Jaunākais izdevums

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

picturegallery.1a16ba09-0789-474e-bc6c-3c6aa6202e15

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Diemžēl Latvijā nevalda tirgus, bet gan protekcionisma ekonomika, un tā ir viena no lielākām valsts nelaimēm. Vienalga, vai tas būtu banku bizness, tirdzniecība, celtniecība vai tranzīts un loģistika – tās visas ir ļoti politizētas sfēras, kā viss mūsu tirgus kopumā.

Tad jau jūsu politiskās iemaņas šeit lieti noder?

Man tās nepalīdz, jo šodien palīdz politiskās partijas. Es lielā mērā apkalpoju Latvijas biznesu.

Un kurai partijai jūs pastarpināti kalpojat?

Es neesmu nevienā partijā. Skumji, ka mums par tādām lietām jārunā neatkarības septiņpadsmitajā gadā, vai ne? Būtu labi, ja Latvijas demokrātija attīstītos civilizēti, teiksim, pēc Skandināvijas principa. Bet diemžēl privatizācijas process, kas sākās pirms daudziem gadiem, Latviju ierāvis tādā oligarhiskā modelī.

Kāda ir dzīve prom no aktīvās politikas?

Es gribēju iemācīties dzīvot garām valstij. Vienkārši – tu dzīvo, kaut ko dari, maksā nodokļus, nodarbojies ar savām lietām, un valsts tev netraucē. Bet, dzīvojot pārliecībā par to, ka valsts nevar tevi padarīt bagātu, un redzot, ka tavi dzīves uzkrājumi sāk dilt, bet valsts ar savu politiku var tevi pataisīt pliku un nabagu, saproti – kaut kas ir jādara. Tad ir grūti dzīvot garām, jo valsts tevi ekonomiski skar tieši. Arī morāli ir grūti dzīvot, jo nav šī morālā uzstādījuma. Kad mēs ienācām politikā pirms padsmit gadiem, bija zināms morālais uzstādījums, tad sabiedrība kopumā izvirzīja tādas prasības un inteliģence to smuki noformulēja.

Jautājums: kur šodien ir inteliģence ar saviem formulējumiem? Un inteliģence jums varētu jautāt – kur ir masu pieprasījums pēc kādas ideoloģijas, pēc jaunas morāles? Vai sabiedrībā ir šis pieprasījums?! Diemžēl nav. Man liekas, ka sabiedrība lielā mērā dzīvo barā. Pagaidām mēs tā dzīvojam, bet ilgi tas nav iespējams. Un, kamēr šis bars neattapsies, nekas nemainīsies. Jūs varētu jautāt – kas var palīdzēt baram attapties? Manā skatījumā, nevis mīkstā piezemēšanās, bet smagā, cietā, kas varētu radīt nelielu smadzeņu satricinājumu, kas palīdzētu cilvēkiem saprast: mēs vairāk tā negribam. Tikai tad, kad būs šī apziņa, nāks jauni, spējīgi cilvēki, kuri saprot pasauli, Eiropu, saprot globalizāciju un varēs piedāvāt kaut ko jaunu, progresīvu valsts pārvaldē. Kamēr tas nenotiks, mēs mīcīsimies tur, kur mēs mīcāmies.

Lai šādas pārmaiņas notiktu, vajadzīgi līderi...

Sākumā vajadzīga apziņa masās, jo kaut ko mainīt var tikai tās. Tie tur, augšā, jūsu līmeni nekad neuzlabos, ja jūs to nepieprasīsiet. Pieprasījumam jānāk no masām.

Kādā intervijā izteicāties, ka politikā godīgs un gudrs cilvēks neiet.

Šodien Latvijas politikā, kas apkalpo oligarhus, ir grūti būt godīgam. Jau minēju ekonomisko protekcionismu, kad vienkārši ar politiskiem lēmumiem likvidēja mazos uzņēmumus un veikalus, tā vietā izveidojot rimi, maksi un alfas. Tas jau nebija dabīgs process, bet politiskā pasūtījuma rezultāts.

Droši vien zināt, kāds kapitāls tagad valda Latvijā...

Redziet, man nav svarīgi, kāds kapitāls valda Latvijā. Man ir svarīgi tas, ka dzīvojam nabadzībā un diezgan lielā izmisumā, bezcerībā. Mani nesatrauc, ka, teiksim, Latvijā ir pāri par tūkstoti lietuviešu uzņēmumu, turpretī Lietuvā – varbūt kādi simts latviešu uzņēmumu. Mani satrauc tas, ka tik daudz latviešu brauc prom no Latvijas. Un brauc tie spējīgākie, spēcīgākie, kuri savu darbaspēku var pārdot citur. Kā mēs zinām, svēta vieta tukša nevar būt (ir tāds krievu teiciens), un te nāks kādi citi. Un – ko tad?! Tad brauks turki un albāņi, kuriem mēs mācīsim latviešu valodu, nezinu tikai – kādā pakāpē. Patlaban ir ļoti liels haoss visā mūsu ekonomiskajā dzīvē. Visvairāk locītais vārds ir inflācija. Domāju, ka tās diagnoze bija uzstādīta nepareizi, līdz ar to zāles, kuras lieto, arī ir nepareizas. Bailes no inflācijas politiķiem, kas maz ko saprot lielajā ekonomikā, lika ātri ejošajam ekonomiskajam vilcienam noraut stopkrānu. Bet, kad daudzi uzņēmumi sāka bankrotēt, apstājās nekustamā īpašuma tirgus un celtniecība, cilvēki bariem sāka braukt prom, atkal atjēdzās un to stopkrānu ceļ augšā. Taču, lai iekustinātu šo vilcienu, cik gadu nepaies?..

Kāda ir pareizā Latvijas diagnoze?

Lielākā Latvijas nelaime ir tā, ka neizprotam globālos ekonomiskos procesus, mūsu vadītāji ir slikti ekonomisti – valstij nav vīzijas, kā pelnīt naudu. Ir tikai frāzes: attīstīsim ražošanu ar augstu pievienoto vērtību! Nu tad pasaki, ko?! Ja mēs zinātu, kas būs tas lielais, pelnošais projekts, tad Latvija ieguldītu naudu izglītībā – piemēram, es jau vidusskolā zinu, ka valstī attīstīsies koksnes ķīmija vai farmācija, to arī studēšu. Nedomāju, ka vispār kāda valsts var izdzīvot bez speciālistiem elektronikā. Nu tad mācām cilvēkus, attīstām izglītību, importējam speciālistus, lai mūsējiem nav jāmētājas pa pasauli, un viņi, zinot perspektīvās nozares, pieņemsim – tūrismu vai tranzītu, apgūtu to Latvijā. Ir viegli mācīties, ja esi motivēts un zini, ka tev Latvijā būs darbs. Bet tā vietā meitenes audzē, piedodiet, lielus pupus un rūpējas par savu figūru, lai varētu to miesu pārdot. Un tad mēs skatāmies: Latvija – seksa tūrisma centrs! Skumji, vai ne? Un tas dzen izmisumā tās meitenes, kuras varbūt ir citādi motivētas – viņas sirgst kompleksos. Tā tas diemžēl notiek.

Kādā virzienā, jūsuprāt, turpinās attīstīties kapitālisms Latvijā? Kas šeit notiks pēc gadiem pieciem un desmit?

Manā skatījumā tam latvietim ir jānokrīt uz pakaļas. Tā smagi, lai saprastu – velns, kaut kas ir nepareizi! Tad viņš domās, analizēs, un varbūt pamodīsies arī kultūras elite. Tagad mēs runājam par procesiem, kas notika pirms 20 gadiem: Rakstnieku savienības plēnumu, Tautas frontes pirmsākumu – toreiz inteliģence bija līderis. Kur tā ir šodien?!

Bet katram ir savs uzdevums – inteliģence, pareizāk, mākslinieki jau nevar vadīt valsti...

Es nesaku, ka viņiem jāvada. Es runāju par morālo pasūtījumu – kur ir šis latviešu cilvēka dvēseles pasūtījums?! Kur ir tā morāles latiņa? Nedomāju, ka mūsu jaunā paaudze ir tik bezcerīga, ka nebūtu cilvēku, kuri varētu tās latiņas uzstādīt. Bet viņi arī kaut kā dzīvo valstij garām. Nu, labi, bija mēģinājums, kad cilvēki sanāca Doma laukumā. Visi to aprēja. Bet morālā uzstādījuma nav. Baznīca ir prostituizējusies – mācītāji iet ielās, stāv piketos, apmeklē partiju kongresus. Komunistu laikā mācītāji un kardināli negāja uz partiju kongresiem. Luterāņu baznīca grib iztirgot īpašumus, lai samaksātu mācītājiem algu. Nu, ja šodien luterāņu draudzes nevar uzturēt savus mācītājus, tad slēdz to baznīcu ciet, jo tur nav pieprasījuma! Padomju laikos valsts neko nemaksāja baznīcām, reliģiskajām iestādēm bija četrreiz lielāki elektrības tarifi nekā normāliem uzņēmumiem. Un baznīcas izdzīvoja. Es to zinu, jo mēs ar tēvu savulaik daudz baznīcu restaurējām. No mazām dienām atceros, cik sakoptas bija katoļu un pareizticīgās baznīcas. Luterāņu baznīcām vienmēr bijušas problēmas, tādēļ jau toreiz Doma baznīcu aiztaisīja ciet un dievnamu pārņēma valsts. Ja tagad luterāņu baznīca izpārdos to, kas tai gadsimtiem piederējis, vienalga šī nauda tiks apēsta un sekos nāve. Cilvēkos nav vajadzības pēc tādas baznīcas, kas prostituizējas. Ja visādi Dišleri un Šmiti sēž Saeimā un jaucas politikā, tad kaut kas ir slikti. Polijā Solidarnošč laikā līderis bija baznīca.

Bet tā, atšķirībā no Latvijas, ir katoliska valsts.

Kāda starpība konfesijai, ja runa ir par kristīgās morāles principiem?! Tos ekspluatē politiķi, un dara to bezkaunīgi. Bet cilvēki ar to samierinās, viņiem neskrien šermuļi pār kauliem, redzot svētsvinīgās politiķu sejas lielos baznīcas rīkotos saietos Domā vai Aglonā. Tas viss ir pretīgi!

Daudziem liekulība ir asinīs...

Tur tā lieta! Agrāk klanījāmies komunistiem, tagad klanāmies Rietumiem – nav savas stājas. Par to ir kauns!

Ja Dievs grib cilvēku pārbaudīt, viņš rokās ieliek varu vai naudu – kā jūs esat izturējis šo testu?

Pusi no savas dzīves esmu dzīvojis lielā trūkumā. Kā jauns censonis nobeidzu augstskolu, sāku tur strādāt un jutos kā Antiņš, uzkāpis stikla kalnā – pasniedzējs Universitātē (mācīju angļu valodu, vēsturi, literatūru). Un jutos laimīgs ar visiem 140 rubļiem mēnesī. Taču tad tie paši veči, kas šodien tur sēž, bet toreiz apkalpoja čekistus un komunistus, mani izdzina ārā. Man bija savi principi, un es negribēju ar viņiem sadarboties. Un tad kļuvu par krāsotāju, amatnieku, līdz brīdim, kad nodibināja Tautas fronti – izlasīju avīzē sludinājumu, ka vajadzīgi speciālisti valodās, pieteicos un strādāja ārlietu komitejā Inkēna vadībā. Tajā pārmaiņu brīdī nokļuvu varā. Es saprotu, ka tas bija Dieva brīnums, kā krievi saka: iz grjazi v kņazi. Bet man vienalga! Esmu pateicīgs liktenim, ka es tur biju – man visi godkārības nervi ir apmierināti.

Tie bija skaisti laiki. Toreiz vara absolūti nebija korumpēta.

Šodien es dzīvoju labāk materiāli, bet jūtos sliktāk. Tur ir tā nelaime, jo materiālas lietas nedod dzīvesprieku. Protams, nauda ir vajadzīga. Ziniet, kāpēc? Lai tad, kad tev tā ir, saprastu, ka tā tev nemaz nav svarīga. Svarīgas ir citas vērtības. Diemžēl sabiedrība šodien šīs vērtības nekultivē un skolās bērniem nemāca pamatlietas. Gribētu jums tagad pajautāt – kas tad ir vislielākā cilvēka vērtība, kāpēc mēs dzīvojam?

Ir dažādas teorijas par cilvēka uzdevumiem attiecīgā vecumā.

Cilvēkam nekādu dabas dotu uzdevumu nav. Uzskatu, ka mans uzdevums šinī dzīvē ir būt priecīgam un laimīgam. Tas ir viss, ko gribu!

Piedodiet, izklausās diezgan infantili.

Man vienalga, kā tas izklausās, bet es gribu būt priecīgs. Un laimīgs. Ja es būšu priecīgs, tu, viņš, viņa, tad mēs dzīvosim priecīgā sabiedrībā. Diemžēl mēs dzīvojam pārsvarā nomāktā vidē. Bērnus skolā nemāca, kas ir tās lietas, kas padara cilvēku laimīgu. Kā iemācīties sevi mīlēt, puisīt? Tu, Jāni vai Pēteri, esi svarīgs! Un tā ir tava dzīve, ko tu nodzīvosi. Tāpēc, ja tu gribi būt laimīgs, tev ir sevi jāmīl. Neskatoties ne uz ko. Ir kāds pastāsts. Dzīvoja viens vīrs, kuram nepatika sava ēna. Viņš iet pa ielu un skatās – baigā ēna. Un vēl tam vīram riebjas, ka viņa klaudz. Viņš domā: jātiek no tā visa vaļā. Jāsāk skriet! Viņš skrien un skatās – velns, tā ēna neatkāpjas un, jo ātrāk skrien, jo lielāks soļu troksnis. Vīrs skrien arvien ātrāk, bet – nekādu rezultātu. Beigās viņš bezspēkā saļimst un nomirst. Bet kāds cits vīrs skatās un šo pajoliņu un domā: cik tu esi stulbs – paej malā, apsēdies zem koka, un ne tev būs ēna, ne trokšņi. Stāsta morāle: mums katram ir savas ēnas, soļu trokšņi, bet ir jāprot atrast pozīcija, kurā tu tos vienkārši nejūti. Tu zini, ka tas viss ir, bet iemācies dzīvot tā, lai tas tevi netraucētu. Tad būsi ar sevi apmierināts, priecīgs un laimīgs. Tu zināsi vismaz to, ko nozīmē mīlestība pret sevi. Ja to nezini, vispār nevari mīlēt! Bet būt apmierinātam un sēdēt zem koka nozīmē, ka esi pašpietiekams. Ja esmu paēdis, sakārtots un iekšēji jūtos komfortabli, nekad nemocīšu otru cilvēku un nekad neprasīšu sievietei: «Pasaki, ka tu mani mīli!» Man nevajag, lai viņa man to saka. Tas pat nav tik svarīgi. Es to uztveru citādi. Nevaru būt greizsirdīgs, jo domāju – esmu baigais mačo vīrs, visu varu, neviens labāk par mani nespēj. Ja tas tā nav, ja mokos ar saviem soļu trokšņiem, visādām ēnām, tad moku otru cilvēku: kur tu biji, ar ko tu tik ilgi runāji?! Un tad sākas problēmas. Cilvēkus ne ģimenē, ne skolā nemāca pareizai dzīvei. Kad divi cilvēki grib precēties, viņus neviens neeksaminē, neviens neprasa iziet, kā kādreiz vidusskolās, kurs molodogo boica, lai tevi sagatavotu armijai. Arī kopdzīvei ar sievieti vajag sagatavot, jo tu nezini, kas ir tie pamatelementi vienai laimīgai dzīvei. Cilvēkus nemāca, un viņi taustās.

Arī jūs laikam jau tādām lietām nemācīja...

Protams! Tāpēc esmu trīs reizes šķīries. Es jau nesaku, ka esmu izņēmums.

Jūs vienmēr esat tik izturēts un līdzsvarots – kur slēpjat savas kaislības un dzīves nogurumu?

Piedodiet par vulgārismu – nu, tu vienkārši no savām smadzenēm izspied to, kas tev traucē. Daudz vīriešu iet uz sporta zāli, pumpē muskuļus, vingro un trenējas – viņi attīsta savu ķermeni. Tāpat jāattīsta savas smadzenes. Ja tu to nedari, tad esi neattīstīts. Līdzīgi kā tad, ja tev nav attīstītu vēdera muskuļu, rociņu un citu ķermeņa daļu – tu esi tizls.

Bet varbūt laimīgs?

Savā dzīvē neesmu saticis nevienu tizlu un laimīgu cilvēku. Nelaimīgi ir tie gudrie un talantīgie, kuri nesaprot patiesības, par kurām es runāju. Lielā nelaime ir tā, ka tajos gudrajos un talantīgajos iekšā sēž baigais ego. Gribu būt pirmais, man vajag varu! Ego ir šausmīga nelaime. Ego ir tas, kas liek cilvēkam iet pāri pa līķiem, kas uzaudzē tev čuguna elkoņus un gumijas sirdsapziņu. Neviens egoists nevar būt laimīgs cilvēks, jo tas ego ir nepiesātināms! Viņš nekad nevar būt paēdis. Kamēr nedabū ārā no sevis ego, tu vienmēr mocīsies.

Katram cilvēkam noteiktā dzīves posmā ir zināmi mērķi. Kādi tie ir jums?

Es teicu: būt laimīgam, baudīt dzīvi.

Tas jūsu varas laiks laikam atņēma jums šo prieku...

Jā, 20 gadus es nebiju brīvs cilvēks, jo politikā tu tāds nevari būt. Šai laikā daudz ko zaudēju, nevis sasniedzu.

Jūs tos 20 politikas gadus gribat no savas dzīves izsvītrot?

Nē! Iedomājieties tādu Dieva laimi kā pārstāvēt savu valsti – tas ir liels gods. Neatkarības atgūšanas un starptautiskās atzīšanas laiks bija ļoti skaists periods, es jau to negribu izslēgt. Bet tie bija pirmie trīs gadi. Un tad sākās cita, tāda mājas politika. Bet tā šausmīgi degradē cilvēka personību. Tev atņem brīvību, tev ir partijas disciplīna, tev ar sakostiem zobiem jābalso par kaut ko, kas ir pret tavu pārliecību. Vara apmierina tavu ego, bet nekādā gadījumā neattīsta intelektuāli.

Jums gan tur bija sava politiskā platforma, diezgan savdabīga līnija, atšķirīga...

Ziniet, kāpēc es atšķīros – man bija tas gods redzēt pasauli un saprast to ātrāk nekā citiem. Šodien politiķi runā par to, par ko es runāju pirms padsmit gadiem. Un mēs pie tā nonāksim. Celsim šeit mošejas, mācīsim turkiem latviešu valodu un krievu Ivanu mīlēsim vairāk par tiem, kas te iebrauks.

Jūs ironizējat?

Es nopietni tā domāju. Ziniet, latviska Latvija, patriotiska savienība... Tā ir patērētāju ideoloģija, ko politiķi grib pārdot vēlētājam, lai nonāktu varā un turpinātu visu to bezjēdzību tālāk. Latviešiem kar kaklā tādu svina smagu vēsturisku plāksni: mēs bijām okupēti, un kāds pie tā ir vainīgs. Tas viss ir pareizi. Mēs, mana paaudze, esam atnākuši no kara ar vienu kāju, bet tas nenozīmē, ka nākamie pēc manis, mani mazbērni nevarētu būt uz divām kājām, normāli attīstīties un baudīt dzīvi.

Vai runāt par nacionālu valsti būtu anahronisms?

Domāju, Latvijas liktenis ir tāds, ka šeit nekad nebūs kā Polijā, kur dzīvo 99 procenti poļu. Latvija tāda nekad nav bijusi un nebūs. Varētu teikt, ka tā ir mūsu nelaime vai liktenis, bet mums ir jāprot ar to dzīvot. Nevis visu mūžu vaimanāt par to, mēģināt kādam atriebties un iedzīt valsti nabadzībā, kā tas pēdējos padsmit gados ar cilvēkiem ir izdarīts. Jūs arī sakāt, ka mana politika ir jocīga, bet es jau 1993. gadā teicu – čekas maisi ir dziļi jānorok uz gadiem 50! Nevienam nav tiesību kādu turēt aizdomās un mocīt, jo visi gali ir Maskavā. Pat ja arī tos dabūtu atpakaļ, domāju, mēs par daudz noņemamies ar pagātni. Ja es šodien būtu valsts direktors, tad pārtrauktu visas tiesas prāvas un pasludinātu vispārēju amnestiju, lai vienreiz ir miers. Jo šī atbildība par noziedzīgo privatizāciju būtu jāsadala uz visiem tiem cilvēkiem, kas to pieļāva, sēdēja Saeimā un valdībā. Mūsu saucamie oligarhi jau to nedarīja kaut kur pagrīdē – viss notika ar politisku piesegumu un atbalstu. Sertifikāti, stratēģisko valsts uzņēmumu privatizācija... Ja tagad sāks ņemt visiem nost, kas kaut ko nozaguši tikai tāpēc, ka bija nepilnības likumdošanā, mēs nekad neattīstīsimies.

Kāda jūsu skatījumā ir Latvijas informācijas telpa?

Ļoti dzeltena, maz profesionāla un pats galvenais – angažēta: paņem jebkuru avīzi un redzi, kam tā pieder. Protams, politiskā pieredze tev palīdz izprast, kāpēc ir šie politiskie pasūtījumi. Es, piemēram, redzu, kas stāv aiz Gundara Bērziņa intervijas, tā informācija, ko viņš tur ielicis, ir diezgan šaušalīga, bet, ja tu zini virtuvi – kā tās desas taisa, tad ir drusku vienkāršāk. Diemžēl mums nav brīvu, normālu, neitrālu, inteliģentu laikrakstu.

Savā būtībā esat vientuļnieks vai dzīvojat līdzi kādai noteiktai sociālai grupai, sabiedrības daļai?

Neesmu vienaldzīgs pret to, kā dzīvo mana mamma, manas māsas. Man ir žēl redzēt ubagus parkos, un domāju, tas ir liels grēks – man ir kauns par to, ka mēs, politiskā elite (tagad gan tajā vairs neesmu), neesam palīdzējuši tiem cilvēkiem, kuri palīdzēja atjaunot visu to, kas mums šodien ir. Mēs neesam viņiem nodrošinājuši cilvēka cienīgu dzīvi. Kad aptiekā redzu, kā tantiņa trīcošiem nagiem skaita naudu un viņai pietrūkst kaut kādi santīmi, viņa ar tādu kaunu grib aiziet prom no letes, jo nevar nopirkt tās dārgās zāles – raudāt gribas. Un tad tiešām gribas ņemt to mietu... Baidos, ka drīz tāds laiks pienāks – cilvēki ies ar mietiem un sāks dauzīt politisko varu.

Vai būtu pienācis laiks pārdalīt ražošanas līdzekļus?

Ir simts viens cits paņēmiens. Redziet, Šlesers runā par kristīgo morāli, bet tā prasītu, lai tu savus vecākus turētu godā un cieņā. Tas nenozīmē sakārt bildes pie sienām, bet sagādāt viņiem cilvēka cienīgu dzīvi. Kā tu vari dzīvot, ja tava māte nevar sev nopirkt zāles, jaunas brilles, aiziet pie ārsta un vēl, un vēl...

Bet ne visiem veciem cilvēkiem ir bērni!

Nu, tad ir sabiedrība, velns ar ārā, kurai par to vajadzētu rūpēties! Es runāju par to, ka politiskai varai ir jāapzinās savi pienākumi.

Jūs pats Saeimā bijāt tik daudz gadus, un...?

Jā, zinu. Es biju opozīcijā, piedodiet. Es dižojos ar to, ka, būdams valdībā, panācu vienu lielu lietu, izpildīju uzdevumu. Punkts.

Kādu lietu, vai domājat Latvijas neatkarību?

Jā, vai ar to par maz?!

Ne jau jūs viens, es atvainojos.

Skaidrs, ka ne viens. Bet es piedalījos. Ir dumji tagad dižoties, bet daudzi to dara.

Jūs ar savu dzīvesbiedri pārspriežat pasaules lietas?

Protams, un mums, paldies Dievam, sakrīt. Tur jau ir tas paradokss! Viņa izauga Rietumu demokrātijā, es – padomju diktatūrā, bet man bija tā priekšrocība bērnībā iemācīties dažādas valodas, lasīt visu to, kas nebija pieejams, klausīties ārzemju radio stacijas, attīstīties. Un man tas nebija svešs.

Ja vīrieši ir no Marsa, sievietes – no Venēras, uz kādas planētas jūs abi satiekaties?

Tās nav planētas, bet gan ķīmija. Katram cilvēkam ir pievilkšanas spēks. Un, ja divi cilvēki pievelkas, tad lietas notiek. Tu satiec cilvēku, notiek kaut kāds klikšķis, un jūti, ka viņš tev ir tuvs. Ja sāc analizēt, kāpēc viņš tev patīk – nu, tā ir ķermeņa valoda, kas runā vienādi. Tur jābūt daudzām sakritībām. Mēs ar Ilzi satikāmies, kad man jau bija 45 gadi. Diemžēl par vīrieti nepiedzimst – vai nu kļūst, vai nekļūst. Man tas prasīja gadus četrdesmit.

Un kas tie bija par atskaites punktiem?

Tikšana vaļā no savām ēnām, soļu trokšņiem.

Tas jums ir jājamzirdziņš...

Es pa punktiem varētu minēt arī citus piemērus, bet tas nerīmētos ar intervijas gaitu. Man tas nāca vēlu, citi varbūt par vīriešiem kļūst divdesmit gados. Nesaku, ka tas nav iespējams, bet tikai ar noteikumu, ja cilvēks ir pareizi audzināts. Vai, pareizāk sakot, ja viņš nav audzināts. Jo lielā nelaime ir tā, ka pēc piedzimšanas mūs uzreiz indoktrinē ģimene. Kāda garantija, ka tava mamma nav noskaņota pret praidu kustību, kas met virsū cilvēkiem sūdus, vai nav alkoholiķe, bet tēvs – komunists un dzērājs? Un tad tu ej skolā, kur tiek uzmaukts sarkanais kaklauts, un tu esi pionieris, kuru māca mīlēt partiju. Un tad tevi aizvelk uz baznīcu, kur mācītājs tev atkal māca savas dogmas. Tā tavu bērna tīro tāfeli apraksta pārsvarā negudri un nelietīgi cilvēki. Un tad tu tāds aprakstīts kā netīra tāfele staigā, kaut kad sāc to visu lasīt un domāt, vai tas, ko tevī mēģinājuši iegravēt, der tavai būtībai. Ir jau varbūt viens otrs, kurš nemaz nelasa, kas viņā ir uzrakstīts, jo izlasot nāk vēmiens; viņš mēģina aiziet uz krogu, piedzerties, meklē tusiņus, lai tikai nebūtu jālasa un jāskatās sevī iekšā. Ir baigi riebīgi apzināties – velns ar ārā, man tie pretīgie soļi klaudz, troksnis ausīs! Tāpēc ir ļoti daudz cilvēku, kuri mēģina mukt no sevis, no iedziļināšanās. Tā ir nelaime.

Kas man palīdzēja? Es vienkārši biju patstāvīgi domājošs no bērnības. Varētu teikt: katrs cilvēks piedzimst, un liktenis viņam izdala kārtis. Ja tev ir izdalītas sliktas, tu nekad nevari vinnēt. Nekad! Man ar kārtīm ir laimējies, lai gan var būt arī situācija, kurā cilvēkam ar labām kārtīm rokās visādi iet – ja nepārvalda spēles noteikumus...

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurkāns joko: balsojiet par Saskaņas centru, citādi Krievija atslēgs gāzi

Agnese Margēviča, 04.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aivars Lembergs acīmredzot brīdina vēlētājus, ka nenobalsojot par Saskaņas centru, Krievija var pārtraukt gāzes piegādes. Šādi ar ironiju ekspolitiķis Jānis Jurkāns komentējis Ventspils mēra izteikumus, ka Krievijas lēmumu 90-to gadu beigās pārtraukt naftas tranzītu pa cauruļvadu caur Ventspili pieņēmusi politisku iemeslu dēļ, jo toreizējās Tautas saskaņas partijas (TSP) līderis J. Jurkāns nav paņemts valdībā. Šobrīd TSP ietilpst Saskaņas centrā.

Otrdien intervijā Latvijas Radio krievu redakcijas raidījumam Doma laukums A. Lembergs apgalvojis, ka Krievija 1997. gadā uzstādījusi ultimātu – TSP valdībā vai naftasvads uz Ventspili tiks slēgts, to atreferē laikraksta Telegraf interneta versija. A. Lembergs arī stāstījis, ka Ventspilij nekad neesot bijušas problēmas ar Krieviju, pie vainas esot bijusi valdība. Jaatgādina, ka A. Lembergs ir Zaļo un zemnieku savienības izvirzīts premjera amata kandidāts un pēdējās intervijās viņš pieļāvis sadarbību ar Saskaņas centru pēc vēlēšanām.

J. Jurkāns šos Ventspils mēra apgalvojumus Telegraf.lv komentējis ar ironiju, sakot, ka uz tādiem var atbildēt vienīgi ar joku. Viņaprāt, šādus izteikumus var traktēt kā aicinājumu balsot par partiju apvienību Saskaņas centrs, «citādi Krievija atslēgs gāzi», jo «ja jau toreiz Jurkāns nogrieza naftu, tad tagad var nogriezt gāzi». «Apgalvojot, ka naftasvadu aiztaisīja, jo Jurkānu kaut kad, aizvadītajā gadsimtā nepaņēma varā, Lembergs brīdina vēlētājus – nenobalsosiet par Saskaņu, par gāzi ne tikai nāksies dārgi maksāt, bet tās vispār var nebūt,» ar ironiju esot teicis J. Jurkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Telegraf nonācis Antonova kontrolē

Sandra Dieziņa, 09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf jau pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus, vēsta pietiek.com.

Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns apstiprinājis, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.

Krievu valodā iznākošā ikdienas laikraksta Telegraf (ietilpst arī interneta portāli telegraf.lv un kriminal.lv) izdevējs jau pirms vairāk nekā mēneša - septembra beigās mainījis īpašniekus. Neoficiāla, taču droša informācija liecinot, ka par jauno Telegraf izdevēja īpašnieku, visticamākais, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Antonovu saistītā Lietuvas banka Bankas Snoras (Snoras), kas ir arī lielākā a/s Latvijas krājbanka īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulmanis veltīgi domā, ka, barojot Šķēli un Šleseru ar šokolādi, no viņiem varēs izslaukt kakao. Tā ironizē bijušais politiķis Jānis Jurkāns intervijā laikrakstam Telegraf.

Viņš norāda, ka pienāk vecums, kad cilvēks vairs nejūt laukumu. Tas esot līdzīgi kā pavecam vīrietim, kuram šķiet, ka ikviena «bāba» vēl ir pa zobam. J. Jurkāns esot norādījis Ulmanim, ka ne Šķēle, ne Šlesers nelabosies, lai kā uz to cer Ulmanis. Bijušais prezidents neesot viņam iebildis.

Viņaprāt, no partijām tikai Saskaņas centrs esot saglabājis savu elektorātu un nav pieļāvis nopietnas kļūdas. Tiesa, arī TB/LNNK sekojot savu vēlētāju noskaņojumam, tāpat skaidra nostāja ir PCTVL, uzskata J. Jurkāns (attēlā).

Jautāts par iespējamo premjera kandidātu, J. Jurkāns norāda, ka tam jābūt ekonomistam nevis politiķim. Arī viņš negatavojoties atgriezties politikā, turklāt drīzumā ne Ārlietu ministrija, ne Aizsardzības ministrija nebūšot vajadzīgas. Vienīgais glābiņš esot Eiropas Savienotās valstis. Katrā ziņā Latvija esot apliecinājusi, ka nespēj būt patstāvīga valsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Jurkāns: Lembergs no bailēm sarūk

Lelde Petrāne, 29.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rūpes par savu ģimenes drošību, bailes iesēsties cietumā cilvēku ļoti nomāc. No koka nav izdrāzts ne Lembergs, ne Šlesers, ne Šķēle. Kas tā par dzīvi, ja visu laiku tev jādreb,» intervijā izdevumam Klubs sacījis politiķis Jānis Jurkāns.

«Nezinu, kad jūs to Lembergu pēdējoreiz redzējāt, bet man liekas, ka viņš kļūst mazāks, fiziski mazāks. Sarūk. No kā? No bailēm.

Visi tie cilvēki dārgi maksā par savu personisko brīvību. Tērē lielu, privatizācijas procesā nozagtu naudu, apmaksā politiskās partijas. Nesaku, ka viņi ir iedzīti pagrīdē. Laiks rādīs, cik mūsu tiesībsargājošās iestādes būs profesionālas,» stāstījis Jurkāns.

Runājot par sevi, politiķis sacījis: «Droši vien jākaunas par balsojumiem, kuri bija jāatstrādā. Tā ir viena riebīga lieta. Kamēr partijas finansēs oligarhi, vienmēr ir jāatstrādā. Ja ventspilnieki vai kargini prasa sertifikātu termiņa pagarināšanu... It kā saimnieciska lieta, bet jūties slikti. Jo vienmēr ir sajūta, ka jāizvēlas starp kaut ko sliktu un ļoti sliktu. Katru ceturtdienu pēc sēdēm gribējās iet uz pirti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurkāns: Pievienošanās eirozonai ir politisks, nevis ekonomisks jautājums

LETA, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums, izteicies bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Viņš uzskata, ka nekādu kritēriju pildīšana nespēs atbildēt uz daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, par Eiropas Savienības politisko vidi, tās nākotni, ja grieķi izlems izstāties no Eiropas Savienības (ES). Nav skaidrības arī par eiro dzīvotspēju Jurkāns norāda Neatkarīgās Rīta Avīzes veidotā diskusijā.

Jurkāns norāda, ka Latvija neatbilda nevienam kritērijam, jau stājoties ES un NATO, tāpēc viņš esot pārliecināts, ka «pievienošanās eirozonai, ir nevis ekonomisks, bet politisks jautājums». Proti, vai Eiropa būs integrēta, vai būs ES valstis ar vienotu ārpolitiku, drošības politiku, vienotu valūtu jebšu Eiropa sabruks, jo «šis process jau ir iesācies».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurkāns pieļauj jaunu slepkavību iespēju Ventspils tranzītbiznesa konfliktā

Dienas Bizness, 07.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā Ventspils tranzītbiznesā varētu būt iespējamas vēl kādu uzņēmēju slepkavības, pieļauj bijušais biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika vadītājs un politiķis Jānis Jurkāns.

Ventspilī jau daudzus gadus notiek karš, kas sadalījis Ventspils uzņēmējus divās nometnēs - pilsētas mēra Aivara Lemberga un viņa pretinieku nometnē, kas 2006.gadā dibināja Baltijas asociāciju - Transports un loģistika ar nolūku palīdzēt attīstīt valsts politiku šajā nozarē, intervijā laikrakstam Diena stāsta Jurkāns.

«Mūsu valstī mainīt neko nav iespējams, ja nemaina visu valsts pārvaldi visos līmeņos,» skaidro Jurkāns, piebilstot, ka Ventspils uzņēmēju savstarpējais konflikts sakāpināts tik tālu, ka tika nošauts viņa vadītās asociācijas biedrs.

«Vai tas nozīmē, ka ir apdraudētas vēl kādu cilvēku dzīvības? Baidos, ka atgriežamies 90.gadu sākumā, kad cilvēkus šāva pa labi un pa kreisi. Nauda advokātiem ir beigusies, un sāk šaut,» sacīja Jurkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Degviela 100 km braucienam: cik ilgi jāstrādā Latvijā, Bulgārijā vai Dānijā?

Latauto.lv izplatīts aprēķins, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar RD komentāru - Uzņēmējs: pateica ļoti skaidrā latviešu valodā, ka viņai esot pie pakaļas tie mani nodokļi

Kristīne Stepiņa, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurš bizness ir tāda trausla lieta, kuru man pagaidām izdodas noturēt, izdodas veiksmīgi tajā darboties

Tā intervijā DB saka Juris Ceplis. Viņš ir neredzīgs uzņēmējs, kurš pēc redzes zaudēšanas turpina strādāt un vadīt kompāniju, dodot darbu redzīgiem cilvēkiem un maksājot prāvus nodokļus valstij. Diemžēl valsts amatpersonu attieksme pret invalīdiem ir nievājoša, nesen neaizmirstamu pazemojumu piedzīvojis arī J.Ceplis. Anta Gulbe, uzņēmēja asistente, ņem viņu pie rokas, ved istabā, palīdz apsēsties pie galda, pieliek viņa roku pie kafijas krūzes osiņas un nenovērš no viņa ne acu, ja nu gadījumā ko ievajadzētos. Viņa bija iniciatore mūsu sarunai, jo ir pārliecināta, ka J.Ceplis var kalpot par paraugu daudziem redzīgajiem, kas negrib strādāt, vai arī tiem, kas to vien dara, kā sēž uz sociālajiem pabalstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidiņa atvainojas neredzīgajam uzņēmējam par savu skarbo izteiksmi

Dienas Bizness, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa atvainojas neredzīgajam uzņēmējam Jurim Ceplim «par pārpratumu, kas radies viņas skarbās izteiksmes dēļ», biznesa portālam db.lv norādīja RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.

«Olga Veidiņa atvainojas par pārpratumu, kas radies viņas skarbās izteiksmes dēļ. Sacītais nebija adresēts konkrētam cilvēkam. Ar to tika ilustrēta vārdos parasti neizteiktā atbildīgo amatpersonu attieksme pret reālu cilvēku problēmām - šajā gadījumā valsts amatpersonas nedz risina jautājumu valsts līmenī, nedz ļauj to darīt pašvaldībai (nav deleģējuma),» norāda RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Db.lv jau rakstīja, ka J. Cepļa asistente Anta Gulbe vērsās pie O. Veidiņas ar jautājumu – neredzīgs cilvēks vada uzņēmumu un valstij maksā lielus nodokļus, vai ir iespējama kaut kāda palīdzība? Uz ko Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja ļoti skaidrā latviešu valodā pateikusi, ka viņai esot pie pakaļas J. Cepļa nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jānis Jurkāns ventspilnieku cīniņu dēļ pamet Baltijas asociācijas- Transports un Loģistika prezidenta amatu

Līva Melbārzde, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šodien daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu vadošos amatos tiek iecelti cilvēki, par kuru profesionālismu un cilvēcisko godaprātu man ir lielas šaubas. Es nevēlos, lai mans vārds tiktu saistīts ar šiem marodieriem, kas pašlaik nesodīti laupa ventspilnieku cīniņu laukos.»

Tā savā paziņojumā norādījis Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika (BATL) līdzšinējais prezidents Jānis Jurkāns, kas šo amatu pildīja no 2006. gada.

«Uzskatu par panākumu, ka biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika darbības laikā dialogs starp valdību, valdības struktūrām un tranzīta nozari sasniedza daudz augstākas savstarpējās sapratnes līmeni. Caurskatāmāki kļuva tranzīta tirgus dalībnieku uzstādījumi un ceļi šo uzstādījumu īstenošanā, tāpēc Latvijas tranzīta biznesa vide vērtās pievilcīga ārvalstu kravu nosūtītājiem un investoriem,» tā J. Jurkāns.

Viņš norāda, ka pēdējā laikā situācija nozarē radikāli mainījusies. Kontrole pār ostas tranzīta uzņēmumiem esot nonākusi šaubīgu personu rokās, un viņš nevēlas, lai viņa vārdu saistītu ar šiem cilvēkiem, jo to darbošanās mērķi J. Jurkānam esot nesaprotami un sveši. «Runa ir par advokātu, kuru Aivars Lembergs kādreiz nosauca par «Šveices Ostapu Benderu». Tieši viņš, piesaistot sev lojālus cilvēkus un izmantojot dažādas, strīdīgi vērtējamas spraugas mūsu likumdošanā, kā arī plašu ofšorkompāniju tīklu, piesavinājies tiesības runāt to Ventspils tranzīta uzņēmumu akcionāru un patiesā labuma guvēju vārdā, kas ir biedrības Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika biedri. Būtībā šis cilvēks nostāda sevi par daudzu vadošu Ventspils tranzīta uzņēmumu īpašnieku, lai gan, cik man zināms, tādu tiesību viņam nav,» skaidro J. Jurkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais politiskais darbinieks Jānis Jurkāns, komentējot politisko situāciju, uzskata, ka Tautas partija (TP) bruģē ceļu uz varu un tās vadītājs Andris Šķēle spēlē K. Ulmani.

Analizējot A. Šķēles uzrunu nesenajā Tautas partijas kongresā, Jurkāns atzīst, ka tā daudziem iedūrās smadzenēs un sirdī. «Varētu pat teikt, ka daudzi viņā mēģina saskatīt K. Ulmani. Katrā gadījumā kongresā viņš trāpīja gandrīz desmitniekā. Rodas iespaids, ka šodien Šķēle spēlē K. Ulmani. Bet daudz cietāk vārītu. Oranžie ierindnieki staro – vadonis ir atgriezies. Nu Šleseram nopietns konkurents, kas var atsist apetīti uz ministrēšanu,» norāda Jurkāns intervijā Latvijas Avīzei.

Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās politiķis uzvaru paredz Saskaņas centram, kas varētu savākt ap 30 balsu, bet otrie varētu būt zemnieki. Nākamajā Saeimā pieklājīgi varētu būt pārstāvēta arī Vienotība ar labi aizlienētu saukli «Latvieti, nepadodies», norāda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Amoliņš pasaules čempionātā armrestlingā ieguvis zelta medaļu svara kategorijā līdz 75 kg, finālā pārspējot daudzkārtējo pasaules čempionu Hadžimuratu Zolojevu no Krievijas.

Krievijas armrestlinga zvaigzne Hadžimurats Zolojevs nebija zaudējis jau piecus gadus.

Latvijas komanda izcīnījusies vēl trīs medaļas. Pie zelta veterānu konkurencē tika Modris Stalgēvičs, bet bronzas medaļas svara kategorijā virs 80 kg dāmām izcīnīja Žanna Čingule un svara kategorijā virs 110 kg vīriem – Normunds Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, vidējo latvieti publiskā vidē nenodarbina jautājums «Kas es esmu?» kā valsts bijušo prezidentu, tomēr viņš mēdz pie sevis filozofēt: kāds es gribētu būt? Reklāmas aģentūra DDB to pajautāja valsts iedzīvotājiem.

Izrādās, latvietis vairāk par visu pasaulē grib būt patstāvīgs un neatkarīgs – šādu vēlmi ir izteicis 81% aptaujāto. Turklāt gadu gaitā šis uzskats ir pastiprinājies, jo, piemēram, pērn šo īpašību izcēla nedaudz mazāk respondentu – 75%. Un kas tur ko brīnīties – Latvijas valsts un tautas vēsture gadsimtu garumā ir saistīta ar pakļaušanos svešām varām. Arī parāds ir sava veida atkarība, kas ierobežo rīcības brīvību, neskatoties uz to, ko aizdevums savulaik ir sniedzis.

Neatkarības svarīgums vidējā latvieša skatījumā saskan ar iepriekšējās publikācijas analizēto, ka katram pašam ir jābūt savas laimes kalējam. Interesanti, ka tieši vīrieši šo īpašību atzīst par visideālāko – tam piekrīt 77% stiprā dzimuma pārstāvju. Un, lai gan sievietes arī vēlas būt neatkarīgas, tomēr par nedaudz svarīgāku viņas uzskata atbildības sajūtu. Savukārt vīriešiem atbildības sajūta ir tikai trešajā vietā, un pirms tās viņi uzsver intelektu: 75% vīriešu uzskata, ka latvietim jābūt ne tikai ar smadzenēm, bet tām jābūt arī īstajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Šlesers piedāvā LPP/LC nodēvēt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC; Godmanis pret

Dienas Bizness, 05.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Māris Ķirsons, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņi nenoliedzami skaitās vislatviskākie svētki. Tie ir kā striķītis, kas vienreiz gadā sasien kopā senlatviešus ar jaunajiem latviešiem vienā kopīgā un krāšņā svētku vainagā. Līgo naktī mēs darām visu to pašu un tieši tāpat kā darīja viņi... bet vai tiešām?

Bet varbūt, ka viss nav tik bezcerīgs – ja ne svētku nosaukumu, tad vismaz sajūtu un garu var reanimēt, ejot pa maģisko burvestību taku. Proti, papētot seno latviešu buramos vārdus un ticējumus, kurus biezos sējumos apkopojis slavenais profesors Šmits. Tā mēs pavisam viegli varam noskaidrot to, ko mūsdienās varētu saukt par šo svētku mesidžu: «Pie Jāņu ugunīm pa visu zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā. Dažos apgabalos ļaudis iet ap muižas laukiem dziedādami, par ko kungi tos pacienā.» Adaptējot šo novērojumu pašreizējai situācijai, jāsecina, ka latviski visprecīzākā Jāņu svinēšanas taktika ir nevis braukt ārpus Rīgas, bet tieši otrādi – doties uz pašu centru, Jēkaba ielu 11, kur dancojot un lēkājot vajag iet apkārt Saeimas ēkai, par ko deputāti un valdības pārstāvji ar kaut ko uzcienās. Turklāt pirms tam ir jāsaplūc jāņuzāles, kuras pēc tam «samet Jāņu mātei un tēvam virsū». Šajā gadījumā ar zālēm vajadzēs mest saimniektēvam Ivaram Godmanim. Tā kā viņš ir labi apsargāta valsts amatpersona, kurai pietuvoties var būt problemātiski, vēlams tām zālēm piesiet kādu atsvaru, lai var lingot no tālienes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brāķis maksātnespējas likumā liek kreditoriem pievērst īpašu uzmanību

Egons Mudulis, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komersantam, kurš saņem kreditora brīdinājumu par tā nodomu iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ir jāizturas augstākā mērā atbildīgi, uzsver zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns.

«Īpaši, ja runa ir par tādu parādu, kurš komersanta ieskatā vispār nepastāv, ir ticis samaksāts vai citādā veidā izpildīts, vai arī ir vērtējams vismaz kā strīdīgs,» tā viņš, piebilstot, ka tādos gadījumos nekavējoties ir jāveic nepieciešamās darbības savu tiesisko interešu aizsardzībai. SIA Palink lieta parāda, ka pēc jaunā Maksātnespējas likuma normām, kurš ir spēkā no 2010. gada 1. novembra, pat uzņēmums ar miljoniem latu apgrozījumu var tik atzīts par maksātnespējīgu.

Komersantam triju nedēļu laikā pēc tā, kā kreditora brīdinājums ir ticis nodots pastā, ir jāceļ pret tajā norādīto prasījumu pamatoti iebildumi vai parāds jāsamaksā, skaidro zvērināts advokāts. Katrs gadījums gan ir individuāls, tomēr jāņem vērā, ka strīdīgā situācijā ar vienkāršu rakstveida iebildumu nosūtīšanu attiecīgajam kreditoram var nepietikt. Tāpat šādā situācijā nav nekādas nozīmes tam, cik labi ir attiecīgā komersanta kopējie finanšu rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurkāns: vajadzība iekļūt Saeimā bija milzīga

Dienas Bizness, 02.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais politiķis Jānis Jurkāns ir pārliecināts, ka oligarhu nauda ir tieši ietekmējusi šos vēlēšanu rezultātus, un sponsoru «oficiālajai» naudai neesot nekāda sakara ar rezultātu.

Latvijas televīzijas raidījumā Izvēlies Nākotni, runājot par partiju reklāmu tēriņiem, J. Jurkāns norāda uz «kreiso finansējumu» šajās vēlēšanās. «Skatoties, kāda nauda ir izgrūsta šim procesam, ir redzams, kādas ir oligarhu bailes un vēlme iekļūt Saeimā, lai nodrošinātos. Tas liek man domāt, ka tā vajadzība būt «tur» ir tik liela, ka nauda netika žēlota.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Asociācija: Ventbunkera sāgā Latvija var zaudēt reputāciju

Ieva Mārtiņa, 20.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kāda ir radusies ap Ventbunkers ir iegājusi strupceļā un var radīt ne tikai būtiskus finanšu zaudējumus, bet Latvija var zaudēt arī uzticama transporta koridora reputāciju ārvalstu kravu nosūtītāju acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Startup likums – piedzima, bet rāpot nesāka

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kuru pērn akceptēja Saeima un kas stājās spēkā šā gada pirmajā dienā, «uz papīra» tika ar lielu aizrautību un steigu uzlikts, taču par to tālāk nav ticis, tā arī paliekot tikai kā frāzes dokumentā. Un tas absolūti neatbilst jaunās un dinamiskās nozares garam.

Lai gan ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam paticis savā publiskajā retorikā pildīt jaunuzņēmumu papus lomu, pagaidām ne viens, ne otrs nav nesis sevišķus augļus, ja neskaita to, ka viens pretendents Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām tomēr ir pieteicies un līgumu plānots noslēgt šomēnes (plašāk – DB 05.09.). Lai likums varētu tikt īstenots praksē, kā skaidro Ekonomikas ministrijā, pietrūcis laika, lai salāgotu to, ko vēsta normatīvais akts, ar to, ko no likuma sagaida auditorija, uz kuru tas ir mērķēts. Lai šo Latvijai jauno jomu aprakstošais likums tomēr iemācītos rāpot un arī slietos kājās, jau radusies nepieciešamība pēc kardinālām izmaiņām tā saturā. Jājautā, kāpēc vajadzēja steigt likumu pieņemt, ja visiem bija skaidrs, ka Saeimai uz paplātes tiek pasniegts līdz galam neizcepts cālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naftas cenas līdz jūnija beigām var uzlēkt līdz 90 dolāriem

, 26.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēlnaftas cenas otrā ceturkšņa beigās varētu pietuvoties 90 dolāru par barelu atzīmei, atsaucoties uz Auerbach Grayson tehniisko analīzi, raksta Bloomberg.

«Mēs redzam aizvien augstākus maksimumus un augstākus minimumus, kas nozīmē, ka piedzīvojam augšupejošu tendenci,» sacījis Auerbach Grayson analītiķis Ričards Ross. Naftas cenām būtu jānokrīt zem 72.5 dolāriem par barelu, lai izjauktu tendenci, eksperts norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 26. janvāra rītā bija 74.47 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0.77 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos joprojām veicina kritums vērtspapīru tirgos. Tāpat naftas cenu negatīvi iespaidoja ASV dolāra vērtības nostiprināšanās, kas naftu padara dārgāku citu valūtu turētājiem, raksta Associated Press.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Belmast palielina apgrozāmos līdzekļus

Daiga Ozola, Db, 21.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Belmast pagājušonedēļ bijis 7.lielākais komercķīlas devējs ar 3.48 milj. Ls, liecina Lursoft sniegtie dati.

«Kā ķīlu devām nekustamo īpašumu. Tiesa, kredītlīnija darbojas jau vairākus gadus, un tās summa ir uz pusi mazāka. To izmantojam, lai palielinātu apgrozāmos līdzekļus, spētu vairāk iepirkt izejvielas,» norāda SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans-Jurgans.

SIA Belmast ir telekomunikāciju torņu ražotājs, un produkciju realizē Krievijā un Baltkrievijā. V.Jurkans-Jurgans norāda, ka turpmākā uzņēmuma attīstība ir atkarīga no tā, vai telekomunikāciju operatori nolems turpināt savu tīklu paplašināšanu Krievijā. «Ja vispārējo apstākļu dēļ mūsu klienti apstādinās jaunu torņu uzstādīšanu, tad arī mēs būsim bez darba,» norāda uzņēmējs. Pašreiz uzņēmumam ir noslēgti līgumi līdz 2009.gada janvāra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Telekomunikāciju torņu konstrukciju ražotāja nākotne neskaidra

Daiga Ozola, Db, 06.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju torņu konstrukciju ražotājs SIA Belmast pērn apgrozījumu audzējis par 55%, bet šogad līgumi noslēgti vien līdz šī gada martam un par tālāko skaidrības nav.

„Pagaidām nezinu, vai šogad uzņēmumam būs darbs, ar noslēgtajiem līgumiem darba pietiks janvārim un februārim. Turklāt, pat jau noslēgtie līgumi nav garantēti, jo strādājam Baltrkrievijā un Krievijā, kur valūtas devalvācijas dēļ daudzi pasūtītāji zaudējuši savus līdzekļus,” stāsta SIA Belmast valdes priekšsēdētājs Valērijs Jurkans – Jurgans. Viņš atklāj, ka arī uzņēmums zaudējis daudz finansiālo līdzekļu, tā kā Baltkrievijā atrodas SIA Belmast filiāle, bet valstī naudu bankā varot glabāt tikai vietējā valūtā. „Mēs rēķinājāmies, ka devalvācija notiks, bet, ka tik lielā apmērā, to gan negaidījām,” tā V.Jurkans – Jurgans.

Savukārt Krievijā, kur uzņēmums sadarbojas ar Tele2, vēl pagaidām norit konkurss par telekomunikāciju torņu konstrukciju ražotājiem. „Baidos, ka Krievijā bez darba paliks daudzas rūpnīcas un sāks spēcīgi dempingot,” atklāj uzņēmējs. Pašreiz SIA Belmast mēnesī saražo līdz 40 telekomunikāciju torņu kosntrukcijām. 2008.gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, tas noslēgts ar aptuveni 100 tūkst. Ls lielu peļņu un 7 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 55 % vairāk kā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt lasiet interviju no Izdevniecības Dienas bizness žurnāla Numurs, kurā ar ekspolitiķi Jāni Jurkānu sarunājas Romāns Koļeda.

Komentāri

Pievienot komentāru