Citas ziņas

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

10 980 jeb 67% no valstī dzīvojošajiem latviešiem strādāja un bezdarbnieku skaits kopienā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas bija samazinājies par 35%. Apmēram piektā daļa no šiem strādājošajiem jeb 2339 personas bija nodarbinātas mazumtirdzniecībā un izplatītākās profesijas bija kasieri un menedžeri.

29% procenti no Īrijā nodarbinātajiem Latvijas piederīgajiem strādāja vienkāršus darbus, no kuriem visizplatītākie bija apkopējas, mājkalpotājas, virtuves strādnieka un zvejnieka amats. Kvalificētie latvieši visbiežāk strādāja par šefpavāriem vai mehāniķiem.

Savukārt 86% Latvijas valstspiederīgo mājsaimniecību Īrijā dzīvoja īrētos mājokļos, salīdzinoši, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita mājokļus īrē tikai 28% mājsaimniecību, liecina statistika.

Kopumā 2016.gada aprīlī Īrijā dzīvoja vairāk kā 535 000 ārzemnieku. Kopējais ārvalstnieku skaits valstī kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā bija samazinājies par 1,6 %. Lielākā kopiena bija poļi, kuru skaits Īrijā bija 122 515, bet mazākā no atsevišķi profilētajām grupām - vācieši - 11 531 iedzīvotājs.

Kā liecina statistika, latviešu kopiena 2016.gadā bija piektā lielākā, atpaliekot vienīgi no Polijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Rumānijas valstspiederīgajiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz šī gada 1.jūliju liecina, ka Īrijā dzīvo 20 560 Latvijas valstspiederīgie, no kuriem 217 ir nepilsoņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

No amata atkāpies ES tirdzniecības komisārs, kurš pārkāpis Covid-19 ierobežojumus

LETA--DPA/AFP, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Līderiem pārkāpjot noteikumus, atslābst visa sabiedrība

Kristīne Harmsena, speciāli Dienas Biznesam, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā nepareiza rīcība, līderiem pārkāpjot pašu uzstādītos noteikumus, izgaismojas īpaši spilgti. Taču tas notiek arī ikdienišķākos apstākļos. Kāpēc tas ir bīstami, jo īpaši – pandēmijas laikā?

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, izslēgtu risku vēl plašākai vīrusa izplatībai, pasaules valstu līderi aicina ikvienu upurēties – atteikties no radu un draugu apciemošanas svētku laikā, atteikties no ceļošanas, iepirkšanās, sarokošanās un apskaušanās. Ja ir kāds, kuru ikviens sagaida ievērojam šos noteikumus, tad tas ir cilvēks, kurš aicina to darīt citus. Politiķi un valdības pārstāvji vairāk nekā jebkurš cits apzinās situācijas nopietnību, pastiprina ierobežojumus, ar saviem lēmumiem ierobežojot visas sabiedrības dzīvi, tāpēc no viņiem vēl jo vairāk tiek sagaidīts, ka viņi nepārkāps pašu uzliktās robežas. Tad kāpēc tik daudzi šo atbildību neattaisno un neievēro to, ko paši sludina?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Leiena vaino Dombrovski vakcīnu eksporta kontroles shēmas kļūdā

LETA--BLOOMBERG, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV apģērbu tirdzniecības milzis "Gap Inc." ceturtdien paziņoja, ka slēgs visus savus veikalus Lielbritānijā un Īrijā, taču turpinās darbību šajās valstīs, piedāvājot preces internetā.

Uzņēmumam Lielbritānijā un Īrijā šobrīd ir 81 veikals, un tos pakāpeniski paredzēts slēgt līdz septembrim.

Tāpat "Gap" norāda, ka uzņēmumam ir potenciāls pircējs tā veikaliem Francijā un Itālijā.

Šāds lēmums pieņemts laikā, kad koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ smagi cietusi fizisko veikalu darbība, taču tirdzniecības apjoms internetā palielinājies.

"Gap" darbību Lielbritānijā sāka 1987.gadā, bet Īrijā 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par starptautiskās viesnīcu ķēdes Radisson jauno ģenerālmenedžeri kļuvis Džerards Kellijs

Žanete Hāka, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskās viesnīcu ķēdes Radisson jauno ģenerālmenedžeri kļuvis Džerards Kellijs (Gerard Kelly), kurš turpmāk būs atbildīgs arī par vairākiem Radisson Hotel Group īpašumiem Rīgā.

Pēc vairāk nekā 10 viesnīcas menedžera amatā aizvadītiem gadiem Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Krievijā tagad viņa pārziņā būs arī Latvijā esošo viesnīcu Radisson Blu Daugava Hotel, Radisson Hotel Old Town Riga, Park Inn by Radisson Riga Valdemara un Park Inn by Radisson Residence Riga Barona vadība un biznesa attīstība, ko Kellijs ikdienā pārraudzīs no uzņēmuma centrālā biroja Rīgā.

Džerardam Kellijam ir vairāk nekā 13 gadus ilga pieredze viesmīlības nozarē, un viņš savas profesionālās darbības laikā ir pieredzējis neskaitāmu Eiropas viesnīcu atklāšanas un renovācijas. 2006. gadā viņš pievienojās Radisson komandai kā bāra vadītājs Park Inn Dundalk viesnīcā Īrija, trīs mēnešus vēlāk tika paaugstināts par operāciju menedžeri un pēc tam vien sešus mēnešus vēlāk tika iecelts par ģenerālmenedžeri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija neatbalstīs transnacionālo kompāniju nodokļu reformu, ceturtdien paziņoja valsts finanšu ministrs Paskals Donohou.

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

Taču Īrija, kurā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 12,5% līmenī un kuru atsevišķas valstis uzskata par tā dēvēto nodokļu patvēruma valsti, neatbalstīs šo ieceri tās pašreizējā veidolā, sacīja Donohou.

"Šobrīd ir piedāvāta vienošanās, kurai Īrija nevar piekrist," intervijā Īrijas raidorganizācijai norādīja ministrs, piebilstot, ka valsts ir gatava turpināt sarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai?

Māris Ķirsons, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Apple ar Francijas varasiestādēm panācis vienošanos par nodokļu atmaksu

LETA--AFP, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju milzis «Apple Inc.» ar Francijas varasiestādēm panācis vienošanos saistībā ar nodokļu atmaksu par pēdējiem desmit gadiem, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Franču žurnāls «L'Express» jau iepriekš vēstīja, ka uzņēmums decembrī panāktā konfidenciālā izlīgumā piekritis samaksāt gandrīz 500 miljonus eiro, lai izbeigtu šīs lietas izskatīšanu.

«Apple» otrdien norādīja, ka Francijas nodokļu pārvalde nesen veikusi vairāku gadu auditu saistībā ar kompānijas darbībām valstī, taču uzņēmums atteicies izpaust informāciju par samaksāto naudas summu.

Šo situāciju labi pārzinošs informācijas avots ziņu aģentūrai AFP gan apstiprinājis, ka «L'Express» paustā summa atbilst patiesībai.

«L'Express» raksta, ka šī vienošanās panākta pēc vairākus mēnešus ilgušām pārrunām starp «Apple» un Francijas nodokļu pārvaldi, un šīs pārrunas koncentrējušās ap nelielo tirdzniecības apjomu, ko uzņēmums reģistrējis Francijā, lai arī pārdošanas apjoms Eiropā bija piedzīvojis ievērojamu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eurostat: Latvijā mazumtirdzniecības kāpums jūnijā bijis lielāks nekā ES vidēji

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā šogad jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 4,6%, kas ir lielāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

Straujāks mazumtirdzniecības apmēra kāpums nekā Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada sesto mēnesi starp ES valstīm bijis Īrijā (+10,2%), Igaunijā (+6,6%), Dānijā (+6,5%), Nīderlandē (+5,7%), Lietuvā un Beļģijā (abās valstīs +5,5%), kā arī Francijā (+5%).

Desmit no valstīm, par kurām pieejami dati, gada izteiksmē mazumtirdzniecības apmērs sarucis. Lielākais kritums bijis Bulgārijā (-18,1%), Maltā (-8,4%), Luksemburgā (-7,7%), Portugālē (-6,3%), Itālijā (-5,2%) un Slovēnijā (-5%).

Gan ES, gan eirozonas valstīs, par kurām pieejami dati, mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju, palielinājies kopumā par 1,3%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apmērs jūnijā ES pieaudzis par 5,2%, bet eirozonā - par 5,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī finanšu gada pirmajos sešos mēnešos, kas noslēdzās septembrī, strādājusi ar 197 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 1,15 miljardu eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts pirmdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Zaudējumus veicinājusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze aviācijas nozarē.

"Ryanair" tirdzniecības apjoms sešos mēnešos sarucis par 78% un veidojis 1,2 miljardus eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits nokrities par 80% - līdz 17,1 miljonam.

Lidsabiedrība piebilst, ka lielākā daļa tirdzniecības apjoma gūta otrajā ceturksnī.

"Ryanair" septembrī paziņoja, ka ziemas periodā vēl vairāk samazinās reisu skaitu, kā arī uz laiku slēgs bāzes Īrijā un Francijā, jo vairākas Eiropas Savienības valstis atjaunojušas ierobežojumus cīņai ar koronavīrusa pandēmiju.

"Ryanair" norāda, ka reisu skaits novembrī-martā nokritīsies līdz 40% no pagājušajā gadā šajā periodā reģistrētā līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), bet arī eirozonas valstu valdībām ir jāturpina strādāt, lai samazinātu inflāciju, intervijā sacīja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka lēmumi par procentu likmēm ir ECB kompetencē.

"Taču tas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu samazināt inflāciju, ir izvairīties no pieprasījuma palielināšanas mūsu ekonomikās ar mūsu pieņemtajiem budžeta lēmumiem. Inflācijas mazināšana nav tikai ECB atbildība. Tā ir arī finanšu ministru atbildība. Ja mēs varam samazināt aizņemšanos un tādējādi palīdzēt samazināt inflāciju, tas savukārt varētu ļaut ECB nākotnē pieņemt citādākus lēmumus par procentu likmēm. Taču galvenais - vispirms ir jāsamazina inflācija," uzsvēra Donohou.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ES Vispārējā tiesa sāk izskatīt Apple apelāciju par EK rīkojumu Īrijā samaksāt nodokļos 13 miljardus eiro

LETA, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa otrdien sāka izskatīt ASV informācijas tehnoloģiju giganta «Apple» iesniegto apelāciju par Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, ka «Apple» Īrijā jāsamaksā 13 miljardi eiro nenomaksātos nodokļos.

«Apple» advokāts Daniels Bērds tiesā sacīja, ka 2016.gadā pieņemtais EK lēmums «ignorē realitāti un veselo saprātu». Viņš pauda viedokli, ka EK secinājumi ir kļūdaini. EK 2016.gada augustā paziņoja, ka «Apple» jāsamaksā 13 miljardi eiro nenomaksātos nodokļos, jo vairākas ar Īriju noslēgtās nodokļu vienošanās pārkāpj ES noteikumus.

«Apple» vadītājs Tims Kuks tajā laikā šo lēmumu nodēvēja par «politiskām muļķībām». Īrija, kas tiesā iesniegusi līdzīgu apelāciju par šādu EK rīkojumu, pirmajā no divām lietas izskatīšanas dienām arī sniegusi liecību, kritizējot ES par «pārsteidzošu nodokļu likuma interpretāciju».

EK secinājusi, ka «Apple» saņēmis labvēlīgus nodokļu nosacījumus, kas līdzvērtīgi valsts sniegtai palīdzībai, kura savukārt ir pretrunā ar ES noteikumiem. ES Vispārējās tiesas tiesneši lēmumu šajā lietā varētu pieņemt vien 2020.gadā. Ja tas tiktu pārsūdzēts, apelāciju izskatītu ES Tiesa, kas galīgo lēmumu varētu pieņemt, vēlākais, 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» piloti Īrijā piektdien gatavojas rīkot kārtējo streiku, aizsākot jaunu streiku vilni Eiropā.

Tādējādi šis Īrijā jau būs ceturtais «Ryanair» darbinieku streiks, un tas ietekmēs 20 no piektdien 300 ieplānotajiem lidojumiem.

Trešdien publiskotā paziņojumā aviokompānija piedāvāja tikties ar Īrijas pilotiem sestdien vai nākamajā nedēļā, lai atrisinātu pašreizējās domstarpības.

Tikmēr Zviedrijas pilotu arodbiedrība «Svensk Pilotforening» (SPF) trešdien pavēstīja, ka tās dalībnieki streiku plāno rīkot 10.augustā.

Arodbiedrība norāda, ka «Ryanair» vadības pārstāvji pastāvīgi atteikušies no sarunām ar ar SPF pārstāvjiem. SPF piebilda, ka Skavstas lidostā 100 kilometru attālumā no Stokholmas streikā piedalīsies aptuveni 40 piloti.

Arodbiedrība gan nesniedza informācija, cik daudz lidojumus šis streiks ietekmēs, bet «Ryanair» sīkākus komentārus nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar pilotus pārstāvošo Īrijas arodbiedrību, kas varētu izbeigt pilotu streikus, kuru dēļ ietekmēti vairāku desmitu tūkstošu pasažieru ceļojumu plāni.

«»Ryanair« šodien apstiprina, ka naktī tā panākusi vienošanos ar arodbiedrību FORSA un tās Īrijas pilotu komiteju, kas pārstāv Īrijas Republikā bāzētos pilotus,» norāda aviokompānija.

Medijos izskanējusi informācija, ka arodbiedrība ieteikusi pilotiem atbalstīt šo vienošanos, kuras detaļas gan pagaidām nav atklātas.

«Ryanair šos ierosinājumus nodos izskatīšanai [uzņēmuma] padomē pēc tam, kad Īrijā bāzētie piloti būs nobalsojuši par šo vienošanos,» skaidro lidsabiedrība.

Jau ziņots, ka augusta sākumā «Ryanair» piloti vairākās Eiropas valstīs rīkoja koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīkoja «Ryanair» piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, un tādēļ aviosabiedrībai bija jāatceļ aptuveni 400 no ieplānotajiem 2400 reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma «Revolut» Lietuvā veidojamās bankas «Revolut Bank» valdes izveide, kā arī iecelts jauns «Revolut» meitasuzņēmuma Īrijā «Revolut Payments Ireland» vadītājs, paziņoja «Revolut».

Bankas valdē kopš augusta beigām strādā finanšu direktore Jurgita Šaučūniene, kas iepriekš bija «Luminor Bank» Lietuvas filiāles finanšu attīstības nodaļas vadītāja, kā arī galvenais risku menedžeris Raimonds Berņūns, kurš iepriekš vadīja Lietuvas «SEB bankas» risku kontroles nodaļu.

«Revolut Bank» valdē strādā arī jūnijā ieceltais bankas vadītājs Virgilijs Mirkess un «Revolut Bank» mātesuzņēmuma Lielbritānijā līdzdibinātājs un tehniskais direktors Vladislavs Jacenko.

«Revolut» paziņoja, ka tiek īstenoti pēdējie posmi, lai banka sāktu darboties atbilstoši Eiropas Savienības (ES) elektroniskās naudas iestādes un bankas darbības Lietuvā licencei. Tas ļaus sniegt pakalpojumus klientiem Lietuvā un nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību ES gadījumā, ja Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Binders asfaltbetona rūpnīcā jūlijā saražota miljonā tonna asfalta

Lelde Petrāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru