«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.
Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.
Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili.»
«Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams,» sacījis R. Ķīlis.
Jāatgādina, ka R. Ķīlis 30.aprīlī premjeram iesniedza demisijas rakstu, par savas atkāpšanās iemeslu minot veselības problēmas. Viņš izglītības un zinātnes ministra amatā bija kopš 2011.gada 25.oktobra.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā šodien būs pieejams nolēmums bijušā izglītības un zinātnes ministra administratīvā pārkāpuma lietā par avārijas izraisīšanu alkohola reibumā.
Šī lieta pēc būtības tika izskatīta vakar, taču pats eksministrs uz tiesu neieradās, jo iepriekšējās dienas vakarā bija nogādāts slimnīcā. Pēc R. Ķīļa advokāta Aigara Krūma lūguma tiesnese administratīvā pārkāpuma lietu izskatīja slēgtā sēdē, lai netiktu publiski izpaustas ar personas veselības stāvokli saistītās ziņas.
Pēc tiesas sēdes advokāts žurnālistiem sacīja, ka nevar komentēt, vai klients avārijas izraisīšanas brīdī ir vai nav bijis alkohola reibumā, jo jebkuras šīs nianses esot tieši vai netieši saistītas ar eksministra veselības stāvokli. Advokāts arī neatklāja, kādu viedokli paudis tiesas sēdē, un neprecizēja, vai Ķīlis pirms avārijas lietojis kādas zāles.
Kā novēroja aģentūra LETA, uz tiesu namu vakar bija ieradušies arī Ķīļa sadauzītās automašīnas VW Bora īpašnieki. Viņi bija atnākuši vien tādēļ, ka eksministrs publiski paudis vēlmi atrast cietušos un personīgi kompensēt radītos zaudējumus.
Cietušie žurnālistiem pastāstīja, ka viņu spēkratam, kas bija novietots stāvēšanai ielas malā, ir izsists viens ritenis un salocīts rāmis. Mašīna pagaidām neesot braucama. Ar remonta izmaksām saistītos zaudējumus, visticamāk, segšot apdrošināšanas kompānija, taču pret pašu Ķīli materiālās pretenzijas cietušie nav izvirzījuši un neplāno to darīt.
Db.lv jau rakstīja, ka R. Ķīlis pagājušā nedēļā Āgenskalnā, vadot automašīnu Mazda 3, taranēja ielas malā novietotu automašīnu VW Bora. Negadījumā neviens cilvēks necieta. Policisti notikuma vietā noskaidroja, ka Mazda 3 vadījis kāds 1968.gadā dzimis vīrietis, kurš paskaidroja, ka tumsā nav pamanījis stāvošo automašīnu. Vīrieša izelpā tika konstatētas 1,34 promiles alkohola.
Ja tiesa atzīs par pierādītu, ka R. Ķīlis izraisījis avāriju, būdams sēdies pie stūres alkohola reibumā, viņam par šādu pārkāpumu varēs piemērot administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, naudas sodu no 600 līdz 800 latiem un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.
