Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Rīgas domei vajag plašu koalīciju, nevis 34 balsu sastiķēšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Viņaprāt, patlaban pietrūkst sarunu par ekonomisko izaugsmi un tam nepieciešamajiem darbiem galvaspilsētas "pacelšanai". Viņaprāt, rīdzinieki nobalsojuši par to, ka Šleseram jākļūst par mēru.

"Redzam, ka 34 balsis ir sastiķēšana. Redzam, kur valsts nonākusi ar 50, plus, divām piepirktām balsīm [Saeimā]," norādīja politiķis.

Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas domē jāveido plašāka koalīcija, un tāpēc jāsēžas visiem kopā tiem, kam ir vismaz viena ideja, kā nodrošināt ekonomisko attīstību galvaspilsētā.

"Ja netiks izveidota spēcīga, plaša koalīcija, ar 34 balsu sastiķēšanu nepietiks," prognozē politiķis.

Viņaprāt, "Progresīvo" mēra amata kandidātam Viesturam Kleinbergam neizdosies kļūt par mēru, jo to nepieļaus Nacionālā apvienība (NA), tā kā tas NA būtu "nāves spriedums".

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

"Progresīvie" pirmdien plāno sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, teica "Progresīvo" saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji ir izteikuši savu viedokli, atbalstot "valstiski domājošās partijas", un tagad šīm partijām ir jāķeras pie darba un jāveido vienota, darboties spējīga koalīcija.

Politiķis teica, ka aicinās uz sarunām visas valstiski orientētās partijas un mudinās tās strādāt atklāti, bez intrigām un aizmuguriskās sarunām vēlētāju labā. Līdzīga sastāva koalīcija pirms pieciem gadiem izveidojās Mārtiņa Staķa (P) vadība, taču savstarpējo domstarpību rezultātā tā sabruka.

Kleinbergs pauda pateicību vēlētājiem, kuri bijuši pietiekami mobili un parādījuši, ka rīdzinieki spēj nobalsot par spēkiem, kas ved Rīgu rietumu virzienā.

Gan pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), gan vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau ir atzinuši, ka iniciatīva sākt koalīcijas veidošanas sarunas ir "Progresīvajiem".

Četri politiskie spēki - "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotais saraksts" (AS) - vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē, šodien pēc tikšanās ar AS teica "Progresīvo" mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Kleinberga vadībā. Līdz ar to sarunas turpinās visiem politiskajiem spēkiem kopā, padziļināti runājot par darba saturu un atbildības jomu sadalījumu.

"Esam veiksmīgi noslēguši pirmo sarunu kārtu. Nopietnu pretrunu nav, un visi esam gatavi strādāt vienā komandā. Protams, ir jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas, taču galvenais ir izvairīties no aizkulišu spēlēm," norāda Kleinbergs.

Nākamā sarunu kārta varētu notikt ceturtdien vai piektdien, visiem partiju pārstāvjiem saskaņojot laikus.

Kā pēc tikšanās teica AS līderis Māris Sprindžuks, esot runāts par sasniedzamajiem mērķim, par to, lai apturētu lejupslīdi un Rīga attīstītos.

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

14.aprīlī noslēgts līgums par "Rīgas satiksmes" meitas kompānijai SIA "Rīgas acs" piederošo 49,99% AS "Rīgas starptautiskā autoosta" akciju pārdošanu SIA "Rivaro Holding" par 3,82 miljoniem eiro, informēja pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

"Rivaro Holding" sniegtā informācija liecina, ka "Rīgas starptautiskās autoostas" darbība tiks saglabāta esošajā atrašanās vietā, vienlaikus autoostas attīstībā un konkurētspējas stiprināšanā plānots investēt virs pieciem miljoniem eiro. "Rīgas starptautiskā autoosta" apkalpo arī Jelgavas autoostu, liecina informācija kompānija smājaslapā.

"Rivaro Holding" uz pusēm pieder Sergejam un Vasilijam Serdjukoviem. Sergejam Serdjukovam līdz šim jau piederēja 25,41% "Rīgas starptautiskās autoostas" akciju un viņš ieņem arī uzņēmuma padomes locekļa amatu. Ņemot vērā šo apstākli, pircējam esot izpratne par nepieciešamajām darbībām veiksmīgākai autoostas attīstībai.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi Aināra Šleresa partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" (P) un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Apkopojot datus no visiem vēlēšanu iecirkņiem, LPV ieguvusi 18,17% balsu, kas sarakstam dod 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" nobalsojuši 16,62% vēlētāju, kas viņiem dod 11 deputāta mandātus, par "Nacionālo apvienību" - 14,2% vēlētāju, kas tai dod 10 mandātus, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,9% vēlētāju atbalsta. Līdz ar to JV iegūs deviņas deputāta amata vietas.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts ieguvis 12,13% balsu un attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem.

Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kuru atbalstījuši 6,94% vēlētāju, un "Apvienotas saraksts", kuru atbalstīja 6,29% vēlētāju, kas ļauj iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Pēc lielākās daļas iecirkņu saskaitīšanas Rīgā pašlaik vislielākais vēlētāju atbalsts ir Aināra Šleresa partijai "Latvija pirmajā vietā" (LPV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Kopumā domē iekļuvuši septiņi saraksti un balsu sadalījums gaidāms sadrumstalots, līdz ar to vairākuma koalīcijas izveidei būs jāvienojas vismaz trīs dažādiem sarakstiem.

Apkopojot datus par 152 no kopumā 164 iecirkņiem, LPV patlaban ieguvusi 18,16% balsu, kas sarakstam pašlaik dotu 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" atbilstoši pašreizējiem rezultātiem nobalsojuši 16,6% vēlētāju, par "Nacionālo apvienību" - 14,16% vēlētāju, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,93% vēlētāju atbalsta. Šīs partijas atbilstoši pašreizējiem rezultātiem iegūtu attiecīgi 11, 10 un 9 mandātus.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts pagaidām ieguvis 12,17% balsu, attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem. Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kurai pašlaik redzams 6,94% atbalsts, un "Apvienotas saraksts" - 6,29%, kas ļautu iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

"Apvienotā saraksta" (AS) līderis, Rīgas domē ievēlētais līdzšinējais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks velētos pretendēt uz vicemēra amatu, to viņš apliecināja intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Vaicāts, vai pašvaldībai būtu vajadzīgi divi vai trīs vicemēri, viņš teica, ka tas vēl ir sarunu jautājums, tomēr, viņaprāt, nav būtiski vai tie ir divi vai trīs.

Tomēr Sprindžuks vēlētos pretendēt uz vienu no tiem. Tas varētu būt vicemēra amats Rīgas metropoles jautājumos, viņš teica.

"Man ir pamats domāt, ka koalīcijas partneri atsauksies," sacīja politiķis.

LETA jau vēstīja, ka iniciatīvu veidot jauno valdošo koalīciju ir uzņēmušies "Progresīvie", runājot ar "Nacionālo apvienību" (NA), "Jauno vienotību" (JV) un AS. Kopā šādai koalīcijai būtu 34 balsis no 60.

Pirmdien notika "Progresīvo" pirmā tikšanās ar NA, otrdien "Progresīvie" tikās ar JV, bet trešdien plānota tikšanās ar AS.

Rīgas dome atbalstīja sagatavošanās procesa sākšanu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akciju kotēšanai biržā.

Domes lēmums paredz, ka sagatavošanās procesu vadīs Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, nodrošinot akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) organizētāja piesaisti publiskajā iepirkumā.

Sagatavošanās posmā tiks veikta uzņēmuma juridiskā, finanšu un korporatīvās pārvaldības izvērtēšana, kā arī analizēti potenciālie ieguvumi un riski pašvaldībai, uzņēmumam un iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja domē. Gala lēmumu par akciju publisko piedāvājumu un tā sākotnējiem nosacījumiem Rīgas dome pieņems tikai pēc sagatavošanās stratēģijas izstrādes.

Lai kapitāla daļas varētu piedāvāt vērtspapīru publiskajā piedāvājumā, RNP ir jāreorganizē par akciju sabiedrību.

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Rīgas dome trešdien, 21. maijā pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas mājokļu attīstītājiem par ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā.

Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā - ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt miljonu eiro.

Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumi paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro.

Rīgas dome 17.decembra sēdē nolēma aizliegt galvaspilsētā naktīs lietot pirotehniku.

Par uguņošanas aizliegšanu nobalsoja koalīcija - "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Apvienotais saraksts", bet pret aizliegumu balsoja "Solidaritātei" un ""Suverēnā vara, apvienība "Jaunlatvieši"".

Aizliegums noteikts saistošajos noteikumos par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošana Rīgas pašvaldības teritorijā ārpus telpām būs aizliegta no 1. jūnija līdz 31. augustam no plkst. 23 līdz plkst. 7, bet no 1. septembra līdz 31. maijam - no plkst. 22 līdz 7.

Pirotehnikas lietošanas aizliegums neattieksies uz publiskiem pasākumiem, kas būs saskaņoti ar Rīgas pašvaldību, kā arī uz Jaungada dienu no pusnakts līdz plkst. 1.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Rīgas dome nolēmusi, ka Rīgas pašvaldība ņems aizņēmumu no Valsts kases līdz 10,74 miljoniem eiro ar mērķi izveidot Rīgas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksu Grostonas ielā 6.

“Jaunā un modernā Rīgas Skanstes pirmsskola būs būtisks ieguldījums mūsu pilsētas nākotnē. Skanstes apkaime turpina augt un attīstīties, to arī pierāda statistikas dati un vecāku pieprasījums pēc vietām šīs apkaimes pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpēc, apvienojot Rīgas 49. un 66. pirmsskolas izglītības iestādes, mēs ne tikai radīsim papildu līdz 252 vietām bērniem, bet arī nodrošināsim mūsdienīgu, latvisku vidi. Skaits var mainīties vēl projektēšanas laikā,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Projekta mērķis ir Rīgas Skanstes pirmsskolas izglītības iestādes kompleksa izveide apvienojot un veicot pārbūvi divās esošajās ēkās - Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādē un Rīgas 66. pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī izveidojot vienu jaunu būvapjomu Grostonas ielā 6, lai attīstītu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru 252 jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai. Kopumā Skanstes pirmsskolu kompleksā būs vieta 612 bērniem, pārbūvējot esošo divu pirmsskolu telpas 900m2 platībā.

Personu apvienība SIA “RR Nord” personā, ir iesniegusi Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pretenziju ar prasību samaksāt vairāk nekā 2,4 miljonus eiro par zaudējumiem un neapmaksātiem darbiem, kas radušies Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanas laikā, kā arī Rīgas domei vienpusēji izbeidzot būvdarbu līgumu.

Būvnieki uzsver, ka Rīgas dome 2022. gadā prettiesiski vienpusēji atkāpās no līguma, lai gan lielākā daļa darbu objektā jau bija paveikta. Līguma laušana tika pamatota ar formāliem iemesliem, kas neatbilst līguma noteikumiem un faktiskajai situācijai, savukārt par būvprojektā konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem pašvaldība bija informēta jau iepriekš.

“Pašvaldības lēmumi un bezdarbība ir radījuši situāciju, kurā uzņēmējam gadiem ilgi netiek samaksāts par paveiktu darbu, vienlaikus mēģinot pārlikt atbildību par pašvaldības pašu pieņemtajiem lēmumiem. Uzskatām arī, ka Rīgas domes lēmums decembrī atbrīvot no amata Pilsētas attīstības departamenta direktori izgaismo ilgstošas un sistemātiskas problēmas pašvaldības projektu un procesu vadībā, par kurām domes amatpersonas tika brīdināta jau iepriekš,” norāda SIA “RR Nord” pārstāvis Jānis Dzintars.

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus, informē Rīgas dome.

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

Rīgas Svētā Pētera baznīcā svinīgi atklāts atjaunotais baznīcas pulkstenis. Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma tas atkal rāda pareizu laiku Rīgas augstākā dievnama tornī.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas pulkstenis bija pirmais publiskais laika rādītājs Rīgā. Kopā ar pulksteni noteiktās stundās skanēja darba zvans – skaņas signāls, kas visā pilsētā paziņoja darba dienas sākumu un beigas un bija nozīmīgs sabiedriskās kārtības elements.

“Pagātnē baznīcas pulkstenis bija inovācijas un labklājības simbols. Šodien atjaunotajam pulkstenim ir ne tikai praktiska, bet arī emocionāla un kultūrvēsturiska vērtība, kas atgādina par Rīgas vēsturi, attīstību un gadsimtu gaitā piedzīvotu laiku. Esam gandarīti un sakām vislielāko paldies visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, kas šo lielo darbu kopīgi ļāva paveikt,” saka Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Stefans Meisners.

Īstenojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu, sabiedrībai atvērtu kultūras baznīcu.

Līdztekus reliģiskajai darbībai tiek plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks atjaunots baznīcas tornis un ērģeles, taču projekta tālākai virzībai jārisina zemes piederības jautājums, ceturtdien baznīcas organizētajā preses konferencē sacīja Andris Kronbergs, viens no Sv. Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA "Arhis Arhitekti" valdes loceklis.

Baznīcas jaunais īpašnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums, kopš baznīcas pārņemšanas no Rīgas domes 2022.gadā ir daudz paveicis baznīcas sakārtošanā - restaurēta fasāde, hermetizēti logi, atjaunots galvenās ieejas portāls u.c. Taču, lai baznīcu attīstītu atbilstoši Saeimas īpaši pieņemtajam Sv. Pētera baznīcas likumam, tiek plānota virkne pārveidojumu atbilstoši baznīcas jaunajām funkcijām.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) uzdevis no 3.septembra pašvaldībai nodrošināt zemniekiem iespēju nogādāt ražu Rīgas ostā.

Kleinbergs uzskata, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta lēmums bija kļūdains, tāpēc uzdevis no 3.septembra nodrošināt, ka graudu transports var nokļūt Rīgas ostā visu diennakti, lai zemniekiem netiek kavēta ražas piegāde.

Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka uzdevis situāciju atrisināt no 3.septembri, jo jaunā mācību gada pirmajās dienās būs būtisks transportlīdzekļu skaita palielinājums Rīgas ielās. Savukārt pēc tam zemniekiem ir jādod iespēja nokļūt ostā un nogādāt tur ražu, teica Kleinbergs.

LETA jau ziņoja, ka "Zemnieku saeima" kritizēja Rīgas pašvaldības lēmumu neatļaut lauksaimniecības smagajam transportam ar graudiem un rapsi līdz Rīgas ostai pa noteiktiem maršrutiem pārvietoties visu diennakti, aģentūru LETA informēja biedrībā.

Rīgas dome 22.janvārī pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, plānojot tērēt par 110 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Kopējie pašvaldības ieņēmumi šogad plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gadā.

Savukārt izdevumi paredzēti 1,694 miljardu eiro apmērā.

Ja pērn tika plānots, ka budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par aptuveni 164 miljoniem eiro, tad 2025.gadā pašvaldības budžeta izdevumi tiek plānoti par 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Domē skaidro, ka izdevumu pieauguma būtiskāko daļu veido divi lieli infrastruktūras projekti - Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana un Kundziņsalas pārvada būvniecība. Šo projektu īstenošana ir saskaņota ar valdību, un tiem tiks ņemti aizdevumi.

Kopumā 34,6% budžetā plānoti izglītībai, 27,4% - ielām, tiltiem, ceļiem, apgaismojumam un transportam, 13,2% - sociālajai jomai un veselībai, 8,2% - iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, 7,1% - vispārējiem valdības dienestiem, 4,1% - mājokļiem un pilsētvidei, 2,8% - kultūrai un sportam, bet 2,1% - drošībai.