Citas ziņas

Jau šogad varētu uzsākt Latvijas valsts mērnieka privatizāciju

Lelde Petrāne,02.05.2010

Jaunākais izdevums

Tieslietu ministrija, iespējams, jau šogad varētu pārdot valstij piederošo Latvijas valsts mērnieku (LVM), svētdien ziņoja LTV raidījums De facto. To raidījumam apstiprinājis arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

«Tas jau ir vairs ne tikai teorētiskā līmenī, mēs to esam ministrijas vadības līmenī pārrunājuši, mēs ceram, ka tas varētu iegūt zināmu virzību līdz šī gada beigām,» raidījumam sacījis Lazdovskis.

Raidījums vēstīja, ka LVM izveidoja pirms pieciem gadiem laikā, kad sadalīja Valsts zemes dienestu. Papildus mērniecības darbiem, Valsts mērnieks pilda arī divas valsts noteiktas funkcijas – par saviem līdzekļiem labo iepriekš zemes dienesta pieļautās uzmērīšanas kļūdas, un par valsts naudu veic zemes kadastrālo uzmērīšanu tiem, kuri atjauno īpašuma tiesības. Mērniecības nozare uzskata, ka šobrīd tirgus ir tik piesātināts, ka no šīm funkcijām valsts var atteikties un tās nodot privātajiem.

Tomēr, kā ziņoja De facto, lai gan privatizācijas process īsti vēl nav sācies, to jau pavada aizdomu ēna. Šā gada sākumā daļa vadošo LVM darbinieku nodibinājuši savu uzņēmumu Ģeotelpiskie risinājumi, kura plāni mērniecības nozarē strādājošajiem pagaidām nav zināmi. Tāpēc raisījuši aizdomas, ka uzņēmums dibināts vienam mērķim. Nozares speciālisti norādījuši arī uz interešu konfliktu – privātā uzņēmuma vadītāji ir arī valstij piederošās sabiedrības vadošās amatpersonas, kas konkrētajam privātajam uzņēmumam dod priekšrocības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

Makroekonomika

Centralizētajam pārvaldītājam uzreiz varētu nodot vairāk nekā pusi valsts kapitāla daļu

Zanda Zablovska,05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valstij pašlaik pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, to pārvaldība ir sadrumstalota un bieži vien pat netiek ievērotas elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības, tādēļ vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām būtu nododama centralizētās pārvaldības institūcijai.

Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, centralizētās pārvaldības institūcijai sākotnēji būtu nododama vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām, kas līdz šim bijušas dažādu ministriju un aģentūru pārvaldībā. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka no vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir kapitāla daļas, centralizētajam pārvaldītājam uzreiz varētu tikt nodotas daļas vairāk nekā 70 uzņēmumos, bet vēl vismaz 15 kapitālsabiedrībām ir maināms statuss uz iestādi, jo to darbība pamatā saistīta ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publisko pakalpojumu sniegšanu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Citas ziņas

Latvijas Valsts mērnieku gatavo pārdošanai

Egons Mudulis,27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Privatizācijas aģentūra (PA) būs jāpārdod valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks (LVM) 571,9 tūkstošus pamatkapitāla daļu (vienas kapitāla daļas nomināl¬vērtība – viens lats), lēmis Ministru kabinets.

Tā kā LVM valstij piederošo pamatkapitāla daļu turētāja (100 procentu apmērā) ir Tieslietu ministrija, tad tai būs jānodod un PA jāpārņem savā turējumā minētās pamatkapitāla daļas, jo LVM pamatkapitāla daļu pārdošanu veiks PA. LVM pamatkapitāla daļu atsavināšanas mērķis ir pārtraukt valsts komercdarbību mērniecības jomā un pārdot pamatkapitāla daļas privātpersonai, norāda Tieslietu ministrija. Pircējam būs pienākums, norēķinoties par kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām, 100 procentu apmērā veikt maksājumu latos.

Vienlaikus tiek virzīti grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos un likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kuri paredz ka LVM pabeidz visus uzsāktos par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un nodod Valsts zemes dienestam nepieciešamas lietas un dokumentāciju un to izpildei saņemto finansējumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko piecu gadu laikā varētu būt piemērota ekonomiskā situācija, lai valsts varētu pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā Lattelecom, uzskata Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Pagaidām vēl ir grūti prognozēt precīzu laiku, kad varētu šīs kapitāldaļas pārdot, taču tas varētu notikt tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, atzina Vesperis. Tomēr šajā jautājumā arī ir svarīgas sarunas ar SIA "Lattelecom" otru īpašnieku pusi par to, kādā veidā pārdošanas process varētu notikt.

«Lai gan konceptuālais lēmums par atsavināšanu ir pieņemts, ir jāsaprot, ka ir jēga to darīt tajā brīdī, kad ir pietiekami laba cena par kapitāldaļām, kuras valsts varētu pārdot. Skaidrs ir tas, ka sliktā tirgus situācijā pārdot sev piederošās kapitāldaļas - to droši vien dara tikai tad, ja ir neatliekama vajadzība valstij,» sacīja eksperts, piebilstot, ka patlaban šādas situācijas noteikti nav. Līdz ar to, ja kapitālsabiedrība ir labi pārvaldīta, tad var gaidīt atbilstošu tirgus situāciju un adekvātu piedāvājumu, lai par atbilstošu cenu to varētu pārdot.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Citas ziņas

Latvijā pirmo reizi svinēs Mērnieku dienu

Jānis Rancāns,02.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot izcilā kartogrāfa un mūsdienu ģeotelpiskās informācijas sistēmas pamatlicēja Merkatora - Gerarda Krēmera (Gerard de Cremer) piecsimt gadu jubileju 2012. gada 5. martā, Latvijas mērnieku biedrība kopā ar Valsts zemes dienestu aicina atsaukties Eiropas mērnieku padomes aicinājumam un šo dienu arī Latvijā pirmo reizi atzīmēt kā Eiropas mērnieku un ģeotelpiskās informācijas dienu.

G. Merkators (1512-1594) bija viens no mūsdienu kartogrāfijas sistēmas pamatlicējiem – viņš izgatavoja pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās.

Sadarbībā ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm Latvijas Mērnieku biedrība 5. martā rīkos tematiskās lekcijas par kartogrāfijas un mērniecības vēsturi Latvijā un pasaulē, kā arī mērniecības izglītības un profesijas attīstību Latvijā. Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvji šajā dienā viesosies Latvijas Lauksamniecības universitātē, kur jaunajiem speciālistiem stāstīs par karjeras iespējām.

Citas ziņas

Izolsīs SIA Latvijasmernieks.lv; sākumcena 263 tūkst. Ls

Gunta Kursiša,01.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) valde ir apstiprinājusi SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais uzņēmums valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, paziņojuši PA pārstāvji.

SIA Latvijasmernieks.lv 571 900 pamatkapitāla daļas tiks pārdotas izsolē vienā paketē. Izsoles sākumcena ir noteikta 263 tūkst. lati ar izsoles soli 5 tūkst lati, un samaksa jāveic 100% latos. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts trīs gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, informē PA.

Latvijasmernieks.lv ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti, skaidro PA.

Citas ziņas

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā ieceļ Elitu Baklāni-Ansbergu

Agnese Margēviča,17.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatā valdība otrdien iecēla Elitu Baklāni-Ansbergu. Viņas kandidatūru virzīja tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis (PS). E. Baklāne-Ansberga 15. jūlijā tika atzīta par uzvarētāju atklātajā konkursā uz Valsts zemes dienesta ģerāldirektora amatu. Šis amats bija vakants kopš šā gada 20. marta.

E. Baklāne- Ansberga 2005. gadā bijusi Kapitālsabiedrības izveidošanas projekta daļas vadītāja Valsts zemes dienestā. no 2006. gada līdz 2009. gadam viņa bijusi uzņēmuma Latvijas Valsts mērnieks valdes priekšsēdētāja.

E. Baklānei- Ansbergai ir sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, kas 2001. gadā iegūts LU Starptautisko attiecību institūtā un sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, kas 2002. gadā iegūts LU Ekonomikas un vadības fakultātē.

Citas ziņas

Atkārtoti mēģinās pārdot Latvijasmernieks.lv

Jānis Rancāns,11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valde apstiprinājusi jaunus SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais VSIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Uz iepriekš izsludinātajiem pārdošanas noteikumiem neviens investors nepieteicās, informē PA.

SIA Latvijasmernieks.lv 571,9 tūkstošo pamatkapitāla daļas izsolē tiks pārdotas vienā paketē. Izsoles sākumcena noteikta 200 tūkstošu latu apmērā ar izsoles soli piecu tūkstošu latu apmērā. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai nomaksu. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts piecu gadu apmērā, sākot ar līguma noslēgšanas dienas. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Samaksa jāveic latos, norāda PA.

Paredzēts, ka izsole notiks PA telpās K. Valdemāra ielā 31, Rīgā, šā gada 30. novembrī plkst. 15.00. Savukārt apliecinājumi iegādāties pamatkapitāla daļu paketi saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, to pielikumiem un pievienotajiem dokumentiem iesniedzami PA līdz 20.novembrim, plkst.15:00.

Pakalpojumi

Prognozē mērnieku pakalpojumu sadārdzināšanos

Dienas Bizness,08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērnieki paredz, ka celsies cenas viņu pakalpojumiem, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve stāstījis, ka ar pašreizējiem ienākumiem mērnieki gan spējot savilkt kopā galus. Bet nekas nepaliekot pāri attīstībai, piemēram, jaunu mērniecības darbarīku vai datortehnikas iegādei, ko krīzes paisuma gados viņi nevarēja atļauties.

«Agrāk mērnieki ķēra pasūtījumus, dažkārt piekrītot strādāt par jebkādu samaksu. Kad no krīzes «bedres» pamazām rāpjamies ārā – top jauni celtniecības projekti, vairāk remontē agrāk celtos namus –, mūsu darbs, kas ir cieši saistīts ar būvēšanos, tiek pieprasīts arvien biežāk. Bet darbarīki noveco, jaunu iegādei ar nopelnīto nepietiek,» skaidrojis J. Klīve.