Valsts aģentūrā "Jaunie Trīs brāļi" nostiprinājusies izpratne par pretkorupcijas jautājumu nozīmību sociāli atbildīgas iestādes darbībā un Aģentūrai ir jāspēj patstāvīgi realizēt tās pretkorupcijas un atklātības politiku. Aģentūrā novērojams progress Aģentūras korupcijas risku vadības darbā. Piegādatāju izvēlē Aģentūra rūpīgi izvērtē to spēju izpildīt pretkorupcijas deklarācijas prasības, kas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem efektīvas pretkorupcijas un atklātības politikas ietvaros. Arvien vēl Aģentūrā trūkst vienotas un sistemātiskas uzraudzības piegādātāju darbam pretkorupcijas jomā. Komunikācija ar sabiedrību ir regulāra un projektu aktivitātes visaptveroša.

Jūnijā Delna atlika izvērtējuma publiskošanu, dodot Aģentūrai laiku sakārtot pretkorupcijas un atklātības politikas ieviešanu nacionālo kultūras ēku būvniecībā. Divu mēnešu laikā Aģentūra ir pārstrādājusi savu Ētikas kodeksu un organizatorisko pretkorupcijas pasākumu plānu. Nākamā ceturkšņa laikā Aģentūrai jānodrošina to ieviešana atbilstoši izstrādātajos dokumentos paredzētajai kārtībai.

Par Aģentūras stingrību godīgas un atbildīgas valsts pārvaldes darba organizēšanā liecina Latvijā vēl maz realizēta, bet korupcijas novēršanai valsts pārvaldē ļoti svarīga prakse - pretkorupcijas prasību iekļaušana iepirkuma piedāvājuma pras��bās. Tādējādi Pretendenti iedziļinās pretkorupcijas jautājumos jau plānojot savu piedāvājumu un paredz tirgus situācijai atbilstošas izmaksas. Tāda pati stingrība kā piegādātāju izvēles procesā jānodrošina arī iepirkuma izpildes laikā, t.i. paredzot regulāru un visaptverošu pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzību. Šobrīd Aģentūra piemēro dažādus pasākumus pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzībai, tomēr laba pārvaldība paredzētu vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu pret piegādātājiem. V/a J3B jāievieš vienota un sistemātiska uzraudzības kārtības līdz LNB ēkas būvnieka un būvuzrauga līgumu noslēgšanai.

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Rīgā, 2007.gada 18.septembris

Paziņojums presei

Šodien globālās pretkorupcijas organizācijas Transparency International sekretariātam Berlīnē un Delnai nosūtītajā vēstulē Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke informē organizācijas, ka "Latvijas Republikas Ministru kabinets ir noraidījis Ārlietu ministrijas pieprasījumu 2008.gada valsts budžetā Starptautiskās pretkorupcijas konferences rīkošanai (13 IACC). Kā Jums zināms, Ministru kabinets šobrīd īsteno inflācijas apkarošanas plānu, kas ir licis atlikt virkni mūsu iniciatīvu."

Premjers Aigars Kalvītis š.g. aprīlī izteica atbalstu 13.Starptautiskās pretkorupcijas konferences (IACC) rīkošanai Latvijā 2008.gadā septembrī. Vasarā Ārlietu ministrija apstiprināja, ka virzīs atbilstošu budžeta pieprasījumu 2008.gada budžetā. Transparency International prezidente Hjugeta Labela (Huguette Labelle) šovasar tika izteikusi pateicību Kalvītim par Latvijas valdības izvēli, norādot, ka Kalvīša ielūgums rīkot IACC Latvijā ir "skaidra vēsts starptautiskajai sabiedrībai par Jūsu valdības apņēmību apkarot korupciju. Latvija nešaubīgi dos nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā pretkorupcijas kustībā".

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir izstrādājis jaunās pretkorupcijas programmas 2009.-2013.gadam projektu un izsludina tā sabiedrisko apspriešanu.

Birojs aicina Latvijas sabiedrību – iedzīvotājus, sabiedriskās, politiskās, profesionālās un citas organizācijas iepazīties ar sagatavoto pretkorupcijas programmu un no 10.janvāra līdz 10.februārim sniegt priekšlikumus, kas tiks ņemti vērā, precizējot un papildinot valsts programmas projektā noteiktos rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā nākamajos piecos gados.

Izstrādājot jauno politikas dokumenta projektu 2009.-2013.gadam, tika analizēta līdzšinējā pretkorupcijas politika Latvijā, tika apzinātas tās īstenošanā iesaistīto institūciju problēmas un korupcijas riski, tika saņemti valsts institūciju un nevalstisko organizāciju ieteikumi. Jaunās programmas sagatavošanas posmā tika analizēti arī politiskie aspekti, ekonomiskā situācija, sociālie faktori, kulturālā un tehnoloģiskā vide. Tā rezultātā korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā tika konstatētas vairākas būtiskas problēmas.

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Pasaules viskorumpētāko valstu sarakstā Latvija ieņem 51 vietu, liecina starptautiskā pretkorupcijas organizācijas (Transparency International) veiktais pētijums.

Viskorumpētākās valstis ir Burma, Somālija un Irāka. Savukārt visgodīgākās ir Jaunzēlande, Dānija un Somija.

Latvija ir pakāpusies par 0,1 punktu iepretim iepriekšējā gada rādītājiem. Ar kāpumu no 4,7 līdz 4,8 no 10 iespējamiem punktiem Latvijas attīstība indeksā palēninās iepretim pērnā gada straujajam lēcienam par puspunktu. Nav piepildījušās cerības, ka Latvija beidzot varētu pārvarēt globālā kontekstā par apmierinošo vērtēto 5 punktu robežu. Kopējais Latvijas rādītāju pieaugums piecu gadu laikā ir tikai viens punkts, kas ir vērtējams kā zems izaugsmes temps. Ar 51.vietu no 179 pozīcijām Latvija joprojām atrodas pasaules korumpētāko valstu sabiedrībā (2005.gadā Latvija ieņēma 49. vietu pasaulē 163 valstu sarakstā, bet par satraucošiem tiek uzskatīti visi rādītāji zem 5 punktiem).

Latvija saņēmusi uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupai par kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Kā informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji, Parīzē notiekošās OECD Pretkorupcijas darba grupas sanāksmes ietvaros, uzklausot Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska ziņojumu par Latvijas panākto progresu attiecībā uz tiesību aktu atbilstību OECD 1997.gada 21.novembra konvencijai «Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos» , kā arī par Latvijas gatavību pievienoties OECD Pretkorupcijas konvencijai un Pretkorupcijas darba grupai, OECD Pretkorupcijas darba grupas locekļi uzaicināja Latviju pievienoties minētajai darba grupai.

Jau 2012.gada martā notika diskusijas par Latvijas pieteikumu pievienoties OECD Pretkorupcijas darba grupai un atbilstību Pretkorupcijas konvencijai, kā rezultātā darba grupa izstrādāja un 2012.gada 30.jūlijā iesniedza rekomendācijas Latvijai. Izpildot OECD izteiktās rekomendācijas, Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan kukuļošanas kriminalizēšanu, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī palīdz apkarot korupciju starptautiskajos biznesa darījumos, skaidro TM.

Sabiedriskā labuma biedrība

Sabiedrība par atklātību DELNA

Transparency International Latvijas nodaļa

Bruņinieku iela 27 - 38

Rīga LV1001

Tālr.: 7285585

Fakss: 7285584

[email protected]

Rīgā, 2007.gada 10.augustā

Paziņojums presei

Korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana kā viens no iemesliem apvienības SIA Merks UN AS Merko Ehitus atteikumam piedalīties LNB ēkas būvniecībā liek apšaubīt uzņēmuma izpratni par godīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, kam ir jāpiemīt jaunās LNB ēkas būvniekam.

Pretkorupcijas nosacījumi iepirkumos nav jauna prakse Latvijā - tā ir pašsaprotama likumpaklausība, kas tiek sagaidīta, uzņēmumam rīkojoties ar valsts līdzekļiem. LNB projekta novitāte ir sadarbībā ar Delnu izstrādātā civiltiesiskā iespēja valsts pusei izstāties no līgumattiecībām uzņēmēja negodīgas prakses gadījumā. LNB ēkas būvniecība ir emocionāli piesātināts un finansiāli apjomīgs valsts pasūtīts būvniecības projekts, kas pieprasa īpašu uzņēmēju līdzdarbību iespējami augstu ētikas standartu ieviešanā būvniecībā un atbildībā pret nodokļu maksātājiem. Tā kā J3B prasības nepārsniedz starptautiski atzītus standartus godīgai uzņēmējdarbībai, Merks argumentācija ar pretkorupcijas noteikumiem kā šķērsli līdzdalībai konkursā vai nu liecina par neadekvātu biznesa praksi vai arī ir aizsegs uzņēmuma vispārējai nespējai piedalīties projektu īstenošanā.

Lielākā daļa valsts un pašvaldību institūciju nav izstrādājušas pretkorupcijas plānus, tādējādi palielinot korupcijas riskus

Tā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā valsts un pašvaldību aptauja. Dati liecina, ka no 1662 tūkstošiem aptaujāto valsts un pašvaldību institūciju un uzņēmumu 608 ir izstrādāts pretkorupcijas pasākumu plāns. No kopējā aptaujāto skaita tie ir tikai 36,6%. Tomēr situācija varētu mainīties, jo pašlaik tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas varētu paredzēt, ka gan publiskajām, gan privātajām kapitālsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem ir pienākums ziņot par paveikto korupcijas novēršanas riskos. Šobrīd obligāti pretkorupcijas pasākumu plāns jāizstrādā valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, bet uz valsts kapitālsabiedrībām tas neattiecas, DB paskaidroja KNAB Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Iluta Ceicāne.

Rīgas domes pretkorupcijas komisija 20. maijā uzaicinājusi pilsētas rajonu un priekšpilsētu izpilddirektorus atskaitīties par pretkorupcijas plāniem un to izpildi.

Komisijai iesniegtie pretkorupcijas plāni liecina, ka izpilddirekciju uzskati par korupcijas riskiem ļoti atšķiras. Piemēram, Centra rajona pretkorupcijas plāns uzrakstīts uz vienas A4 formāta lapas, sastāv no 4 punktiem un riska iespējamība un seku nozīmība visām procedūrām, tai skaitā iepirkumiem, novērtēta kā zema.

Savukārt Kurzemes rajona pasākumu plāns sastāv no 16 punktiem uz 7 lapām, un liels korupcijas risks saskatīts gan iepirkumu procedūrā, gan pašvaldības transporta līdzekļu un saziņas līdzekļu izmantošanā, personu deklarēšanā dzīvesvietā. Atzīmēta interešu konflikta iespēja, tāpat kā augsta atzīmēta iespēja nelietderīgi un nelikumīgi apsaimniekot pašvaldības mantu.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Kalvītis aizies no politikas "Šobrīd neesmu pieņēmis lēmumu, ko darīšu, taču domāju, ka attālināšos no politikas,” intervijā Latvijas Radio sacīja A. Kalvītis.

A. Kalvītis neesot izlēmis, ko darīs turpmāk, bet runas par uzņēmējdarbību ar Krieviju ir politisko oponentu esot muļķības. Kā norāda A. Kalvītis, viņš turpinās darbu Saeimā un piedalīsies TP sēdēs. „Ir noslēdzies noteikts posms manā un partijas dzīvē - ilgstoši bijām premjera partija, taču tagad ir nepieciešamas pārmaiņas. Acīm redzot, es vairs partijai nevaru dot to, kas tai vajadzīgs, tāpēc arī vairs nekandidēju partijas uz priekšsēdētāja amatu," savu lēmumu pamato A. Kalvītis.

Sestdien, 18. oktobrī Dailes teātrī notiks Tautas partijas 11. kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju.

Veicinot uzņēmēju izpratni par godprātīgu un tiesisku komerciālo darbību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis uzņēmēju izglītošanu par pretkorupcijas jautājumiem. Šogad 9.decembrī, atzīmējot Starptautisko pretkorupcijas dienu, KNAB informēja, ka 2016.gads tiek pasludināts par uzņēmēju gadu, kura laikā notiks vairākas aktivitātes un informatīvie pasākumi tieši uzņēmējiem.

Starptautisko dimensiju uzņēmēju gadam piešķirs ikgadējā Eiropas Partneru pret korupciju (EPAC) konference, kas nākamā gada novembrī notiks Rīgā. EPAC ir neatkarīgs un neformāls institūciju tīkls, kas apvieno vairāk nekā 60 pretkorupcijas institūcijas no Eiropas Padomes dalībvalstīm. Nākamajā gadā konferenci rīkos KNAB un tās galvenais temats būs privātā sektora godprātības loma korupcijas novēršanā. Konferences laikā tiks diskutēts par valsts lomu, nosakot iekšējās kontroles un pretkorupcijas standartus publiskajām kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmumiem.

Šogad par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai KNAB rīkoja diskusiju par iekšējās kontroles mehānismiem uzņēmumos, lai veicinātu godprātīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no uzņēmējus apvienojošām organizācijām, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām, valsts institūcijām, kā arī privātajiem uzņēmumiem. Pasākuma laikā KNAB informēja par plānu izstrādāt regulējumu, nosakot iekšējās kontroles pamatprasības, lai novērstu korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās, tādējādi attiecinot regulējumu arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Mērķis ir panākt tādas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, kas maksimāli ierobežotu korupcijas rašanos un finanšu līdzekļu izkrāpšanas iespējas, vienlaikus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībai jākļūst par labās prakses piemēru šīs sistēmas ieviešanā. KNAB vēlas norādīt, ka maldīgi ir uzskati par to, ka korupcijas un krāpšanas nodarījumi attiecas tikai uz valsts amatpersonām, savukārt uzņēmēju godprātīgai rīcībai ir liels korupcijas novēršanas potenciāls.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar lielu pompu izveidotā Rīgas domes Pretkorupcijas komisija atradusi visai interesantu veidu, kā laikos, kad valsts un pašvaldību iestādes tiek aicinātas strādāt taupības režīmā, iztērēt 6 669 Ls.

Dīvainākais šajā gadījumā ir tas, ka patiesībā nav īsti skaidrs, kāds tad īsti būs sausais atlikums no Latvijas un Nīderlandes nodokļu maksātāju apmaksātajām pretkorupcijas ekspertu aktivitātēm. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, piemēram, Delnas pārstāvju līdzdalība Latvijas Kuģniecības privatizācijas procesa novērošanā nekādi nespēja novērst privatizācijas caurspīdīguma apšaubīšanu, bet šīs organizācijas noslēgtais līgums ar aģentūru Jaunie 3 brāļi nav spējis mazināt nodokļu maksātāju aizdomīgo attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības procesu. Varētu jau cerēt, ka par domes piešķirtajiem līdzekļiem Delna algos kādu patiešām kompetentu ekspertu, kurš dienu dienā rūpīgi vētīs visus galvaspilsētas pašvaldības lēmumus, piemēram, par zemes iznomāšanu, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršanu utt. Taču tiek vēstīts, ka Delna darīšot vien to, ko līdz šim jau darījusi brīvprātīgi, vien beigās tapšot kāda uz kvantitatīvām un kvalitatīvām pētījumu metodēm balstīta analīze, kas ļaušot izvērtēt, vai "pretkorupcijas plāni pietiekami detalizēti uzrunā galvenās riska korupcijas zonas un sniedz risinājumu". Pagaidām izskatās, ka vienīgie patiesie ieguvēji būs Delnas algotie eksperti un varbūt vēl daži galvaspilsētas domnieki, kas, iespējams, cer, ka Delna nekodīs rokā, kas to baro.

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.