Ir jauns mēnesis, un atkal jau DnB Nord Latvijas barometrs uzrāda jaunus sabiedrības noskaņojuma rekordus. Diemžēl tie tāpat kā iepriekš ir antirekordi. Turklāt situācijas pasliktināšanās atsevišķos rādītājos pēdējo mēnešu laikā ir raksturojama kā lavīnveidīga.
2009.gada janvāra DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati - jau 87% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā (decembrī tādi bija tikai 80%), 93% iedzīvotāju Latvijas ekonomikas stāvokli vērtē kā sliktu (ja decembrī to kā ļoti sliktu vērtēja 45%, tad janvārī tādi bija jau 64% iedzīvotāji), bet 54% ir pārliecināti, ka pēc 12 mēnešiem valsts ekonomikas stāvoklis būs vēl sliktāks par pašreizējo. Vienlaikus vairs tikai 8% iedzīvotāju cer, ka ekonomiskā situācija pēc gada varētu uzlaboties.
Mēneša laikā DnB NORD Latvijas barometrā atkal jau strauji turpinājis padziļināties pesimisms attiecībā uz iespējām atrast labu darbu: kopumā 87% iedzīvotāju tās vērtē kā sliktas, turklāt 59% - kā ļoti sliktas. Pirms mēneša situāciju par ļoti sliktu uzskatīja tikai 39% aptaujāto.
Izskatās, ka beidzot paātrinājumu sāk iegūt arī ģimenes materiāla stāvokļa pašnovērtējumu indeksu lejupslīde DnB NORD Latvijas barometrā. Līdz šim tie bija vienīgie rādītāji, kuri salīdzinājumā ar citiem pazeminājās ļoti lēni, un kopš rudens tā bija vienīgā iepriecinošā ziņa saistībā ar sabiedrības noskaņojumu Latvijā. Taču pretstatā decembra 41% janvārī jau 49% iedzīvotāju savu pašreizējo ģimenes materiālo stāvokli novērtēja kā sliktu. Turklāt 16% ir izvēlējušies vērtējumu ļoti slikts (vēl decembrī tādi bija 12%). Savukārt, vērtējot savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņu prognozes, janvārī vairs tikai 9% cer, ka pēc 12 mēnešiem tas būs labāks nekā patlaban (pirms trīs mēnešiem šādas cerības bija vēl 19% iedzīvotāju).
Kā sekas tam visam ir atkal jau kārtējais dramatiskais neapmierinātības pieaugums ar valdības darbu: ja decembrī DnB NORD Latvijas barometrā ar to kopumā neapmierināti bija 87% iedzīvotāju, tad janvārī tādi ir jau 94%. Turklāt pilnībā neapmierināto skaits mēneša laikā ir pieaudzis no 51% līdz 64%.
Viss iepriekš uzskaitītais manā skatījumā nozīmē tikai vienu - neskatoties uz politiskās elites drudžaino rosīšanos, lielākajai daļai sabiedrības gaisma tuneļa galā pagaidām ir izslēgta. Līdz ar to vienam no pirmajiem jaunās valdības uzdevumiem vajadzētu būt tās ieslēgšana, t.i., pārliecības radīšana iedzīvotājiem, ka, pat ja valdībai nav pasaulē vislabākais ekonomikas atveseļošanas plāns, tad vismaz tiek kontrolēts valstī notiekošais.
2009.gada DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati jautājumos, kas veltīti mājokļiem, liecina, ka, neskatoties uz Latvijas ekonomikas lejupslīdi, mājsaimniecību ienākumu samazināšanos un nekustamo īpašumu jomā strādājošo uzņēmēju pesimistiskām nākotnes prognozēm, salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka tuvākā gada laikā plāno pirkt, pārdot, mainīt vai izīrēt mājokļus. Kopumā janvārī 9% aptaujāto iedzīvotāju apgalvoja, ka tuvākā gada laikā plāno veikt kādu no iepriekš uzskaitītajām darbībām. Lai gan attiecībā pret visiem iedzīvotājiem mājsaimniecību īpatsvars, kuras plāno veikt kādu atsevišķu darbību, ir neliels, izteikts absolūtos skaitļos, tas tomēr izskatās visai iespaidīgs. Tā tikai 2.4% iedzīvotāju (un attiecīgi arī mājsaimniecību, jo katrā mājsaimniecībā tika aptaujāts tikai viens respondents) apgalvo, ka tuvākā gada laikā plāno iegādāties kādu nekustāmo īpašumu. Taču attiecībā pret visiem Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē apmēram 21 000 iecerētu pirkuma darījumu. Tikai 1.7% iedzīvotāju apgalvo, ka tuvākā gada laikā plāno pārdot dzīvokli vai māju, taču absolūtos skaitļos tas nozīmē apmēram 15 000 objektu. Savukārt pārcelties uz kādu citu mājokli (pirkt vai īrēt) tuvākā gada laikā gatavojas apmēram 23 000 mājsaimniecību.
Protams, ka tās ir tikai iedzīvotāju vēlmes, kur viens no to īstenošanas priekšnosacījumiem ir pieņemamas mājokļu cenas (gan no pircēju, gan pārdevēju, gan īrētāju, gan izīrētāju puses). Taču, lai varētu sākt domāt par darījumiem, vispirms ir jābūt vēlmei, un aptaujas dati liecina, ka, neskatoties uz visapkārt valdošo krīzi, lielai iedzīvotāju daļai ir gan vēlmes, gan, jādomā, arī vajadzības. Savukārt tas liecina, ka vismaz nekustamo īpašumu mākleri pilnīgi bez darba tuvākajā laikā nepaliks.
Interesanti ir arī DnB NORD Latvijas barometra dati jautājumā par to, kādi izvēles kritēriji iedzīvotājiem gan patlaban, gan arī tuvākajā nākotnē būs paši svarīgākie, izvēloties iegādāties jaunu mājokli. Aptaujas dati liecina, ka vairumā gadījumu tā nebūt nav zemākā iespējamā dzīvokļa vai mājas cena. To kā vienu no pieciem svarīgākajiem kritērijiem ir atzīmējuši tikai 37% iedzīvotāju.
Izrādās, ka vairāk nekā pusei (54%) DnB NORD Latvijas barometrā aptaujāto starp pašiem svarīgākajiem kritērijiem ir mājas tehniskais stāvoklis un būvniecības kvalitāte, bet pusei (50%) - laba apkārtējā infrastruktūra (ceļi, sabiedriskā transporta, skolu, veikalu pieejamība u.tml.). Diemžēl tās ir lietas, kurām vēl pavisam nesen daudzi jauno projektu attīstītāji nepievērsa vajadzīgo uzmanību, paļaujoties uz šķietami neizsmeļamo pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem un pārliecību, ka infrastruktūras jautājumus agrāk vai vēlāk sakārtos pašvaldība. Tā vien šķiet, ka patlaban tieši šie attīstītāji būs (vai jau ir!) pirmie, kam nāksies veikt smagas un nepatīkamas sarunas ar to darbību finansējušajām bankām.
Interesants ir arī trešais DnB NORD Latvijas barometrā visbiežāk nosauktais jaunā mājokļa izvēles kritērijs - zemas mājokļa uzturēšanas izmaksas (t.i., komunālie maksājumi, u.tml.). To starp pieciem vissvarīgākajiem kritērijiem ir minējusi gandrīz puse aptaujas dalībnieku (47%). Taču arī šī ir lieta, kuru, spriežot pēc pēdēja gada laikā nekustamo īpašumu tēmai veltītajās publikācijas lasītā, ļoti daudzi attīstītāji ir lielākā vai mazākā mērā ignorējuši.
Taču kopumā neatkarīgi no tā, vai valstī ir krīze vai strauja ekonomikas augšupeja, sekmīgi būs tie uzņēmēji, kuri ieklausīsies savos patērētājos un kuri savus produktus un pakalpojumus spēs visprecīzāk pielāgot savu patērētāju vēlmēm. Nekustamo īpašumu sektors šeit nav izņēmums, savukārt DnBNord Latvijas Barometra desmitā pētījuma dati dod priekšstatus par to, ko un kā patlaban šīs jomas speciālistiem vajadzētu darīt.
