Jaunākais izdevums

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Daudzi studējot strādā tipiskos studentu darbus, sākumā ir iedvesmoti par jauniegūto finansiālo neatkarību no vecākiem, taču lielākoties ātri saprot, ka šis mazais darbiņš ļaus tikai izdzīvot. Netrūkst arī tādu, kuri šajos studentu darbos “iestrēgst”, jo rēķini ir jāmaksā, un ar laiku zūd motivācija sasniegt ko lielāku. Jā, daudzās Latvijas ģimenēs finansiālā situācija nepieļauj plašas izvēles iespējas – ja gribi studēt un dzīvot patstāvīgi, ir jāstrādā. Taču vienlaikus jauniešiem trūkst izpratnes, ka veiksmīgas karjeras veidošanā ir ļoti svarīgi apzināties savus mērķus, saprast, kāpēc esi izvēlējies tieši tādu ceļu, un atrast mentoru vai iedvesmas avotu, kas palīdzēs šo mērķi sasniegt.

Otra galējība ir kļūt par mūžīgo studentu, nemitīgi tiekties uz vēl labāku izglītību, taču nedarīt neko, lai iekļautos darba tirgū un sāktu īstenot savus mērķus. Var šķist, ka ar virkni diplomu būs iespējams uzreiz sākt no karjeras kāpņu augšējā laukumiņa, taču tā nemēdz notikt. Tāpēc ir svarīgi atrast labu balansu starp darba pieredzi, nākotnes mērķiem un mācībām, un ir vērts apgūt dažādas darba prakses, kas vairo pašmotivāciju un arī māca kļūdīties. Jauniešiem jāsaprot, cik daudz viņi ir gatavi strādāt, kas jāiegulda, lai sasniegtu mērķus, – un arī to, kādu dzīvi viņi sev nevēlas, ko var novērot, satiekot dažādus cilvēkus un uzzinot viņu pieredzes stāstus.

Lielisks piemērs tam, kā vasaras darbs var iespaidot visu tālāko karjeras izaugsmi, ir programmas Southwestern Advantage prezidents Dens Mūrs, kurš 1974. gadā par programmu uzzināja no kursabiedra Hārvardā, nemaz nenojaušot, ka vasaras prakse kļūs par sākumu atalgojumiem bagātai karjerai, plašam kontaktu lokam un jaunām draudzībām.

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam izglītības līmenis nav augstāks par pamatizglītību . Apstākļi, kāpēc jaunieši neturpina mācības, ir dažādi, taču viens no galvenajiem faktoriem ir citu cilvēku piemērs – vecāki, draugi, autoritātes. Ja apkārtējā vidē skaitās stilīgi nemācīties un kavēt skolu, ir grūti iet pret straumi. Ja trūkst atbalstošu cilvēku un lielākoties diendienā nākas uzklausīt dažādas negācijas, tas, protams, nevairo jaunieša pašapziņu un ticību saviem spēkiem sasniegt jebkuru mērķi. Nereti 18, 19 gados ir grūti izlemt, kādu profesionālo ceļu izvēlēties, savukārt vecāku paaudzei ir raksturīgi uzskatīt – ja reiz esi sācis kādas mācības, pie tā arī paliec. Tas nav viennozīmīgi slikti, jo reizēm tikai tā var piespiest iesāktu lietu izdarīt līdz galam. Bet ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Ir vērts ieklausīties savos jauniešos un viņu vēlmēs, neapslāpēt viņu degsmi darīt to, kas patīk, pat ja tas nozīmē nedaudz apjukuma un ilgākus meklējumus.

Latvijā ir ļoti spējīgi jaunieši. Jā, daudz kas ir atkarīgs no vides, kurā šie jaunieši auguši. Ir tādi, kas jau kopš pamatskolas pieraduši smagi strādāt, taču viņiem trūkst ticības, ka var paveikt lielas lietas. Un ir tādi, kam viss nācis vieglāk, tāpēc pietrūkst zināmas pašdisciplīnas. Protams, katrā profesijā ir jāapgūst savas specifiskās prasmes un katrai noder citas īpašības. Taču, lai tiktu uz priekšu, dažas prasmes ir vajadzīgas visiem neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes.

Pirmkārt, tā ir prasme sarunāties – ieklausīties, paust savu viedokli, diskutēt, nonākt pie kopsaucēja. Jebkurš uzņēmums – tie ir cilvēki, kas to vada un veido. Tāpēc veiksmīgu karjeru nav iespējams izveidot bez mijiedarbības un saskarsmes ar apkārtējiem. Otrkārt, tā ir spēja nemeklēt vainīgo, bet meklēt risinājumu. Jo labāk cilvēks prot risināt privātas situācijas, jo vairāk tas palīdz arī profesionālajā vidē. Cilvēks, kuru nevar viegli izsist no līdzsvara nepatīkamās situācijās, spēj skaidri domāt arī stresa apstākļos. Treškārt, ir svarīgi izvēlēties draugu loku, jo tas, kādi cilvēki ir apkārt, noteiks domāšanas veidu un iespējas dzīvē. Ja apkārt ir tie, kas jaunietim tic un atbalsta pat tad, kad netic viņš pats, – viss ir iespējams.

Ļoti vērtīgi, ja draugu vai paziņu lokā ir vismaz viens cilvēks, kurš jaunieti patiešām iedvesmo. Ir vērts sekot kādam no pasaules līderiem, kuri maina pasauli uz labu. Piemēram, rokgrupas U2 solists Bono, kurš gadu garumā ne tikai smagi strādājis mūzikas laukā, bet arī trīs reizes nominēts Nobela miera prēmijai, vadot dažādas labdarības un sociālās kampaņas, lai mazinātu nabadzību un slimību izplatību attīstības valstīs un veicinātu līdzekļu piesaisti cīņai ar AIDS.

Labs piemērs ir arī aktieris Vils Smits, kurš savulaik no bankrotējoša repera kļuva par veiksmīgu aktieri, viņa filmas pelna miljonus, un tas ir devis viņam iespēju miljonus ziedot labdarībai un kopā ar sievu izveidot sākumskolu. Labs piemērs ir visefektīvākais veids, kā atrast ceļu, pa kuru iet. Taču es gribētu atgādināt, ka ir vajadzīgi arī skeptiķi, jo arī viņi var izrādīties spēcīgi motivatori – ne viens vien ir sasniedzis lielas lietas, lai pierādītu kādam skolotājam vai radiniekam, ka viņš ir kļūdījies, sakot – tu jau nevarēsi. Izaicinājums var būt tikpat laba motivācija kā sapņi un cerības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" noslēgusi līgumu ar Jūrmalas domi par pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecību Kauguros, informē Jūrmalas dome.

Ieceri plānots īstenot divās kārtās – vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Projekta kopējās izmaksas, atbilstīgi noslēgtajam būvdarbu līgumam ir 6,7 miljoni eiro, īstenošanas termiņš – 14 mēneši no būvniecības darbu uzsākšanas.

Parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu. Tas būs piemērots iedzīvotājiem atpūtai, sportiskām aktivitātēm un publisku pasākumu rīkošanai, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai u.c.

Parkā paredzēts arī izbūvēt jauniešu māju, un daļa no tās tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai. Plānots, ka jauniešu mājas saimnieciskā darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu tādos iespējamos darbības veidos kā ēdināšanas pakalpojumu, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kauguros, sākti darbi labiekārtota atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecībai. Parks ar jauniešu māju plānots 3,8 hektāru platībā teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu.

Parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm tiks izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem tiks izbūvēti rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Zaļās zonas veidos 61% no kopējās parka teritorijas, tiks ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtos arī pikniku zonu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Veidojot parka labiekārtojumu, tiks iestādīti gandrīz 400 skuju kokaugu, tajā skaitā gandrīz 200 kalnu priedes, kadiķi, vairāk nekā 1300 lapu kokaugu, tostarp mandeles, lazdas, rododendri, hortenzijas, grimoņi, spirejas, kā arī vairāk nekā 2000 dažādu ziemciešu stādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz Dubaiju – ar vistrakākajām idejām

Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Ēdamie trauki, kociņmaciņš un citas jauniešu biznesa idejas

Monta Šķupele, 22.03.2021

1.vieta un 3000 eiro naudas balva – Madonas Valsts ģimnāzijas komanda “Re-Grain” - ēdami vienreizlietojamos trauki, kas ir videi draudzīgi un dabā ātri sadalās. Komanda pūļa finansējuma platformā piesaistījusi 2195 eiro atbalstītāju finansējumu un 1289 balsis.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu inovatīvie produkti un pakalpojumi klimata pārmaiņu mazināšanai un sabiedrības mazaizsargāto grupu atbalstam "Swedbank" konkursā "Biznesa skices" guvuši iedzīvotāju atsaucību, piesaistot 16 858 eiro lielu pūļa finansējumu.

Žūrijas un sabiedrības kopvērtējumā šī gada biznesa plānošanas konkursa pirmo trīs vietu un naudas balvu ieguvēji ir vidusskolēnu komandas no Madonas Valsts ģimnāzijas (1.vieta), Ķekavas vidusskolas (2.vieta) un Daugavpils Valsts ģimnāzijas (3.vieta).

Pirmo vietu un 3000 eiro sava uzņēmuma attīstībai ieguva 11. klases skolnieces no Madonas Valsts ģimnāzijas. Viņu uzņēmums "Re Grain" piedāvā ēdamus vienreiz lietojamus traukus vides piesārņojuma mazināšanai. Jaunajām uzņēmējām savas biznesa idejas atbalstam pūļa finansējuma platformā izdevās piesaistīt 2195 eiro un gandrīz 1300 atbalstītāju balsu.

Otro vietu un 2000 eiro naudas balvu ieguvusi vidusskolēnu komanda "Bratus" no Ķekavas vidusskolas ar kredītkaršu koka turētāju jeb kociņmaciņu. "Projektu bankā" komanda piesaistīja 2160 eiro un gandrīz 1500 balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanas stadijā atrodas mazumtirdzniecības "Lidl" veikala fasādes risinājums, kas īpaši izstrādāts tieši Kalnciema ielas veikala projektam, informē uzņēmumā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" sava topošā Kalnciema ielas veikala arhitektonisko risinājumu izstrādā kopīgā dialogā ar Rīgas pilsētas būvvaldi, Rīgas pilsētas arhitektu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ņemot vērā šīs Āgenskalna apkaimes vēsturisko raksturu un nākotnes attīstības redzējumu.

"Integrējot saņemtos ieteikumus, ir tapis jauns ēkas fasāžu un ārtelpas risinājums, kas drīzumā tiks iesniegs Būvvaldē. Plašā, veikalam pieguļošā teritorija tiks bagātīgi apzaļumota, šeit paredzot koku lielstādu un dažādu dekoratīvo krūmu stādījumus. Gar Melnsila un Kalnciema ielām plānots atjaunot iepriekšējo gadu laikā zaudētos kokus, paredzēts laukumiņš jauniešu fiziskajām aktivitātēm, uzstādītas papildus velo novietnes, soliņi un ieviesti pārdomāti risinājumi drošai gājēju kustībai, " informē "Lidl Latvija" Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi kontrolē tos, kuri darbojas legāli, taču neliekas ne zinis par nelegālo uzņēmējdarbību, lai arī bieži vien zina par to. Ugunsgrēks hostelī Rīgas centrā tam ir ļoti spilgts piemērs.

Jau tā nelegāļi kropļo konkurenci, bet nu sanāk, ka arī valsts tam pieliek roku, cita starpā ieviešot liegumus darboties legālajam biznesam. Tikai tad, kad notiek kāda nelaime, dienesti sāk izrādīt aktīvu darbību – policija sāk kriminālprocesus, rīko kratīšanas, pratināšanas, aiztur iesaistītās personas, Rīgas būvvalde steidz apliecināt, ka sāk darbu pie hosteļu pakalpojumu apzināšanas Booking.com platformā utt. Cīnās ar sekām, tostarp arī to, ka savlaicīgi paši nav novērsuši nelaimes cēloņus. Ir jau saprotams – publikas uzmanība pievērsta konkrētam notikumam. Taču no tā arī izriet kāda būtiskāka problēma – šādas darbības ir vien tad, kad šai jomai pievērsta uzmanība. Tas nerada ticību, ka tā būs arī turpmāk, kad skandāls norims, jo nav sistēmas, lai nepieļautu nelegālu uzņēmējdarbību kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms aizliedza strādāt frizieriem, tad kaut kad novēloti šausmās konstatēja, ka šīs jomas pārstāvji, formāli pat nestrādājot, ir starp visbiežāk slimojošajiem ar Covid-19, jo spiestā kārtā strādāja nelegāli, visdrīzāk arī – neievērojot epidemioloģiskās prasības. Galu galā šo lielumu atcēla.

Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarakstīja garu garos sarakstus ar precēm, ko nedrīkst tirgot klātienē, tad jutās apvainoti, ja pirkumi caur internetu daudzviet izpaudās kā no telefona turpat veikalā sūtīts pasūtījums, ko pēc mirkļa var izņemt. Tad vienu defektu laboja ar otru defektu – atļāva pilnvērtīgi strādāt veikaliem, izņemot tos, kuri skaitās tirdzniecības centros.

Vēl vairāk – tirdzniecības centros liedza pat internetā pasūtītu preču izsniegšanu, kas nekādi nerada cilvēku drūzmu, turklāt arī tad, ja veikalam ir atsevišķa izeja uz ielu. Un tas ir situācijā, kad tirdzniecības centros ir daudzkārt labāka ventilācija nekā jebkurā no ministrijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgū šobrīd ir mazāk stresa nekā Covid-19 uzliesmojuma pirmajā vilnī, taču ilgtermiņā ir gaidāmas lielas izmaiņas, jo digitalizācija, kurai grūdienu deva pandēmija, turpināsies, atzina personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa.

Viņa uzsvēra, ka ir daudzas nozares, kuras pandēmija tā īsti nav skārusi, taču arī tajās ir jāpārvērtē un jāpārkārto darba metodes.

"Pilnīgi skaidrs, ka nekad vairs nebūs pa vecam. Mēs redzam, kā ir mainījies pieprasījums pēc dažādām profesijām. Ir profesijas, kas kļūst mazāk pieprasītas, un ir profesijas, pēc kurām pieprasījums aug. Mēs ne vienmēr Latvijā varam atrast kompetences, kādas ir nepieciešamas, jo nav bijusi šāda veida pieredze, īpaši digitālos jautājumos. Mēs redzam tendenci pieprasījuma pieaugumam pēc Rietumvalstu pieredzes. Daudzas lietas šobrīd tiek digitalizētas," uzsvēra Āboltiņa.

Viņa stāstīja, ka uzņēmumu pieprasījumos ienāk amati, kas nodrošina automatizācijas procesu, amati, kas spēj veidot mašīnmācīšanās modeļus, amati, kas nodrošina digitālā satura veidošanu un funkcionalitāti un spēj padarīt klientiem pieejamu organizāciju, produktu vai pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība piektdien nolēmusi līdz 6.aprīlim atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldībām, ņemot vērā, ka saslimstība valstī atkal sākusi pieaugt.

Karantīna valstī pagarināta līdz 30. aprīlim.

Kā valdības sēdē uzsvērusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, atjaunoto ierobežojumu mērķis ir pasargāt tās pašvaldības, kur situācija pašlaik ir labāka, un lokalizēt Dienvidāfrikas paveida vīrusa izplatību, potējot pēc iespējas vairāk riska grupu cilvēku, īpaši pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji ir augsti.

"Ļoti ceram, ka spēsim stabilizēt situāciju un neļaut šim vilnim celties augstu. Pēc Lieldienām, iespējams, varēsim apspriest citas lietas, taču pagaidām - uz šīm divām nedēļām - mums ir jākoncentrējas uz testēšanu un vakcināciju," viņa norādījusi.

"Šis grozījums neparedz neko jaunu nedz uzņēmējdarbībā, nedz kādā citā darbības jomā - tas vienkārši sūta vēstījumu, ka pirms Lieldienām mēs paliksim mājās tāpat, kā to jau darījām pirms Ziemassvētkiem, un Lieldienu laikā samazināsim pārvietošanos, burzmu un kņadu," piebildusi premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē

Monta Šķupele, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB, 11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Motivācija aizbraukt no Latvijas šobrīd ir krietni mazāka nekā iepriekšējā krīzē

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motivācija iedzīvotājiem braukt prom no Latvijas šobrīd ir krietni mazāka nekā iepriekšējā krīzē, kas bija 2008.gadā, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja Latvijas ekonomika ilgstoši būs vājāka nekā citās valstīs, došanās labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm būs viena no Latvijas iedzīvotāju izvēlēm, taču šobrīd situācija ir radikāli savādāka nekā iepriekšējā krīzē 2008.gadā.

"Situācija ir radikāli savādāka nekā 2008.gadā. Gan ekonomika ir spēcīgāka, gan bezdarbs ir zemāks, gan ienākumu līmenis Latvijā ir jau krietni, krietni augstāks. Līdz ar to plaisa starp ienākumiem, kas ir pieejami Latvijā, un ienākumiem, kas ir pieejami citās valstīs, vairs nav tik liela, un motivācija braukt prom no Latvijas ir krietni mazāka," sacīja Kazāks.

Viņš arī uzsvēra, ka ir kritiski svarīgi "darīt pēc iespējas gudrākas lietas", lai valsts ekonomika būtu spēcīgāka un būtu iespējams sasniegt augstāku ienākumu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nepieciešams vieds valsts atbalsts dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nevar atļauties turpināt neierobežotu atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem un šobrīd ir nepieciešams vieds valsts atbalsts tieši dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka situācija joprojām ir ļoti neprognozējama, taču valstij nav iespējas neierobežoti atbalstīt visus krīzē cietušos, turklāt atbalsta samazināšanai ir jānotiek pakāpeniski.

"Jāņem vērā tas, ka mēs visi strādājam ļoti lielas nenoteiktības apstākļos un arī valdība pieņem lēmumus diezgan jaunā un ļoti grūtā situācijā bez iepriekšējas epidemioloģisku krīžu apkarošanas pieredzes, tad, protams, ir jārīkojas piesardzīgi. Kad premjers norādīja, ka jādomā par valsts atbalsta mazināšanu, viņš jau nedomāja, ka tas ir jādara rīt. Eiropas Savienības(ES) ieteikumos dalībvalstu valdībām ir norādīts, ka izejai no atbalsta režīma ir jābūt ļoti pakāpeniskai un piesardzīgai. Tomēr, ja nebūs trešā viļņa, tad jau tagad ir jādomā par fiskālās izejas stratēģiju," teica Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko tirdzniecības centru pārstāvji – Alfa, Mols, Spice, Sāga, Rīga Plaza, Domina Shopping, Ozols, Galleria Riga, Origo un Ditton Nams – 1.februārī ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, paužot bažas par kritisko situāciju mazumtirdzniecībā.

Vēstulē aicināts lemt par atbalstu nomas maksas segšanai pandēmijas dēļ slēgtajiem veikaliem.

Vēstules parakstītāju ieskatā vājais atbalsts slēgto veikalu apgrozāmajiem līdzekļiem un tas, ka vienlaicīgi nav domāts par atbalstu nomas maksas segšanai, tirdzniecības nozari ietekmē negatīvi un ir paredzams bankrotu vilnis. Apstādinātā uzņēmējdarbība ietekmēs bezdarba pieaugumu, un tas radīs desmitos vai pat simtos miljonu lielu iztrūkumu valsts budžetā.

Vēstulē teikts, ja tirgus ekonomikā likumīgās tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību ir atņemtas, tad ir nepieciešama ātra, profesionāla un mērķtiecīga zaudējumu kompensācija. Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā atbalsts ir neefektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas smagi skartajā Itālijā pēdējā gada laikā darbu zaudējuši gandrīz viens miljons cilvēku, liecina jaunākā valsts statistikas biroja publiskotā informācija.

Nodarbināto cilvēku skaits Itālijā šogad februārī veidoja nedaudz zem 22,2 miljoniem, kas ir pr 945 000 mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn.

Nodarbinātības kritums bijis plaši izplatīts, ietekmējot gan vīriešus, gan sievietes, algotus darba ņēmējus un pašnodarbinātos, kā arī visas vecuma grupas.

Šajā pašā laika periodā bezdarbs valstī pieaudzis no 9,8% līdz 10,2%, taču to cilvēku skaits, kuri ir bez darba un nemeklē darba iespējas, būtiski pieaudzis.

Tā dēvēto neaktīvo bezdarbnieku skaits palielinājies par 717 000 un pārsniedzis 14 miljonus, taču viņi nav iekļauti bezdarba statistikā, kas izskaidro vien nelielo bezdarba līmeņa kāpumu, skaidro statistikas birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru