Investors

Kad par 36 miljoniem sanāk nopirkt krāsotus akmeņus

Jānis Šķupelis, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Uzņēmējdarbībā var gadīties visādi. Marta sākums šajā ziņā globālā mēroga sagādājis īstenu pērli, kur Šveices izejvielu tirgonis Mercuria Energy Group nupat atklājis, ka tam par samaksātiem 36 miljoniem ASV dolāriem piegādāts nevis it kā nopirktais varš, bet vara krāsā nokrāsoti akmeņi.

Mercuria pārstāvji Bloomberg atklāj, ka šis darījums par šo konkrēto šā gada piegādi noticis 2020.gadā un paredzēja, ka varš 36 miljonu dolāru vērtība tiks piegādāts no Turcijas uz Ķīnu, kur tad attiecīgi arī ticis fiksēts, ka konteineri ir pilni ar akmeņiem nevis šobrīd visai padārgo varu (tā cena nepilna gada laikā aptuveni dubultojusies). Kompānija norāda, ka tā ir krāpniecības upuris, kur turklāt varš kādā brīdī konteineros Turcijā esot arī reāli bijis, bet pret akmeņiem ticis nakts aizsegā apmainīts vien vēlāk. Situācija ir gluži vai komiska, jo kāds ir centies un krāsojis bruģi vairāk nekā 300 konteineros, lai tie kaut vai daļēji atgādinātu varu.

Parasti kādos problēmu gadījumos izejvielu tirgoņi var iesniegt prasību apdrošinātājiem. Bloomberg gan Mercuria pārstāvji arī atklājuši, ka šajā gadījumā arī šie līgumi no Turcijas partneru puses bijuši viltoti.

Bloomberg vēl ziņo, Turcijas policija ir aizturējusi 13 personas, kas varētu būt saistītas ar šo vara krāpniecības shēmu, un notiekot tālāka šīs lietas izmeklēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem

Db.lv, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pasta pakalpojumu uzņēmums "Omniva" brīdina iedzīvotājus par krāpnieku mēģinājumiem izkrāpt maksājumu karšu datus, informē uzņēmumā. Par līdzīgu krāpniecības shēmu informējis arī sūtījumu piegādes uzņēmums "DPD Latvija".

Lai īstenotu nolūku, krāpnieki izrāda interesi no privātpersonām iegādāties sludinājumu platformās piedāvātās preces, bet kā norēķina veikšanas apstiprinājumu norāda it kā "Omniva" apliecinājumu par apmaksas veikšanu un aicinājumu viltus mājaslapā saņemt maksājumu, informē uzņēmumā.

Taču šādu pakalpojumu "Omniva" nenodrošina un aicina individuālos preču pārdevējus uzmanīties, kā arī, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumiem, vērsties Valsts policijā.

Par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem kompānija aicina ziņot uzņēmuma atbalsta centram pa tālruni 27042424 vai rakstot uz [email protected], kā arī ziņot Valsts policijai.

Arī "DPD Latvija" pārstāvji infomēja, ka saņemti vairāki ziņojumi par jaunu shēmu, kurā krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās ir izvietojuši preces pārdošanai, ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krāpšanā uzsvars uz kovidkontekstu

Jānis Šķupelis, 24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Jau pavasarī, kad bija vērojami Covid-19 pirmie uzplūdi, tika runāts par to, ka vīruss varētu būt radījis ideālus apstākļus, lai zeltu krāpniecība.

Daudzas lietas nu tiek darītas internetā, un ne visiem ir nepieciešamā pieredze, lai šādas darbības veiktu droši.

Krāpniecība parasti mēdz uzplaukt līdz ar dažādām katastrofām, jo tās sev komplektā nes papildu emocionālos satricinājumus, finansiālās grūtības, mazāk stingru uzraudzību, potenciālu vientulību un ierastā atbalsta trūkumu. Kopumā krāpšanas galvenie veidi Covid-19 laikmetā palikuši tie paši vecie. Mainījies gan konteksts, kā šo shēmu īstenotāji vēršas pret saviem upuriem, – daudzas lietas nu griežas par un ap Covid-19. Attīstoties tehnoloģijām, arī krāpniekiem ir iespēja tikt pie arvien gudrākiem rīkiem, lai sasniegtu savus mērķus.

Izkrāpj arī valdību stimulus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas kompānijas "Omniva" rīcībā nonākusi informācija par krāpnieciskiem gadījumiem, kur tiek izmantotas viltus īsziņas (SMS) ar aicinājumu norēķināties pirms preces saņemšanas. Krāpnieki it kā "Omniva" vārdā privātu sūtījumu saņēmējiem izsūta viltus SMS, kur saistībā ar ārkārtas situāciju aicina klientus veikt pārskaitījumu uz SMS norādīto bankas kontu, informē uzņēmums.

Uzņēmums norāda, ka drošu pēcapmaksu par preci vai sūtījumu ar "Omniva" iespējams veikt vien sūtījuma saņemšanas brīdī, ar bankas karti norēķinoties "Omniva" pakomātā vai pie kurjera, kurš veic sūtījuma piegādi uz klienta izvēlēto adresi.

"Omniva" norāda, ka minētais gadījums noticis, klientam izvietojot sludinājumu portālā ss.com, ka vēlas iegādāties konkrētu preci. Uz sludinājumu atsaucās kāds krāpnieks, solot izsūtīt šo konkrēto preci ar "Omniva" starpniecību un par preci norēķināties pie preces saņemšanas, taču piegādes procesā izsūtījis SMS it kā "Omniva" vārdā, aicinot maksājumu veikt pirms sūtījuma saņemšanas.

Uzņēmums aicina ikvienu sūtījuma saņēmējus ņemt vērā, ka "Omniva" nekad savus klientus neaicina veikt pārskaitījumu uz bankas kontu par gaidāmo sūtījumu, un nekavējoties par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem ziņot uzņēmuma atbalsta centram pa tālruni 27042424 vai rakstot uz [email protected], kā arī ziņot Valsts policijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.

Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.

Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?

Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV federālie aģenti ir konfiscējuši vairāk nekā 10 miljonus viltotu respiratora masku N95 pēdējo nedēļu laikā, notiekot izmeklēšanai par šādu viltojumu pārdošanu medicīnas iestādēm un valdības aģentūrām vismaz piecos štatos.

Jaunākie konfiskācijas gadījumi notika trešdien, kad Iekšzemes drošības ministrijas aģenti pārtvēra simtiem tūkstošu viltoto masku, kuras it kā ražojis uzņēmums 3M, kādā ASV Austrumkrasta noliktavā. Šīs maskas bija paredzēts izplatīt, sacīja amatpersonas.

Izmeklētāji arī informēja apmēram 6000 potenciālos upurus vismaz 12 štatos, tai skaitā slimnīcas un citas medicīnas iestādes, kas varbūt iegādājušās šādus viltojumus, un aicināja tos apturēt šo medicīnisko sejas masku izmantošanu. Amatpersonas mudināja mediķus un uzņēmumus apmeklēt 3M vietni, lai uzzinātu, kā pamanīt viltojumus.

Šīs maskas tika izplatītas ārpus normālās piegāžu ķēdes, neizmantojot 3M regulāros izplatītājus. Slimnīcas un medicīnas organizācijas masku trūkuma apstākļos jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā arvien biežāk ir apgājušas ierastos iegādes ceļus, un to izmantojuši krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilpa ap kriptovalūtu savelkas

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas radītie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām ir radījusi papildus brīvos naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt?

Iespējas ir dažādas - no skaidras naudas uzkrājumiem mājoklī un beidzot ar investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, kā rezultātā "Bitcoin" vērtība aizpagājušajā nedēļā kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāriem. Ķīna savelk cilpu ap kriptovalūtu, tāpēc drošākais risinājums būtu raudzīties tradicionālāku noguldījumu virzienā, piemēram, termiņnoguldījumu.

Kriptovalūtu drošības riski

Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas redzeslokā vairākkārt nonākuši darījumi, kuros personas, iespējams, veic krāpšanu ar kriptovalūtām, ieguldītājus uzrunājot ar reklāmām internetā vai pa telefonu, piedāvājot iegādāties dažādas kriptovalūtas, daļa cilvēku joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt investīcijas kriptovalūtās. Tās ienāk arī tradicionālajā finanšu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru