Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Patlaban Bitcoin ir pieejami finanšu instrumenti, piemēram, funkcionējošs nākotnes līgumu tirgus, fondi un citi ieguldījumu produkti. Tātad Bitcoin līdzšinējais kāpums skaidrojams arī ar labvēlīgiem tirgus nosacījumiem un pieaugošai atzinībai kā tirgus aktīvam. Tāpat kā daudzu citu aktīvu gadījumā, pastāv liels burbuļa risks. Bet analizēt Bitcoin vērtību ir īpaši sarežģīti.

Tradicionālajiem aktīviem, piemēram, akcijām, obligācijām vai nekustamajam īpašumam, ir raksturīga atdeves likme, ko var izmantot, lai aprēķinātu to vērtību attiecībā pret citiem aktīviem. Bitcoin un izejvielām, kurām trūkst šāda iespēja, ir pat neiespējami noteikt tā patieso vērtību. Daudzām izejvielām iespējams gūt priekšstatu par to vērtības attīstību, sekojot pieprasījuma izmaiņām. Piemēram, prognozējot naftas cenu, ir zināms, cik daudz naftas tiks pasaulē patērēts, ņemot vērā ekonomisko izaugsmi utt. Bitcoin cenu noteikt ir grūtāk, jo visām cenu prognozēm jābūt balstītām uz pieņēmumu par to, cik plaši un intensīvi šī "valūta" nākotnē tiks izmantota.

Un šeit pastāv kardināli atšķirīgu uzskatu klāsts – no tādiem, kas uzskata, ka Bitcoin aizstās parastās valūtas, līdz tiem, ka tā tiks aizliegta un kļūs nevērtīga. Patiesība, iespējams, ir kaut kur pa vidu.

Pēdējos gados Bitcoin un citas kriptovalūtas ir spērušas nozīmīgus soļus, lai kļūtu par atzītu ieguldījumu aktīvu. Pērn viens no pasaules veiksmīgākajiem riska ieguldījumu fondu pārvaldniekiem Pols Tjūdors Džonss ziņoja, ka ir ieguldījis Bitcoin. Šī gada sākumā Tesla paziņoja, ka ir nopircis Bitcoin USD 1,5 miljardu vērtībā, bet pasaules lielākā kriptovalūtas biržas Coinbase akcijas, kuras tirgus vērtība pārsniedz USD 60 miljardus, nonāca Nasdaq biržā.

Ir arī citi piemēri, kad uzņēmumi un bankas paziņo, ka sāks piedāvāt dažāda veida pakalpojumus kriptovalūtām. Lai gan izplatība pieaug, ir arī daudz skeptiķu. Starp lielākajiem pretiniekiem ir centrālās bankas, kuras kriptovalūtas uzskata par pieaugošiem draudiem to valūtu monopoliem. Iespējams tās neuztraucas par neatkarīgām kriptovalūtām. Lielākas galvassāpes tām ir lielo tehnoloģiju uzņēmumu privāto valūtu plāni ar fiksētu valūtas kursu pret tradicionālajām valūtām (tā sauktajām stablecoins).

Visspilgtākais piemērs ir Facebook Diem (agrāk Libra), kas faktiski varētu kļūt par draudu parastajām valūtām, ja to sāktu izmantot miljardiem cilvēku visā pasaulē. Sākotnēji Librai bija paredzēts sākt darboties 2020. gada sākumā, taču projekts izraisīja lielas aizdomas no ASV un ES, radot kavēšanos un izmaiņas koncepcijā. Šobrīd ir plāni laist klajā jauno variantu - Diem. Bet neviens no šiem plāniem nav iecirsts akmenī, un nevajadzētu brīnīties, ja projekts kavēsies.

Diem / Libra problēmas ir labs piemērs tam, ka valdības un centrālās bankas nav gatavas pieņemt konkurenci. Īpaši ASV ir nopietni iemesli darīt visu, lai saglabātu dolāra kā pasaules lielākās valūtas statusu. To šodien izmanto gandrīz 9 no 10 globālajiem darījumiem. Tas, ka dolārs ir tik dominējošs, dod milzīgu spēku ASV, jo kontrolē to piegādi. Tie, kas vēlas dolārus izmantot elektroniski, ir pilnībā atkarīgi no Amerikas banku sistēmas, kas padara ASV ietekmi vēl lielāku.

Ne ASV, ES, Ķīna vai kāda cita valsts ar savu valūtu nav ieinteresēta ļaut Bitcoin vai jebkurai citai kriptovalūtai kļūt par maksāšanas līdzekli. Galvenais ierocis ir to regulēšanas un uzraudzības sistēmas. Dažādos veidos ierobežojot kriptovalūtu lietderību vai likumību, valstis var šos draudus ierobežot. ES jau ir iesniegusi projektu tam, kā varētu izskatīties kriptovalūtu tiesiskais regulējums. Noteikumi nav nekas slikts, drīzāk nepieciešami. Regulācija un labāka uzraudzība ir svarīga, lai apgrūtinātu kriptovalūtu izmantošanu dažāda veida nelikumīgām darbībām, stiprinātu patērētāju aizsardzību un palielinātu prognozējamību.

Centrālās bankas ir apzinājušās, ka kriptovalūtu panākumus daļēji nosaka parasto valūtu trūkumi. Vienkārši sakot, tradicionālās valūtas ir nepiemērotas, lai apmierinātu nākotnes pakalpojumu un maksājumu prasības. Tādejādi daudzas centrālās bankas plāno ieviest savas elektroniskās valūtas, kam būs vairāk funkciju nekā mūsdienu tradicionālajām valūtām. Zviedrijas Riksbank ir tālejoši plāni ieviest e-kronu. Ķīnā varas iestādes jau ir sākušas testus ar e-juaņu. Tomēr nevienu no šīm valūtām skaidras naudas veidā nevarēs izmantot anonīmi, un, visticamāk, arī ārpus attiecīgās valsts robežas.

Ievērojama Bitcoin kritika ir, ka tās virtuālā “ieguve” patērē lielu enerģijas daudzumu. Datori visā pasaulē, kas piedalās “rakšanā”, patērē lielu enerģijas daudzumu. Pagājušajā gadā Bitcoin tīkls patērēja 77 TWh elektroenerģijas, kas ir vienāds ar Zviedrijas gada patēriņu. Jo augstāk kāpj Bitcoin cena, jo vairāk pieaug interese par tās ieguvi. Ir uzskats, ka šis patēriņš ir enerģijas izšķiešana. Ieguves process ir tas, kas nepārtraukti garantē Bitcoin blokķēdes drošību, nodrošinot, ka neviens savus Bitcoin nevar pārdot vairākas reizes. Lielo elektroenerģijas patēriņu tādējādi var uzskatīt par tīkla drošības uzturēšanas izmaksām. Bet tas nemaina faktu, ka elektroenerģijas patēriņš ir problēma.

Šodien viena Bitcoin darījuma veikšanai nepieciešams tikpat daudz enerģijas kā vairāk nekā 700 000 parasto maksājumu karšu darījumu. Pieaugošā interese par klimata un ilgtspējības jautājumiem raisīs arvien lielāku uzmanību vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības (ESG) diskusijām par Bitcoin, un milzīgais enerģijas patēriņš var kļūt par pieaugošu Bitcoin tēla problēmu. Tajā pašā laikā nevajadzētu par zemu novērtēt ar kriptovalūtu saistītos tehnoloģiskos jauninājumus. Ir dzirdami paziņojumi par pāreju uz energoefektīvākām metodēm drošības uzturēšanai blokķēdē, kuru pamatā nav virtuālā ieguve.

Viens no Bitcoin Ahileja papēžiem, kas kļūst arvien acīmredzamāks, ir, ka Bitcoin īpaši labi nedarbojas kā maksāšanas līdzeklis. Papildus problēma ir lielās cenu svārstības, kas sarežģī cenu noteikšanu. Blokķēdes tehnoloģija, uz kuras balstās Bitcoin, ir lēna. Bitcoin tīklam nav nepieciešamās jaudas, lai raiti apstrādātu maksājumus un darbotos kā globāls maksāšanas līdzeklis. Pašlaik Bitcoin blokķēde apstrādā ne vairāk kā 7 darījumus sekundē un darījuma apstiprināšana prasa desmit minūtes.

Piemēram, VISA maksājumu sistēmu, kam jau ir 30 gadi, joprojām var apstrādāt 1700 darījumus sekundē. Lai arī tehniskā attīstība turpinās, jaudas problēma vēl nav atrisināta.Viena no jomām, kur Bitcoinu izmanto kā maksāšanas līdzekli, ir dažāda veida noziedzība. Noziedzniekiem Bitcoin trūkumus kompensēja anonimitāte. Lai gan tagad tos ir iespējams izsekot, tas ir sarežģīti un prasa daudz resursu. Ir citas kriptovalūtas, kas ir īpaši izstrādātas, lai nodrošinātu darījumu neizsekojamību. Saskaņā ar blokķēdes analīzes firmas Chainalysis datiem 2020. gadā tikai 0,34% (2,1% 2019. gadā) no Bitcoin plūsmām varētu būt saistīti ar nelegāliem pakalpojumiem. Nav daudz, bet jāpiezīmē, Chainalysis nespēj identificēt plūsmas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu vai izvairīšanos no nodokļiem.

Kriptovalūtu nelegālās izmantošanas samazināšana būs svarīga joma turpmākajā tirgus regulēšanā un uzraudzībā, ko var izmantot, lai ierobežotu izmantojamību un līdz ar to tās popularitāti. Tā kā Bitcoin un lielāko daļu citu kriptovalūtu kā maksāšanas līdzekli izmanto samērā maz, šīs valūtas ir kļuvušas par kaut ko tādu, kas tiek pirkts un pārdots galvenokārt kā finanšu ieguldījums. Kā ieguldījuma aktīvs Bitcoin nerada draudus tradicionālajām valūtām vairāk nekā fiziskais zelts un drīzāk pārtapis par tā ekvivalentu - konkurentu. Lai gan Bitcoin ir tikai nedaudz vairāk kā desmit gadu, tās vērtība šodien pārsniedz USD 1 triljonu. Tas ir vienāds ar 11% no visa fiziskā zelta vērtības pasaulē.

Šodien cilvēkiem pieder zelts kā ieguldījums un vērtības uzkrājums, ne maksāšanas līdzeklis. Visticamāk, ka šī ir Bitcoin nākotne. Kamēr tā neapdraud tradicionālās valūtas kā maksāšanas līdzeklis, valdības un centrālās bankas visā pasaulē ļaus tam dzīvot tālāk. Bet Bitcoin entuziastu sapnis, ka tas reiz iegūs pasaules kundzību valūtu tirgū, šķiet, ir tikai sapnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība ceturtdien nokritusies par vairākiem tūkstošiem dolāru saistībā ar ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" lēmumu pārtraukt maksājumu pieņemšanu šajā valūtā.

"Bitcoin" vērtība sarukusi par vairāk nekā 15% - līdz 48 000 dolāru.

"Tesla" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien paziņoja, ka uzņēmums ir pārtraucis pieņemt maksājumus kriptovalūtā "Bitcoin" vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

Tesla pārtrauc norēķinus kriptovalūtā vides aizsardzības dēļ 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" ir pārtraucis pieņemt maksājumus kriptovalūtā...

Kompānija ir nobažījusies, ka strauji pieaug fosilo degvielu, sevišķi ogļu, izmantošana "Bitcoin" rakšanai un transakcijām, tviterī pavēstīja Masks.

"Kriptovalūta ir laba ideja daudzos līmeņos, un mēs ticam, ka tai ir daudzsološa nākotne, bet tas nevar notikt, ja tā dārgi maksātu videi," rakstīja Masks.

Tesla vairāk nopelna no bitkoiniem nevis no auto 

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu...

"Tesla" martā oficiāli sāka pieņemt kriptovalūtu "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli par elektromobiļu iegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, savukārt kriptovalūta "Bitcoin" kāpa līdz visu laiku augstākajai vērtībai pēc uzņēmuma "Tesla" paziņojuma par investīcijām šajā kriptovalūtā.

Naftas cenas kāpa līdz 52 nedēļu augstākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kāpumu cerībā par drīzu jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu un gaidāmu ekonomikas atkopšanos.

Tesla iegādājas Bitcoin 1,5 miljardu dolāru apmērā 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni...

Investori uzskata, ka ASV prezidentam Džo Baidenam izdosies panākt apstiprinājumu vairumam aspektu viņa ierosinātajā stimulu paketē, kuras apjoms ir 1,9 triljoni ASV dolāru, sacīja analītiķi.

ASV Finanšu ministrijas 10 un 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi pieauga, pastiprinot diskusiju par augstākas inflācijas riskiem.

"Augošas procentlikmes norāda uz ekonomikas uzlabošanos," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, piebilstot, ka ir maz liecību par vispārēju inflāciju ekonomikā.

"Akciju tirgus nav pārmēru nobažījies par inflācijas faktoru. Kādu dienu tas notiks. Pašlaik ne," teica O'Hērs.

"Bitcoin" vērtība sasniedza rekordlīmeni - 44 795,20 ASV dolārus - pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" būs liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidroja analītiķis.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma. To sekmēja OPEC un sabiedroto lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, jo pandēmija ir samazinājusi pieprasījumu.

ASV naftas kompānijas "Chevron" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Apache" akcijas cena - par 10%, bet "Halliburton" akcijas cena - par 5,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 31 385,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 3915,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,0% līdz 13 987,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 6523,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 059,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5686,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,0% līdz 57,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2046 līdz 1,2049 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3735 līdz 1,3741 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 105,39 līdz 105,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,71 līdz 87,67 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni 1,5 miljardu dolāru (1,2 miljardu eiro) apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

ASV Vērtspapīru un biržas komisijā (SEC) iesniegtajā investīciju stratēģijā "Tesla" norāda, ka investīcijas kriptovalūtā un citos alternatīvos rezerves aktīvos varētu palielināties.

Neilgi pēc šī "Tesla" paziņojuma "Bitcoin" vērtība palielinājās līdz 43 725,51 dolāram, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Savukārt kopš gada sākuma "Bitcoin" vērtība pieaugusi par aptuveni 50%.

"ThinkMarkets" analītiķi norāda, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" ir liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidro analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salvadora otrdien kļūst par pirmo pasaules valsti, kur kriptovalūta "Bitcoin" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, neraugoties uz plašu skepsi un starptautiskiem brīdinājumiem par iespējamiem riskiem patērētājiem.

Salvadoras prezidenta Najiba Bukeles valdība apgalvo, ka šāds solis pirmoreiz nodrošinās daudziem valsts iiedzīvotājiem piekļuvi banku pakalpojumiem, kā arī ļaus ietaupīt apmēram 400 miljonus ASV dolāru vērtas nodevas par naudas pārvedumiem, ko ārzemēs strādājošie Salvadoras pilsoņi katru gadu sūta uz dzimteni.

"Rīt pirmoreiz vēsturē visas pasaules acis būs pievērstas Salvadorai. To izdarīja #Bitcoin," pirmdien tviterī paziņoja Bukele.

Prezidents pirmdienas vakarā paziņoja, ka Salvadora ir nopirkusi pirmos 400 bitkoinus - divās operācijās pa 200 katrā, un solīja, ka tiem sekos nākamie.

Nopirkto 400 bitkoinu vērtība bija apmēram 21 miljons dolāru, informēja kriptovalūtu biržas lietotne "Gemini".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, Bitcoin vērtība sasniedz jaunu rekordu

LETA, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien mainījās dažādos virzienos, bet kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr investori izvērtēja jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanas perspektīvu un tirgus atkopšanās izredzes.

"Bitcoin" vērtība otrdien pirmo reizi pārsniedza 50 000 ASV dolāru robežu, pateicoties vairāku lielu uzņēmumu atbalstam šai kriptovalūtai.

"Bitcoin" vērtība dienas vidus tirdzniecības sesijā sasniedza 50 547,70 dolārus, kas ir par 4,4% vairāk nekā pirmdien. Tirdzniecības sesijas turpinājumā kriptovalūtas vērtība gan atkal samazinājās līdz 49 505,35 dolāriem.

Volstrītā pēc trīs dienu ilgām brīvdienām akciju cenas tirdzniecības sesiju sāka ar kāpumu, bet tas vēlāk palēninājās. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kritās.

"Mēs vēl ticam, ka tirgus ir gatavs atkopties, kam sekotu vēl vairāk kāpumu," bija teikts "Canaccord Genuity" piezīmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien kritās, naftas cenas saruka un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība samazinājās, investoriem bažījoties par inflācijas pieaugumu un Ķīnas vēršanos pret kriptovalūtām.

Akciju cenas kritās bažās, ka centrālās bankas atteiksies no atvieglotās monetārās politikas, lai iegrožotu inflāciju.

Volstrītas indeksu kritums bija neliels pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes atšifrējuma publicēšanas, kas liecina, ka FRS nesteidzas mainīt savu monetāro politiku.

Naftas cenas saruka pēc ASV jēlnaftas rezervju palielināšanās un vājas pieprasījuma palielināšanās pandēmijas skartajā Āzijā.

"Bitcoin" vērtība kritās par 30% pēc tam, kad Ķīna deva signālus par jaunu vēršanos pret kriptovalūtām. "Bitcoin" vērtība saruka gandrīz līdz 30 000 dolāru, bet tad nedaudz pieauga un tirdzniecības sesijas beigās bija 39 587 dolāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība otrdien pirmo reizi pārsniegusi 50 000 dolāru robežu, pateicoties vairāku lielu uzņēmumu atbalstam šai kriptovalūtai.

"Bitcoin" vērtība dienas vidus tirdzniecības sesijā sasniedza 50 547,70 dolārus, kas ir par 4,4% vairāk nekā pirmdien.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā kriptovalūtas vērtība gan atkal samazinājās līdz 49 505,35 dolāriem.

"Bitcoin" vērtība šogad kopumā pieaugusi jau par gandrīz 75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība otrdien pirmo reizi pēdējos piecos mēnešos nokritās zem 30 000 dolāru saistībā ar ziņām par Ķīnas vēršanos pret šīs kriptovalūtas iegūšanas nozari.

"Bitcoin" vērtība sarukusi par vairāk nekā 9% - līdz 29 624 dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš janvāra.

Bitkoinam dažās nedēļās mīnus 30 tūkstoši 

Dažas pēdējās nedēļas visai izaicinošas bijušas virtuālo valūtu tirgus dalībniekiem. Šī...

Šo kritumu veicinājušas ziņas, ka Ķīna pastiprina pasākumus pret tirgošanos ar šo valūtu un tās iegūšanas operācijām.

"Pieaug bažas par Ķīnas īstenotajiem pasākumiem un to, ka "Bitcoin" un citu kriptovalūtu pieņemšana varētu tikt aizkavēta, ņemot vērā satraukumu par to ietekmi uz vidi," skaidro analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, Bitcoin vērtība tuvojas 50 000 dolāru

LETA/AFP, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība tuvojās 50 000 ASV dolāru, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem vērojot notikumu attīstību ASV ekonomikas fiskālo stimulu un Covid-19 vakcīnu jomā.

"Bitcoin" vērtība uz neilgu laiku sasniedza rekordu - 48 215,83 dolārus, bet pēc tam nokritās līdz 47 335 dolāriem. Kriptovalūtas vērtība ir ievērojami pieaugusi pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

Investori saglabāja optimismu par ASV valdības papildu izdevumiem, un ASV prezidents Džo Baidens tikās ar "JPMorgan Chase", "Walmart" un citu uzņēmumu vadītājiem, lai gūtu atbalstu viņa ierosinātajai ekonomikas atbalsta paketei 1,9 triljonu dolāru apmērā.

Tirgus optimismu vairoja arī progress Covid-19 vakcīnu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, atkopjoties pēc pagājušās nedēļas kritumiem, bet kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība saruka pēc ziņām par Ķīnas vēršanos pret šīs kriptovalūtas rakšanas industriju.

Akciju cenu kāpuma līderi pirmdien bija finanšu, rūpniecības un enerģētikas uzņēmumi, kuru akciju cenas pagājušonedēļ bija kritušās.

"Tirgus koriģē pagājušās nedēļas pārmērīgo korekciju," sacīja "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga.

Ņujorkas Federālo rezervju bankas vadītājs Džons Viljamss pirmdienas sanāksmē pauda uzskatu, ka inflācijas kāpumu lielākoties nosaka faktori, kas saistīti ar ekonomikas atkalatvēršanu. Laika gaitā inflācijas kāpumam vajadzētu mazināties, tomēr Federālo rezervju sistēma (FRS) turpinās novērot ienākošos datus, sacīja Viljamss.

Pasaules populārākās kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība saruka par apmēram 9% līdz 32 642 ASV dolāriem pēc tam, kad Ķīna pastiprināja pasākumus pret tirgošanos ar šo valūtu un tās rakšanas operācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pārsvarā pieauga, globālajiem akciju tirgiem piesardzīgi sākot tirdzniecības nedēļu pirms ļoti gaidītas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, ko sekmēja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka.

"Apple", "Facebook" un "Netflix" akciju cenas pieauga par vismaz 1%.

Šīs nedēļas pasākumu kalendārā dominē FRS divu dienu sanāksme. Ir gaidāms, ka tajā FRS saglabās savu pašreizējo monetāro politiku, nemainot procentlikmes, bet FRS vadītājam Džeromam Pauelam preses konferencē pēc sanāksmes noslēguma trešdien būs jāatbild uz daudziem jautājumiem par cenu kāpumu.

Pauels varētu no jauna apliecināt, ka FRS modri sekos cenu spiedienam, un uzsvērt, ka ASV centrālajai bankai ir līdzekļi inflācijas iegrožošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība otrdien pirmo reizi pārsniegusi 62 000 dolāru robežu.

"Bitcoin" vērtība sasniegusi 62 377 dolārus, kas kopš gada sākuma ir kāpums par 114%.

Šo kāpumu izraisījusi kriptovalūtas platformas "Coinbase" gaidāmā akciju kotēšana Ņujorkas "Nasdaq" biržā.

"Coinbase" vērtība variē no aprēķinu metodes, taču sagaidāms ,ka platformas kapitalizācija varētu veidot no 70 līdz 100 miljardiem dolāru.

Tādējādi šis kļūtu par lielāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu ASV kopš "Facebook" debijas biržā 2012.gadā.

"Coinbase" dibināts 2012.gadā, ļaujot lietotājiem pirkt un pārdot aptuveni 50 kriptovalūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilpa ap kriptovalūtu savelkas

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas radītie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām ir radījusi papildus brīvos naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt?

Iespējas ir dažādas - no skaidras naudas uzkrājumiem mājoklī un beidzot ar investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, kā rezultātā "Bitcoin" vērtība aizpagājušajā nedēļā kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāriem. Ķīna savelk cilpu ap kriptovalūtu, tāpēc drošākais risinājums būtu raudzīties tradicionālāku noguldījumu virzienā, piemēram, termiņnoguldījumu.

Kriptovalūtu drošības riski

Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas redzeslokā vairākkārt nonākuši darījumi, kuros personas, iespējams, veic krāpšanu ar kriptovalūtām, ieguldītājus uzrunājot ar reklāmām internetā vai pa telefonu, piedāvājot iegādāties dažādas kriptovalūtas, daļa cilvēku joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt investīcijas kriptovalūtās. Tās ienāk arī tradicionālajā finanšu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas bažās par inflācijas risku

LETA--AFP, 18.02.2021

Vērša un lāča simboli veiksmīgai un sliktai tirdzniecībai pie Vācijas biržas Frankfurtē.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties ar augstām akciju cenām un potenciālu inflācijas pieauguma risku.

Volstrītā Indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kritās, analītiķiem norādot uz satraukumu par Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos.

Eiropas akciju cenas samazinājās, un kritums bija arī lielā daļā Āzijas biržu.

Naftas cenas tomēr pieauga, turoties tuvu 13 mēnešos augstākajiem līmeņiem. Tās pēdējos mēnešos bija cēlušās pēc OPEC lēmuma samazināt ieguves apjomus, bet šonedēļ to kāpumu sekmēja arī ziemas aukstuma uzplūdi Teksasā, kuru dēļ samazinājās jēlnaftas ieguve šajā štatā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu, paceļoties virs 52 000 ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bažas par inflāciju sacenšas ar optimismu par ekonomikas atkopšanos

LETA--AFP, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, bažām par inflāciju pastāvot līdztekus optimismam par ekonomikas atkopšanos.

ASV akciju cenas sākumā saruka, bet divi no trim Volstrītas galvenajiem indeksiem vēlāk pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri mazināja bažas par inflāciju.

Tirgos ir radušās bažas par to, ka ekonomikas atkopšanās no jaunā koronavīrusa pandēmijas var uzkurināt inflāciju un novest pie procentlikmju pieauguma, sevišķi ASV ekonomikā, kur Kongress gatavojas pieņemt ekonomikas stimulu plānu 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

"Investori ātri atklāj, ka ne visas akcijas ir radītas vienlīdzīgas [ekonomikas] atveseļošanā no Covid-19, kamēr dārgu tehnoloģiju zīmolu [akcijas tiek pārdotas], lai nodrošinātu līdzekļu avotu mazāk dārgiem ar ceļošanu saistītiem brendiem, līdz ar enerģētikas un citu no inflācijas labumu gūstošu uzņēmumu akcijām," atzīmēja "Axi" stratēģis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā pieaug, ASV atceļot masku valkāšanu vakcinētajiem

LETA--AFP, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pārsvarā kāpa, ko sekmēja optimisms par ASV lēmumu atcelt obligātu sejas masku valkāšanu iekštelpās cilvēkiem, kas pilnīgi vakcinēti pret Covid-19.

"Jebkurš, kas ir pilnīgi vakcinēts, var piedalīties iekštelpu un ārtelpu pasākumos - lielos vai mazos, bez maskas valkāšanas vai fiziskas distancēšanās," sacīja ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) direktore Rošela Valenska.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pārliecinoši pieauga.

CDC rīcība "deva jaunu impulsu [akciju cenu] kāpumam," konstatēja Briefing.com.

ASV Nodarbinātības ministrija ceturtdien publicēja datus, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 34 000 un tas ir zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, turklāt pieprasījumu skaits sarucis piekto nedēļu pēc kārtas.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 473 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 507 000 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā pieauga, investoriem lielākoties ignorējot negaidītās problēmas vakcinācijā pret Covid-19 ar uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmo reizi pārsniedza 62 000 dolāru robežu.

Londonas biržas indekss maz mainījās, neraugoties uz ziņām par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos un eksporta uz ES atkopšanos februārī. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena kritās par 1,2%, bet tūrisma ceļojumu uzņēmuma "Expedia" akcijas cena saruka par 0,5%.

J&J vakcīnas problēma "acīmredzot nav lieliska ziņa, bet tā arī nav tāda, lai cilvēki juktu prātā", sacīja "TD Ameritrade" analītiķis Dž.Dž.Kinahans. "Mums bija labs impulss ar vakcinācijām, gaidot vasaru, un šī [problēma] var palēnināt šo impulsu, bet ar abām pārējām vakcīnām vēl viss ir kārtībā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV atgūst vairāk nekā pusi izpirkuma, ko hakeriem samaksājis cauruļvadu tīkls

LETA--AFP, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no 4,4 miljonus dolāru (3,6 miljonus eiro) lielā izpirkuma, kuru hakeriem samaksāja ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline".

7.maijā pēc kiberuzbrukuma sistēmas darbība tika pilnīgi apturēta. Izpirkums kriptovalūtā "bitcoin" tika samaksāts Krievijā bāzētam kiberizspiedējam "Darkside", kas bijis aiz šī ar izspiedējvīrusu veiktā uzbrukuma, un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

"Šodien mēs esam mainījušies lomām ar "Darkside", vēršoties pret visu ekosistēmu, kura uzkurina izspiedējprogrammatūru un digitālās izspiešanas uzbrukukumus, ieskaitot noziedzīgus ienākumus digitālas valūtas formā," sacīja ģenerālprokurora vietniece Liza Monako.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) izdevās izsekot 75 bitkoiniem, ko "Colonial" samaksāja kā izpirkumu un kas tolaik bija 4,4 miljonu dolāru vērtībā.

FIB izdevās konfiscēt 63,7 bitkoinus, tomēr digitālās valūtas vērtības krituma dēļ konfiscētā summa pirmdien bija tikai 2,3 miljonus dolāru (1,9 miljonus eiro) vērta.

Šis bija pirmais samaksāta izpirkuma konfiscēšanas gadījums, ko veica Tieslietu ministrijas jaunā Izspiedējprogrammatūras un digitālās izspiešanas operatīvā grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru