Ekonomika

Jaunzeme vēlas kliedēt mītus par VID

Ilze Žaime, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotie kontroles pasākumi sabiedrībā "apauguši" ar dažādiem mītiem, kur dominē viedoklis, ka uzņēmējiem tās uzsūtot konkurenti vai arī VID uz kādiem komersantiem esot vienkārši "uzēdies". "Mums jāpaver šis plīvurs, kāpēc vispār notiek auditi," uzņēmējiem Cēsīs sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Uzņēmēji piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas, VID un Cēsu novada pašvaldības rīkotajā seminārā "Kā izvairīties no VID audita". Tajā tika runāts par nodokļu kontroles galvenajiem aspektiem.

Atklājot pasākumu LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka patlaban VID, sadarbojoties ar LTRK, strādā pie jauna tipa nodokļu administrēšanas stratēģijas izveides un organizāciju attiecības ir labas un konstruktīvas, jo vieno uzskats, ka sistēmai jākļūst uzņēmējiem draudzīgākai un saprotamākai.

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka tieši uzņēmēji caur nodokļiem ir tie, kas finansē valsts asinisriti un publisko sektoru, tāpēc jāatrod sabalansēts veids, kā vienlaikus strādāt gan ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, gan tiem, kuri ir pelēkajā un melnajā zonā. Pēc viņa teiktā, zināma stabilitātes pazīme ir tā, ka nākamgad nodokļu slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepiedzīvos lielas izmaiņas. Vienlaikus J.Rozenbergs aicināja visus jautājumus starp publisko un privāto sektoru risināt dialoga ceļā, nepieļaujot neskaidras interpretācijas vai vienpusēju viedokļu uzspiešanu.

Arī I.Jaunzeme norādīja, ka VID īstenotie kontroles pasākumi sabiedrībā "apauguši" ar dažādiem mītiem, kur dominē viedoklis, ka uzņēmējiem tās uzsūtot konkurenti vai arī VID uz kādiem komersantiem esot vienkārši "uzēdies". Tāpēc ļoti būtiska ir skaidra komunikācija ar sabiedrību, ko palīdzēs veikt plānotās izmaiņas normatīvajos aktos. Šobrīd VID tiek liegts publicēt lēmumus un pārbaužu rezultātus attiecībā uz sabiedrības rezonansi izraisījušiem strīdus gadījumiem.

"Mums jāpaver šis plīvurs, kāpēc vispār notiek auditi, kuri turklāt notiek relatīvi reti," sacīja I.Jaunzeme, "VID strādā ar analītiskām metodēm. Primāri skatāmies uz nozarēm un uzņēmumiem, kas dod vislielāko pienesumu ēnu ekonomikai. Nākamgad pastiprināti pievērsīsimies tieši tam, jo patlaban aptuveni 19% maksā aplokšņu algas, gribam samazināt šo rādītāju līdz vismaz 15%."

Viņa arī piebilda, ka Latvijā ir iedzīvotāji, kuri ne reizi mūžā nav sastapušies ar godprātīgu un visus nodokļus nomaksājošu darba devēju, kas līdz ar to noved pie šo cilvēku ilgtermiņa apkrāpšanas. Taču situāciju mainot arvien vairāk darba tirgū ienākošā jaunākā paaudze, kam aplokšņu algu modelis nav pieņemams. "Patlaban strādājam ar uzstādījumu, ka VID nevis iekasē nodokļus, bet gan uzņēmēji tos samaksā," sacīja I.Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu iekasēšanas uzlabošanai tiks piedāvāti grozījumi normatīvajos aktos, kā arī izvirzīti mērķi samazināt nodokļu plaisas.

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atzina, ka nodokļu administrācija darbojas, balstoties uz 68 likumiem, 57 MK noteikumiem, 27 ES līmeņa un astoņiem citiem normatīvajiem aktiem. «Faktiski esam starpnieks starp likumdevēju un nodokļu maksātājiem, gan juridiskajām, gan arī fiziskajām personām,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka katra izmaiņa normatīvos ir ne tikai izaicinājums nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem. Viņasprāt, nereti izmaiņas notiek strauji un iestāde nepaspēj izskaidrot izmaiņu būtību, tādējādi rodas strīdi, konflikti ar nodokļu maksātājiem. «Tas slogs, ko esam uzkrāvuši gan sev, gan klientiem, ir milzīgs, tāpēc vajadzētu kopīgi veikt revīziju, vai tas viss ir patiešām nepieciešams, jo pašlaik ir 131 lēmuma veids, un, ja kāds nonāk situācijā, kad saņem visus šādus lēmumus, tad viņam ir neapskaužams brīdis,» skaidroja I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā stikla apstrādes uzņēmumā

LETA, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā Pierīgas stikla apstrādes uzņēmumā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pavēstīja, ka, izskaitļojot iespējamo aplokšņu algu izmaksas dienu, pagājušajā piektdienā veiktas darbības attiecīgajā uzņēmumā, konstatējot vairāk nekā 18 000 eiro skaidrā naudā, kas bija sagatavoti aplokšņu algu izmaksai.

"Protams cilvēki aizgāja mājās bez aplokšņu algas," teica Jaunzeme, norādot, ka plašāku informāciju nevar izpaust.

Vienlaikus VID vadītāja uzsvēra, ka dienestam ir izveidots uzņēmumu saraksts, kuros ir aplokšņu algu risks.

"Mums jau ir izveidots saraksts. Šobrīd strādājam pēc tā, ka mēs reāli ejam un izņemam šo naudu, jo pārliecināšanas darbs, kuru mēs līdz šim veicām, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams koriģēt uzvedību, nav nostrādājis," pauda Jaunzeme, vienlaikus atzīstot, ka tā ir dārga un arī galēja metode.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Deklarācijas par 2018.gadu nav iesnieguši 15 000 iedzīvotāju

LETA, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu joprojām nav iesnieguši apmēram 15 000 iedzīvotāju, kuriem deklarācija bija jāiesniedz obligāti, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Mani uztrauc, ka vēl joprojām ir 15 000 cilvēku, kuri nav stājušies attiecībās ar VID un nav nokārtojuši saistības," sacīja Jaunzeme.

Viņa arī norādīja, ka ar iedzīvotājiem, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, bet kuri nav iesnieguši deklarāciju, pārskatāmā nākotnē, visticamāk, sazināsies tiesu izpildītājs, ja vien šie iedzīvotāji paši nerīkosies. "Es gribētu cerēt, ka viņi nāks un savas saistības nokārtos," teica Jaunzeme, uzsverot, ka ir svarīgi risināt jautājumu, tostarp ir iespējams vienoties par nodokļu parāda samaksas grafiku.

Tāpat VID vadītāja atgādināja, ka no 1.marta VID sāks pieņemt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2019.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sācis saņemt uzņēmumu pieteikumus nodokļu brīvdienām

LETA, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis saņemt uzņēmumu pieteikumus nodokļu brīvdienām, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Dienās šobrīd saņemam ap 100 iesniegumu, bet vakar bija jau ap 200 iesniegumu," informēja VID vadītāja.

Jaunzeme arī atzīmēja, ka nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums ir viens no kopumā trim atbalsta pasākumiem, ko piedāvā VID, lai uzņēmēji spētu pārvarēt krīzi.

VID piedāvā arī paātrinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu - ja ierasti nodokļa atmaksu var saņemt reizi gadā, šobrīd VID atmaksās nodokli katru reizi, kad tiks saņemts pieteikums. "Ja uzņēmums līdz šim ir bijis risku sarakstā, tad mēs šos riskus turpināsim pārbaudīt, lai negodīgie uzņēmumi nevarētu iedzīvoties uz krīzes rēķina," uzsvēra Jaunzeme.

Savukārt trešais un apjomīgākais atbalsta pasākums ir dīkstāves kompensāciju izmaksa. "Aicinu uzņēmējus sekot līdzi "Latvijas Vēstnesim", jo tuvākajā laikā tiks publicēti noteikumi un arī saraksts ar nozarēm, savukārt mums jau ir sagatavotas speciālas formas, kas būs jāaizpilda Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS)," minēja VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Starp nodokļu nemaksātājiem ir arī tādi, kas publiski sevi pasniedz kā «baltus un pūkainus»

LETA, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp nodokļu nemaksātājiem ir arī tādi uzņēmumi, kas publiski sevi pasniedz kā «baltus un pūkainus», ceturtdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pauda cerību, ka politiķi atbalstīs VID priekšlikumu, ka nodokļu administrācijai būtu tiesības publiskot informāciju par nodokļu nemaksātājiem.

«Patlaban viens likums liedz VID bez nodokļu maksātāja piekrišanas publiskot informāciju, bet otrs likums atļauj. Tas būtu jāizbeidz, jo mēs vēlamies publiskot šādu informāciju,» uzsvēra Jaunzeme.

VID vadītāja atsaucās uz citu valstu pieredzi, kad citiem uzņēmumiem tiek nodrošināta iespēja uzzināt par nodokļu administrācijas veiktajiem pasākumiem pret konkrētiem uzņēmumiem.

«Tas ļauj citiem uzņēmumiem paskaidrot, kāpēc VID rīcība pret uzņēmumiem ir atšķirīga. Patlaban mēs nevaram atklāt uzņēmumam, ka esam veikuši pārbaudes arī pie cita uzņēmuma,» stāstīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu nomaksas pagarinājumus Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim atteicis aptuveni 1% no uzņēmumu pieteikumiem, piektdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa informēja, ka līdz šim nodokļu nomaksas pagarinājumus vēlējušies saņemt 3475 uzņēmumi un apmēram 2000 uzņēmumiem tie jau ir piešķirti. Pārējie iesniegumi tiek vērtēti, bet atteikumu nav vairāk par 1%.

Jaunzeme stāstīja, ka nodokļu nomaksas pagarinājumi uz trīs gadiem, kas ir jaunums saistībā ar Covid-19, patlaban jau piešķirti 365 uzņēmumiem kopumā par 11 miljoniem eiro. Kopumā nodokļu nomaksas pagarinājumi piešķirti par gandrīz 37 miljoniem eiro.

"Tas parāda, ka uzņēmumi spēj plānot savas naudas plūsmas. Vēlos uzsvērt, ka šis atbalsts tiek sniegts tikai tiem uzņēmumiem, kuri izjutuši grūtības tieši Covid-19 ietekmē. Tiem uzņēmumiem, kuriem bijušas grūtības jau pirms Covid-19 krīzes, šie pagarinājumi netiek sniegti," stāstīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Paredzot automātiskos sodus, var kļūdīties

Jānis Goldbergs, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām ar domu, ka automātiskās sistēmas var ģenerēt autonomu lēmumu par naudas sodu personai, Saeima var pieļaut kļūdas

Tā Dienas Biznesam norādīja jurists Māris Ruķers.

DB jau rakstīja par plašām debatēm Saeimā, kuras ierosināja deputāte Juta Strīķe, saredzot nejēdzības likuma grozījumu Par nodokļiem un nodevām anotācijās, kur tika runāts par soda mēriem, kurus VID saredz iespēju uzticēt automātiskām sistēmām. Jau 25. septembra Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē, kas faktiski tika veltīta tikai šim jautājumam, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme deputātiem norādīja, ka konkrētajos grozījumos tiek noteikti tikai sodi, bet pamats ir meklējams Administratīvās atbildības likuma 164. pantā, kas spēkā stājas no 2020. gada 1. janvāra.

Likuma Par nodokļiem un nodevām sadaļā Ierobežojumi un administratīvā procesa ietvaros noteiktā atbildība 125. un 126. pantā ir definēta skaidra materiāla atbildība par dažādu nodokļu deklarāciju neiesniegšanu laikā. Pašos likuma pantos nav ne vārda par to, ka automātiskās sistēmas varētu pieņemt lēmumus par sodiem, tas pieminēts anotācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, VID sola pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, šodien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Jaunzeme pauda cerību, ka 1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka personām būs jāpierāda naudas izcelsme.

Jau ziņots, ka Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā.

«Es saprotu, ka šī norma tiks pieņemta vēl šajā parlamenta sesijā. Tas nozīmē, ka ielidojot, ne tikai no ārējās robežas, bet arī uz iekšējās robežas, būs jādeklarē nauda un naudas pārvadītājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja atradīsim personas bagāžā 10 000 eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un kur naudu domāts izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad mēs šo naudu varēsim aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,» norādīja VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tokyo City nesamaksātos deviņus miljonus eiro mēģinās piedzīt no jaunajiem pārvaldītājiem

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, un to vietā dibināti jauni pārvaldītāji, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis piedzīt deviņus miljonus eiro «Tokyo City» sarēķinātās kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas par laika periodu no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums ziņoja, ka šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, tostarp SIA «Resto Court», SIA «Restograd» un SIA «Stollons», kamēr paši restorāni turpina darbību. Likvidēto uzņēmumu vietā nākuši divi citi - SIA «Tokyo City» un SIA «TC-11». To apliecinot «Aizliegtā paņēmiena» iegūtie maksājuma čeki.

Mainījušies arī «Tokyo City» pārvaldītāju valdes locekļi un uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar «Aizliegtā paņēmiena» sniegto informāciju, iepriekš viens no galvenajiem līdzīpašniekiem bija Krievijas uzņēmējs Sergejs Simarjovs, kurš bija arī pirmajā «Tokyo City» ēstuves atklāšanā, bet pašlaik - Aleksejs Sļuzovs, kurš arī norādīts kā patiesā labuma guvējs. Iepriekš «Tokyo City» tīkla izpētē secināts, ka Sļuzovs toreiz bija viens no Sanktpēterburgā esošo «Tokyo City» vairāku filiāļu līdzīpašniekiem, bet tagad viņš kļuvis par Latvijas ēstuvju saimnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID aizdomās par koruptīvām darbībām aiztur piecu personu grupu

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) aizturējusi organizētu personu grupu, turot šos cilvēkus aizdomās par koruptīvām darbībām ilgstošā laika periodā saistībā ar iepirkumiem VID vajadzībām.

Runa ir par telpu nomāšanu VID vajadzībām dažādos Latvijas reģionos un to, kādā veidā šie iepirkumi ir notikuši. Kopumā aizturētas piecas personas, no kurām trim piemērots aizdomās turamā statuss, bet divas ir personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Viens no aizturētajiem ir VID darbinieks - šī persona pašreiz ir atstādināta no pienākumu pildīšanas VID un atalgojumu nesaņems. Šai personai pašreiz piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, nosakot drošības naudu 25 000 eiro apmērā.

Savukārt cits no organizētās grupas dalībniekiem ir bijušais VID darbinieks, kurš jau ir aizturēts (šobrīd atrodas apcietinājumā) saistībā ar kukuļošanas gadījumu, par ko plašsaziņas līdzekļi tika informēti šā gada jūnijā, kad VID IDP, veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesa ietvaros aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas bija ekonomiskās recesijas laikā – 2009.- 2010. gadā, turklāt PVN maksātāju reģistra «tīrīšana» turpināsies

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada 1. septembrī PVN maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits bija 79 495, savukārt šā gada 1. jūnijā – 82 855, tātad triju mēnešu laikā šis reģistrs kļuvis tukšāks par 3360 maksātājiem jeb 4,1%. Tas nozīmē, ka vairāk tiek no šī reģistra izmesti, nekā tiek reģistrēti jauni. Jāņem vērā - PVN maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarūk, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tiek samazināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis līdz 40 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro). Par šo situāciju arī ir neliela neizpratne, jo oficiāli tautsaimniecība Latvijā skrien augšup, bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Dīkstāves pabalstos izmaksās visus atvēlētos 50 miljonus

LETA, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos, visticamāk, izmaksās visus atvēlētos 50 miljonus eiro, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Mēs redzam, ka tie būs apmēram šie 50 miljoni eiro, kas šobrīd mums ir," teica Jaunzeme, piebilstot, ka dīkstāves pabalstu būs saņēmuši vairāk nekā 50 000 strādājošo.

Tāpat VID ģenerāldirektore atzīmēja, ka lielākā daļa iedzīvotāju dīkstāves pabalstu ir saņēmuši vienu vai divas reizes, taču ir arī iedzīvotāji, kuri pabalstu saņēmuši trīs reizes.

Pēc Jaunzemes teiktā, maijā pieprasījums pēc dīkstāves pabalstiem bija mazāks nekā martā un aprīlī.

Jau vēstīts, ka līdz piektdienas, 5.jūnija, pēcpusdienai VID dīkstāves pabalstus bija izmaksājis kopumā 38,521 miljona eiro apmērā.

Pēc 14 092 uzņēmumu iesniegumiem bija izmaksāti 92 992 pabalsti darbiniekiem kopumā 36,799 miljonu eiro apmērā. Savukārt pēc 4824 pašnodarbināto personu iesniegumiem bija izmaksāti pabalsti kopumā 1,722 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jūlijā uzsāktā Čeku loterija mudinās pircējus «saskaldīt» pirkumus, lai reģistrētos vairākkārt un palielinātu iespēju iegūt balvas? Uz šo jautājumu Čeku loterijas atklāšanas pasākumā atbildēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Uz jautājumu, vai neradīsies situācija, kad čekus, kuru vērtība būs, piemēram, 20 vai 30 eiro, pircēji tirdzniecības vietās sāks lūgt dalīt vairākos čekos pa 5 eiro, lai vairākas reizes varētu reģistrēties Čeku loterijai, I. Jaunzeme atbildēja: «Godīgi sakot, esot ieņēmumu dienestā šos mēnešu, esmu pārliecinājusies, ka cilvēks ir ļoti inovatīvs un izdomas bagāts. Ceru, ka veselais saprāts turpinās darboties un mēs nepagarināsim rindas, lai reģistrētu čekus. Šobrīd PVN ieņēmumi parāda, ka mēs pērkam pietiekami daudz, lai būtu pietiekami, nedalot šos čekus pa daļām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ēdināšanas nozares pārstāvju paustajām bažām par situāciju šajā jomā, tostarp problēmām saistībā ar nodokļu samaksu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izplatījis paziņojumu, aicinot šajā nozarē iesaistīto uzņēmumu – restorānu, kafejnīcu u.c. – vadītājus pieteikties uz konsultācijām VID.

Šim mērķim izveidota īpaša e-pasta adrese [email protected], kurā ēdināšanas uzņēmumu vadītāji var pieteikties uz konsultācijām VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, individuāli ar VID speciālistiem izrunājot katru konkrēto gadījumu un kopīgi meklējot iespējamos risinājumus.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka šādas akcijas mērķis ir dienestam kopā ar uzņēmējiem sakārtot nozari, lai tā varētu sekmīgi darboties, vienlaikus pildot savas saistības pret valsti.

«Ir bijis daudz skaļu publisku paziņojumu par situāciju nozarē kopumā, taču ir pienācis laiks produktīvākai rīcībai – jāsēžas pie galda un jārisina katrs konkrētais gadījums. Ir saprotami, ka nozare cīnās, piemēram, par to, lai tai tiktu piemērotas mazākas nodokļu likmes, taču, kamēr likumdevējs nav spēris šādu soli, ir jāpilda tie likumi, kas ir spēkā, un likuma priekšā visi ir vienādi,» norāda I. Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 3308 darba devēju 17 605 darba ņēmējiem, kā arī 1047 pašnodarbinātām personām, informēja VID.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 4 792 584 eiro apmērā.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Dīkstāves pabalstu izmaksa pašnodarbinātajiem sākta 6.aprīlī, kad stājās spēkā šādu atbalsta veidu paredzošie Ministru kabineta noteikumi.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

Kopumā no visiem saņemtajiem dīkstāves pabalsta pieteikumiem VID izmaksas atteicis 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto, 17.aprīlī preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Galvenokārt atteikuma iemesls ir tas, ka uzņēmumi iepriekš nodokļos valstij nav maksājuši pat 200 eiro mēnesī - tas ir 35% no kopējā atteikumu skaita. Nākamais lielākais atteikumu iemesls ir nodokļu parādu esamība," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID novērš kukuļošanas mēģinājumu dienestā

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde, kriminālprocesa laikā veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, šonedēļ aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 000 eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai, informēja VID.

Minētā naudas summa prasīta ar mērķi panākt, lai VID amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, nodrošinātu padziļinātu un tendēti nelabvēlīgu pārbaužu veikšanu attiecībā pret konkrētiem uzņēmumiem.

Pašlaik saistībā ar notikušo par aizdomās turētajām atzītas divas bijušās VID amatpersonas, kā arī viena esošā VID amatpersona. Kopumā izmeklēšanas laikā piecām noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām personām piemērots aizdomās turētā statuss. Divām no aizdomās turētajām personām tiesa piemēroja ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli - apcietinājumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka kukuļošanas mēģinājumu izdevies novērst, pateicoties darbinieku profesionalitātei un apstāklim, ka uzņēmējs, kurš bija iesaistīts kukuļošanā, sadarbojās ar VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam publiskot dīkstāves pabalstu izmaksas atteikumu iemeslus, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē aicināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka patlaban sociālajos medijos izskan pārmetumi par to, ka VID pieņem nepamatotus lēmumus, atsakot dīkstāves pabalstu izmaksu, tomēr ieņēmumu dienestam nav tiesību sniegt skaidrojumu par atteikumu iemeslu.

Jaunzeme piebilda, ka patlaban Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā ir attiecīgie likuma grozījumi, kas ļautu sabiedrību informēt par VID pieņemtajiem lēmumiem. Viņa aicināja Ministru kabinetu pievērsties šī jautājuma virzīšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošais VID priekšlikums paredz veikt grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", lai noteiktu tiesības nodokļu administrācijas ierēdnim sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem atbilstošiem kuriem tam ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu, vai attiecībā uz kuriem ir konstatēta dīkstāves pabalsta nepamatota pieprasīšana vai saņemšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem

Lelde Petrāne, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru