Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Patlaban uzņēmumā ir 2,8 miljoni Lohman Brown šķirnes vistu. No Vācijas tiek iepirkti vienu vai divas diennaktis jauni vistu cālēni, kuri tālāk tiek nogādāti jaunputnu novietnēs jeb «bērnudārzā». T. Auškāps stāsta, ka cāļi tiek vesti no Vācijas tāpēc, ka tur ir ļoti labi izkopta dējējvistu šķirne. «Kādreiz mums bija inkubācijas zona, kur šķīlās mazie cāļi, taču šobrīd, efektivizējot procesus, mēs tos iepērkam no Vācijas,» sacīja T. Auškāps. Pirmās nedēļas cāļi dzīvo 33 grādu siltumā un tiek baroti ar īpaši smalku barību. Vēlāk, kad putni tiek pārvietoti uz dējēju novietnēm, tās netiek apsildītas. Arī apgaismojums ir ļoti minimāls, jo putni nemīl spilgtas gaismas. Kūtīs vistas dzīvo 2 līdz 8 stāvos.

Viena vista dienā spēj izdēt maksimums vienu olu, vai precīzāk 9 olas 10 dienās. Kopumā dienā tiek saražots aptuveni 2,1 miljons olu.

Vistas Balticovo ražotnēs atrodas līdz 90 nedēļu vecumam.

Balticovo ražo arī putnu barību. «Viens putns dienā patērē 120 gramus barības, nedēļā visas vistas patērē aptuveni 2000 tonnu barības. Ražas laikā no vietējiem zemniekiem mēs iepērkam graudus, kurus uzglabājam. Mums ir barības cehs, kur mēs paši ražojam trīs veidu barību. Mums pašiem ir savi zootehniķi, kuri regulē uzturvielu balansu barībā - proteīnu, C vitamīnu un visu pārējo, kas putnam dzīves ciklā ir nepieciešams,» stāsta T. Auškāps.

Uzņēmums investējis vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā un brīvās turēšanas kūtī Madonā. «Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir radusies tāpēc, ka mūsu eksporta tirgi – Skandināvija un Rietumeiropa - to pieprasa. Mēs Madonā atklājām brīvās turēšanas kūti, līdz tam sadarbojāmies ar zemnieku saimniecībām, kas mums ražoja brīvās turēšanas olas. Šobrīd mums ir jauna, 8 hektārus plaša kūts 20 tūkstošiem vistu. Kopumā 90% olu tiek ražotas Iecavā un pārējie 10% - Madonā un Daugavpilī,» komentē T. Auškāps.

Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm. «Galvenais kritērijs, pēc kura mēs izvērtējam eksporta valstis, ir - pašpietiekamības indekss, kas nosaka, cik lielā mērā pati valsts spēj sevi nodrošināt ar olām. Veiksmes stāsti ir dažādi. Mēs esam viens no vadošajiem olu zīmoliem Čehijā. Interesants stāsts ir par ASV, kur pirms pāris gadiem bija milzīgs putnu gripas «uzliesmojums» un tas pavēra iespēju eksportam uz šo valsti. Tā mēs ne vien paplašinām savus eksporta tirgus ārpus Eiropas, bet arī apgūstam jaunu pieredzi un zināšanas. Pēc trīs gadus ilgām sarunām mēs sāksim eksportēt uz Honkongu. Savukārt, uz Japānu mēs eksportējām olu pulveri, kas ir paredzēts sporta zirgiem. Arī NATO bruņotie spēki Afganistānā ēd Balticovo olas. Taču nākotnē mēs gribētu «iekarot» arī Singapūras un Dienvidkorejas tirgus,» stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» apgrozījums aizvadītajā gadā bija 48,67 miljoni eiro un uzņēmums gadu noslēdzis ar 5,37 miljonu eiro peļņu, informēja uzņēmumā par akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem «Balticovo» finanšu rezultātiem.

Pēc aplēsēm, «Balticovo» apgrozījums pērn ir sarucis par apmēram 7%, savukārt peļņa kritusies vairāk nekā uz pusi.

Kompānijā arī informēja, ka 2018. gadā «Balticovo» saražoja 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika saražoti 686 miljoni olu.

«Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps paskaidroja, ka «Balticovo» pārdošanas rezultāti ir jāvērtē kā likumsakarīgi un normāli, jo 2018.gadā tirgi nomierinājās un pieprasījums pēc eksporta olām atgriezās iepriekšējā līmenī salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad Eiropā un aiz tās robežām bija olu deficīts. Togad vairākās valstīs no tirdzniecības izņēma miljoniem olu indīgas vielas «Fipronil» klātbūtnes konstatēšanas dēļ Nīderlandes un Beļģijas uzņēmumos saražotajās olās, un bija vērojams olu cenu kāpums biržās. Tamdēļ «Balticovo» kā viens no uzņēmumiem, kuri vistām nodrošina drošus un veselībai nekaitīgus turēšanas apstākļus, 2017.gadā izmantoja paaugstināto pieprasījumu un kāpināja apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Anita Kantāne, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo, ieguldot 5 miljonus eiro, plāno būvēt jaunu olu pārstrādes cehu

Žanete Hāka, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs AS «Balticovo» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,640 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums ieķīlajis visu mantu par labu «OP Corporate Bank plc». Jaunā komercķīla reģistrēta 21.decembrī. Uzņēmumam šobrīd ir aktuālas divas komercķīlas.

AS «Balticovo» ir lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā. Uzņēmums Latvijas tirgū realizē aptuveni vienu trešdaļu no saražotās produkcijas, bet pārējo saražoto produkciju tas eksportē.

2017.gadā AS «Balticovo» neto apgrozījums pieauga līdz 52,343 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 10,862 miljonus eiro. Uzņēmumam pērn izdevies panākt apgrozījuma pieaugumu, gan saražojot vairāk vistu olu, gan olu vidējās realizācijas cenas pieauguma dēļ.

AS «Balticovo» pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 283 darbiniekus, kas bija par 13 darbiniekiem vairāk nekā 2016.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien iemūrēta kapsula AS «Balticovo» jaunā projekta – ārpus sprostiem turēto vistu kūts – pamatos, informē uzņēmumu pārstāvji.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 8 miljonus eiro, un pirmās divas kūtis kopā nodrošinās 260 000 jaunas putnu vietas.

«Jaunā projekta realizēšana ir pārdomāta atbilde uz Skandināvijas un Rietumeiropas pieprasījumu pēc 2. numura jeb ārpus sprostiem dētām olām un olu produktiem. Lai arī pašmāju tirgū šis pieprasījums ir samērā neliels, tas arvien palielinās eksporta tirgos. Aug pieprasījums gan pēc olām, gan augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, vārītām olām, olu kulteņiem un citiem produktiem, kas Latvijas tirgū vēl tikai sāk savu uznācienu, bet eksporta tirgos jau ir ļoti pieprasīti. Jaunās kūtis nodrošinās 260 000 jaunas dējējvistu vietas, kas AS «Balticovo» dējējvistu un jaunputnu vietu skaitu pacels pāri 3 miljonu slieksnim,» skaidro AS «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Madonā atklāta Balticovo lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietne

Ilze Žaime, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 800 000 eiro, olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo Madonā atklājis lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni 20 000 putniem.

Vistām tagad pieejams astoņus hektārus liels pastaigu laukums - katram putnam aptuveni četru kvadrātmetru platība.

«Ar zemniekiem, kas līdz šim nodrošināja brīvi turētu vistu olas, sadarbība netiek pārtraukta. Pieprasījums pēc ārpus sprostiem dētām olām aug, īpaši no Ziemeļvalstīm un Rietumeiropas. Katra Balticovo vista valsts budžetā gadā «ieripina» 3 eiro. Investīcijas ir salīdzinoši lielas, jo jāņem vērā, ka laukā vistas brīvprātīgi uzturas tikai vasaras mēnešos. Aukstajiem mēnešiem tām paredzēts ziemas dārzs. Šāda tipa novietnes uzņēmums nākotnē vēlētos paplašināt, taču konkrētu plāni vēl nav,» saka Valdis Grimze, AS Balticovo padomes priekšsēdētājs. Tam trūkst zeme, jo nepieciešamās platības ir milzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo attīrīšanas iekārtu modernizācijā investē 2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" ekspluatācijā nodevusi bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekts realizēts 12 mēnešu laikā, un tā kopējās izmaksas sasniedz teju 2 miljonus eiro.

Attīrīšanas iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku ekvivalentam jeb dubultam Iecavas novada iedzīvotāju skaitam.

Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pilnībā automatizētas, un to vadība ir datorizēta, kas avārijas gadījumā nodrošina, ka nenotiek neattīrīto notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē. Iekārtas iesākumā nodrošina mehānisku priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju priekšattīrīšana, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu, un tad bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze. Papildu drošībai izplūdē ir uzstādīta mikrofiltrācijas iekārta, kas Latvijā ir vienīgā tāda tipa iekārta un nepieļauj pat vissmalkāko suspendēto vielu nonākšanu apkārtējā vidē. Kas attiecas izmdūņām, kas atdalītas no ūdens, pēc attīrīšanas tās nonāk biogāzes rūpnīcā "Egg Energy", bet smiltis tiek nodotas atkritumu apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Balticovo reģistrē jaunu komercķīlu 7,2 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Balticovo reģistrējusi jaunu komercķīlu 7,2 miljonu eiro vērtībā, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir OP Corporate Bank plc.

Par labu ķīlas ņēmējam putnkopības uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Pagājušajā gadā AS «Balticovo» saražojusi 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 48,67 milj.EUR un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 5,37 miljonus eiro. Statistiku dati rāda, ka AS «Balticovo», pēc tā apgrozījuma apjoma, ir Iecavas novada lielākais uzņēmums.

2018.gadā ražotājs ar darba vietām nodrošināja 306 darbiniekus un VID administrētajos nodokļos samaksāja 4,97 milj.EUR, tostarp 1,92 milj.EUR – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Par AS Balticovo valdes priekšsēdētāju ieceļ Vladimiru Mhitarjanu

Zane Atlāce - Bistere, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzot augstus mērķus un iekarojot jaunus tirgus, AS Balticovo padome ir pieņēmusi lēmumu valdes priekšsēdētāja amatā iecelt līdzšinējo valdes priekšsēdētāja vietnieku Vladimiru Mhitarjanu, informē uzņēmumā.

«Vladimirs Mhitarjans ir pierādījis sevi kā komandas spēlētāju, kuram ir lieli plāni. Uzskatām, ka šādas izmaiņas nāks par labu uzņēmuma turpmākajai attīstībai un panākumu gūšanai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā,» teic padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

«Madonas brīvās turēšanas putnu novietnes atklāšana bija pirmais solis uz zaļāku ražošanu un dzīvnieku labturību, nu jau aktīvi strādājam arī pie plastmasas aizvietošanas ar kartonu, kā arī drīzumā veikalu plauktos mūsu produkcija būs atrodama Bio-Based TetraPak iepakojumā, nodrošinot ne tikai kvalitatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību, bet arī esot atbildīgiem pret vidi. Mēs nedomājam tikai par rītdienu, mēs domājam arī par parītdienu,» norāda V.Mhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jebkura uzņēmuma attīstības tempu un konkurētspēju nosaka tas, cik veiksmīgi un ātri varam apgūt jaunākās tehnoloģijas un cik efektīvi spējam tās izmantot sava biznesa izaugsmē. Kā rāda pieredze, Latvijas vairumtirgotāji spēj būt pietiekami konkurētspējīgi, ja vien savā domāšanā un biznesa procesu pārvaldībā ir atvērti modernajām tehnoloģijām un nebaidās no tām.

Lai aktualizētu vairumtirgotāju izaicinājumus tehnoloģiju kontekstā un apzinātu tehnoloģiju sniegtās iespējas nozarei, Elva Baltic sadarbībā ar Microsoft organizē semināru Attīstības perspektīva V: tehnoloģiju iespējas vairumtirgotājiem.

Seminārs norisināsies 16. oktobrī Park Inn by Radisson viesnīcā. Tā fokuss būs vērsts uz tehnoloģiju lomu tieši vairumtirdzniecības nozarē, mītu atspēkošanu un vērtīgām demonstrācijām. Tāpat ar savu pieredzi dalīsies tādi Latvijā pazīstami uzņēmumi kā SLO Latvia un Balticovo, stāstot par biežāk sastopamajām kļūdām un veiksmes stāstiem informācijas tehnoloģiju kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar partneriem ar kampaņu "Latvijas Labuma dienas", kas norisināsies no 1.05. līdz 4.05., aicinās iedzīvotājus īpaši atbalstīt Latvijas uzņēmumus, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus, lai mazinātu pandēmijas izraisītās sekas un kopīgiem spēkiem tās pārvarētu.

Ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmumi turpinātu strādāt, cilvēkiem saglabātos ieņēmumi, darbavietas un, pandēmijai beidzoties, ekonomika varētu atsākt darboties ar pilnu jaudu, uzsver LTRK.

"Latvijas Labuma dienās" aicina iesaistīties gan iedzīvotājus, gan vietējos produktu ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, sevišķi piedāvājot Latvijas produkciju iegādāties tieši digitālajās platformās.

"Mēs paši to neapzinoties, veicot pirkumus, ikdienā lemjam - atlaist vai neatlaist no darba mūsu tautiešus. Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt pareizās izvēles - pirkt vietējo, lai nauda paliek ģimenē, kuru saucam par Latviju!" saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo, kura valdes priekšsēdētājs ir Vadims Vlasovs, plāno ieguldīt 700 000 eiro olu pārstrādes un olu produktu fasēšanas iekārtās. Potenciālie pretendenti var pieteikties iepirkumu konkursā līdz 5.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi SIA Apply īstenotie mākslīgā intelekta un mašīnmācības projekti ir saistīti ar efektivitātes paaugstināšanu

Piemēram, Nordic Plast ražotnei uzņēmums izstrādājis prototipa sistēmu, kas veic automatizētu kvalitātes kontroli.

«Tā sevi lieliski pierādīja, un Nordic Plast gatavojas šādu sistēmu ieviest ražošanā. Šobrīd ražotnē ir manuāla kvalitātes kontrole, tāpēc nereti kaut kas tiek palaists garām un saražotais ir jāpārstrādā vai jārealizē par zemāku cenu. Savukārt Conelum gadījumā sadarbības laikā tiek izstrādāta jau trešā mikroskopa paaudze, un tagad pārbaudei vajadzīgais laiks samazināts no 40 stundām līdz 15 minūtēm. Jau 40 stundas bija milzīgs paātrinājums salīdzinājumā ar piecām līdz septiņām dienām, kā tas notika agrāk. Taču, lai to paveiktu, vajadzīgs gadiem ilgs darbs,» stāsta Agnis Jakubovičs, SIA Apply vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības

Laura Mazbērziņa, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no sprostos dētām olām un dzīvnieku labturības politikas publicēšana ir jau starptautiska tendence, kura iezīmējas arī Latvijā. Līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos dētas olas apņēmušies nu jau vairāki veikalu tīkli - Stockmann, Rimi, Supernetto un Maxima, savukārt Sky jau pašlaik tirgo tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas.

Eiropā šādu pāreju veic tādi mazumtirdzniecības tīkli kā Tesco, Aldi, Coop, Carrefour, Spar un Lidl, kas plāno uzsākt darbību arī Latvijā.

«Īpašu uzmanību mēs pievēršam nozīmīgu ražošanas ciklu sastāvdaļām, kas būtiski ietekmē produkta īpašību saglabāšanu un ētiskiem aspektiem, piemēram, dzīvnieku turēšanas, barošanas un pagatavošanas metodēm. Kā, piemēram, viens no pasākumiem ir pāreja uz brīvās turēšanas apstākļos dētu veselo olu pārdošanu. Mērķtiecīgs darbs tiek turpināts, lai līdz 2025. gadam varētu piedāvāt tikai brīvās turēšanas apstākļos dētas vistu olas,» teikts veikala paziņojumā.

Veikalos par apstākļiem, kādos turēta vista, vēsta pirmais cipars olas marķējumā: «3» nozīmē turēšanu sprostos, «2» nozīmē turēšanu kūtī, «1» nozīmē turēšanu brīvos apstākļos, savukārt «0» – turēšanu bioloģiskā lauksaimniecībā. Zinātnieki un dzīvnieku labturības organizācijas atzīst turēšanu sprostos par vissliktāko dzīvnieku labturībai. Brīvās turēšanas apstākļi vistai nozīmē lielāku platību, kustību brīvību un iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā un saules gaismā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets neplāno piešķirt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi Ukrainas un Latvijas investoru uzņēmumam SIA Gallusman, kas plāno Latvijā izveidot olu ražotni, jo tas neatbilst izvirzītajiem kritērijiem. 89% uzņēmuma daļu pieder Nīderlandē reģistrētai kompānijai Ovostar Union N.V. PLLC, kuras patiesā labuma guvēji ir Ukrainas pilsoņi Boriss Bieļikovs un Vitālijs Veresneko. Savukārt atlikušās Gallusman 11% daļas pieder bijušajam AS Balticovo vadītājam Arnim Veinbergam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV?

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpina pilnveidot mobilo tīklu un internetu, 2018. gada pirmajā pusgadā uzbūvējot 30 bāzes stacijas un 90 bāzes stacijām palielinot kapacitāti un mobilā interneta ātrumu. Kopumā investīcijas tīkla infrastruktūrā pirmajos sešos mēnešos veido 4 miljonus eiro.

Visas 120 jaunizbūvētās un pilnveidotās bāzes stacijas tiek aprīkotas ar 4G+ vai 4G++ paaudzes tehnoloģiju, kas nodrošina aptuveni trīs reizes ātrāku mobilo internetu nekā 4G pārklājums.

«Pirmajā pusgadā esam paveikuši pusi no gada plānotā apjoma un turpināsim tikpat aktīvi darboties pie tīkla infrastruktūras pilnveidošanas arī nākamajos sešos mēnešos,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Pirmajos sešos mēnešos «Tele2» izbūvējis piecas bāzes stacijas Rīgā, tostarp vienu Mežaparkā, astoņas Rīgas reģionā un vēl 17 Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Zemgales reģionā bāzes stacijas tika uzceltas Iecavā, Vienībā, Balticovo apkartnē, Augstkalnē, Viskaļos, Īlē, Penkulē un Bērzos. Latgalē divas stacijas uzceltas Daugavpilī, viena stacija Rēzeknē, Vecslabadā, Izvaltā, Ilūkstē un Silenē. Savukārt Kurzemē mobilā tīkla un interneta pilnveidošanai bāzes stacijas uzceltas Zirās un Amjūdzē.

Komentāri

Pievienot komentāru