Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “KOOL Latvija”, mērķtiecīgi plānojot attīstību un optimizējot produktu un abonementu portfeli,ir pieņēmis lēmumu turpmāk piedāvāt tirgus situācijai atbilstošu kafijas piedāvājumu.

“Pēc jaunās valdes iecelšanas, uzņēmums ir uzsācis optimizācijas posmu, kurā tiek pārskatīts viss produktu un abonementu portfelis,lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību, kvalitāti un godīgu cenu klientiem ilgtermiņā,” pastāstīja “KOOL Latvija” valdes locekle Dace Grinsone.

D. Grinsone uzsver, ka atjaunotais kafijas abonements arī ar jauno cenu joprojām nodrošina būtisku ietaupījumu salīdzinājumā ar kafijas iegādi pa krūzei.

Vienlaikus uzņēmums pārskata abonementu piedāvājumu kopumā. Šī procesa ietvaros tiek pārtraukta degvielas abonementa piedāvāšana līdzšinējā formātā,kas paredzēja fiksētu atlaidi. Turpmāk degvielas atlaižu piedāvājumi tiks veidoti, balstoties uz tirgus apstākļiem, caurspīdīgu un ilgtspējīgu cenu politiku bez mākslīgas cenu samazināšanas.

Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde.

2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.

Vienota IT pārvaldība

Es uzskatu, ka Latvijai vajadzīga centralizēta IT pārvaldība. Tā nav valsts aparāta paplašināšana – tā ir pretēja kustība. Šobrīd katrs resors plāno paralēli, dublē risinājumus, atkārto kļūdas. Centralizēts modelis ļauj definēt, ka procesu digitalizācija ir valstiska prioritāte, ko nedrīkst atstāt vienas ministrijas izlemšanai. To pašu mēs redzam citos lielos valsts projektos, piemēram, Rail Baltica – bez vienota redzējuma katrs skatās tikai savas organizācijas sienās un neviens neredz kopainu.

Vienota institūcija ar atbilstošu mandātu nodrošinātu vienotu arhitektūru, kvalitātes kontroli, projektu vadību un risku pārvaldību. Tā strādātu ciešā sadarbībā ar CERT.lv un Aizsardzības ministriju kiberdrošības jautājumos, un konsolidētu kompetences, kas šobrīd ir izkliedētas. Un, kas ir vissvarīgāk, tā ļautu novērtēt valsts IT investīcijas no viena skatu punkta – vai tās dod ieguvumu sabiedrībai, vai dublējas, vai dod eksporta potenciālu. Piecu gadu laikā šāda pieeja varētu mainīt Latvijas valsts IT līdz nepazīšanai. Labs piemērs ir Ukraina, kas lielāko digitālās pārvaldes izrāvienu pieredzēja kara laikā, jo saprata, ka nav vairs laika strīdēties, ir laiks vienoties par mērķi. Pašlaik Ukrainai ir viena no modernākajām e-pārvaldēm pasaulē. Mums ir, ko no viņiem mācīties.

IT uzņēmums “ZZ Dats” pārņēmis jaunuzņēmumu un tā izstrādāto lietotni “Wendoapp”. Pašreiz ar tās palīdzību pasūtījumus veic 400 vietās Latvijā, šovasar sākta sadarbība Igaunijā, kā arī tiek izskatītas iespējas darbam vēl citos eksporta tirgos.

““Wendoapp” īsā laikā ir mainījis veidu, kā restorāni, kafejnīcas un citi ēdinātāji pasūta produktus – piegādātāji un pasūtījumi ir apvienoti vienā ērti lietojamā lietotnē. Mēs redzam, ka šis ir jauns un perspektīvs risinājums, un mūsu komanda pašreiz uzlabo lietotnes funkcionalitāti, dizainu – tā kļūs parocīgāka, kā arī iegūs plašāku lietotāju skaitu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

"ZZ Dats" eksporta produktu vadītājs Raivis Feldmanis līdz šim vadījis vienu no Latvijā zināmiem ēdināšanas uzņēmumiem. Ikdienas darbā, cieši sadarbojoties ar piegādātājiem un darbiniekiem, viņš secināja, ka informācijas pārvaldīšana par produktiem un piegādātājiem uz papīra lapiņām ir neefektīva un neērta. Pasūtījumu saraksti ar līdz pat 30 piegādātājiem un vairāk nekā 1000 preču vienībām, kurus pēc tam nepieciešams nodot kolēģiem, prasa daudz laika un rada risku pieļaut kļūdas. Šī pieredze iedvesmoja radīt un attīstīt "Wendoapp" – digitālu risinājumu HoReCa nozarei. Platforma ļauj ēdināšanas uzņēmumiem viegli pārvaldīt un veikt preču pasūtījumus – gan no kopējā sortimenta, gan pievienojot sev aktuālos piegādātājus. Neskatoties uz īso darbības laiku – mazāk nekā divus gadus – lietotne ir ievērojami uzlabojusi produktu pārvaldību un pasūtīšanas ērtību Latvijā.

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas tieši ietekmējis pasaules energoresursu tirgus un attiecīgi arī cenas Latvijā. Ja pašreizējais biržas cenu līmenis saglabāsies, degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās 10–12 centu apmērā par litru jau tuvākajās dienās ir visreālākais scenārijs.

Pasaules degvielas tirgus uz notikumiem Tuvajos Austrumos reaģēja nekavējoties un strauji: vienas diennakts laikā kotācijas biržā ICE Futures pieauga aptuveni par 20% jeb vairāk nekā par 140 dolāriem par tonnu. Faktiski vienas dienas laikā cenas pieauga tikpat, cik iepriekšējo divu mēnešu laikā. Ja šis līmenis saglabāsies līdz vakara PLATTS cenu fiksācijai, Latvijas autovadītāji jau tuvākajās dienās degvielas uzpildes staciju tablo var ieraudzīt pieaugumu par 10–12 centiem litrā.

Iespējamie situācijas attīstības scenāriji

Turpmākā cenu dinamika būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs. Šādā gadījumā 10 centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā.Vienlaikus jāņem vērā, ka militāras eskalācijas gaidas jau daļēji bija iekļautas biržas kotācijās, bet pieprasījuma un piedāvājuma fundamentālais līdzsvars pasaules naftas tirgū joprojām ir salīdzinoši vājš. Tāpēc, ja nenotiks strauja konflikta saasināšanās, cenu kāpums Latvijā īstermiņā, visticamāk, nepārsniegs 10 – 12 centus par litru salīdzinājumā ar februāra beigām.

“Solidaritātes maksājums” ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu, uzskata degvielas tirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija”/”Olerex” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

“Tādā formā, kādā to šobrīd prezentē autori, proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, kas atbilst šī biznesa darbības apstākļiem, “solidaritātes maksājums” grauj veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū,” uzsver A. Švedovs.

Uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju Platts kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau šobrīd atrodas būtiska spiediena apstākļos, un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties. Šādā situācijā lēmums ieviest tā saukto “solidaritātes maksājumu” izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs tai pašai sabiedrībai. Publiski politiķi to pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek ignorēts viens no pamatprincipiem ekonomikā – jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

Degvielas uzpildes staciju tīkls SIA “KOOL Latvija” turpina pārmaiņu virzienu, īstenojot dažādus uzlabojumus, tostarp pārceļoties uz jaunu biroju Mūkusalas ielā.

Tas ir loģisks solis uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros, kas vērsta uz darbinieku darba apstākļu uzlabošanu, kā arī uz efektīvāku komunikāciju ar uzņēmuma partneriem. “Jaunās biroja telpas mums ir svarīgas tieši kā darba vide – vieta, kur komanda var strādāt efektīvāk, sadarboties un pieņemt kvalitatīvākus lēmumus. Mēs apzināti ieguldījām laiku un resursus, lai atrastu telpas, kas atbilst mūsu vajadzībām. Tas ir ieguldījums gan darbiniekos, gan uzņēmuma darbības kvalitātē kopumā. Vienlaikus mēs strādājam arī pie staciju pilnveides, procesu sakārtošanas un darbinieku darba apstākļu uzlabošanas visā tīklā,” uzsver uzņēmuma CEO Jana Logina.