Pakalpojumi

Konsultantu darba apjoms ir lakmuss ekonomikai

Linda Zalāne, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Ja ekonomikai iet grūti, tad arī konsultantiem darba paliek mazāk

Tā uzsver konsultēšanas uzņēmuma SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Uzņēmums ir kāpinājis apgrozījumu no 440 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 1,7 milj. eiro 2014. gadā, un tas ir iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Pērn Leilands un Putnis apgrozījums piedzīvoja kritumu līdz 700 tūkst. eiro. «Pēdējo gadu apgrozījuma kāpums ir cieši saistīts ar Eiropas fondu naudām, jo iepriekšējā plānošanas periodā darbus dabūjām caur dažādām asociācijām, kurām bija pieejams finansējums uzņēmumiem savu darbinieku kompetences attīstīšanai. Mums izdevās uzvarēt vairākos iepirkumu konkursos. Šī gada sākumā fondu naudas vairs nebija pieejamas, bet gada otrā pusē tās atkal būs aktuālas un, visticamāk, atspoguļosies uzņēmuma apgrozījumā, jo mēs atkal piedalīsimies asociāciju rīkotajos konkursos,» atklāj Dz. Putnis.

Ja visa uzņēmējdarbības vide būtu sakārtotāka un uzņēmumi augtu straujāk, tad arī konsultantiem būtu vairāk darba. Tas ir paradokss, ka konsultantus reti meklē tad, kad iet labi. Teorētiski tad būtu labākais laiks, bet realitātē palīdzība un ekspertu padoms tiek meklēts brīdī, kad paši vairs netiek galā.

Visu rakstu Tālāk no vāveres riteņa lasiet 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai bez Pasaules Bankas būs arī domnīcas Certus pētījums par nodokļiem un ieteikumiem, ko tajos mainīt, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pat izteica cerību, ka Certus ieteikumi būs vērsti uz konkurētspējas pieaugumu, nevis uz lielākas naudas masas iekasēšanu nodokļos. SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis konstatē, ka valdību veidojošā koalīcija (kurā tā kā neesot manīti sociāldemokrāti, kas ar lielākiem nodokļu maksājumiem un likmēm aplaimo uzņēmējus) arvien vairāk runā par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un attiecīgi rīkojās, ieviešot solidaritātes nodokli, kā arī diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Tika pat pausts viedoklis, ka pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai būtībā priekštecis ir «sasējis rokas», tostarp ar Pasaules Bankas pētījumu, un viņai būs grūti «atbrīvoties no važām», tāpēc jebkurš alternatīvs, bet vienlaikus kvalitatīvs pētījums būšot īstajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Struktūrfondu uzrāviens gaidāms 2017. gadā

Māris Ķirsons, Daiga Laukšteina, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divu gadu laikā kopš jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda (2014.–2020.) sākuma atvērtas tikai 32 no kopumā 132 programmām, valsts iestāžu kūtrums rada ne tikai dīkstāvi uzņēmējiem, bet arī draudus Latvijai zaudēt daļu no ES piešķirtās aploksnes satura

Par to, ka, beidzoties iepriekšējā ES plānošanas perioda (2007. – 2013.) struktūrfondu projektiem 2015. gada decembrī, ir nepieciešams, lai jaunā ES plānošanas perioda (2014. – 2020.) programmas būtu jau atvērtas, DB jau vairākkārt rakstījis. Lai arī no tā brīža valdību veidojošajiem politiķiem skanēja optimistiski paziņojumi, tomēr realitāte ir daudz skaudrāka.

Viena lieta ir pieņemt noteikumus valdībā un juridiski atvērt programmas, bet pavisam kaut kas cits –veikt darbus, norāda SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atgādina, ka, lai varētu reāli īstenot projektus, ir nepieciešama attiecīga līguma parakstīšana, pirms tam vēl ir pieteikumu iesniegšana, to izvērtēšana, iespējams, vajadzīgi kādi precizējumi. To, ka politiķi komplektā ar ierēdņiem 2016. gadu ir padarījuši samērā trūcīgu attiecībā uz ES struktūrfondu pieejamību, atzīst arī citi. Uz ES struktūrfondu programmu atbalstu ir cerējuši daudzi – gan rūpnieki, gan celtnieki, gan pakalpojumu sniedzēji, un to trūkumu izjūt arī baņķieri. «Konkurētspējas paaugstināšanai bija iecere vēlreiz piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, taču pagaidām tāda eksistē tikai solījumu līmenī, kaut arī jau būs pagājuši vairāk nekā 20 mēneši,» sašutis par politiķu un ierēdņu neizdarību ir SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Tā kā ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijā ir saasinājies jautājums par investīciju piesaisti, ES struktūrfondiem ir būtiska loma visas Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru