Karaliskā sporta veida valdzinājums 

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Kristīne Stepiņa, 01.3.2019
1/32

Jauno jātnieku skolas valdes priekšsēdētāja Elīna Dzenuško

Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Panākumi labi

Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus stāsta, ka pēdējos gados jāšanas sports Latvijā kļūst populārāks – audzis gan profesionālo sportistu, gan amatieru skaits, viņu šobrīd ir vairāk nekā 500. Daudzi sportisti guvuši labus panākumus starptautiskajā arēnā gan konkūrā, gan iejādē, piemēram, Kristaps Neretnieks, Ģirts Bricis, Andris Vārna un Airisa Penele. K. Neretnieks ar zirgu Moon Ray šogad Apvienotajos Arābu Emirātos izcīnīja uzvaru Pasaules kausa četru zvaigžņu sacensību Grand Prix maršrutā, kas ir viens no 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas maršrutiem. Tas ļauj cerēt, ka viņš būs pirmais latviešu sportists, kurš pēc valstiskās neatkarības atgūšanas piedalīsies olimpiskajās spēlēs jāšanas sacensībās.«Jāšanas sports Latvijā attīstās pareizajā virzienā – par to liecina gan sportistu panākumi, gan lielais skaits dažāda līmeņa sacensību. Piemēram, sporta centrā Kleisti vietēja mēroga sacensības notiek teju katru nedēļas nogali, bet reizi gadā tiek rīkots Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms šķēršļu pārvarēšanā,» stāsta A. Blaus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Deviņos gados, kopš valsts sporta centru Kleisti ir nodevusi bezatlīdzības lietošanā LJF, federācija tajā ir ieguldījusi aptuveni 200 tūkstošus eiro, investīcijas veiktas pamatā sporta infrastruktūras uzlabošanā – manēžas remontā, laukuma seguma atjaunošanā u.c. Līdzekļi iegūti no privātajiem ziedotājiem, taču, ņemot vērā izmaiņas nodokļu politikā, to skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Tā rezultātā valsts sporta centra Kleisti, kuram šobrīd vienīgajam ir nacionālās sporta bāzes statuss, modernizācija nenotiek tik raiti, kā varētu vēlēties.

Azarts pārvarēt bailes

Zirgs ir majestātisks un gudrs, tas piesaista un vilina; bērniem patīk pavadīt laiku ar dzīvniekiem, līdz ar to sports, kas tiek apvienots ar uzturēšanos viņu klātbūtnē, ir saistošs, uzskata biedrības JJS valdes priekšsēdētāja Elīna Dzenuško. Jauniešus jāšanas sportam piesaista konkurences gars un neatlaidība – viņi vēlas panākt vairāk nekā citi, būt īpaši un izcelties. «Konkūrs iedvesmo, parāda cilvēka dabu un gribasspēku. Papildu reklāmu šim sporta veidam nodrošina visas karaliskās ģimenes pasaulē, jo jāšana ir neatņemama sastāvdaļa karaļnamu kultūrai, – kurš gan nevēlētos ikdienu pavadīt līdzīgi kā princeses un prinči,» klāsta E. Dzenuško, secinot, ka zirgs ir lielisks skolotājs. «Katrā dzīves posmā mums ir vajadzīgi savi skolotāji, zirgs, būdams īsts dzīves skolotājs, iemāca gan bērniem, gan pieaugušajiem pacietību, uzticēšanos, atbildību, savstarpējo mijiedarbību un sevis rūdīšanu. Panākumi prasīs laiku, taču gandarījums par sasniegto būs tā vērts!» viņa ir pārliecināta. Taču aiz skaistā sacensību priekškara slēpjas smags darbs – jo nozīmīgākas sacensības, jo vairāk darba jāiegulda un lielāka komanda nepieciešama. Lai rastu lielāku mijiedarbību ar zirgiem, jātnieki pavada kopā ar viņiem daudz laika un paši viņus kopj, jo nepietiek vien ar uzkāpšanu zirga mugurā un treniņiem. Tāpēc JJS treniņi sākas ar zirga saķemmēšanu un sagatavošanu izjādei, lai zirgs pierastu pie jātnieka un jātnieks iepazītu zirgu. Ir jaunieši, kuri lūdz atļauju palīdzēt staļļa darbos tikai tādēļ, lai pēc iespējas vairāk laika pavadītu ar zirgiem.

Visu rakstu lasiet 1. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

No šīs sadaļas

Bijušais futbolists Kaspars Gorkšs pēc ceturtdien ārkārtas kongresā notikušā uzticības balsojuma...

2019. gada vasarā Baltijā debitēs autosacīkšu sērija «Baltic Time Attack Series», kas ieviesīs...

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

Latviešu basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis un bijušais Nīderlandes futbolists Žordi Kruifs...

Neskatoties uz atrašanos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) turnīra tabulas pēdējā vietā,...

Latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas...

Smiltenes novadā, atpūtas kompleksā Trīssaliņas nedēļas nogalē aizvadīts Grundzāles Dīķa...

Biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīta biedrība «AJ Tennis Academy», kas plāno atbalstīt...

Leģendārā boksera Muhameda Ali bijušo mājokli Losandželosā patlaban pārdot par gandrīz 17 miljoniem...

Leģendārais latviešu aizsargs Sandis Ozoliņš pievienojies Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienības...