Ražošana

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas marķēs ar CE zīmi

Māris Ķirsons, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

Viņš atzīst, ka līdz šim potenciālo pasūtītāju vēlmes pēc CE marķējuma ir izjustas, tikai startējot māju iepircēju rīkotajos iepirkuma konkursos. «Iepriekš bija situācijas, kad Eiropas tehniskā novērtējuma neesamība pievēra iepirkuma konkursa durvis, taču turpmāk vairs šāda situācija neatkārtosies. Pēdējā laikā CE marķējums arvien vairāk tiek pieprasīts tieši Skandināvijas valstu tirgū, taču pakāpeniski šī vēlme aug arī citu valstu pasūtītājiem,» uz jautājumu par pašreizējo mērķa noieta tirgu atbild M. Avotiņš. Viņaprāt, ar šo CE marķējumu pašlaik ārvalstu tirgū var labāk pārdot savu produkciju nekā bez tā. «Esam sākuši spēlēt augstākā līgā, kas ir būtiski, it īpaši situācijā, kad koka paneļu māju tirgus daudzos noieta tirgos ir pārsātināts ar piedāvājumiem, un tādējādi jūtam milzīgu konkurenci, kuras rezultātā klients ļoti skrupulozi vērtē tieši cenas un kvalitātes korelāciju, vienlaikus ir tendence izvēlēties piegādātāju, kurš spēj nodrošināt lētāku preci,» uz tirgus situācijas sarežģītību norāda M. Avotiņš. Viņš gan nenoliedz, ka būtībā Eiropas tehniskais novērtējums ir sava veida mārketinga instruments tirgus pārdalei, teiksim, sakārtošanai. «Pašlaik bez Zemgales Tehnoloģiskā centra Latvijā ražotās koka paneļu mājas ar CE var marķēt tikai vēl pāris uzņēmumu, bet Baltijā šādu kompāniju skaits nepārsniedz 10,» stāsta M. Avotiņš. Lai tiktu pie attiecīga novērtējuma, bija vajadzīgi gadi, jo sertifikācijas process ticis sākts 2013. gadā. Šāds termiņš ir saistīts ar faktu, ka sertifikācijas procesa veikšanai Latvijā nevienam nebija pieredzes.

Uzņēmuma īpašnieks atzīst, ka pašlaik lielākais uzņēmuma produkcijas noieta tirgus ir ārzemes. «Arī Latvijas pircējiem projektējam, ražojam un būvējam koka paneļu mājas, taču lielāki realizācijas apjomi jau kopš ekonomiskās recesijas laikiem ir ārzemju – Eiropas valstu – noieta tirgū, un, šķiet, šī situācija tik drīz nemainīsies, tāpēc ārvalstu potenciālajiem produkcijas pircējiem tiek pievērsta īpaša uzmanība,» atzīst M. Avotiņš.

Visu rakstu Mājas marķēs ar CE zīmi lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» izsludinājis iepirkumu par optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbi visā Latvijas Republikas teritorijā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Minimālais pasūtītāja garantētais apjoms, ko paredzēts izbūvēt šī iepirkuma ietvaros, ir pieci piekļuves punkti «baltajās» teritorijās un 70 km optiskā kabeļa trases Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionā. Maksimālais apjoms, ko paredzēts izbūvēt iepirkuma ietvaros, ir līdz 40 piekļuves punktiem «baltajās» teritorijās un 400 km optiskā kabeļa trases visā Latvijas Republikas teritorijā, skaidro VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs».

Šobrīd publicēts brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem, tomēr saskaņā ar LVRTC iekšējo kārtību, par līguma sniegšanas tiesību piešķiršanu pretendentam vēl lems LVRTC valde. Par uzvarētāju pasludināts SIA Latvijas Energoceltnieks. Kā skaidroja centrā, šis iepirkums tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un attiecas uz darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 2014. - 2020.gada plānošanas periodam specifisko atbalsta mērķi «Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Prasa samazināt cenas karkasu mājām

Māris Ķirsons, 19.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas, situāciju meža nozarē komentē koka karkasu māju ražotāja SIA WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards.

"Dažādu iemeslu dēļ tirgū trakoja vētra, un kokam un metālam strauji pieauga cenas, tagad atkal tās ir sarukušas,” vērtē I.Reinhards. Viņš atgādina, ka daudz koksnes izstrādājumu tika importēti no Krievijas un Baltkrievijas, bet pašlaik šādas tik svarīgo resursu piegādes no minētajām valstīm sankciju dēļ nav iespējamas. „Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas,” tā situāciju raksturo I. Reinhards. Viņš atzīst, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm nav nekādu vietējo ražotāju aizsardzības instrumentu, tādēļ strādāt un konkurēt ar citu valstu ražotājiem ir grūtāk.

Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2...

"Sūdzēties nevar, tirgus ir koriģējis cenas, bet viss notiek,” situāciju raksturo SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka Krievijas invāzijas brīdī šā gada februārī ārvalstu tirgos tika novērota divu nedēļu pauze, jo nesaprata, kas īsti notiks. „Pēc tam parādījās prasības par papildu garantijām, bet tās vairāk attiecināmas uz jautājumu sakārtošanu,” tā M. Avotiņš.

Jau vēstīts, ka meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Visu rakstu "Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus"lasiet 13.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2018 laureāti

Zane Atlāce - Bistere, 08.03.2019

Grand Prix. GRAND PRIX balvas kā vērienīgākie un nozīmīgākie 2018.gada projekti saņēma divi objekti. Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūve, Ostas prospekts 11, Rīga. Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauks. Būvniecības posms A. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts arhitekts Juris Poga, Arhitekts J. Pogas birojs, arhitekts Austris Mailītis, Mailītis A.I.I.M. Būvnieks PS LNK RERE. Būvuzraudzība Māris Briška, atbildīgais būvuzraugs, Rīgas serviss.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar apbalvošanas ceremoniju kultūras pilī Ziemeļblāzma noslēdzies konkurss Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kurā pasniegtas divas grand prix balvas un apbalvoti labākie objekti 10 kategorijās

Konkursam tika iesniegti kopumā 143 pieteikumi, tai skaitā arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas būvniecības speciālisti.

Būvniecības gada balvas ieguvējus skatiet galerijā!

Vienlaicīgi norisinājās arī konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2018 rezultātu paziņošana, kura mērķis ir apzināt labākos gada būvniecības speciālistus Latvijā:

Gada Jaunais speciālists 2018:

1.vieta Dmitrijs Aņisko, AS BMGS

2.vieta Aiga Daumane, SIA Firma L4

3.vieta Jānis Ziediņš, SIA Velve

Atzinība Sofija Griņevska, SIA BICP

Gada būvdarbu vadītājs 2018:

1.vieta Juris Latvels, AS LNK Industries

2.vieta Didzis Ķezberis, SIA Norma-S

3.vieta Lolita Koļcova, SIA Selva Būve

Komentāri

Pievienot komentāru