Ražošana

Kinetics Nail Systems plāno celt savu ražotni

Ingrīda Drazdovska, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

«Atrast piemērotas telpas mūsu nozares uzņēmumam Rīgā ir gandrīz neiespējami,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Andžejs Stenclavs, kosmētikas ražotāja Kinetics Nail Systems vadītājs.

«Ārpus Rīgas variantus neizskatījām, jo mūsu speciālisti (kas ir uzņēmuma zināšanu atslēga) lielākoties dzīvo Rīgā un tuvējā Pierīgā, ērta nokļūšana ir patiešām svarīga, tāpēc neizvērtējām iespējas, piemēram, Olainē. Piemērotu risinājumu atrast ir sarežģīti, jo trūkst ne tikai modernu telpu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu platību/teritorijas un sakārtotas vides. Milzīga problēma ir padomju laika mantojums, tā veidotā pilsētvide, ko finansiāli grūti vai neizdevīgi sakārtot. Pat uzbūvējot šādā vidē jaunu ēku, tā neatbilst visām kompānijas vajadzībām. Kosmētikas uzņēmuma partneri pārstāv luksusa segmentu. Pat ja ēka, biroja iekārtojums ir jauks, mūsdienīgs, partneri redz un novērtē arī apkārtējo vidi,» viņš skaidro.

«Esam skatījuši piedāvājumus dažādās vietās Rīgā un Pierīgā – Rumbulā, Krustpils, Katlakalna ielā, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā, Juglā un citur, it kā tas ir gana plašs, bet nav ko izvēlēties un tieši apkārtējās vides dēļ. Ir arī industriālie parki, tie šobrīd ir aizņemti, brīvu platību tajos nav. Tas liecina, ka šādu industriālo platību trūkst. Tajā pašā laikā rodas jautājums – kāpēc tādi netiek veidoti? Iespējams, ka pieprasījums pēc šāda produkta tomēr nav pietiekami liels. Iespējams, ka kādam uzņēmumam, kas pārkrauj metāllūžņus, nav svarīgi tādā atrasties, funkciju nodrošināšanai gana labas ir vecākas būves pieticīgā vidē,» spriež A. Stenclavs.

Savulaik uzņēmums atradās Čiekurkalnā, tagad pārcēlies uz bijušās Radiotehnikas teritoriju. «Tas zināmā mērā ir kompromiss, uzņēmums strauji auga, bija nepieciešamas plašākas telpas. Tādas atradām, tās ļaus mums līdzīgā tempā augt vēl 2–3 gadus. Pa šo laiku meklēsim zemes gabalu, esam nolēmuši celt savu ražotni. Tā varētu būt Mārupe, kur jau darbojas vairāki ražotāji, ir uzbūvētas modernas noliktavas, vide ir sakārtota. Svarīgs ir arī pašvaldības faktors – cik tā ātri spēj pieņemt lēmumus, cik tā ir elastīga. Citās pašvaldībās, šķiet, ieinteresētība ir atšķirīga,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

Citu uzņēmumu un ekspertu stāstīto par ražošanai piemērotu telpu problemātiku lasi šodien laikrakstā Dienas Bizness.

LASI:

Papildināta - Kā top?: SIA Kinetics Nail Systems nagu lakas

Jaunā uzņēmēju paaudze nodibina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju

Latvijas kosmētikas ražotājs Kinetics Nail Systems maina stratēģiju

Kinetics Nail Systems: ja nebūsim pirmie Latvijā, nav izredžu uzvarēt ārzemēs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēķinās ar trīs mēnešu lejupslīdi un trīs mēnešu atlabšanu

Monta Glumane, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Uzņēmēji ir gatavi cīnīties par saviem cilvēkiem, par darba vietām, bet ar apņēmību vien var izrādīties nepietiekami. Skaidri signāli un rīcība no valdība puses cīņas sparu dubultos, bet iniciatīvas trūkums var likt daudziem nolaist rokas. Ir jābūt ātriem instrumentiem, lai kompensētu dīkstāves laika algas un izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas," biznesa portālam db.lv pauž kosmētikas ražotāja "Kinetics Nail Systems" vadītājs Andžejs Stenclavs.

Pēc uzņēmēja domām, prasmīga un ātra rīcība no valdības puses, īstermiņā atbalstot uzņēmumus, kuriem strauji samazinājušies ieņēmumi, dos nozīmīgu pozitīvo ietekmi - pasargās sociālo budžetu un dos cīņas sparu uzņēmējiem saglabāt darba vietas.

"Par koronavīrusa ilgtermiņa ietekmi uz saimniecisko darbību ir pāragri spriest, jo gluži vienkārši, pagaidām vēl trūkst datu," komentē A.Stenclavs.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Viņaprāt, ja ņemtu par piemēru Ķīnas tirgu, tad varētu uzskatīt, ka trīs mēnešu laikā situācija tiks kontrolēta, bet tas būtu ļoti paviršs secinājums, jo atšķirīgi ir gan Ķīnas pārvaldības principi, gan sabiedrības disciplinētība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties attīstīt ražošanu Rīgā, uzņēmējiem nākas krietni pasvīst, meklējot savam biznesam atbilstošu nekustamo īpašumu, ko iegādāties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī dziesma ir par nesatikšanos,» nāk prātā rindas no latviešu estrādes klasikas, aptaujājot nekustamā īpašuma tirgus speciālistus un ražotājus. Proti, piedāvājums industriālo platību tirgus segmentā bieži nesakrīt ar tām vajadzībām un prasībām, kas ir uzņēmējiem. Rīgā nenoliedzami ir saglabājies apjomīgs un iespaidīgs industriālais mantojums, taču nereti tas ir novecojis gan morāli, gan tehniski. Turklāt pa vidu tam visam vēl ir īpašumtiesību «putra», kas ievārīta deviņdesmitajos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi pārceļas uz Pierīgu.

Nepienācīgi apsaimniekoti

Industriālo telpu segmentā ietilpst gan ražošanas, gan noliktavu telpas, taču tās būtiski atšķiras. Ražošanas telpām ir nepieciešamas lielas elektrojaudas, gāzes pieslēgums, lielāka grīdu kravnesība, pārsvarā zemāks griestu augstums, salīdzinot ar noliktavu telpām. Savukārt noliktavu telpām ir nepieciešams, piemēram, lielāks griestu augstums, apkure var būt mazāk efektīva. Turklāt noliktavās tā pati telpu platība tiek izmantota vairākkārtīgi, jo preces tiek novietotas vairākos līmeņos. Tas arī ir iemesls, kādēļ noliktavu telpu nomnieki ir maksātspējīgāki salīdzinājumā ar ražotājiem, atgādina industriālo parku attīstītāja un pārvaldnieka SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Rīgā šobrīd attīstība faktiski notiek noliktavu telpu jomā, taču, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, – ļoti mazos apjomos. Modernu industriālo telpu segmentā brīvo platību īpatsvars faktiski ir nulle. Pēc viņas teiktā, jaunienācēji tirgū, kuri lūkojas pēc telpām, primāri vēlas nomāt tās Rīgas robežās. Tam par iemeslu pārsvarā ir demogrāfiskā situācija un uzņēmēju bažas par to, ka jaunais bizness nespēs piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere, 23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane, 03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru