Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.

Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.

H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.

Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.

Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.

Siguldā ceturtdien atklāta bobsleja un kamaniņu trases jaunā sezona. Treniņus uzsākuši 15 kamaniņu sporta pārstāvji no Ķīnas, kuriem visa mēneša garumā pievienosies vēl vairāki komandas biedri skeletonisti, informē pašvaldībā.

Treniņus uzsāks arī Latvijas izlases renes sportisti. Drīzumā treniņus uz ledus uzsāks arī kamaniņu sportisti un skeletonisti no Ukrainas, Gruzijas, Polijas, Šveicas, Krievijas un citām valstvienībām.

«Tā kā skaitliski lielā Ķīnas kamaniņu un skeletona komanda izrādīja interesi par mums, pielāgojoties viņiem, treniņus trasē uzsākām ātrāk nekā iepriekšējos gados. Trases treniņu grafiks ir saspringts un sportisti novērtē ne tikai trases sniegtās iespējas ar mākslīgā ledus starta estakādi, bet arī iespēju trenēties Siguldas Sporta centra smagatlētikas zālē. Savukārt mums tas dod iespēju kvalitatīvi sagatavoties gaidāmajām starptautiskajām sacensībām,» stāsta bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda» direktors Dainis Dukurs.

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda», kurā 2026.gadā, iespējams, sadarbībā ar Zviedrijas pilsētu Stokholmu, notiks renes sporta veidu olimpiskās spēles, uzsākta trases braucamās daļas saldēšana, informē trases pārstāvji.

Decembra sākumā Siguldā risināsies Pasaules kausa izcīņa skeletonā un divniekiem bobslejā, kad ne tikai novadniekiem, bet arī Siguldas viesiem būs iespēja vērot elites sportistu nobraucienus, cīņas sparu un emocijas, atbalstot savējos.

Trases lielāko daļu jau klāj ledus un 8.oktobrī tiks uzsākti pirmie bobsleja divnieku un skeletona treniņi, kurus aizvadīs sportisti no Latvijas. Pēc tam treniņus uz ledus bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» uzsāks Austrijas junioru izlases sportisti, Amerikas Savienoto Valstu juniori un pieaugušie, kā arī sportisti no Ukrainas un Rumānijas.

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» šajā sezonā norisināsies gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāti renes sporta veidos. Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas 1.posms skeletonā un bobslejā divniekiem notiks no 7. līdz 9.decembrim, kad sportisti aizvadīs uzreiz divus posmus. Savukārt 2019.gadā Siguldā norisināsies Eiropas kausa posms skeletonā – starptautiskās sacensības notiks no 21. līdz 27.janvārim, bet Pasaules kauss kamaniņu sportā notiks no 11. līdz 13.janvārim. Latvijas čempionāts kamaniņu sportā Siguldā tiks organizēts 3.martā.

Ceturtdien, 15.oktobrī Siguldas sporta kompleksa pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, Siguldas 800gades laikā izdotu viena lata monētu, kā arī Siguldas novada pašvaldības informatīvo izdevumu, sākot ēkas būvniecību.

Kompleksu treniņiem izmantos pašreizējie kamaniņu sportisti, bobslejisti un skeletonisiti, kā arī jaunie olimpieši – Siguldas pilsētas vidusskolas sporta klases audzēkņi un visi sportiskie novada iedzīvotāji.

Kapsulas iemūrēšanā piedalījās Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs, bobsleja leģenda, 1984.gada olimpisko spēļu bronzas medaļnieks Zintis Ekmanis, kā arī projektētāja un būvdarbu veicēja pilnsabiedrības S.J.U.C. pārstāvji – Māris Ozoliņš un Andris Reinholds.

Vērienīgās sporta būves izmaksas ir vairāk nekā 8 miljoni eiro, no kuriem turpat 3 miljonus eiro lielu atbalstu būves tapšanā sniedz Izglītības un zinātnes ministrija. Siguldas sporta kompleksa pirmajā stāvā plānots izvietot sporta zāli un baseinu ar atpūtas zonu, bet ēkas otrajā stāvā atradīsies vieglatlētikas sektors, smagatlētikas zāle un fitnesa zona. Ēkai būs savienojums – slēgta pāreja – ar blakus esošo Siguldas pilsētas vidusskolu, kā arī funkcionāls savienojums ar vieglatlētikas stadionu.

Lai arī olimpiāde aizgājusi gar degunu, valstij jārēķinās ar aptuveni 30 milj. eiro lielu ieguldījumu Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai.

Investīcijas ļaus to saglabāt starptautisko sacensību apritē un pelnīt arī ar sporta tūrismu.

«Pretējā gadījumā trase lēnā garā ies bojā, tajā notiks aizvien mazāk sacensību, līdz tā kļūs par apgrūtinošu nekustamo īpašumu tās kapitāldaļu turētājai – valstij. Trase ir jāatjauno pēc 30 gadu ekspluatācijas,» strikti spriež Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Par laimi, bēdīgais scenārijs nav dienaskārtībā, un visi priekšvēstneši ziņo, ka rekonstrukcija notiks. Varbūt vien nenotikušās olimpiādes dēļ – ar pāris gadu nobīdi. Tomēr, ja vēsture atkārtosies un taps pieteikums uz 2030. gada olimpiskajām spēlēm, Latvija un Sigulda būs gatava startēt kopā ar Zviedriju. Pozīcija, kas skar Latviju, būs vēl stabilāka un pārliecinošāka, kas nav mazsvarīgi laikā, kad citviet pasaulē tiek slietas aizvien jaunas trases un konkurenti nesnauž. Ar to jārēķinās un arī pašiem jābūt labākiem, uzsver SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Latvijas Olimpiskajai komitejai līdz marta vidum jāsagatavo Zviedrijas Olimpiskās komitejas (ZOK) pieprasītā informācija potenciālajam pieteikumam 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai, pēc kā paredzēta vēl viena komiteju pārstāvju tikšanās.

ZOK un Stokholmas pārstāvji otrdien klātienē viesojās Siguldā, lai klātienē novērtētu olimpisko spēļu sacensību kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā rīkošanas iespējas Latvijā.

Pēc tikšanās ZOK izpilddirektors Pīters Rēnebo žurnālistiem atzina, vizītes laikā puses pārrunāja iespējamo sadarbību, Stokholmai piesakoties organizēt 2026.gada Olimpiskās spēles.

Viņš atzina, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ir iespējams rīkot visas Olimpisko spēļu renes sporta veidu disciplīnas. «Mēs domājam, ka tā varētu būt iespēja, lai nodrošinātu sadarbību. Šī bija tikai pirmā tikšanās. Mēs vienojāmies, ka raudzīsimies uz tālākām sarunām,» teica Rēnebo.

ZOK izpilddirektors skaidroja, ka šis būs jau astotais Stokholmas mēģinājums iegūt tiesības organizēt Olimpiskās spēles. «Tagad mēģināsim jaunu konceptu ar Stokholmu kā galveno norises vietu. Zviedrijā ir atbilstoša infrastruktūra, lai rīkotu sacensības uz sniega un ledus, bet mēs raugāmies uz starptautisko sadarbību renes sporta veidos,» skaidroja Rēnebo.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Ministru kabinets otrdien, 24. novembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu piešķirt 300 000 eiro Bobsleja un kamaniņu trases Sigulda infrastruktūras uzlabošanai, lai tur varētu rīkot augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā.

Par piešķirto finansējumu tiks veikta bobsleja kamanu pacelšanas lifta nomaiņa un junioru starta estakādes projektēšana un būvniecība atbilstoši Pasaules kausa organizēšanas prasībām. Trasē plānots rīkot 2016./2017.gada Pasaules kausa posma sacensības skeletonā un bobslejā divniekiem un 2017.gada Pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā.

Finansējums tiks piešķirts no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem, veicot finansējuma pārdali. Atbalstu finansējuma piešķiršanai 12. novembrī pauda arī Latvijas Nacionālā sporta padome.

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Februārī noslēdzās atklātais konkurss iepirkumam par Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju – saskaņā ar iesniegtajiem piedāvājumiem plānotā būvdarbu un autoruzraudzības līguma cena ir 4,794 miljoni eiro, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde.

Siguldas Jaunās pils pārbūve un iekštelpu restaurācija tiks uzsākta pavasarī.

Lai veiktu Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju, pašvaldība Valsts kasē ņems kredītu 4,019 miljonu eiro apmērā. Savukārt daļu no izmaksām – 500 tūkstošu eiro apmērā – segs jau piešķirtais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, 1,409 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, kā arī valsts budžeta finansējums – 154,4 tūkstoši eiro.

Pašvaldībā atzīmē, ka Siguldas Jaunā pils ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis, tādēļ ēkas būvprojektā definētas konkrētas prasības pils pārbūvei un funkciju maiņai, lai saglabātu ēku, kas uzskatāma gan par izcilu neogotikas stila arhitektūras paraugu, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu.

Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

«Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi,» stāstīja Ekmanis. «Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai.»

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Otrdien Olimpiskajā sporta centrā norisinājās Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas prezentācijas pasākums, kura laikā jaunieši viens ar otru iepazinās, uzzināja praktisku informāciju, kas būs jāņem vērā Olimpisko spēļu laikā, noklausījās semināru par dopingu un kontroles procedūrām, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis nosauca Latvijas delegācijas karognesēju Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Latvija tiks pārstāvēta 7 sporta veidos – daiļslidošanā, šorttrekā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, skeletonā un biatlonā.

Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas karognesējs II Pasaules Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs Pasaules vicečempions junioriem, Pasaules kausa kopvērtējuma otrās vietas īpašnieks un Eiropas junioru čempionāta bronzas godalgas ieguvējs – kamaniņu braucējs Kristers Aparjods”, tā prezentācijas pasākumā paziņoja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Šīs spēles jaunos sportistus ieved Olimpiskajā saimē un viņiem ir iespēja sajust Olimpisko gaisotni,» tā prezentācijas pasākumā un pirms došanās ceļā atzina Latvijas jaunatnes Olimpiskās delegācijas vadītājs Einars Fogelis.

Piektdienas rītā izcēlies neliels ugunsgrēks Siguldas kamaniņu un bobslejā trasē, kas jau ticis lokalizēts, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Dienestā norādīja, ka izsaukums saņemts plkst.10.15. Zvanītājs informējis, ka no septiņu stāvu ēkas jumta nāk dūmi, kā arī deg jumta konstrukcija nelielā apmērā.

Savukārt plkst.11.37 ugunsgrēks ticis lokalizēts. Tika konstatēts, ka trases ēkai sešu kvadrātmetru platībā bija dedzis jumta pārsegums.

«Parādījās dūmi, kurus mēs laicīgi ievērojām. Nebija izcēlies ugunsgrēks, bet sadūmojums ar gruzdēšanu. VUGD mums sacīja, ka, visticamāk, tas ir bijis jumta korē ieripināts izsmēķis, bet, lai to izdarītu, ir ļoti jāpiepūlas,» sacīja Siguldas kamaniņu un bobslejā trases direktors Dainis Dukurs.

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

#Šis bizness ir pat ļoti interesants! Tas ir darbs, kas neapnīk.

Ar olimpisko čempionu bobslejā Jāni Ķipuru tiekamies Rīgā, koprades telpās The Mill, un, jau ienākot pa ārdurvīm, Jānim nepaliek nepamanīta kāpņutelpas loga vitrāža ar Riharda Vāgnera vārdu – klasiskā mūzika ir viena no viņa kaislībām jau, kā pats saka, kopš jaunības dienām. Un, protams, joprojām arī bobslejs

Lai arī aktīvajām sportista un trenera gaitām nu jau ir likts punkts, Jānis dzīvi seko līdzi visam bobslejā notiekošajam, kā arī sezonas laikā nedēļas nogalēs no savām mājām Drabešu pagastā mēro ceļu uz Latvijas Televīziju, lai kopā ar žurnālistu Māri Rīmeni tiešraidēs komentētu Pasaules kausa mačus. Olimpiskās spēles, mūsu sportistu izredzes, bobslejs – par un ap to arī raisās mūsu saruna. Protams, neaizmirstot arī mūziku un seno kokmateriālu biznesu, kas, kā saka pats Jānis, ir darbs, kas neapnīk.

Sagaidot 2017.gadu, kad Siguldā, Rīgā un Gaujas reģionā tiks īstenotas Eiropas Gastronomijas reģiona aktivitātes, no 18. līdz 24.aprīlim Siguldā un tās apkārtnē pirmo reizi tiek organizēta Siguldas Restorānu nedēļa.

Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros viesi aicināti baudīt trīs ēdienu maltītes astoņos Siguldas novada un apkaimes restorānos. Katrā restorānā tiks piedāvātas ēdienkartes par divām cenām – 15 un 20 eiro. Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros būs iespēja nobaudīt grilētu brieža karbonādi, pīles karpačo, putotu trušu aknu pastēti, Latvijas ogu parfē, bebra gaļas ruleti, sama steiku un murķeļus ar paipalu olu, redīsiem un zaķskābenēm.

Gardēžus visas nedēļas ietvaros gaidīs četri Siguldas restorāni: Aparjods, Kropotkins, Garšas frekvence un Gadalaiki, kā arī četri Siguldas apkārtnes restorāni: Kungu rija, Bīriņu pils restorāns, Mālpils muižas restorāns un Rāmkalnu restorāns.

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.