Šā brīža situācija parādu tirgū liecina par pesimismu. Turklāt drīzāk – ekstremālu pesimismu. Investori uz ļoti gariem termiņiem valdībām ir gatavi aizdot naudu par rekordzemām likmēm. Ne tikai tā – parādu jūra ar negatīvu ienesīgumu plešas plašumā, un pasaulē kopumā šādu saistību apmērs jau pārsniedzis 13 triljonus ASV dolāru.

Ja jau krājēji gatavi drošajiem aizņēmējiem piemaksāt, tad tas nozīmē milzīgu pieprasījumu pēc drošības. Tāpat loģika it kā saka - tam vajadzētu nozīmēt to, ka recesija ir kaut kur tepat aiz stūra un inflācijas pieaugums pārskatāmā periodā vispār nav kaut kāda daudzmaz vienādojumā rēķināma varbūtība. Galu galā ne jau velti pasaules varenākās centrālās bankas devušas mājienus par jaunu ekonomikas sildīšanas vilni. Pēdējā laikā tiek izcelti arī demogrāfiskie izaicinājumi. Rietumu pasaulei novecojot, var sanākt, ka iemeslu, lai gaidītu straujāku ekonomikas pieaugumu un inflāciju, ir mazāk. Nozīmīgi faktori ir arī ģeopolitiskie asumi un neskaidrība par tirdzniecību.

No otras puses - akciju cena ir rekordos. Tas savukārt liecina par pamatīgu optimismu. ASV nozīmīgākais akciju snieguma indikators kopš janvāra pieaudzis vairāk nekā par 16%. Ievērojams kāpums – par 13,3% - bijis arī Eiropas akcijām. Tas signalizē par ticību tam, ka centrālajām bankām izdosies apturēt ekonomikas palēnināšanās procesus un pasaules ietekmīgākās tautsaimniecības atgriezt uz daudzmaz noturīga ceļa. Tāpat likme tiek izdarīta uz to, ka kompāniju peļņa joprojām būs daudzmaz veselīga un nozīmīgākie ģeopolitiskie un tirdzniecības konflikti atrisināsies daudzmaz labi.

Tradicionāli obligāciju cena aug un ienesīgums sarūk, ja bažas par ekonomiku palielinās. Pašlaik ienesīgums, šķiet, sarucis līdz kraha cienīgām atzīmēm. Savukārt parāda ienesīgums aug, ja ekonomikai iet labi. Tas parasti sola arī kompāniju peļņas palielināšanos un akciju pieaugumu.

Šobrīd izskatās, ka cena visam pie vienas mūzikas vai nu aug, vai sarūk reizē. Tā, šķiet, ir daļa no «jaunā normālā», kas nācis komplektā ar bezprecedenta intervencēm finanšu tirgos. Tirgus dalībnieki mēģina jau laicīgi izdarīt likmes uz centrālo banku soļiem, un šoreiz viss liek domāt par zemākām likmēm. Šobrīd negatīvas likmes, šķiet, neatturēs centrālos baņķierus no vēl tālākiem eksperimentiem. Likmes ir rekordzemas, bet tās joprojām var klejot zemāk.

Rezultātā to ieceno gan obligāciju tirgus dalībnieki, gan akciju mijēji. Uz zemāku likmju fona akcijas izskatās nosacīti pievilcīgākas par liesajām obligācijām. Un lēti aizdevumi kādā brīdī var simulēt ekonomikas aktivitāti. Finanšu tirgi, šķiet, ir akceptējuši jauno pasaules kārtību, kad zemas likmes un centrālo banku labvēlība tiek uzskatīta par kaut ko ļoti pozitīvu, un tādējādi var atļauties visu uzpirkt nosacīti dārgāk.

Tomēr kādā brīdī vienam vai otram tirgum var būt taisnība. Ja tā, tad var briest pamatīgas jukas, kad notiks kāda jauna balansa punktu meklēšana. Kā tieši tas atrisināsies, domājams, nav prognozējams. Nevar nenovērtēt arī centrālo baņķieru spēju visu daudzmaz izkontrolēt un padarīt par visiem pieņemamu scenāriju, jo alternatīva var būt pārāk briesmīga.