Ražošana

Japānas tirgū ar koka logiem

Māris Ķirsons, 18.06.2019

SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Japāna ir ne tikai tāls, bet arī specifisks tirgus. «Var sacīt, ka pērn beidzot uzņēmuma neto apgrozījumā sajutām Japānas pircēju devumu, jo attiecību izveidošana ar šīs valsts uzņēmējiem un arī Latvijā ražotās produkcijas sertifikācija prasīja pusotra, divus gadus,» atceras J. Lasmanis. Viņš norāda, ka Japāna ir specifiska ar klimatiskajiem apstākļiem – zemestrīcēm un taifūniem, to radītajām sekām, kas arī būtiski maina prasības eksportējamajai produkcijai. «Tie produkti, kuriem Eiropā bija labākie testu rezultāti, diemžēl Japānā «izkrita» jau testu pirmajā minūtē,» uz jautājumu par atšķirību starp Eiropas un Japānas sertifikāciju atbild J. Lasmanis. Šādi testa rezultāti likuši mainīt – pilnveidot uzņēmumā esošo tehnoloģiju, lai atbilstu prasībām un varētu izturēt visus attiecīgos pārbaudījumus. «Tagad esam sertificējuši arī uzņēmumā ražotos ugunsdrošos koka logus, un tādējādi vien palielināsies piegādes – eksporta apjomi uz Japānu,» piemetina J. Lasmanis. Tieši zemestrīču rezultātā ugunsgrēki ir bieža parādība, tāpēc arī ir prasības pēc ugunsdrošajiem logiem. «Nav ļoti liels, jo pārsvarā tie ir alumīnija logi,» uz jautājumu par to, cik liels ir koka logu tirgus Japānā, atbild uzņēmuma līdzīpašnieks. Viņš norāda, ka uzdevums ir saražot pasūtītos logus un tos iekraut konteinerā, savukārt pārējo – transportēšanu, muitas formalitātes un visu pārējo – jau kārto pats darījumu partneris Japānā.

Visu rakstu lasiet 18. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvieši nopērk logu ražošanas līderi Lietuvā

Māris Ķirsons, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais logu ražošanas uzņēmums SIA Arbo Windows iegādājies lielāko koka logu ražotāju Lietuvā UAB Arlanga Wood.

«Šis darījums ļaus kļūt efektīvākiem un konkurētspējīgākiem tirgū,» darījumu vērtē SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis.

Viņš norāda, ka šī darījuma rezultātā Arbo Windows kļūst par vadošo koka logu ražotāju Baltijā.

2022. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums bija nedaudz lielāks par 9 miljoniem eiro savukārt UAB Arlanga Wood aptuveni 12 miljoni eiro.

«Arlanga Wood ir koncentrējušies uz standarta produktu ražošanu lielos apmēros, savukārt Arbo Windows standarta produkciju sekmīgi miksē ar sarežģītākiem augstākās pievienotās vērtības produktiem, tāpēc abu kompāniju kopīgā sinerģija būs labs pamats izaugsmei,» tā J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotnes modernizēšanā Arbo Windows investē 2,3 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 2,3 milj. eiro logu ražošanā, SIA "Arbo Windows" ļaus efektivizēt ražošanu un kāpināt gan eksportu, gan uzņēmuma apgrozījumu.

"Tās ir lielākās investīcijas uzņēmuma darbības laikā, jo līdz šim uzņēmumā kopumā ieguldīti aptuveni 2 milj. eiro," uzsver SIA "Arbo Windows" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek eksportētas uz Norvēģiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Franciju, Japānu, Islandi, Somiju un Vāciju.

Pēdējo gadu lielākie Arbo Windows projekti Latvijā ir koncertzāle "Latvija", Rīgas Franču licejs, Rīgas 1. slimnīcas 14A korpuss, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Offisa un dzīvokļu ēkas Mežaparka Rezidencēs, villa "Santa", viesnīca "Grand Poet by Semarah" u.c.

Plašāk par uzņēmumu un modernizēto ražotni lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 10.marta numurā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konteineru problēmas ietekme uz biznesu Latvijā

Māris Ķirsons, 16.07.2021

“Neraugoties uz problēmām konteineru segmentā, logus ražojam un piegādājam pircējiem Japānā,” uzsver SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija konteineru pārvadājumu jomā ir radījusi gan ieguvumus, gan arī problēmas Latvijā strādājošajiem uzņēmējiem.

Kā papildu blakusefekts tiek minēta gigantiskā konteinerpārvadātāja kuģa iesprūšana Suecas kanālā, kas vēl vairāk sajaucis visu konteineru pārvadājumu kustību un varot turpināt iesākto tendenci – cenu pieaugumu.

Sedz pircēji

“Dzīve kļuvusi ļoti interesanta, jo cenas kāpj debesīs, proti, tērauda cena teju vai dubultojusies, piegāžu termiņi pagarinājušies, bet pasūtījumu apjoms būtiski pieaudzis,” situāciju vērtē SIA Formiko Hydraulics ražošanas attīstības direktors Vilis Dārznieks. Viņš norāda, ka satraukumu radot situācija ar piegādēm, jo, piemēram, uzņēmuma produkcijas ražošanai nepieciešamo lējumu piegādes termiņš no Vācijas ir 28 nedēļas. “Paši ar konteineriem nestrādājam, bet produkcija, piemēram, uz Brazīliju pāri okeānam tiek vesta ar konteineru, kuru nodrošina šīs valsts pircēja aģents, un arī pircējs rēķinās ar tā pieaugušajām izmaksām un lēno piegādes gaitu,” skaidro V. Dārznieks. Viņaprāt, pašreizējā situācija raisa daudz jautājumu par nākotni, uz kuriem neviens nevar atbildēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2022. gada I pusgadā ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnās) ir mazāks vai aptuveni tāds pats, salīdzinot ar 2021. gada I pusgadu. Ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 33,9%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 1,1% mazāks. Savukārt apaļkoksnes eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,9%, bet ienākumi no eksporta pieauguši par 59,6%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir ažiotāža un tā brīža neziņa par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā.

Neredzēta aina

„Patiešām tas ir nepieredzēts ienākumu pieaugums, kam pamatā ir bailes, proti, ārvalstu zāģmateriālu un plātņu materiālu pircēji pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nobijās par iespējamu šo produktu nepieejamību un deficītu, tāpēc bija gatavi maksāt ļoti augstu – tā dēvēto riska cenu tikai tāpēc, lai viņiem šādi produkti būtu,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka brīdī, kad ir redzami šā gada pirmā pusgada eksporta ieņēmumi, iepriekš minētā situācija jau ir pagātne. „Zāģmateriālu cenas pēc neticamu augstuma rekordu sasniegšanas pašlaik ir nokāpušas pagrabā. Tie ir sava veida amerikāņu kalniņi – te augšā, te lejā, turklāt salīdzinoši īsā laikā,” skaidro K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka situācijā, kad zāģmateriālu cenas lielākajos to noieta ārvalstu tirgos ir sarukušas, jāsamazinās būtu arī zāģbaļķu iepirkuma cenām, taču tās joprojām augstā līmenī uztur malkas kosmiskās cenas, kuras turpina karsēt dabasgāzes deficīts un tās neadekvātās cenas Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru