Jaunākais izdevums

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Tajā pašā laikā Igaunijā, aizdevumiem ar atmaksas termiņu ilgāku par 30 dienām (ieskaitot pagarināšanas komisijas maksu) – kopējās kredītu izmaksas patērētājiem ir 0,484% dienā, kas ir pat par 0,234 procentpunktiem augstākas nekā Latvijā. Vienlaikus licences uzturēšanas izmaksas, kā arī valsts noteiktās nodevas Latvijā ir būtiski augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā pamatkapitāla prasība ir Baltijas valstīs visaugstākā – 425 tūkstoši eiro. Arī maksa par licences izsniegšanu ir visaugstākā – 71 140 eiro. Savukārt ikgadējā uzraudzība maksa ir 14 225 eiro.

Lietuvā pamatkapitāla prasība ir tikai 2500 eiro, maksa par licences izsniegšanu, tas ir, par personas iekļaušanu Publiskajā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sarakstā ir tikai 149 eiro, savukārt ikgadējā uzraudzības maksa ir 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, salīdzina LAFPA vadītājs. Savukārt Igaunijā pamatkapitāla prasība nebanku kreditēšanas uzņēmumiem ir 50 tūkstoši eiro. Maksa par licences izsniegšanu ir 1000 eiro, savukārt uzraudzības maksa tiek noteikta katru gadu, likumā noteiktais intervāls ir no 0,01% – 1% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas. 2017.gadā uzraudzības maksa ir noteikta 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.

Šā gada 6. septembrī Saeima 2.lasījuma atbalstīja grozījumus PTAL, ar kuriem plānots noteikt būtiski stingrāku normatīvo regulējumu nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, kas izsniedz patēriņa aizdevumus. Grozījumu projekts paredz arī noteikt kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu 0,07% dienā. Gan LAFPA, gan nozares eksperti paredz, ka šāds ierobežojums iznīcinās nebanku patēriņa kreditēšanas nozari Latvijā, jo iedzīvotājiem būs liegta iespēja aizņemties nelielus aizdevumus uz īsu termiņu. «Tas nozīmē, ka pēc pusgada valsts varēs secināt, ka Latvijā patērētāju kreditēšanā ir iestājusies tirgus kļūda, un ir nepieciešama valsts atbalsta programma, lai nodrošinātu, ka tiek »atdzīvināts« patēriņa kreditēšanas tirgus,» saka G. Āboltiņš. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies ar hipotekāro kreditēšanu, kur kreditēšana galvenokārt notiek pateicoties valsts atbalsta programmām. Otrs iespējamais scenārijs, pēc viņa domām, ir tāds, ka politiķi būs spiest grozīt PTAL, paaugstinot kredītu kopējās izmaksas dienā, jo pie esošā piedāvājuma no tirgus pazudīs aizdevumi līdz 500 eiro apmērā, kā arī kredīti, kas izsniegti uz īsiem termiņiem jeb līdz sešiem mēnešiem. Savukārt kā ieviešamu mehānismu tirgus uzraudzībai LAFPA vadītājs min stingrākus nosacījumus patērētāju maksātspējas izvērtēšanai.

Latvijas neilgā pieredze nebanku kreditētāju nozares regulēšanā liecina, ka, lai arī daļa ieviesto ierobežojumu ir ļāvuši sakārtot nozari, tomēr pieļautas arī kļūdas, uzsver eksperti. Ieviešot pārmērīgi striktus ierobežojumus, konkurence tirgū samazināsies, aizņēmēju izvēle tiks sašaurināta un galu galā cietīs patērētājs. «Tektoniskās aktivitātes nebanku aizdevēju sektorā Latvijā nav norimušas un nav pamata domāt, ka jau tuvākajā nākotnē, neatkarīgi no vēlēšanu tuvuma, neturpināsies dažādu iesaistīto vai ieinteresēto pušu dibināts vai izprovocēts spiediens uz noteiktām šī finanšu nozares sektora biznesa ienesīgumu ietekmējošām pozīcijām,» situāciju raksturo Banku augstskolas prorektors pētniecības un attīstības jautājumos Andris Nātriņš.

Vērtējot līdzšinējos grozījumus, augstskolas RISEBA studiju prorektors Ilmārs Kreituss piebilst - ja licencēšanas ieviešana 2011.gadā kopumā pozitīvi ietekmēja nebanku kreditētāju nozares sakārtošanu, diez vai pārdomāti Latvijā bija noteikt 50 reizes augstāku licences saņemšanas maksu nekā Lielbritānijā vai Īrijā, jo gala rezultātā par to nākas samaksāt patērētājam. Līdzīgi ir arī ar 2015.gadā pieņemtajiem ātro kredītu ierobežojumiem. Pozitīvi, ka tie kopumā patērētājiem nedaudz samazināja ātro kredītu izmaksas, bet tai pat laikā nebanku kreditētāji vairs nevarēja piedāvāt patērētājiem mazas kredītu summas uz īsiem termiņiem. Diez vai patērētāji tiek vairāk aizsargāti, ja ieviestās regulācijas dēļ tiem nākas ņemt lielākus kredītus, nekā būtu nepieciešams, saka eksperts.

Visu rakstu Jaunais nebanku regulējums var kaitēt patērētājam iespējams izlasīt trešdienas, 12.septembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

4finance vadītājs Latvijā: Nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela

LETA, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela, intervijā atzina nebanku kreditētāja «4finance» grupas vadītājs Latvijā Gvido Endlers.

«Konkurence Latvijā ir ļoti liela. Mēs konkurējam arī ar bankām un dažādiem «FinTech» uzņēmumiem. Tādēļ mums visu laiku ir jāpilnveido un jāuzlabo sava darbība. Tas nenozīmē, ka mums nepārtraukti ir jāievieš jauni produkti, bet esošie ir visu laiku jāuzlabo,» teica Endlers.

Tāpat viņš norādīja, ka konkurencē ar bankām nebanku kreditētāju priekšrocība ir spējā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu ļoti īsā termiņā. «Pēdējā laikā kopumā ir nojauktas robežas starp bankām un nebankām. Mēs piedāvājam gandrīz identiskus pakalpojumus. Tieši tādēļ starp bankām un nebankām pēdējā laikā ir ļoti asa konkurence. (..) Viss ir atkarīgs no pakalpojuma ērtuma, ātruma un drošuma, ko spēj piedāvāt bankas un nebanku kreditētāji. Lēmumu, kuru pakalpojumus izmantot, pieņems klients. Ja klients izvēlēsies banku pakalpojumus, tad tā būs indikācija, ka ar mūsu produktiem kaut kas nav kārtībā un iemesls tos uzlabot,» pauda Endlers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 1. ceturksnī SIA ExpressCredit apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 5,3%, sasniedzot 4,49 miljonus eiro.

savukārt, peļņa sasniedza 1,09 miljonus eiro.

Sekojot 2017. gadā ieviestajai iespējai slēgt distances aizdevuma līgumus un klientiem pārvaldīt savas saistības klientu portālā, 2018. gada 1. ceturksnī SIA «ExpressCredit» izstrādāja jaunu distances kreditēšanas zīmolu «VIZIA». «VIZIA» misija ir piedāvāt aizdevumus, kas būtiski atšķiras kategorijā, piedāvājot klientiem vienkāršus un viegli saprotamus pakalpojumus. Tas attiecas gan uz kredītiem kā produktu, gan aizņemšanās un atdošanas procesu. Uzņēmuma uzskata, ka «VIZIA» zīmola mārketinga stratēģija un pakalpojums būs konkurētspējīgs starp piedāvājumiem, ko sniedz esošie distances nebanku kreditētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu pakalpojumu sniedzēji varēs veikt klienta neklātienes identifikāciju

LETA, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pakalpojumu sniedzēji varēs veikt klienta neklātienes identifikāciju, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie noteikumi «Kārtība un apjoms, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju».

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka viens no galvenajiem noteikumu mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban ierobežo pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, attālināti veicot klienta identifikāciju, tādējādi radot iespēju piekļuvei finanšu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kā arī tiešsaistes piedāvātajiem pakalpojumiem pārrobežā. Noteikumu projekts tika izstrādāts kā alternatīvs variants klienta klātienes identifikācijai, klientam personīgi piedaloties tā identifikācijas procesā.

Noteikumi paredz iespēju izvēlēties to, kādus tehnoloģiskos līdzekļus ieviest vai izmantot klienta identifikācijas un personas identitātes pārbaudei, lai piekļūtu tiešsaistes un cita veida pakalpojumiem. «Klienta neklātienes identifikācijas nepieciešamību nosaka tehnoloģiju straujā attīstība. Pakalpojumu tirgū jauni dalībnieki ienāk ne tikai piedāvājot agrāk nebijušus pakalpojumus un, radot efektīvu konkurenci, bet arī, piedāvājot jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem tradicionāliem tirgus dalībniekiem. Tādēļ rodas palielināta nepieciešamība efektīvi un ātri nodrošināt jaunos vai esošos pakalpojumus klientiem,» pauda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru