Jaunākais izdevums

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Velns slēpjas detaļās

Vairākums Dienas aptaujāto ekspertu piekrīt, ka izmaiņas ostās ir nepieciešamas un par reformām pārvaldībā runāts jau sen, tomēr, apspriežot ar ostas komersantiem esošo likuma redakciju un jau sāktās darbības, secināms, ka velns slēpjas detaļās. Viena no tām ir – pāreja no atvasinātas publiskas personas uz Komerclikumā regulētu jaundibināmu kapitālsabiedrību tiek veikta nevis reorganizācijas ceļā, pārveidojot darbības formu, bet gan kā vecās struktūras likvidācija un pilnīgi jaunas izveidošana. Tādēļ, drošticami, maldinoša ir publiski skandētā tēze, ka tā esot ostas pārveide no vienas formas uz citu. Patiesībā notiek pilnīga brīvostu darbības izbeigšana un jaunas formas izveide.

Ārkārtīgi svarīga nianse ir aspektā, ka ne visi aktīvi un saistības tiks nodotas jaunizveidojamai komercsabiedrībai – tas jau šobrīd tiekot darīts izlases veidā, atsevišķas saistības atstājot likvidējamajā struktūrā bez jebkāda seguma šo saistību izpildei, jo aktīvi tiks nodoti jaunajai komercsabiedrībai. Citiem vārdiem – tiks izveidota noteikta kreditoru šķira, kas paliks ar garu degunu, jo savu debitoru saistību izpildes nodrošināšanai centīsies naudu piedzīt no iztukšotās un likvidējamās Rīgas vai Ventspils brīvostas pārvaldes. Atcerēsimies Parex afēru, kur banka tika sadalīta labajā un sliktajā – brīvostu saistību sadale likvidācijas dēļ ir kas līdzīgs, tikai pirmšķietami krietni ciniskāks paņēmiens no valsts puses. Tādēļ rodas diezgan likumsakarīgs jautājums – vai tā ir apzināta ļaunprātība, likuma brāķis vai savdabīgi mūsdienu "mērnieku laiki", kur kādam tiks iemērīts daudz, bet citam nemaz?

Reforma kā Bordāna iegriba

Iespējams, nekvalitatīvā likuma redakcija ir sekas iepriekšējās koalīcijas iekšējiem ultimātiem – ostu reformu valdībā virzīja Tāļa Linkaita (Konservatīvie) vadītā Satiksmes ministrija, un koalīcijas stabilitātes vārdā neviens valdībā pret šīs reformas virzīšanu neiebilda. Taču pret to iebilda uzņēmēju asociācijas, ārvalstu tirdzniecības kameras, pašvaldības un ostas uzņēmēji. Nonākot dokumentam Saeimā, likuma grozījumus skatīja Saeimas Tautsaimniecības komisijā, atkal jau Konservatīvo biedra Krišjāņa Feldmana vadībā.

Arī tur iebildumu un priekšlikumu bija daudz, bet, kā Dienai stāsta procesā iesaistītie deputāti, – iebildumi pēc būtības skatīti netika un bieži pat tika izsmieti no K. Feldmana puses ar argumentāciju, ka visi iebildumi taču tiek celti tikai tādēļ, lai kavētu reformu un tādējādi saglabātu līdzšinējo kārtību, nav vērts tajos pat iedziļināties.

Rezultātā ostu likuma grozījumi Saeimai cauri tika virzīti triecientempā, mehāniski ar koalīcijas balsīm tos apstiprinot un praktiķu iebildumos neklausoties. Sak, galvenais, ka vecā struktūra tiek izjaukta, gan jau kaut kā jaunais organisms iestrādāsies. Tālāk gan sekoja referendums par ostu likuma grozījumiem, kas reformu piebremzēja, taču neapturēja, jo netika savākts minimālais nepieciešamais pilsoņu balsu skaits. Satversmes tiesā šobrīd ierosinātas divas lietas ostas reformas sakarā, kas savu izskatīšanu varētu sagaidīt nākamā gada pavasarī.

Reformas norises shēma

Ostu likuma Pārejas noteikumu 16. punktā noteikts, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022. gada 31. decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņem Ministru kabinets. Savukārt likvidācijas procesu īsteno Ministru kabineta apstiprināta likvidācijas komisija, kura veic Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošina Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībām, kuras būs ostu pārvaldes Rīgas ostā un Ventspils ostā, kā arī veic citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus, kas nepieciešami pienācīgai Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai.

Tāpat noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. martam izveido likvidācijas komisijas Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai. Šā gada jūlijā šāda komisija izveidota un kā tās uzdevums noteikts līdz 2022. gada 30. novembrim "nodrošināt Rīgas brīvostas pārvaldes materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, noteikt kustamās mantas vērtību, prasību un saistību apjomu, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgu auditoru vai citu atbilstošu vērtētāju, kā arī noteikt īpašumā esošās nekustamās mantas vērtību, iesaistot nekustamā īpašuma vērtētājus, un nodrošināt līgumtiesisko saistību apzināšanu un nodošanu kapitālsabiedrībai, kas tiks dibināta Rīgas ostas pārvaldīšanai".

Pirmajā mirklī šie uzdevumi atgādina sausas grāmatvedības uzskaites darbības, tomēr, iedziļinoties noteikumos, redzams, ka patiesībā likvidācijas komisija nevis pārceļ visus aktīvus un saistības no brīvostas pārvaldes uz jaunizveidojamo komercsabiedrību, bet gan autoritatīvi nosaka kustamās mantas aktuālo vērtību, kā arī prasību un saistību apjomu. Turklāt tiek pārcelti tikai tie pienākumi un apgrūtinājumi, kas saistīti ar mantu.

Loģisks ir jautājums, kam šāda saistību dalīšana vajadzīga, ja reiz brīvostu pārvaldēm jau tagad ir bilances un gada pārskati un visi grāmatvedības dati jau šobrīd ir bilancēs atspoguļoti un zvērinātu revidentu pārbaudīti. Tas tāpēc, ka notiek nevis brīvostu reorganizācija, bet gan likvidācija, bet likvidācijas gadījumā neviena likuma norma neparedz, ka pilnīgi visas saistības vai aktīvi būtu obligāti jānodod jaunajai struktūrai. Te arī parādās ostu reformas viltība – tieši likvidācijas komisija būs tā, kas pateiks, kuri aktīvi un kuras saistības tiks nodotas jaunajai ostas komercsabiedrībai, bet kuras paliks "sliktajā" un likvidējamā ostas pārvaldē, kur kreditori varēs dzīties pakaļ tukšam čaulas veidojumam, kurš tāpat beigās tiks likvidēts.

Nodošanas process likumā faktiski nav aprakstīts, kas paver iespēju likvidācijas komisijai pieņemt subjektīvus un nepārbaudāmus lēmumus, šķirojot aktīvus un saistības, kas turklāt nebūtu pat apstrīdami tiesā, jo arī tas likuma grozījumos nav paredzēts. Kā norāda eksperti, jebkādas šādas pelēkās zonas atstāšana likvidācijas komisijas rokās rada potenciāli koruptīvu vidi, jo ikviens taču vēlēsies likvidācijas komisiju pārliecināt, ka tam svarīgi aktīvi jāpārņem, bet saistības jāaizmirst.

Iecerētā ostu pārvalžu saistību nodošanas kārtība ir ļoti līdzīga ēdināšanas vai būvniecības nozarē gadiem populārajai "slimībai" – SIA uzkrāj nodokļu saistības pret valsti, nemaksā rēķinus sadarbības partneriem, algas darbiniekiem, tad uzņēmuma īpašnieks nodibina jaunu SIA, uz kuru pārceļ galvenos aktīvus, un sekmīgi turpina jaunu biznesa ciklu ar jaunu SIA. Tikmēr valsts atalgoti maksātnespējas administratori vai likvidatori par valsts līdzekļiem cenšas šo mantu atgūt, lai gan visbiežāk šie procesi noslēdzas ar konkrētā uzņēmuma bankrotu, valstij norakstot neatgūtos nodokļu parādus, bet sadarbības partneriem – zaudējumus.

Kamēr Valsts ieņēmumu dienests pret šo shēmu jau gadiem cīnās, sniedzot arī publiskus paziņojumus par arestiem, kontu bloķēšanu un kriminālprocesiem, tikmēr gluži neticamā veidā Saeima pirmšķietami šo pašu paņēmienu ir ieviesusi ostu reformas pamatā. Vai tiešām šis ir pareizs signāls, ko valsts sūta ostu uzņēmējiem, investoriem un sabiedrībai kopumā?

Šobrīd ikvienam ostas uzņēmējam nākas būt pilnīgā neziņā, vai tā noslēgtie līgumi ar ostas pārvaldi tiks pārslēgti, ar kādiem noteikumiem, vai saistības tiks pilnībā izpildītas, beigu beigās – vai vispār vērts turpināt investēt piestātnē, terminālī vai būvēs. Rīgas brīvostai ir saistības arī pret Konkurences padomi, apņemšanās pret Valsts kontroli par uzlabojumu ieviešanu – izskatās, ka arī tās tagad tiks aizmirstas un piedotas.

Šķiet, uz to pašu varētu cerēt karteļu dalībnieki, atsaucoties uz šādu valsts balstītu likvidācijas precedentu. Diena jau iepriekš rakstīja par vairākām tiesvedībām, kurās ierauta Rīgas brīvostas pārvalde saistībā ar uzņēmēju prasībām kompensēt zaudējumus vairāku miljonu vērtībā, kas tiem nodarīti Leonīda Loginova saimniekošanas laikos. Taču zīmīgi, ka ostu likuma grozījumos par tiesvedībām nav minēts ne vārda. Kāpēc likumdevējs ir piemirsis šo jautājumu? Varbūt tāpēc, ka J. Bordāna vadītā Tieslietu ministrija tam apzināti nepievērsa uzmanību, lai ātrāk partijas stutēto reformu pabeigtu?

Naudas apgūšanas mēģinājums

Vēl vērts pieminēt, ka pavisam ciniska izskatās ideja visiem ostu pārvalžu darbiniekiem izmaksāt atlaišanas pabalstu sakarā ar ostu pārvalžu likvidāciju. Arī šeit sākumā viss šķiet it kā pareizi – cilvēki zaudē darbvietas, līdz ar to kompensācija būtu jāmaksā. Taču, papētot dziļāk, konstatējama pavisam absurda ideja – visi darbinieki tiek atlaisti no likvidējamās ostas pārvaldes, bet jau nākamajā dienā tiek pieņemti darbā jaunajā komercsabiedrībā. Par šo "mazo izbīli" iecerēts, ka darbiniekam tiktu izmaksāta atlaišanas kompensācija noteiktu mēnešalgu apmērā.

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka kopējā kompensāciju summa varētu būt vairāki miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem. Kamēr skolotāji un ārsti cīnās par sava atalgojuma palielināšanu, tikmēr šeit notiek klaja līdzekļu izšķērdēšana. Formālais iemesls – vecā ostu pārvalde tiek likvidēta, darbinieki būtu jāatlaiž. Jau atkal tieši likvidācija kā procesa veids ir tā zīmīgā likumdevēja kļūda, kas paver iespēju kādam kaut ko saņemt klāt, nevis veikt šo procesu bez jebkādiem izdevumiem, kas būtu iespējams, ja darbinieku pārejas jautājums būtu precīzi noregulēts likuma grozījumos vai likvidācijas vietā notiktu reorganizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldes Gada pārskats par 2021. gadu. Par spīti pandēmijas radīto seku ietekmei uz globālo ekonomiku un transporta sektoru kopumā, Rīgas brīvosta aizvadītajā gadā strādājusi ar pozitīvu finanšu rezultātu.

"Esmu gandarīts, ka šajā trauksmainajā, nozarei sarežģītajā laikā spējām noturēt Rīgas ostas finanšu stabilitāti. Saskaņā ar auditētā finanšu pārskata datiem, 2021. gadā Rīgas ostas ieņēmumu pārsniegums pār izmaksām veidoja 2,26 miljonus eiro, kas liecina par saimniecisku finanšu plānošanu", informē valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Esam spējuši sabalansēt izdevumus ar nepieciešamību investēt ostas tālākā attīstībā - gan ostas infrastruktūras uzlabošanā, gan ostas procesu digitalizācijā. Tā piemēram, šobrīd aktīvi turpinās darbs pie ostas industrializācijas, jauna saules enerģijas parka attīstības, kā arī vairākiem ārvalstu investīciju projektiem", turpina V.Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Akceptē pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai

LETA, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien akceptēja Rīgas pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Kā deputātiem skaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pēc šī lēmuma pašvaldība vērsīsies Konkurences padomē un Pārresoru koordinācijas centrā. Saņemot pozitīvu atzinumu no šīm iestādēm, jautājums par līdzdalības izvērtēšanu atkārtoti tiks iesniegts Rīgas domes komitejās, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domē.

Lange skaidroja, ka saskaņā ar likumu kapitālsabiedrība jādibina līdz 1.septembrim.

Plānots, ka jaunajā kapitālsabiedrībā brīvosta ieguldīs savu mantu, kas kļūs par valsts īpašumu, savukārt pašvaldība plāno ieguldīt 19 zemes vienības.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, Latvijā ir desmit ostas, taču stratēģiski nozīmīgi objekti ir trīs lielākās ostas - Rīgas, Liepājas un Ventspils osta, kurām ir būtiska loma valsts drošībā un tautsaimniecībā, kā arī vietējās pašvaldības darbībā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde nolēmusi virzīt izmaiņas Ventspils ostas teritorijas robežās, izslēdzot, piemēram, bērnudārzu, parku, mežu un kapsētu teritorijas. Kopā valde aicinās no brīvostas teritorijas izņemt 118 zemes īpašumus.

Šobrīd spēkā esošās Ventspils ostas robežas ar Ministru kabineta noteikumiem tika apstiprinātas 2010.gadā.

Saskaņā ar šiem noteikumiem Ventspils ostas teritorijā atrodas arī divas pirmsskolas izglītības iestādes, divas kapu teritorijas un vairākas dzīvojamās mājas, kā arī meži, parki un citas teritorijas, kuras, ņemot vērā to ģeogrāfisko stāvokli, Ventspils brīvostas pārvaldes ieskatā nevarētu tikt izmantotas ostas perspektīvai attīstībai un tāpēc būtu no brīvostas teritorijas jāizslēdz.

Ostu likums nosaka, ka ostas robežas nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas, pašvaldības, ostas pārvaldes un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš 2014. gada Rīgas brīvostas pārvalde ciešā sadarbībā ar Rīgas pilsētā esošajām jahtu ostām un ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu īsteno apjomīgus jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanas pasākumus.

Rīgas ostā šobrīd darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos, te var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem kuģošana ir atļauta visā Rīgas ostas akvatorijā.

“Rīga un Rīgas osta jau dabīgi ir piemērota šādas jahtu ostu infrastruktūras attīstīšanai, tāpēc, ja vēlamies iezīmēt Rīgu un Rīgas ostu Skandināvijas un pat visas Baltijas jūras reģionā kā jahtošanai piemērotu vietu, mums ar savām idejām, darbību un investīcijām ir jāpalīdz šo jahtu ostu infrastruktūru izveidot. Attīstot jahtu ostas, redzam uzreiz vairākus ieguvumus – tas ir gan ieguldījums zaļā un veselīgā dzīvesveidā, gan veicina tūrisma attīstību un līdz ar to arī Rīgas un Latvijas atpazīstamību, gan paver iespēju dažādiem papildu biznesiem, piemēram, jahtu apkopēm, ēdināšanas un viesmīlības nozarēm, pilsētas tūrismam,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās

Db.lv, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments paudis atzinību Eiropas transporta un tūrisma operatoriem par palīdzību bēgļiem, pieprasījis Krievijai atdot nozagtās lidmašīnas un aicinājis pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari, Eiropas Parlaments pauž pateicību Eiropas operatoriem, kas Ukrainas iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas pārvadājumus ar vilcienu, autobusu, kuģi un lidmašīnu, Transports ir ES stratēģisks līdzeklis, lai Ukrainai un tās tautai apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu, viņi norāda.

EP deputāti uzsver, ka konflikta turpināšanās Ukrainā ietekmē ES transporta nozari, jo īpaši degvielas cenu pieauguma un loģistikas un piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ. Viņi pauž, ka būtu jāatbalsta ES pārvadātāji, kam ir saikne ar Krievijas tirgu, palīdzot tiem savas pārvadājumu darbības pārorientēt prom no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Igaunijas Mūgas ostas sankciju dēļ nevar izvest bīstamu minerālmēslojumu

LETA--BNS, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".

Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.

Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes telpās un pilsētas kanāla akvatorijā 9.jūnijā notika SIA “Rīgas Brīvostas flote” (RBF) jauniegādātā peldošā drona OTTER prezentācija.

Šis ir pirmais šāda tipa dziļummērījumu peldlīdzeklis Latvijā - drons jeb peldoša bezpilota autonoma platforma ar daudzstaru dziļuma uzmērīšanas sistēmu lietošanai ostu akvatorijās, piekrastes un Latvijas iekšējos ūdeņos.

Jauniegūtā tehniskā ierīce paver vēl nebijušas mobilitātes iespējas hidrogrāfijas pakalpojumu sniegšanā ne tikai ostā, bet arī citās ūdenstilpnēs.

“Izmantojot OTTER drona platformu kopā ar LMT testēsim gan 5G datu straumēšanas stabilitāti, gan kopā ar RTU zinātniekiem veidosim jaunus algoritmus ostu akvatorija testiem, kas nākotnē ļaus radīt un komercializēt jaunus mūsu radītus produktus. Vienlaikus šī bezpilota peldlīdzekļa galvenās priekšrocības ir jaunas un videi draudzīgas tehnoloģijas ieviešana RBF darbā, funkciju mobilitāte un resursu ietaupījums, tas viss rezultātā paaugstina produktivitāti Rīgas brīvostā, sekmējot visas ostas konkurētspēju,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot uzņēmuma kravu pārkraušanas un uzglabāšanas kapacitāti, Rīgas Brīvostā bāzētais ostas pakalpojumu nodrošinātājs WT Terminal investējis 2,6 miljonus eiro jauna angāra izbūvē. 1,9 miljoni eiro kā līdzfinansējums piesaistīts no bankas Citadele.

WT Terminal nodarbojas ar ostas pakalpojumu sniegšanu – kravu apstrādi un glabāšanu, un starp populārākajām izejvielām ir koksnes un dažādu graudu kravas. Jaunais 3600 kvadrātmetru platībā izbūvētais angārs jau ir nodots ekspluatācijā un stiprinās uzņēmuma kapacitāti graudaugu uzglabāšanā par aptuveni 60 %.

“Šobrīd graudaugu kravas ir ļoti pieprasītas gan pasaulē aktuālo notikumu dēļ, gan arī tāpēc, ka Latvijai ir kompetence šīs kravas apstrādāt un eksportēt. Kopš jūnija mēneša kravu sūtījumi no Krievijas un Baltkrievijas ir principā apstājušies, un, protams, ka mainīt loģistikas ķēdes ražas novākšanas brīdī ir liels izaicinājums, taču šobrīd ir izdevies atrast jaunus partnerus Ukrainā, kas spēj daļēji kravu kritumu kompensēt,” atklāj WT Terminal valdes loceklis Andis Bunkšis, piebilstot, ka uzņēmuma pārkrauto kravu galveno apjomu šobrīd nodrošina vietējās realizācijas jeb Latvijā saražotās izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldiski Sadamate kā piemērotāku vietu LNG terminālim piedāvā Paldisku Ziemeļu ostu

LETA--BNS, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredz būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Ostu likums paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Līdz šī gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai Ministru kabinets izveidos likvidācijas komisijas, kuras veiks ostu pārvalžu materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošinās ostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas, apgrūtinājumu, kredītsaistību nodošanu kapitālsabiedrībām.

Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupas, kurās iesaistītas visas ieinteresētās puses. Ir sāktas pārrunas ar pašvaldībām, ir izstrādāti līdzdalības izvērtējumi, kas jau ir saskaņošanas procesā ar Konkurences padomi. Tāpat ostu pārvaldes jau gatavojas īpašumu novērtēšanai, ir izstrādāti priekšlikumi akcionāru līgumiem un speciālai Ministru kabineta instrukcijai, kā valsts puses kapitāldaļu turētāji nodrošinās savstarpējo koordināciju uz akcionāru sapulcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas minerālmēslu ražotāja un izplatītāja "Yara" grupas kompānija SIA "Yara Latvija" fasēs un uzglabās minerālmēslus "Riga Nordic Terminal", informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Viņa informē, ka "Yara Latvija" ir sākusi ilgtermiņa stratēģisku sadarbību ar "Magnat Group", sākot "Yara" minerālmēslu pārkraušanu, fasēšanu un uzglabāšanu "Riga Nordic Terminal". Paredzētais minerālmēslu pārkraušanas un fasēšanas gada apmērs paredzēts līdz 100 000 tonnu, bet fasēšanas jauda - līdz 150 tonnām stundā.

Līdz šim minerālmēslu fasēšana nelielos apmēros tika veikta Liepājas ostas terminālī "Duna". Gatavā produkcija tika piegādāta klientiem no kaimiņvalstu ostām. "Yara" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Lauri Heimala atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā "Yara" ir būtiski paaugstinājusi tirgus daļu Latvijā.

"Sadarbība ar "Riga Nordic Terminal" ir pārdomāts un nozīmīgs solis uzņēmuma turpmākai stratēģiskai attīstībai, kur galvenais fokuss ir nemainīgs - augsta produkta kvalitāte no rūpīgi izvēlētām produkta ieguves un ražošanas rūpnīcām galvenokārt Somijā, Norvēģijā, Vācijā un Dānijā," min Heimala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas dienas darba vizītē Liepājā 30.augustā viesojās Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, tiekoties ar Liepājas valstspilsētas un Liepājas SEZ pārvaldes vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas un preču apmaiņu ar Kazahstānu.

Jau šobrīd Liepājas ostas termināli apstrādā Kazahstānas kravas, bet kā uzsvēra Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, ir ļoti svarīgi esošo sadarbību paplašināt un veidot jaunus kopīgus projektus.

Ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi tranzītbiznesa nozari un ieviesusi būtiskas izmaiņas preču apmaiņā, loģistikas virzienos un tirgus pieprasījumā. Ieviesto sankciju dēļ Eiropā mainās preču plūsmas, kas arī izskaidro gan Uzbekistānas, gan Kazahstānas uzņēmēju interesi par Baltijas valstīs, Latviju un, protams, arī Liepājas ostu.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, Latvijas -Kazahstānas attiecības ir ļoti svarīgas. “Jau šobrīd Liepājas ostā krauj Kazahstānas kravas – alumīniju, ferro sakausējumus, lauksaimniecības kravas, kas tā nokļūst Eiropā un citur pasaulē, savukārt sojas produkti, cukurs, industriālais aprīkojums no pasaules un Eiropas valstīm nonāk Kazahstānā. “Ir ļoti svarīgi tikties, rādīt Liepājas un ostas iespējas, nodrošināt informācijas apriti ar Kazahstānas vēstniecības starpniecību starp Liepājas un Kazahstānas uzņēmējiem. Katra iespēja ir jāizmanto, jo tikai tā var iegūt rezultatīvos rādītājus, kas atspoguļojas pilsētas un valsts budžetā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti gaidāmajā plenārsesijā izvērtēs Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) transporta nozari un pieprasīs, lai Krievija atdotu nozagtās lidmašīnas.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, paredzēts, ka deputāti aicinās noteikt arī lielākas sankcijas.

EP deputāti ir nobažījušies par kara nopietno ietekmi uz aviācijas nozari, paužot nožēlu par to, ka Krievija, nepārprotami pārkāpjot starptautiskos civilās aviācijas noteikumus, piespiedusi no ārvalstu uzņēmumiem nomātās lidmašīnas pārreģistrēt Krievijas gaisa kuģu reģistrā.

"Šādu zādzību nedrīkst pieļaut," norāda deputāti un prasa nekavējoties atdot šīs lidmašīnas to likumīgajiem īpašniekiem.

Rezolūcijas projektā, ko EP Transporta komitejas deputāti pieņēma 28.aprīlī, par kuru debatēs otrdien, 3.maijā, un par kuru plenārsēdē balsos trešdien, 5.maijā, ES arī tiek aicināta vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krievijas jūrniecības nozari un liegt iebraukt ES ostās kuģiem, kas pa ceļam ir piestājuši Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) 20.maijā parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, lai kopīgi attīstītu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Plānots, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā darba vizītē 26.jūljā viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas.

Darba tikšanās ietvaros Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Gdiņas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jaceks Sadajs parakstīja nodomu protokolu, kas paredz stiprināt un attīstīt abu ostu sadarbību, kā arī līdz šā gada beigām Rīgas ostā apstrādāt un pārkraut vismaz 5 miljonus tonnu akmeņogļu kravu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju pasaules energoresursu tirgū, traucējumus kravu piegādes ķēžu plūsmās, kā arī Rīgas un Gdiņas ostu kravu pārkraušanas un uzglabāšanas jaudu rezerves, ostu vadītāji apņēmušās 2022. gada ietvaros sadarboties kravu pārkraušanas, uzglabāšanas, šķirošanas procesu veicināšanā.

“Mēs augsti novērtējam šo sadarbības iniciatīvu ar Polijas kolēģiem un Gdiņas ostu. Tas ir liels solis pretī jaunu transporta koridoru izveidei starp Latviju un Poliju, kas var kalpot par pamatu plašākai sadarbībai dažādu segmentu kravu apritei nākotnē. Sadarbības stiprināšana ar uzticamiem biznesa partneriem sniegs ieguvumu abām pusēm un ļaus vieglāk un efektīvāk pārvarēt globālo nenoteiktību uzliktos pārbaudījumus,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru