fund" portfeļa investīcija. "Aprites ekonomika joprojām ir viens no galvenajiem mūsu investīciju pīlāriem, un mēs esam priecīgi sadarboties ar mūsu veiksmīgāko portfeļa uzņēmumu "Eco Baltia" un Fedoroviča kungu, lai vestu "Metal-Plast" uz jaunām virsotnēm."

"INVL Baltic Sea Growth Fund" investīciju periods beidzas 2024.gadā, tāpēc komanda jau ir sākusi nākamā fonda līdzekļu piesaisti - "INVL Private Equity Fund II" no investoriem centīsies piesaistīt 300 miljonus eiro.

"Metal-Plast" gada apgrozījums ir aptuveni 34 miljoni eiro, un tajā strādā aptuveni 200 darbinieku. Uzņēmums atrodas Svebodzicē, Polijas Lejassilēzijas provincē, un tā pašreizējā pārstrādes jauda ir 29 000 tonnu gadā. Viena tonna pārstrādāta PVC ietaupa divas tonnas CO2 emisiju

Uzņēmumu turpinās vadīt līdzšinējais izpilddirektors Gžegožs Jasinskis. Viņš norāda, ka Polijā un Vācijā ir gaidāms jauns logu nomaiņas vilnis. "Eiropas Komisija lēš, ka līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā būs nepieciešams renovēt vairāk nekā 35 miljonus dzīvojamo ēku."

Pēc darījuma "Eco Baltia" piederēs 42%, Fedorovičam - 30% un "INVL Baltic Sea Growth Fund" - 28% "Metal-Plast" akciju. "INVL Baltic Sea Growth Fund" pieder 52,8% "Eco Baltia" akciju, 30,5% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, bet pārējās - uzņēmuma vadībai.

"Metal-Plast" konsultēja investīciju banka "mBank" un juridiskais birojs "Ożóg Tomczykwoski". "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" konsultēja "Wolf Theiss, Sorainen" un "Deloitte".

"INVL Baltic Sea Growth Fund" ar tā 165 miljonu eiro fonda lielumu ir Baltijas valstu vadošais privātkapitāla fonds, un tā galvenais investors ir Eiropas Investīciju fonds ("EIF").

EIF ir apņēmies ieguldīt 30 miljonus eiro, izmantojot Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fonda atbalstu, kas ir galvenais Eiropas investīciju plāna (jeb Junkera plāna) elements, kā arī piešķir resursus no Baltijas Inovāciju fonda, "fondu fonda" iniciatīva, kas izstrādāta sadarbībā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdībām. Tā mērķis ir palielināt kapitāla ieguldījumus Baltijas valstu mazajos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu.

Fonds vēlas apvienot diversificētu uzņēmumu portfeli, un tā darbība ir vērsta uz vairākuma vai ievērojamas mazākuma daļu iegādi un ieguldījumu veikšanu 10 līdz 30 miljonu eiro apmērā. Kompānijām jāspēj demonstrēt augsts izaugsmes potenciāls un spēja konkurēt globālā mērogā.

Fonds darbību koncentrē Baltijas valstīs un kaimiņos esošajos reģionos Polijā, Skandināvijā un Centrāleiropā. Līdz šim Fonds veicis ieguldījumus septiņos veselības aprūpes, rehabilitācijas, būvniecības, vides pārvaldības (plastmasas pārstrāde un atkritumu apsaimniekošana), veterināro pakalpojumu un kosmētikas un higiēnas produktu ražošanas jomā strādājošos uzņēmumos.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" pārvalda Baltijas reģiona vadošā ieguldījumu pārvaldības un dzīvības apdrošināšanas grupa "Invalda INVL". Grupas uzņēmumi pārvalda pensiju fondus, kopfondus un dzīvības apdrošināšanas saistības, kā arī atsevišķus portfeļus, privātkapitāla fondus un citus alternatīvus ieguldījumu produktus. Vairāk nekā 300 000 klientu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī starptautiskie investori Grupas uzņēmumiem ir uzticējuši pārvaldīt aktīvus vairāk nekā divu miljardu eiro vērtībā. Grupai ir pārliecinoša darbības pieredze privāta kapitāla aktīvu pārvaldīšanā un Baltijas valstu, Centrālās un Austrumeiropas tirgus vadošo spēlētāju darbības nodrošināšanā vairāk nekā 30 gadu garumā.

AS "Eco Baltia" ir vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējo izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un pārstrādei.

"Eco Baltia" 2022.gadu noslēdza ar konsolidēto apgrozījumu 210 miljoni eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu. Savukārt "Eco Baltia" kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro.

Grupas uzņēmumos Latvijā, Lietuvā un Čehijā strādā vairāk nekā 2300 darbinieku. Tās vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "JUMIS", Čehijas "TESIL Fibres" un Lietuvā bāzētais UAB "Ecoservice", kā arī no 2023.gada 21.janvāra - "Pilsētas Eko Serviss".

"Eco Baltia" akcionāri ir privātā kapitāla fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" no šodienas piedāvās parakstīties uz obligācijām līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja kompānijas pārstāvji.

Parakstīties obligācijām varēs līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Obligācijas plānots emitēt 2023.gada 2.novembrī, bet to dzēšanas termiņš ir 2026.gada 2.novembris. Vienlaikus "Eco Baltia" būs tiesības dzēst obligācijas pēc diviem gadiem. Obligāciju fiksētā likme ir 9%.

Obligācijām varēs parakstīties privātie un kvalificētie investori, kuri kopumā varēs iegādāties līdz 10 000 obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Minimālā parakstīšanās summa vienam investoram ir 100 obligāciju jeb 100 000 eiro.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot vispārējiem korporatīviem mērķiem, tostarp gaidāmo investīciju projektu un uzņēmumu iegāžu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

INVL Family Office sniegs ieguldījumu pakalpojumus turīgām ģimenēm Latvijā

Db.lv, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

INVL Financial Advisors darbību Latvijā uzsāk pēc Latvijas Bankas saskaņojuma.

“Līdz šim INVL Family Office sniegtie ieguldījumu pakalpojumi bija pieejami tikai Lietuvas tirgū. Atļauja sniegt pakalpojumus Latvijā ļaus mums nostiprināties šajā tirgū un nodrošināt turīgās ģimenes ar izciliem ieguldījumu risinājumiem, kas palīdzēs sasniegt un saglabāt finansiālo drošību vēl vairākām paaudzēm," stāsta INVL Family Office vadītāja Asta Jovaišiene.

Uzņēmums INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, tika izveidots 2015. gadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem multi-family offices pakalpojumu sniedzējiem Lietuvā, kura pārziņā ir vairāk nekā 800 miljoni eiro klientu aktīvu. INVL Family Office sagatavo un aktualizē ieguldījumu stratēģijas fiziskām un juridiskām personām, analizē trešo pušu produktus un pakalpojumus, pārstāv klientus saskarsmē ar šādu produktu un pakalpojumu sniedzējiem, atbalsta pēctecības un mantošanas plānošanu un sniedz citus ieguldījumu pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums AS "PET Baltija" mainījis nosaukumu uz "Iterum", kā arī ieviesis jaunu vizuālo identitāti, informē uzņēmumā.

Pārmaiņas īstenotas ar mērķi stiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas polimēru pārstrādes nozarē un veicināt starptautisko izaugsmi.

Nosaukuma maiņa neietekmēs klientus un partnerus - visi līgumi un darījumi būs spēkā esoši.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka uzņēmums turpina paplašināt darbību, attīstot jauno ražotni Olainē. Ražotnes būvniecība tiek realizēta vairākos posmos, un to plānots pabeigt šogad rudenī.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstībai ir būtiska loma aprites ekonomikā: “Gandrīz 20 gadus esam bijuši PET pudeļu pārstrādes līderi Latvijā, piedzīvojot ievērojamu izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. No neliela Latvijas ražotāja esam kļuvuši par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem Ziemeļeiropā, un līdz ar Eiropas Savienības prasībām par pārstrādātu materiālu izmantošanu mēs paredzam būtisku izaugsmi arī turpmāk. Mūsu jaunā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Olainē apvienojumā ar uzņēmuma vērienīgo stratēģiju iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu darbības ceļā. Jaunas korporatīvās identitātes ieviešana ir dabisks nākamais solis tās stratēģiskajā attīstībā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eco Baltia iegādājas 40,4 % akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā Daugavpilī

Db.lv, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”.

Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

"Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā - 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā," komentē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP atļauj Lietuvas ieguldījumu fondam pārņemt pārslu un putraimu vairumtirdzniecības uzņēmumu

Db.lv, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome pieņēmusi lēmumu atļaut ieguldījumu fondam INVL Baltic Sea Growth Fund iegūt izšķirošu ietekmi pār pārslu un putraimu vairumtirdzniecības uzņēmumu UAB Galinta.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

INVL Baltic Sea Growth Fund ir ieguldījumu fonds, kas izveidots ieguldījumu un investīciju pārvaldības nolūkos, veicot ieguldījumus diversificētos un strauji augošos vidēja lieluma uzņēmumos Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā, finansējot to attīstību. Tā pamatdarbība ir investīciju iespēju meklēšana atbilstoši sabiedrības stratēģijai, veicot ieguldījumus Baltijas, Somijas un Zviedrijas uzņēmumos, kas darbojas dažādās nozarēs. INVL Baltic Sea Growth Fund saistītie uzņēmumi Latvijas teritorijā darbojas atkritumu un vides apsaimniekošanas nozarē, sniedzot dažādu atkritumu apsaimniekošanas - savākšanas, transporta, šķirošanas, apstrādes un pārstrādes pakalpojumus, kā arī ielu un vides apsaimniekošanas pakalpojumus. Šie uzņēmumi nodrošina plašu vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, t.i., sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma un tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, kā otrreizējo izejvielu pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvu pārvaldes grupa Invalda INVL uzsāks pirmo publisko fiksētas procentu likmes obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā privātajiem un institucionālajiem ieguldītājiem Baltijas valstīs.

Emisijas termiņš ir 3 gadi. Obligāciju gada procentu likme tiks noteikta 7-8 % robežās un paziņota pēc izvietošanas pabeigšanas. Procentus ieguldītājiem izmaksās reizi pusgadā.

Ar šo obligāciju emisiju Invalda INVL plāno finansēt savas vispārējās korporatīvās vajadzības, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

"Šī ir pirmā reize, kad publiski emitējam obligācijas, jo vēlamies, lai mums būtu diversificēti parāda kapitāla avoti un vienlaikus sniegtu iespēju tajā piedalīties visiem ieguldītājiem, kas darbojas Baltijas valstīs, tostarp privātajiem ieguldītājiem," saka Invalda INVL izpilddirektors Darius Šulnis.

Privātie un institucionālie ieguldītāji Lietuvā, Latvijā un Igaunijā varēs iegādāties līdz 10 000 uzņēmuma obligāciju ar nominālvērtību 1 000 EUR. Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR. Obligācijas tiks publiski piedāvātas līdz 12. jūnija plkst. 13:00. Invalda INVL publisko obligāciju emisiju organizē Šiaulių Banka un finanšu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar INVL Family Office zīmolu. Obligāciju pilnvarnieks ir auditorkompānija Audifina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības 2025.gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 11,7 miljonus eiro nešķirotu sadzīves un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Salaspils novada Aconē ar tās kopējo jaudu 45 000 tonnu gadā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam - pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda "Eco Baltia vide" rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku. Rūpnīcu paredzēts atklāt 2024.gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eco Baltia vide iegulda 2,3 miljonus eiro būvgružu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūrā

Db.lv, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā.

Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma izveidē investē 2 miljonus eiro

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā atklāts un darbu uzsācis Baltijas vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukums ar šķirošanas jaudu vairāku desmitu tūkstošu tonnu gadā. Laukuma izveidē un aprīkošanā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Jaunatklātais laukums nodrošinās dažādu materiālu automatizētu un manuālu šķirošanu un novirzīšanu tālākai pārstrādei, tādējādi sekmējot apglabāšanai poligonos novirzīto atkritumu apjoma samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošanu.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis SIA “Eco Baltia vide” attīstībā un tas stiprinās uzņēmuma pienesumu aprites ekonomikā, veicinot efektīvu atkritumu pārstrādi un resursu atkārtotu izmantošanu. Nav noslēpums, ka izplatīta problēma būvgružu dalītās vākšanas jomā ir pelēkā tirgus zona, kurā darbojas daļa būvgružu savācēji, kas nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izgāžot tos nepiemērotās vietās. Mūsu kā apsaimniekotāja mērķis ir nodrošināt ikvienam ērti pieejamu pakalpojumu un šķirošanas infrastruktūru, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu skaidra izvēle un zināšanās, kā ir jārīkojas ar būvniecības atkritumiem,” pauž SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstībā Latvija no Igaunijas un Lietuvas atpalikusi par apmēram pieciem gadiem

LETA, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kapitāla tirgus attīstībā ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas par apmēram pieciem gadiem, intervijā atzina aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Latvijas Bankas dati liecina, ka valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieauga par 24,4%, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, bet Latvijas aktīvos no pensiju fondu līdzekļiem ieguldīti vien 8,5%.

Martinovs norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas kapitāla tirgus lielumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropā un OECD valstīs. Lai gan ir zināmi uzlabojumi, ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms desmit vai pat pieciem gadiem, problēma kā tāda joprojām nav atrisināta.

"Jā, izaugsme kapitāla tirgos ir notikusi, bet, ja mēs to salīdzinām ar vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, kas ir pensiju otrajā līmenī, tad tā nav pietiekama. Tādēļ, ja atbild uz jautājumu, vai 8,5% ieguldījumu Latvijā ir pietiekami, tad daudz tas nav, un man kā vietējam pensiju pārvaldniekam noteikti gribētos, lai būtu vairāk. Bet, ja mēs saglabāsim šādu pašu proporciju vai panāksim nelielu pieaugumu, tas jau būs labs rezultāts, jo pensiju sistēmā nauda vairojas un šis temps ir daudz lielāks, nekā ieguldījumu iespēju pieaugums Latvijā," situāciju raksturoja Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fondēto pensiju pārvaldības tirgū būtu nepieciešama vēl viena vai divu jaunu spēlētāju ienākšana

LETA, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence fondēto pensiju pārvaldības tirgū pēc ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Vairo" ienākšanas ir uzskatāma par veselīgu, taču būtu labi, ja parādītos vēl viens vai divi jauni spēlētāji, intervijā aģentūrai LETA sacīja aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš uzsvēra, ka ir redzams, ka jaunu pārvaldītāju ienākšanai atsaucas arī klienti, jo to kustība starp pārvaldniekiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinās.

Martinovs uzsvēra, ka ir jādomā arī par to, lai no regulācijas viedokļa tiktu saglabāta iespēja tirgū ienākt jauniem spēlētājiem un viņiem izvirzītās prasības nebūtu diskriminējošas salīdzinājumā ar tiem, kuri tirgū darbojas jau sen.

"Skaidrs, ka tiem, kuri tirgū ir sen, ir izveidojusies arī zināma "tauku kārtiņa" un viņi pret prasību izmaiņām var nebūt tik jutīgi kā jaunpienācēji vai potenciālie jaunpienācēji. Atcerēsimies, ka mums, kas sāka darboties pensiju pārvaldībā no pirmsākumiem, bija pavisam citas prasības, nekā tās ir šodien. Ir jūtams, ka Latvijas Banka kā regulators par to domā un saprot šo nepieciešamību. Tomēr vienmēr bažas ir par politiķu vēlmi jaukties pensiju sistēmā un, būsim atklāti, sabojāt tās ilgtspēju ar dažādiem populistiskiem lēmumiem," norādīja Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” ir noslēdzis nozīmīgu sadarbības līgumu ar “Apollo Group” par Tallinas izklaides centra “Coca-Cola Plaza” telpām. Jaunais ilgtermiņa darījums ir parakstīts ar Baltijā lielāko izklaides uzņēmumu “Apollo Group”, kā arī ir pagarināti vairāki sadarbības līgumi par blakus esošā tirdzniecības centra “Postimaja” telpām, tā nodrošinot “Baltic Horizon Fund” piederošā kompleksa pilnu noslogojumu.

“Mūsu lielākā sadarbības partnera kinoteātris “Apollo Cinema” radīs spēcīgu sinerģiju ar citiem “Coca-Cola Plaza” telpās mītošajiem izklaides un sabiedriskās ēdināšanas zīmoliem, integrējoties Tallinas dzīvesveida ritmā. Šī mijiedarbība līdz ar blakus esošo tirdzniecības centru “Postimaja” nodrošinās izcilu mazumtirdzniecības, pakalpojumu un izklaides klāstu, apmierinot visas klientu vajadzības. Ir sākusies šī kompleksa jaunā ēra,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

5200 m2 lielo kinoteātri “Coca-Cola Plaza”, kurā ir 11 kinozāles, šobrīd apsaimnieko “Apollo Cinema”. Gan “Apollo Group”, gan “Apollo Cinema” ir noslēguši ilgtermiņa līgumus un darbosies “Coca-Cola Plaza” vismaz desmit gadus.“|Apollo Group” plāno “Coca-Cola Plaza” telpās atklāt izklaides vietas, restorānus un grāmatnīcu. “Kā uzņēmums mēs pastāvīgi meklējam jaunas attīstības iespējas, lai saviem klientiem piedāvātu jaunu un unikālu pieredzi. “Coca-Cola Plaza” ir iespēja kļūt par unikālu vietu Tallinas centrā. Mēs ar nepacietību gaidām šo sadarbību un tai sekojošās pārmaiņas,” stāsta “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra un investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” paziņo par 4000 m2 plašu telpu ilgtermiņa nomas līguma noslēgšanu Latvijas Valsts policijas vajadzībām modernajā Upmalas biroju ēkā Rīgā, kas iezīmē policijas pārveides ceļa sākumu.

Reaģējot uz mainīgajām mūsdienu tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām, Latvijas Valsts policija meklēja saviem darbiniekiem jaunas un mūsdienīgas darba telpas. Valsts policijai bija nepieciešama ēka ne tikai ar biroju un sanāksmju telpām, bet arī citām speciāli Valsts policijas vajadzībām paredzētām telpām - nopratināšanas, aizturēšanas un ģērbtuves telpām, kā arī bija prasības attiecībā uz ēkas atrašanās vietu un piekļuvi. Upmalas Biroju ēka ir pazīstama ar tās kvalitāti un mūsdienīgiem risinājumiem, un lielās platības ļauj viegli mainīt plānojumu atbilstoši nomnieka vajadzībām. Pateicoties progresīvajiem klimata un ventilācijas risinājumiem un zemajām komunālajām izmaksām, ēkai 2013. gadā tika piešķirta balva “Ilgtspējīgākā ēka Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic Horizon Fund noslēdzis šī gada lielāko līgumu par biroja telpu līzingu Lietuvā

Db.lv, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Narbutas” birojs un izstāžu telpa turpmāk atradīsies investīciju fondam “Baltic Horizon Fund” piederošajā “Meraki” biznesa centrā Viļņā, un tas būs lielākais šī centra partneris.

Jaunais astoņstāvu biroju centrs “Meraki Business Home” Viļņā pēdējā laikā ir veiksmīgi attīstījies, piesaistot tādus uzņēmumus kā globālais autonomas gigants “Hertz”, būvniecības kompānija “HSC Baltic” un Lietuvas loģistikas uzņēmums “Vlantana”, sasniedzot 90% noslogojumu.

“Situācija biroju telpu tirgū joprojām ir saspringta, un arvien lielāka nozīme ir komunikācijas kultūrai, elastībai un spējai apmierināt biznesa vajadzības, nodrošināt pievienoto vērtību. Tie ir aspekti, kuriem “Baltic Horizon Fund” sadarbībā ar partneriem piešķir galveno nozīmi. Esam gandarīti par rezultātiem: ar “Narbutas” noslēgtais sadarbības līgums par 3200 kvadrātmetru platību ir šajā gadā lielākais darījums biroju līzinga sektorā Lietuvā,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Edvīns Karbausks.

Komentāri

Pievienot komentāru