Finanses

Konkurējošajā izsolē valsts septiņu gadu obligācijas pārdotas 20 miljonu eiro apmērā

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,9 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,009% (iepriekšējā izsolē šogad 1.jūlijā - 0,092%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 118,8 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts "Segto obligāciju likums", kas paredz izveidot segto obligāciju regulējumu Latvijā, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumu par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību, informē Finanšu ministrija.

Likumprojekts nosaka segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un nodrošina ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību.

Šobrīd šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, jo Latvijā hipotekāro ķīlu zīmes pēdējo reizi apgrozībā bija 2011. gadā. Hipotekāro ķīlu zīmju likumā iztrūkst vairāki būtiski elementi, piemēram, noteikto atbilstīgo aktīvu prasības, regulējums pārrobežu darījumiem, tai skaitā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā, regulējums par seguma aktīvu nošķiršanu, par seguma portfeļa uzrauga darbību, prasības informācijai ieguldītājiem un citi nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Investment Management iegādājas Altum obligācijas

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu Latvijas ekonomiku, nodrošinātu papildu finansējumu uzņēmumiem, vienlaikus arī Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumiem rastu šim brīdim ienesīgākas ieguldīšanas iesējas, šā gada 9. aprīļa valsts attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" 20 miljonu eiro obligāciju emisijā vienu trešdaļu no kopējās emisijas 6 miljonu eiro vērtībā iegādājies "SEB bankas" meitas uzņēmums "SEB Investment Management".

"SEB Investment Management", kas ikdienā pārvalda Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ir veicis ieguldījumu ar ienesīguma likmi 1,3% gadā, kas šajā ļoti zemo un pat negatīvo valsts vērtspapīru ienesīguma likmju un reto uzņēmumu vērtspapīru emisiju laikā ir pievilcīga alternatīva ieguldījumu vērtības saglabāšanai un audzēšanai, skaidro pārstāve Agnese Strazda.

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā 

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā...

"SEB Investment Management" bija viens no 15 investoriem Baltijā, iegādājoties vienu trešdaļu no kopējā emitēto vērtspapīru apjoma.

Jānis Rozenfelds, "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, informē: "Ieguldot klientu līdzekļus jaunajā "ALTUM" obligāciju emisijā, izmantojam iespēju investēt vērtspapīros ar konkurētspējīgu sagaidāmo atdevi un atbalstām kvalitatīva emitenta turpmāku izaugsmi. "ALTUM" obligācijas ir izcils rīks, ar kura palīdzību "SEB" pensiju plāni – gan 2., gan 3. līmenī - praksē atbalsta valsts ekonomiku, kā arī veicina Baltijas kapitāla tirgus attīstību."

Iegūtais finansējums, ko "ALTUM" saņem pēc obligāciju emisijas, tiks izmantots "ALTUM" pārvaldītā Zemes fonda darbības paplašināšanai, vēl vairāk stiprinot fonda pēdējo gadu straujo izaugsmi - uzņēmējdarbības projektu finansēšanu lauksaimniecības jomā.

Zemes fonda darījumu apjoms katru gadu aug un 2019. gadā fonda portfelis tika dubultots, šobrīd tā kopējam apjomam strauji tuvojoties 50 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas Konstitucionālā tiesa lūdz ECB pamatot obligāciju iegādes programmu

LETA--AP, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konstitucionālā tiesa otrdien nolēmusi, ka valsts centrālajai bankai jāpārtrauc piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) obligāciju uzpirkšanas programmā, taču tā devusi trīs mēnešu laiku ECB pierādīt šīs programmas nepieciešamību un atbilstību.

Tiesneši nolēmuši, ka Vācijas Federālajai bankai jāpārtrauc iegādāties obligācijas saistībā ar ECB 2015.gadā ieviestajiem monetārās stimulēšanas pasākumiem, ja vien ECB nepieņems jaunu lēmumu attiecībā uz šo programmu, kas demonstrēs, ka šīs programmas ietekme uz ekonomiku ir pamatota.

Tāpat tiesa uzskata, ka Federālajai bankai būtu jāpārdod obligācijas, taču tikai saskaņojot to ar ECB un ilgtermiņā.

Cenšoties palielināt inflāciju un vājo eirozonas ekonomikas izaugsmi, ECB iegādājusies korporatīvās un valstu obligācijas vairāk nekā 2,6 triljonu eiro apmērā.

Eksperti Vācijā uzskata, ka šī programma pārsniedz ECB pilnvaras un pārkāpj Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz valdību finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "New Hanza Capital" ir pabeigusi otrreizējā tirgū no obligāciju turētājiem plānotos iegādes darījumus par pašas emitētajām obligācijām, kas iekļautas Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā, liecina paziņojums "Nasdaq Riga".

Atbilstoši iepriekš plānotajam, 2020. gada aprīļa laikā AS "New Hanza Capital" otrreizējā tirgū iegādājās obligācijas par 2,49 miljoniem eiro pēc to nominālvērtības, noslēdzot atsevišķus darījumus ar obligāciju turētājiem, kuri vēlējās pārdot tiem piederošās obligācijas atbilstoši aktuālajiem piedāvājumiem "Nasdaq Riga" tirdzniecības sistēmā.

"New Hanza Capital" obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 10 miljoni eiro.

Biržas "Nasdaq Riga" Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā obligācijas tika iekļautas 2017. gada 19. oktobrī.

"New Hanza Capital" ir 2006. gadā dibināts uzņēmums. Sabiedrības darbības mērķis ir, nodrošinot ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, komercīpašumos ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus, ilgtspējīgi palielināt ienākumus no telpu nomas un veicināt īpašuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum", vadoties no tirgus situācijas, plāno veikt obligāciju emisiju, liecina "Altum" paziņojums "Nasdaq Riga".

Institūcija tuvākajā laikā plāno veikt obligāciju emisiju apjomā līdz 20 miljoniem eiro "Altum" otrās obligāciju emisijas 70 000 000 eiro programmas ietvaros.

"Altum" kā emisijas aģentu ir pilnvarojis "SEB". Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā.

"Altum" 2017. gadā emitēja zaļās obligācijas un kopš tā laika ir vairākas reizes veicis obligāciju emisijas, diversificējot savu parāda portfeli un palielinot to atpazīstamību investoru acīs. Pašlaik kopējais emitēto obligāciju portfelis ir 45 000 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos piesaistījusi vēl miljardu eiro

Lelde Petrāne, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi jaunas trīs gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2023. gadā, piesaistot finansējumu 1 miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 0,209 % un fiksējot kupona (procentu) likmi 0,125, informē Finanšu ministrija.

"Valsts kasei pirmdien izdevies sekmīgs darījums starptautiskajos finanšu tirgos, tādējādi papildinot valsts finanses tālākiem ekonomikas stimulēšanas un iedzīvotāju atbalsta pasākumiem COVID-19 izraisītās krīzes seku pārvarēšanai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas Republikas obligācijas iegādājās investori pārsvarā no Eiropas valstīm (piemēram, aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Austrijas, Francijas, Lielbritānijas un Skandināvijas).

Kopējais investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 1,4 miljardus eiro. Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "J.P. Morgan" un "Societe Generale".

Valsts kase piesaista ilgtermiņa resursus starptautiskajos tirgos 

Latvija izmantoja finanšu tirgos radušos aizņemšanās iespēju un veica papildu laidienu 550...

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Auto līzinga uzņēmums Mogo Finance nopelnījis 6,2 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto līzinga uzņēmums "Mogo Finance" 2019. gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 76,7 miljonu eiro un peļņu 6,2 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 41%, bet peļņa – par 35%.

Uzņēmuma ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2019. gadā pieauga par 54%, sasniedzot 31,5 miljonus eiro.

Pēdējos gados "Mogo Finance" mērķtiecīgi attīstījis darbību ārpus Latvijas, apgūstot ārvalstu tirgus, un 2019. gadā apgrozījums ārvalstīs veidojis lielāko daļu (75%) no kopējiem grupas ieņēmumiem. Uzņēmuma pārstāvji prognozē, ka arī nākotnē ārvalstu apgrozījuma īpatsvars turpinās palielināties.

"Mogo Finance" sadarbojas ar vairāk nekā 2000 lietoto auto dīleriem un kopbraukšanas platformām. Uzņēmums 2019. gadā izsniedzis līzingus un kredītus kopumā 178,4 miljonu eiro apmērā. 2019. gadā auto līzinga uzņēmums saņēma arī "Fitch" kredītreitingu, kļūstot par vienu no retajiem uzņēmumiem ar kredītreitingu Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīzes mazināšanai lielu ražojošo uzņēmumu atbalstam būs pieejami līdz 100 miljoni eiro, paredz trešdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītais noteikumu projekts par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.

Finanšu ministrijā informēja, ka līdz ar noteikumu pieņemšanu Ministru kabinetā plānots izveidot alternatīvo ieguldījumu fondu, ko pārvaldīs AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum").

Minētā fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuri ir ekonomiski dzīvotspējīgi un kuri ir korporatīvi labi pārvaldīti, bet kuriem ir pagaidu grūtības, jo to darbību uz pārejošu laika posmu ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, un tos lielos uzņēmumus, kuri ir gatavi pielāgot vai pārveidot savu līdzšinējo biznesa modeli Covid-19 ietekmes rezultātā.

Publiskais finansējums fondā veidos 50 miljonus eiro un ir plānots, ka 50 miljonus eiro veidos privātā finansējuma kapitāls, tajā skaitā finansējums no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī citiem privātajiem ieguldītājiem, tādējādi palielinot fonda kopējo apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kase piesaista ilgtermiņa resursus starptautiskajos tirgos

Lelde Petrāne, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija izmantoja finanšu tirgos radušos aizņemšanās iespēju un veica papildu laidienu 550 miljonu eiro apmērā apgrozībā esošajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā, ar ienesīgumu 0,406 % pie iepriekš fiksētā kupona (procentu) likmes 0,375 %, informē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, ir svarīgi, ka mums ir pieejami līdzekļi, lai finansētu visus pasākumus ekonomikas stimulēšanai un iedzīvotāju atbalstam. Svarīgi kopā pārvarēt COVID-19 izraisīto krīzi, lai pēc laika atgrieztos pie ierastās ikdienas.

Šajā darījumā esam piesaistījuši ilgtermiņa resursus ar izdevīgām aizņemšanās procentu likmēm, nodrošinot zemus un prognozējamus parāda apkalpošanas izdevumus ilgtermiņā," informē finanšu ministrs.

Latvijas Republikas obligācijas iegādājās investori, pārsvarā no Eiropas valstīm (piemēram, aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Austrijas un Lielbritānijas).

Kopējais investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 700 miljonus eiro. Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "J.P. Morgan" un "Societe Generale".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izkāpjot no komforta zonas, uzņēmējiem var pavērties plašas iespējas

Viktors Bolbats, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau divus mēnešus ilgst Covid-19 ārkārtas situācija, un no ierastā atšķiras ne tikai mūsu ikdienas dzīve, bet arī valsts ekonomiskais stāvoklis.

Eksperti paredz, ka šī globālā aina atstās manāmu ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Situācija varētu attīstīties dažādi, jo uzņēmējiem pieejams atbalsts gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Turklāt - daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas un investīciju idejas.

Uzņēmēju stāvoklis būs atkarīgs no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā un Latvijā. Tomēr jebkuram uzņēmējam ir jārēķinās ar stratēģijas pielāgošanu konkrētajai situācijai un tendencēm, kuras viņi novēro savā uzņēmumā. Pat pirms pandēmijas bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, liecina Ministru kabineta 24.marta sēdes protokols.

Vienlaikus nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, uzdodot Satiksmes ministrijai steidzami sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, saskaņot to ar Finanšu ministriju, un iesniegt Valsts kancelejā.

Sēdes protokolā teikts, ka nolemts konceptuāli atbalstīt papildu naudas līdzekļu ieguldījumu "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai 150 000 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē.

Satiksmes ministrijai uzdots papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu pamatojumu papildu naudas līdzekļu 150 miljonu eiro apmērā ieguldīšanai "airBaltic" pamatkapitālā, saskaņot informatīvo ziņojumu ar Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvā dibinās fondu, lai investētu grūtībās nonākušajos uzņēmumos

LETA--BNS, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi dibināt fondu, lai veiktu investīcijas uzņēmumos, kuri Covid-19 dēļ nonākuši grūtībās, un tādējādi samazinātu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un veicinātu biznesa attīstību.

Paredzēts, ka šis fonds investēs lielajos un vidējos uzņēmumos, kuriem pašreizējā situācijā radušās problēmas, palīdzot nodrošināt to darbību arī pēc krīzes beigām, teikts valdības kancelejas ziņojumā.

"Mēs redzam, ka problēmas ir ne tikai mazajiem un vidējajiem, bet arī lielajiem uzņēmumiem. Tāpēc tiek ierosināts izveidot fondu, lai nodrošinātu pietiekamu piekļuvi finanšu resursiem arī lielajiem uzņēmumiem, kas līdz šim darbojušies veiksmīgi, bet tagad izjūt vīrusa izplatības ietekmi," norādījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, kas pilda arī ekonomikas un inovāciju ministra pienākumus.

Pēc viņa teiktā, šis fonds investētu pašos uzņēmumos - to akcijās vai parāda vērtspapīros, un fonda līdzekļi tiktu izmantoti gadījumos, kad nav iespējams piesaistīt līdzekļus citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" zaudējumi pirmajā ceturksnī bijuši 21,192 miljoni eiro pretēji 26,366 miljonu eiro peļņai tajā pašā laika posmā pērn, liecina bankas pārskats.

Banka skaidro, ka zaudējumu galvenais cēlonis bija kredītuzkrājumu veidošana Covid-19 izplatības dēļ, un liela daļa no tiem bija palielinājums 1. un 2. posma uzkrājumiem. Bankas aktīvi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 9,2% līdz 13,492 miljardiem eiro.

Aizdevumu portfelis sarucis par 12% līdz 9,927 miljardiem eiro, bet depozītu apmērs pieaudzis par 6% līdz 9,958 miljardiem eiro. Tīrie procentu ienākumi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 18% līdz 54,08 miljoniem eiro. "Luminor" finansēšanas struktūra pirmajā ceturksnī turpināja uzlaboties, aizdevumu un noguldījumu proporcijai samazinoties līdz 99,7% 2020.gada 31.martā no 108,4% gadu iepriekš, norādījusi banka. 4.martā "Luminor banka emitēja Baltijas reģionā pirmās nodrošinātās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā ar 25 bāzes punktu starpību virs vidējo maiņas (swap) darījumu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konkurējošajā izsolē valsts divu gadu obligācijas pārdotas par 25 miljoniem eiro

LETA, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas divu gadu obligācijas par 25 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 8,6 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2022.gada 20.marts, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,06% (iepriekšējā izsolē 20.maijā - 0%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 124 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 25 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 18.martā emitēto divu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada marta beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,36 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt par mēnesi.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot "viena laba ziņa" - Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

"Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju," teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Triljonus vērtais tirgus eksperiments

Žanete Hāka, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu finansiālo neatkarību jādomā ik brīdi, un arī periodos, kad finanšu tirgos ir lielākas svārstības, var atrast pievilcīgus ieguldījumus, stāsta bankas “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.

Finanšu tirgi pēdējo mēnešu laikā bijuši kā amerikāņu kalniņi - piedzīvots kritums un pēc tam atkal kāpums, turklāt dažādu starptautisko analītiķu prognozes par turpmāko tirgus virzību atšķiras. Tas gan nenozīmē, ka brīvie līdzekļi jāglabā neieguldīti, līdz pienāks stabilāki laiki.

“Krīzes laikā tirgi gāzās tā, it kā pasaule ietu uz galu, svārstības martā bija nežēlīgas, un tās bija pat lielākas nekā 2008.gada krīzes laikā, taču pēc tam gan tirgi atkal pieauga, neskatoties uz to, ka ekonomikas dati vēl uzrādīja pesimistisku ainu. Tas kārtējo reizi atgādina, ka tirgus skatās uz priekšu,” uzsver P. Miklaševičs. “Tu nevari būt veiksmīgs investors, ja skaties tikai uz to, kas ir acu priekšā. Tirgus vienmēr skatās uz nākotni, tādēļ ieguldot jābūt pacietīgam. Mēs izmantojām krīzi un akciju tirgus kritumu, lai iegādātos tādas kompānijas, kuras var turēt desmit gadus,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" pametīs Frankfurtes akciju biržas indeksu DAX 30, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, ceturtdien paziņoja Vācijas fondu tirgus operators "Deutsche Boerse".

Nekustamo īpašumu grupa "Deutsche Wohnen" no 22.jūnija aizstās "Lufthansa", norāda "Deutsche Boerse".

"Lufthansa" akcijas cena kritumu sāka piedzīvot krietni pirms pandēmijas, taču tā ievērojami samazinājās pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai tika apturēti gandrīz visi grupas pasažieru lidojumi.

Aviokompānijas akcijas DAX 30 indeksā tikušas iekļautas kopš tā izveidošanas 1988.gadā.

Jau ziņots, ka "Lufthansa" tīrie zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, salīdzinot ar 342 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn.

Reaģējot uz šo krīzi un apjomīgajiem zaudējumiem, aviokompānija pavēstīja, ka īstenos vērienīgu restrukturizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru