Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Šobrīd pagājuši jau nedaudz vairāk par trīs mēnešiem kopš Japānas postošās zemestrīces, un pasaules finanšu tirgos arvien vairāk tiek spriests par to, ka varētu būt pienācis pareizais brīdis, lai investori atgrieztos Japānā. Kopumā investorus vilina samērā zemie akciju novērtējumi, tas, ka Japānā pastiprināsies rekonstrukcijas darbi (un līdz ar to pieaugs ekonomiskā aktivitāte), Japānas Bankas solītie ekonomikas atbalsta pasākumi.

Jāteic, ka zemestrīces ietekme uz trešo pasaules lielāko ekonomiku ir bijusi jūtama - valsts IKP šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sarucis par 3,7%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 0,9%. Tāpat ievērojamu peļņas kritumu vai pat zaudējumus ir cietuši daudzi Japānas uzņēmumi. Jānorāda, ka pasaulslavenais Japānas autoražotājs Toyota paredz, ka šajā finanšu gadā kompānijas peļņa zemestrīces dēļ būs sarukusi par 35%. Tāpat Toyota vadība ziņoja, ka kompānija šogad, visticamāk, pazaudēs savu pasaulē vislielākā autoražotāja titulu un tikšot apsvērta iespēja automobiļu ražotnes pārcelt uz valstīm, kur ir lētāks darbaspēks.

Ķīnas dienvidrietumos Sičuaņas provincē pirmdien notika spēcīga zemestrīce ar stiprumu 6,0 magnitūdas, izraisot vismaz 11 cilvēku bojāeju un ievainojot vēl 122, otrdien vēstīja valsts mediji.

Glābēji stiprā lietū steidzās uz zemestrīces skartajiem rajoniem pie tās epicentra, kurš atradās pie Čanninas apriņķa Jibiņas pilsētas, ziņoja valsts ziņu aģentūra Sjiņhua.

Zemestrīces hipocentrs bija 16 kilometru dziļumā, informēja Ķīnas Zemestrīču tīklu centrs.

40 minūšu laikā pēc zemestrīces notika vismaz četri pēcgrūdieni, no kuriem spēcīgākais bija 5,1 magnitūdu stiprs.

ASV Ģeoloģiskais dienests novērtēja zemestrīces stiprumu ar 5,8 magnitūdām un piebilda, ka «ir iespējami plaši postījumi un šī katastrofa var būt skārusi plašu rajonu".

Visi bojāgājušie un ievainotie tika reģistrēti Čanninas un Gunsjaņas apriņķos, paziņoja vietējās amatpersonas.

Šveices pilsēta Cīrihe Economist Intelligence Unit pētījumā Worldwide Cost of Living tikusi atzīta par pasaules dārgāko pilsētu. Iepriekš par dārgāko bija atzīta Japānas galvaspilsēta Tokija, kas šā gada februāra pētījumā ieņēmusi otro vietu.

Šveice jau iepriekš bija viena no dārgākajām pasaules valstīm, taču Cīrihes augstā pozīcija skaidrojama ar pieaugušo investīciju apmēru Šveices frankos, kas eirozonas parādu krīzes apstākļos tiek uzskatīta par relatīvi drošu valūtu, vēstīts pētījumā, ziņo CNN.

Trešās un ceturtās pasaules dārgākās pilsētas statusu dala Šveices Ženēva un Japānas Osaka, bet piektajā vietā iekļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Pusi no pasaules dārgāko pilsētu desmitnieka ieņem Āzijas un Klusā okeāna reģiona pilsētas.

Par sesto dārgāko pasaules pilsētu atzīta Francijas galvaspilsēta Parīze, sesto un septīto vietu ieņēmušas Austrālijas pilsētas Sidneja un Melnburna, devītajā vietā iekļuvusi Singapūra, bet desmitajā – Vācijas Frankfurte. Dzīves dārdzība pieaugusi arī Ķīnas pilsētās – piemēram, Šanhaja apsteigusi Ņujorku un iekļuvusi 42 vietā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Spēcīgas zemestrīces, cunami un plūdi 2011. gadā radījuši visvairāk izmaksu pasaules vēsturē, ja ņem vērā dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas ekspertu teikto, vēsta thelocal.de.

Kopumā aizvadītajā gadā dabas katastrofas radījušas 380 miljardu ASV dolāru zaudējumus, kas ir par 150 miljardiem ASV dolāru lielāki nekā 2005. gadā, kad tika uzstādīts iepriekšējais «nelaimju izmaksu rekords».

Aizvadītajā gadā radītie zaudējumi naudiskā izteiksmē nav salīdzināmi ar dabas katastrofās bojā gājušo cilvēku skaitu. 2011. gadā zemestrīcēs, cunami, plūdos un citās dabas katastrofās gājuši bojā vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku.

Divas trešdaļas no kopējā mirušo skaita veido gada sākumā notikušajās zemestrīcēs Japānā un Jaunzēlandē paņemtās cilvēku dzīvības.

«Par laimi tik daudzas viena pēc otras sekojošas dabas katastrofas pasaulē ir retums,» norādīja pētījuma veicēja Munich Re valdes loceklis Torstens Jevoreks.

Japānas valdība ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi, šādu lēmumu skaidrojot ar martā notikušo postošo zemestrīci, tai sekojošo cunami un neatrisināto kodolkrīzi, vēsta BBC.

«Ekonomisko attīstību samazinās Lielās Austrumu zemestrīces postošā ietekme,» stāsta Japānas valdība. Dabas katastrofa ir ietekmējusi vairākas Japānas kompānijas, kurām ir nācies pārtraukt Japānas ziemeļaustrumos izvietoto rūpnīcu darbu, tādējādi ietekmējot detaļu piegādes citur pasaulē. Elektroenerģijas krīze, ko izraisīja zemestrīce, Japānā turpināsies līdz vasarai, prognozē BBC.

Pēc Japānas aprēķiniem, zemestrīces postījumu likvidēšana izmaksās līdz pat 295 miljardiem jenu.

Japāna norāda, ka dabas kataklizmas rezultātā būs ievērojami cietušas tās galvenās ekonomikas nozares, kā, piemēram, eksports un rūpniecība. Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir samazinājis savas Japānas ekonomikas izaugsmes prognozes.

Japānas ziemeļaustrumu piekrasti satricinājusi 7,3 balles spēcīga zemestrīce, izraisot nelielu cunami, kas sasniedzis piekrasti. Informācijas par postījumiem un cietušajiem pagaidām nav.

Zemestrīces epicentrs atradies jūrā aptuveni 245 kilometru attālumā no krasta un aptuveni 36 kilometru dziļumā. Īsi pēc pazemes grūdieniem Japānas piekrastē tika izsludināta cunami trauksme.

Tika prognozēts, ka sauszemi sasniegs 50 centimetru līdz divus metrus augsts ūdens vilnis,un iedzīvotāji tika aicināti doties iekšzemē. Cunami skāra Išinomaki pilsētu, tomēr par lieliem postījumiem un cietušajiem informācijas nav. Aculiecinieki norāda, ka pilsētu sasniedzis vienu metru augsts ūdens vilnis.

Pazemes grūdieni, kuru epicentrs bija tajā pašā vietā, kur notika postošā aizvadītā gada zemestrīce, bija jūtama pat valsts galvaspilsētā Tokijā. Aizvadītā gada spēcīgajā zemestrīcē smagi skartās Mijagi prefektūras varasiestādes norādījušas, ka vietām apturēta dzelzceļa satiksme, tomēr drīz vien tā tikusi atjaunota. Tāpat veiktas autoceļu pārbaudes.

Rīga ir 52. pasaulē dārgākā pilsēta, teju par 12 vietām apsteidzot Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, savukārt Tallina dārgāko pasaules pilsētu sarakstā atrodas vēl augstāk - 47. vietā.

Šādus datus apkoopjusi Šveices banka UBS. Rīga bankas izveidotajā sarakstā atrodas starp Buenosairesu, kas ierindojas 51. vietā, un Prāgu, kas atrodas 53. vietā.

Līdzīgus pasaules dārgāko pilsētu sarakstus izveidojusi arī konsultāciju firma Mercer, kas Rīgu ierindojusi 97. vietā, savukārt kaimiņvalstu galvaspilsētas Tallina un Viļņa nav atrodamas pasaules dārgāko pilsētu simtniekā. ECA veidotajā 50 pasaules dārgāko pilsētu sarakstā nav atrodama neviena no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Lai aplūkotu pasaules dārgāko pilsētu TOP 10, ko izveidojusi UBS banka, skatiet fotogaleriju!

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Glābšanas komandas Turcijā meklē desmitiem cilvēku, kuri pēc 5,6 balles spēcīgās zemestrīces, kas satricināja valsts austrumu daļu, iesprostoti gruvešos. Apstiprināts, ka bojā gājuši vismaz septiņi cilvēki, ziņo BBC.

Sabrukušas divdesmit piecas ēkas, ieskaitot sešu stāvu viesnīcu Vanas pilsētā. Šajā viesnīcā mitinājušies gan žurnālisti, gan palīdzības darbinieki.

Saskaņā ar neatliekamās palīdzības darbinieku sniegto informāciju 23 cilvēki izglābti dzīvi, tomēr nav zināms līdz pat 100 cilvēku liktenis.

Pagājušajā mēnesī 7,2 balles spēcīga zemestrīce tajā pašā apgabalā nogalināja 600 cilvēkus.

Kopš šīs katastrofas ir bijuši simtiem pēcgrūdieni, un tūkstošiem cilvēku, neraugoties uz aukstumu, joprojām dzīvo teltīs.

Visas, izņemot trīs, ēkas, kas sabruka trešdienas zemestrīcē, bijušas tukšas, informējis Turcijas premjerministra vietnieks. Cilvēki no tām bija evakuēti pēc 23. oktobra zemestrīces.

Vismaz 48 cilvēki gājuši bojā un 20 pazuduši bez vēsts, kad 7,4 balles stipra zemestrīce satricināja Gvatemalas Klusā okeāna piekrasti. Gvatemalas varasiestādes norāda, ka zemes nogruvumi kalnos traucē piekļuvi dabas katastrofas skartajiem reģioniem.

Zemestrīces piemeklētajā reģionā bez elektrības palikuši 73 tūkstoši cilvēku. Gvatemalas Seismoloģiskā institūta direktors Edijs Sančezs (Eddy Sanchez) izteicies, ka pazemes grūdieni bijuši stiprākie kopš 1976. gadā 7,5 baļļu zemestrīcē gāja bojā 25 tūkstoši cilvēku, vēsta BBC.

Pēc zemestrīces reģionu satricinājuši vairāki spēcīgi pēcgrūdieni. Zemestrīcē visspēcīgāk cietusi Sanmarkosas pilsēta, kur bojātas ēkas un vairāki desmiti no tām sabrukušas. Zemestrīces grūdieni bijuši sajūtami arī Meksikas galvaspilsētā Mehiko.

Palīdzību Gvatemalai zemestrīces seku novēršanā piedāvājušas tās kaimiņvalstis.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Rīga atzīta par 126.pasaulē dārgāko pilsētu un dzīve Rīgā ir krietni dārgāka nekā abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas Mercer Human Resource Consulting publiskotais pētījums, kurā izvērtēts, cik dārgi ārzemju kompāniju darbiniekiem ir dzīvot 209 pasaules pilsētās.

Tallina atzīta par 160.dārgāko pilsētu pasaulē, bet Viļņa reitingā ieņem 167.pozīciju.

Pērn Latvijas galvaspilsēta ieņēma 114.vietu, Igaunijas galvaspilsētā tika atzīta par 150.dārgāko pasaulē, bet dzīve Lietuvas galvaspilsētā tāpat kā šogad bija 167.dārgākā pasaulē.

Pasaulē visdārgākās pilsētas titulu šogad atguvusi Angolas galvaspilsētu Luandu, nobīdot uz otro vietu pērnā gada līderi Honkongu. Uz trešo vietu no piektās vietas pērn pakāpusies Japānas galvaspilsēta Tokija, kurai seko Cīrihe (Šveice), Singapūra (Singapūra), Seula (Dienvidkoreja), Ženēva (Šveice), Šanhaja (Ķīna), Ņujorka (ASV) un Berne (Šveice).

Pekina atzīta par 11.dārgāko pilsētu pasaulē, Maskava ieņem 14.vietu, Londona - 30.vietu, Oslo - 46.vietu, Parīze - 62.vietu, Milāna - 71.vietu, Helsinki - 88.vietu, bet Stokholma - 106.vietu.

Japānā pēc pagājuša mēneša zemestrīces un tai sekojošās kodolkatastroftas rekordtempos sarukuši patērētāju noskaņojuma rādītāji, liecina Japānas ekonomikas dati.

Dati atklājuši, ka Japānas patērētāju noskaņojuma indekss martā sarucis līdz 38,6 punktiem no 41,2 punktiem mēnesi iepriekš. Jāpiebilst, ka 50 punktu atzīme atdala optimismu no pesimisma. Patērētāju noskaņojuma līmeņa samazināšanās var ievērojami atsaukties uz Japānas iedzīvotāju tēriņu apjomiem, kas var traucēt valsts ekonomikai atgūties no zemestrīces, kas radījusi aptuveni 300 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus. Jāpiebilst, ka šobrīd savu darbību daļēju apturējušas arī daudzas Japānas rūpnīcas, kurām ir problēmas ar stabilām un pietiekamām elektrības piegādēm.

Šobrīd tiek lēsts, ka Japānas ekonomika uz izaugsmes ceļa varētu atgriezties šā gada otrajā pusē. DB.lv jau rakstīja, ka Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir pazeminājis savas prognozes attiecībā uz Japānas ekonomikas izaugsmi. Minētās valsts ekonomikas izaugsme šogad ir paredzama par 1,4%, kas ir par 0,2% mazāk par iepriekšējo SVF paredzēto izaugsmi.

Japāna, kas ir pasaulē trešā lielākā ekonomika, pēc martā notikušās zemestrīces un cunami šā gada pirmajos trīs mēnešos strauji sarukusi. Galvenie iemesli ir patēriņa un eksporta samazināšanās, vēsta BBC.

Gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,9%. Savukārt gada griezumā tas sarucis par 3,7%. Tā kā jau divus ceturkšņus pēc kārtas IKP sarūk, valsts oficiāli ieslīgusi recesijā, Japāna piedzīvo krīzi.

Vissmagāk ir cietis patēriņš un eksports. Ekonomikas samazinājums ir lielāks nekā tika paredzēts – iepriekš tika lēsts, ka Japānas ekonomika varētu samazināties par 2%.

«Paredzam, ka Japānas ekonomika būs vāja vēl kādu laika posmu,» stāstīja Japānas ekonomikas ministrs Kaoru Josano (Kaoru Yosano).

Pēc katastrofas Japānas iedzīvotāji ir samazinājuši privāto patēriņu par 0,6%. Privātais patēriņš veido gandrīz 60% no Japānas ekonomikas. «Patēriņš bija zems jau 2010. gada beigu ceturksnī, bet zemestrīce izraisīja tālāku tā kritumu,» norādīja ekonomiste Naomi Finka (Naomi Fink). Aprīlī patērētāju uzticības indekss samazinājās līdz 33.1 punktam.

Šodien starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor's samazinājusi Japānas kredītreitinga AA- nākotnes izredzes no stabilām uz negatīvām.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka zemestrīce ar visām no tās izrietošajām sekām pasliktinās jau tā vājo publisko finanšu stāvokli, ja vien netikšot palielināti nodokļi.

Jāatgādina, ka Standard and Poor's pirmo reizi kopš 2002. gada Japānas kredītreitingu samazināja šā gada janvārī uzsverot, ka Japānas valdībai neesot plāna kā cīnīties ar arvien augošo valsts parādu. Jāpiezīmē, ka Japānas valsts parāds ir milzīgs (aptuveni 10 triljoni ASV dolāri) un divkārt pārsniedz valsts ekonomikas lielumu. Turklāt zemestrīces seku likvidēšanas un atjaunošanas darbi šo parādu, visticamāk, audzēs vēl lielāku. Tāpat tiek sagaidīts, ka Japānas budžeta deficīts paliks virs 8% atzīmes vēl vismaz līdz 2014. gada, norāda S&P eksperti.

Japānā Toyota Motors ražošana Japānā līdz mēneša beigām atgriezīsies ierastajā līmenī, un tas ir ātrāk nekā automašīnu ražotājs aplēsis iepriekš, vēsta BBC.

Paredzams, ka pasaulē lielākā automašīnu ražotāja Toyota darbības jauda pašu mājās līdz jūnija beigām sasniegs 90% no apjoma, kas tika saražots pirms martā notikušās zemestrīces, medijam stāstīja Toyota runasvīrs Pols Nolasko (Paul Nolasco).

«90% no iepriekšējās produkcijas vēl nav galējais rezultāts, ko varam sasniegt – vēl ir daudz jāstrādā. Mums vēl joprojām ir jāsasniedz pilna ražošanas kapacitāte un jāparūpējas arī par ražošanu ārvalstīs,» pavēstīja kompānijas pārstāvis.

Aprīlī Toyota ražošana Japānas rūpnīcās samazinājās par 74,5%, vēstīts uzņēmuma pagājušās nedēļas paziņojumā.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Japānas ilgtermiņa kredītreitingu. Tam par iemeslu reitingu aģentūra minējusi valsts deficīta apjomu un ievērojamos aizņēmumus, vēsta BBC.

Neraugoties uz to, ka Moody’s raksturojis Japānas prespektīvas kā stabilas, pasaules trešās lielākās ekonomikas reitings ir samazināts no Aa2 līdz Aa3. Japānas parāda līmenis ir augstākais no attīstītajām valstīm. Valsts finanses cietušas gan no globālās finanšu krīzes 2009. gadā, gan no šī gada martā notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami izraisītajām sekām.

«Reitinga samazinājumu rosināja apjomīgais budžeta deficīts un tā parāda pieaugums, kas Japānai veidojies jau 2009. gadā,» teikts Moody’s paziņojumā.

Otrajā ceturksnī Japānas ekonomika sarukusi par 1,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, piedzīvots 0,3% samazinājums, liecina Japānas valdības sniegtie dati. Lai gan šis samazinājums ir mazāks, nekā daudzi analītiķi iepriekš paredzēja, ir pieaugušas bažas par to, ka aizvien palielinās Japānas aizņēmumi, lai tās ekonomika atlabtu pēc dabas katastrofas.

ASV un Kanādas rietumu krastā turpina izskaloties pirms diviem gadiem okeānā nonākušie Japānas zemestrīces un cunami atkritumi.

Divus gadus pēc katastrofas Japānā cunami postījumi ir lielākoties likvidēti, tomēr liela daļa jūrā ieskaloto objektu, kas nenogrima pēc katastrofas, veica ceļojumu pāri Klusajam okeānam un tikai tagad sasniedz Ziemeļameriku. Saskaņā ar ASV varasiestāžu aplēsēm, Japānas cunami atkritumi rietumu piekrastē laiku pa laikam izskalosies vēl vairāku gadu garumā.

ASV, Kanādas un Japānas varasiestādes uzsākušas sadarbību, lai atrastu priekšmetu kādreizējos īpašniekus. Atkritumu novākšanu Ziemeļamerikā finansē Japāna, kas šiem mērķiem kopumā piešķīrusi sešus miljonus ASV dolāru. Pateicoties valdību sadarbībai, īpašnieki atrasti vairākām Ziemeļamerikā izskalotajiem priekšmetiem, tostarp peldošai zvejas kuģu piestātnei un motociklam.