AS "Ķekava Foods" zīmola "Ķekava" četru jaunu grila produktu izstrādes un testēšanas procesā investējusi 45 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums izveidojis cāļa gaļas burgerus, divu veidu karsti kūpinātas cāļa gaļas mednieku desiņas, kā arī cāļa šķiņķu šašliku "Kimchi" marinādē.

Zīmola "Ķekava" pārstāve Maija Avota pamato, ka jaunie produkti izveidoti, jo cilvēki arvien biežāk meklē daudzveidīgus un ātri pagatavojamus ēdienus.

"Ķekava Foods" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 111,186 miljonu eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 1,648 miljonu eiro apmērā.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 432 962 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Ķekava Foods" lielākā īpašniece ir Lietuvas "Akola Group".

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana putnu gaļai, kas paredzēta no šā gada 1. jūlija, varētu kļūt par nozīmīgu pavērsienu pārtikas tirgū, taču galvenais nosacījums ir, lai šis samazinājums reāli atspoguļotos gala cenā, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS "Ķekava Foods" valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

"Mums Baltijas valstīs faktiski nav pieredzes, kā šāds solis varētu ietekmēt pārtikas tirgu kopumā, tostarp gaļas tirgu. Mēs zinām, ka Polijā PVN atvieglojumi pārtikai pastāv jau daudzus gadus, un Polijas ražotāji vienmēr ir teikuši, ka tas viņiem dod noteiktas konkurences priekšrocības," minēja Pranckevičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā šāds lēmums būs sava veida pārbaudījums. "Tāpēc es teiktu, ka šis ir ļoti labs un interesants eksperiments. Paldies valdībai par lēmumu to ieviest - protams, valdībai ir savi apsvērumi," teica Pranckevičs.

Uzņēmuma vadītājs atzina, ka līdz šim par PVN ietekmi bijušas plašas diskusijas. "Līdz šim ir bijušas ļoti daudz diskusiju par to, vai budžeta ieņēmumi samazināsies vai nē. Vieni eksperti saka, ka nesamazināsies, citi, ka samazināsies. Vēl citi uzskata, ka patēriņš varētu pieaugt, ja PVN samazinājums patiešām tiks pārnests uz gala cenu un patērētājs to sajutīs," stāstīja "Ķekava Foods" vadītājs.

Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.

Eiropas mājputnu gaļas tirgū otro gadu pēc kārtas saglabājas izteikts deficīts, intervijā atzina AS "Ķekava Foods" valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam 2025./2026. finanšu gada pirmā puse bijusi ļoti veiksmīga. "Ja skatāmies uz rezultātiem - gan finanšu, gan ekonomiskajiem -, tad līdz šim šis gads ir bijis ļoti labs. Finanšu gada pirmā puse ir bijusi ļoti veiksmīga un strādājam ar peļņu. Visi galvenie darbības rādītāji ir augoši, un starpposma mērķi, kas saistīti ar broileru audzēšanu, tiek sasniegti pat labāk, nekā sākotnēji plānots," sacīja Pranckevičs.

Pozitīvu ietekmi uz rezultātiem, pēc viņa teiktā, devušas zemākas cenas barībai un stabilas enerģijas cenas. Šogad barība ir lētāka nekā iepriekšējos divos gados, ko veicinājis graudu cenu kritums. Savukārt gāzes cenas saglabājušās stabilas, bet atsevišķos mēnešos pat samazinājušās.