Interneta platformā Kokļu mežs izveidots Latvijas kokļu būves meistaru multimediāls interneta katalogs.
«Ik pa brīdim, runājot ar meistariem, gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglotu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī - Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga, tāpēc nolēmām izveidot tādu kā «virtuālo izstādi» ar meistaru koklēm,» biznesa portālam db.lv stāsta Ansis Jansons, Kokļu meža dibinātājs.
Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru darbus. Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais «rokraksts». To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs u.c., katram kokam piemīt savs skanējums. Labākie instrumenti gatavoti, izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra. Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars iegrebj kokles korpusā.
Katram instrumentam izveidota galerija, kā arī apraksts par detaļām: kokles tips, materiāls, tapas, stīgu skaits u.c. Norādīta arī meistara noteiktā kokles cena. Iespējams arī uzdot jautajumus, pasūtīt vai izīrēt kokli.
«Pēdējā laikā Latvijā ir ienākuši piedāvājumi iegādāties koklēm līdzīgos instrumentus (Kantele, gusļi) no Somijas un Krievijas. Latvija ir labs tirgus, jo koklēšana šobrīd ir tik populāra kā vēl nekad: pamazām sākam pārspēt citas Baltijas valstis un, iespējams, pat Somiju. Tad nu saprotam, ka latviešiem jāturas kopā un jāveido skaidrs un saprotams piedāvājums, ar ko viegli varam apturēt ārzemju tirgus ienākšanu Latvijā, un nākotnē piedāvāt kokli arī ārpus Latvijas,» sacīja A. Jansons.
Mūsdienu kokļu būves nozares pamatlicējs Donāts Vucins reiz sacīja, ka katra kokle ir kā bērns: «Kokļu būve nav amatniecība vārda pilnā nozīmē. Tā ir māksla izpaust savu dvēseli ar līmi salīmētos koka gabaliņos».
#1/4
Riharda Valtera Latgales kokle. Rihards Valters kokles gatavo no 2012. gada. Nepārtraukti mācās, pieredzi guvis klavierbūvē un eksperimentēšanā. Mūzikas instrumentu būves nozares Latvijā organizators. Riharda kokles ir pasūtījuši tādi koklētāji, kā Ansis Jansons un grupa «Saule i tuvāk».
#2/4
Ģirta Laubes Kurzemes kokle. Ģirts Laube vislabprātāk izgatavo kokli konkrētam cilvēkam pēc viņa vēlmēm. Ir iespējams sarunāt visu, sākot no vienkārša instrumenta, līdz pat andromēdas galaktikas koklei. Darbojas gan ar koka, gan metāla tapām. Ģirta kokli ikdienā spēlē Julgī stalte.
#3/4
Lauras Silenieces un Jāņa Rozenberga kokles dizains. Jānis Rozenbergs kokles gatavo korpusu līmējot, jo tādā veidā instrumentam var izvēlēties pašu labāko materiālu. Galvenokārt, strādā ar metāla tapām. Gatavo arī elektriskās kokles. Kokļu meža skolotājs Ansis Jansons spēlē uz divām dažādām Jāņa Rozenberga koklēm. Jāņa izgatavotās kokles ir īpašumā teju visiem Latvijas labākajiem koklētājiem: Laimai Janonei, Ansim Jansonam, Zanei Sniķerei, Latvītei Cirsei.
#4/4
Eduarda Klints kokles ir vienas no labākajām pieejamajām koklēm. Šim meistaram raksturīga kokles pamatīgā uzbūve un tumšā krāsa.Uz šāda instrumenta spēlē koklētāja Laima Jansone, kā arī kokles spēles skolotāja Zane Sniķere un grupas «Vilkači» vadītājs Edgars Zilberts.
