Jaunākais izdevums

Līdzko sākas sarunas par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā, tā tiek pārcilāti visi iespējamie iebildumi un strīdi, kas bijuši citu lielo kultūras objektu būvniecības laikā. Nupat beidzies Jaunā Rīgas teātra pārbūves strīds, bet Nacionālās bibliotēkas lieta vēl aizvien atrodas tiesā.

Šajās divās ēkās, tāpat kā vēl vairāk nekā 100 adresēs, valsts īsteno kultūras funkcijas.

"Dienas Bizness" Kultūras ministrijā uzzināja, ka lielākā daļa ēku nodota VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apsaimniekošanā. Ēkas ir dažādā tehniskajā stāvoklī, un vairumā gadījumu ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai tās sakārtotu.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norāda, ka centralizēta valsts īpašumu pārvaldība valstij ilgtermiņā ir izdevīgāka, efektivitāti un finanšu ietaupījumu rada centralizēta apsaimniekošanas un uzkopšanas pakalpojumu iepirkšana. Lai izdarītu secinājumus par kultūras ēku būvniecībā vai rekonstrukcijā ieguldīto, gūto pieredzi un strīdos iegūto mācību, "Dienas Bizness" apskatīja Kultūras ministrijas lielos pabeigtos objektus. Līdztekus skaļām tiesas prāvām bijuši arī labi piemēri.

Kā vienu no pozitīvajiem piemēriem Kultūras ministrija min Muzeju krātuvi Rīgā, Pulka ielā 8, kuru ekspluatācijā nodeva 2019. gada decembrī.

Visu rakstu lasiet 28. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti

Monta Glumane, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti "Valmiera".

VP - saīsinājums no Vecpuišu parks. Iepriekš ēkā atradās dzīvokļu nams un pēc tā iegādāšanās tajā veikti ievērojami rekonstrukcijas darbi.

Apartamentos "Valmiera" izveidoti septiņi dažāda lieluma dzīvokļi, kas paredzēti personu skaitam no 2 līdz pat 6 katrā. Kopumā apartamenti var uzņemt ap 30 personām. Namā ir arī divi divstāvu dzīvokļi.

Viesiem, iepriekš veicot pierakstu, būs iespēja izbaudīt arī dažādas procedūras relaksācijai un enerģijas atgūšanai, kā arī īpašas procedūras svētkos vai svarīgos dzīves notikumos, kuras veiks skaistuma salona "Esthetic" speciālisti.

Dzīvokļus ir iespējams izīrēt gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā. "Šajā ziņā reaģēsim uz pieprasījumu. Tāpat arī pēc pieprasījuma nodrošināsim dzīvokļu aprīkojumu - traukus, tekstilu un citas ikdienā nepieciešamas lietas. Sadarbībā ar blakus esošo restorānu "Vecpuisis" pēc pieprasījuma nodrošināsim arī brokastu, pusdienu un vakariņu piedāvājumus," stāsta apartamentu "Valmiera" pārstāve Aiga Kampenuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“ un konferenču/ semināru centrs, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio“ publiskotā informācija.

Īpašumu pārdošanas cena ir 1 500 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā city24.

Parku un vietu, kur atrodas koncertzāle un restorāns savulaik veidojuši astoņi pilsētas vecpuiši, kuriem par godu šo vietu joprojām dēvē par Vecpuišu parku. Nams celts kā sabiedriska ēka 1914. gadā.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti 

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

2016. gadā ēku rekonstruēja - vēsturisko vietu atdzīvinājis, koncertzāli un restorānu izveidojis uzņēmējs Maikls Braiss. Saglabājot un uzsverot ēkas vēsturiskās vērtības un nozīmīgumu, tā tika izveidota par vienu no skaistākajām vietām Valmierā, ar pārdomātu dizainu un īpašu auru. Par paveikto uzņēmējs saņēma apbalvojumu "Gada valmierietis 2016".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss

Zane Atlāce-Bistere, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko koncertzāli par katru cenu iespiežot Kronvalda parkā, kur, daudzu ekspertu skatījumā, tai nav pietiekamas vietas, bet projekta virzītājas – Kultūras ministrijas – ieskatā ideālākas vietas šai gadsimta celtnei nav.

Gadu gadiem dažādu ekspertu grupas un apvienības dažnedažādās kombinācijās spriedušas, kādu un kur vislabāk būvēt nacionālo lepnumu – Rīgas akustisko koncertzāli. Vietas meklējumos un izpētēs aiztecējuši gadi un miljoni, līdz 2020. gada 16. jūnijā valdība apbrīnojamā vienprātībā atbalstīja rekordātrumā tapušo priekšlikumu koncertzāli būvēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6. Tur esošā Pasaules tirdzniecības centra (PTC) nākotni – nojaukt vai pārbūvēt – izšķirs koncertzāles attīstības darba grupa, kuru plānots veidot.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) nama autoru tuviniekiem solījis veikt vispusīgu ēkas novērtēšanu pirms jebkādu darbu sākšanas, lai precīzi zinātu gan tās kultūrvēsturisko, gan materiālo vērtību. Ministrs vairākkārt uzsvēris, ka valdība koncertzālei ir atvēlējusi izcilāko zemes gabalu Rīgā un varot diezgan droši apgalvot, ka koncertzāle būs tieši tur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāja Lords LB Special Fund V veidotais Preses nama kvartāls, kura 1.kārtu par 76,8 miljoniem eiro būvēs AS UPB, atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī.

Projekta arhitekts, Arhis Arhitekti vadītājs Andris Kronbergs ir gandarīts, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu īstenosies viena no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

"Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi. Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste.Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," teic arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes un jumta seguma atjaunošanu vēsturiskajam Muitas namam - vienai no pirmajām 19. gs. celtajām administratīvajām ēkām Rīgā, Daugavas krastmalā - Krišjāņa Valdemāra 1a.

Veicot fasādes sakārtošanu, tiks novērstas plaisas un nolietojums, saglabājot kultūrvēsturiskās ēkas autentiskumu, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Atklātā iepirkuma procedūrā starp 6 pretendentiem izvēlēts saimnieciski izdevīgākais būvuzņēmējs SIA "WARSS+", ar ko tiek slēgts līgums par 374,4 tūkstošiem eiro (bez PVN).

"Plānojot ēkas atjaunošanu, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, konsultējāmies ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un veicām arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Pēc darbu pabeigšanas greznais neogotikas stilā 19.gs. būvētais nams atgūs savu agrāko krāšņumu," informē J. Ivanovskis-Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Varētu mīkstināt kultūras pasākumu apmeklētāju distancēšanās prasības

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.augusta kultūras pasākumos varētu mīkstināt distances prasības apmeklētājiem, paredz otrdien Ministru kabinetā iesniegtie Kultūras ministrijas (KM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

KM skaidroja, ka, lai nodrošinātu savlaicīgu izpārdoto pasākumu biļešu maiņu, atsākoties kultūras pasākumu organizatoru, tai skaitā valsts un pašvaldību teātru, Latvijas Nacionālās operas un baleta, kā arī koncertorganizāciju un privāto pasākumu organizatoru rudens sezonai, ir nepieciešams noteikt jaunu regulējumu distancēšanās pasākumiem, saskaņā ar kuru šāda biļešu maiņa var tikt īstenota.

Pēc konsultācijām ar Veselības ministriju KM izstrādājusi grozījumus noteikumos, ar kuriem rosināts neattiecināt prasības par minimālās platības nodrošināšanu - četri kvadrātmetri - vienai personai uz pasākumiem muzejā, bibliotēkā, kultūras centrā, izstāžu zālē, brīvdabas estrādē, teātra ēkā, koncertzālē, kinoteātrī un šo vietu ārtelpā, kuru laikā apmeklētāji atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kino nozares pārstāvji aicina atvērt kinoteātrus un samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) biļetēm, teikts Kultūras ministrijai, Nacionālajam kino centram un Filmu padomei nosūtītajā vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka kinoteātri esot specifiska publisku pasākumu norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecinājusi pagājušā gada vasaras - rudens sezonas pieredze. Tāpēc nozares pārstāvji aicina atvieglot ierobežojumus kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu.

Ņemot vērā kinoteātru telpu tehniskās iespējas, kinoteātri esot gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus samazinot līdz minimumam. Tāpat kinoteātros varētu nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Savukārt daudzzāļu kinoteātros paredzēts nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi' (VNĪ) noslēguši līgumu par koncertzāles "Lielā ģilde" - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6 atjaunošanas būvprojekta izstrādi ar SIA CMB.

Līguma cena - 353 380 eiro un būvprojekta izstrāde jāveic līdz 2021. gada nogalei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.

"Šobrīd uzsākam projektēšanas darbus, būvdarbi tiks paveikt 2 gadu laikā - no 2022. līdz 2023. gada nogalei. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizēts projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Šis ir pirmais VNĪ projekts, kur tiek izmantotas uzņēmuma pērn izstrādātās BIM prasības. Par ieguvumiem no BIM tehnoloģiju izmantošanas esam pārliecinājušies jau topošās centralizētās prokuratūras ēkas būvniecības procesā, tāpēc varam būt droši, ka digitālā dvīņa izstrāde palīdzēs ne tikai Lielās ģildes ēkas pārbūvē, efektīvāk virzot tās atjaunošanu, bet arī visā ēkas dzīves ciklā, tai skaitā ēkas pārvaldīšanā un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienu pirms hokeja čempionāta Saeimā vēl gaidāmas cīņas par skatītāju ielaišanu

LETA, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, dienu pirms pasaules hokeja čempionāta, Saeimā vēl varētu būt gaidāmas debates par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē.

Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Globāls viesnīcu zīmols vēlas būvēt pieczvaigžņu viesnīcu Dzintaros

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes "Samung" bezvadu austiņas "Galaxy Buds+" ar vienu uzlādi skan pat 11 stundas no vietas.

Viedtelefonu, televizoru un citas izplatītas patērētāju elektronikas lietotāji jau ir pieraduši pie ražotāju iecienītā koncepta – ik pa laikam papildināt populāru produktu ar jaunām iespējām, bet dizainu konceptuāli nemainīt. Šī pieeja "ķērusi" arī bezvadu austiņas. "Samsung" pērnā gada "Galaxy Buds", kas aizstāja divus gadus iznākušo "Gear IconX" modeli, šogad "pārdzima" ar paplašinātu nosaukumu "Galaxy Buds+", taču būtībā identiskā izskatā. Mainījusies vien pieejamā krāsa un pienākušas klāt dažas papildiespējas.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tāpat kā priekšgājējs, "Buds+" pārstāv ausī pilnībā paslēpjamo austiņu novirzienu. Proti, tam nav kātiņa, kā "Apple AirPods" vai "Huawei" austiņām. Tam ir gan labās, gan sliktās puses. Labais ir kompaktais izmērs un neuzkrītošais izskats. "Galaxy Buds+" faktiski nav iespējams izraut no auss ar kapuci vai cepuri, jo apģērbam īsti nav aiz kā aizķerties. Savukārt uzliekamā gumijotā spuriņa nodrošina, ka ieausis aizķeras aiz gliemežnīcas lokiem un turas ļoti cieši. Ja vēl izvēlas atbilstošākā lieluma gumijas uzgalīti no komplektā trīs iekļautajiem, tad sajūtas ir gana komfortablas. Izmēģinājumu nedēļās austiņas tika lietotas visos apstākļos, kādus vien izolācijas periodā un drēgnā pavasarī varēja piemeklēt, tomēr īsti atmiņā nav situācijas, kad "Buds+" būtu izkrituši. Pat neraugoties uz to, ka gada laikā ieauši "pieņēmušies svarā" - no 5,6 līdz 6,3 gramiem katrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni ierobežojumi, par kuriem valdība lems šo piektdien, varētu tiktu ieviesti attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas vietām un kultūras un izklaides pasākumiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi tiktu attiecināti uz vietām, kur infekcijas izplatība ir lielāka un kur ir augstāka savstarpējās kontaktēšanās intensitāte. Patlaban šajā sarakstā "atvērti palikuši" izklaides un kultūras pasākumi, atzīmēja ministre.

Lai gan arī šobrīd šādi pasākumi ir strikti regulēti ar numurētām, fiksētām sēdvietām, vadoties pēc Viņķeles sacītā, tas nav gana, jo nesen tapa zināms par vairāku apmeklētāju un dalībnieku inficēšanos Latvijas Radio kora koncertā "Diena aust. Latvijas Radio korim 80" Vidzemes koncertzālē Cēsīs.

Otrais virziens, kur tiks piedāvāts ieviest striktākus ierobežojumus, būs sabiedriskā ēdināšana, piebilda ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemts ekspluatācijā vēsturiskais Muitas nams – viena no pirmajām 19. gs. celtajām administratīvajām ēkām Rīgā, Daugavas krastmalā - Krišjāņa Valdemāra 1a. Nams, kuru apdzīvo Iekšējās drošības birojs, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā ieguvis atjaunotu ārējo veidolu un jumta segumu, saglabājot kultūrvēsturiskās ēkas autentiskumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Līdzteku fasādes atjaunošanai un lēzenā jumta nomaiņai tika ielikti jauni koka logi atbilstoši vēsturiskajam izskatam, vairāki logi restaurēti, remontētas un atjaunotas arī logailas, kā arī izgatavotas jaunas čuguna konsoles. Vienlaikus nojaukts lielais skurstenis visas ēkas augstumā, kurš netika izmantots un neiederējās vēsturiskās ēkas kopskatā. Nama atjaunošanā veikti ieguldījumi teju 900 tūkstošu eiro apmērā. Darbus veica SIA "Būvdarbu sistēmas". Ieguldījumi ēkas atjaunošanā tiek finansēti no VNĪ resursiem, ieguldījumus atgūstot ilgtermiņa nomas maksas veidā.

Neogotikas stila divstāvu mūra ēka ar uzsvērtu trīsstāvu centrālā rizalīta izbūvi ar torni celta 1875.-1887. gadā pēc arhitekta Nikolaja Trusova projekta kā administratīvā ēka - Muitas nams. Tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka, kas atrodas "Rīgas pilsētas vēsturiskā centra" teritorijā. Nams celts tūlīt pēc Citadeles nocietinājumu nojaukšanas līdz ar Daugavas krastmalas izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks vadītājs Ozoliņš pamet uzņēmumu, lai pievērstos izaicinājumiem citās jomās

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar paziņojumu par aiziešanu no būvuzņēmuma "Merks" valdes priekšsēdētāja amata sociālajos tīklos klajā nācis ilggadējais uzņēmuma vadītājs Oskars Ozoliņš.

“Vēlos Jums darīt zināmu, ka esmu nolēmis beigt darbu būvuzņēmumā Merks un pievērsties izaicinājumiem citās jomās. 31.marts būs mana pēdējā darba diena šajā lieliskajā uzņēmumā,” sociālajā tīklā "Facebook" informē O.Ozoliņš.

“Esmu Merkā un būvniecības biznesā nostrādājis 17 gadus, no kuriem 7 gadus kā šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Atkarībā no vērtēšanas metodoloģijas, Merks pēdējo septiņu gadu laikā ir kļuvis par lielāko (vai otru lielāko) būvkompāniju Latvijā. Kopš vadu Merku, mūsu apgrozījums ir pārsniedzis pusmiljardu eiro. Pēdējos septiņos gados esam uzbūvējuši tādus valstij nozīmīgus objektus kā Liepājas un Ventspils koncertzāle un iepirkšanās centru Akropole, kā arī mazākus objektus, piemēram, Exupery starptautiskā skola un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte. Tāpat esam paši attīstījuši un uzcēluši aptuveni 600 dzīvokļu. Katru gadu, kopš esmu valdes priekšsēdētājs, esam saņēmuši balvu gada labāko būvju konkursā,” lepojas O.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 7 miljoniem eiro izstrādās Lietuvas nacionālās koncertzāles projektu

LETA--BNS, 27.11.2020

Starptautiskajā arhitektūras ideju konkursā uzvarēja spāņu arhitektu studija "Arquivio architects".

Avots: Arquivio architects

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas pašvaldība ceturtdien parakstījusi septiņus miljonus eiro vērtu līgumu par nacionālās koncertzāles "Tautas nams" ("Tautos namai") projekta izstrādi ar starptautiskajā arhitektūras ideju konkursā uzvarējušo spāņu arhitektu studiju "Arquivio architects".

"Paradoksāli, ka šādu Viļņai tik svarīgu līgumu parakstām laikā, kad koncertzāļu darbība teju visā pasaulē apturēta, tomēr ceru, ka šī situācija drīz mainīsies, bet mēs šo "muzikālo pauzi" izmantosim, lai izstrādātu solīdu projektu, un galu galā pienāks diena, kad Viļņā varēs notikt pasaules mēroga kultūras pasākumi," norādījis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Kā teikts Viļņas pašvaldības paziņojumā, pērn konkursā uzvarējusī desmit arhitektu komanda "Arquivio Arquitectura" pieaicinājusi talkā studiju "Cloud architektai", kurai ir liela projektēšanas darba pieredze Lietuvā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Projektēšanas pakalpojumu cenā ierēķinātas arī akustiskā risinājuma izmaksas. Projekta finansētāja - Lietuvas Kultūras ministrija - uzsvērusi tā akustiskās puses nozīmību, un šis darbs uzticēts Japānas uzņēmumam "Nagata Acoustics". Lai panāktu iespējami augstāku skaņas kvalitāti, tā tiks modelēta ne tikai virtuāli, bet arī izveidojot reālu, vienīgi stipri samazinātu zāles modeli.

Koncertzāle taps Viļņas Taura kalnā, no kura paveras plašs skats uz pilsētu, - vietā, kur pērnruden tika nojaukts pagājušā gadsimta vidū celtais Arodbiedrību nams.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Arhitektūras ideju konkursam kopumā bija iesniegti 248 darbi no ASV, Japānas, Vācijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes, Somijas, Ķīnas, Brazīlijas un citām valstīm. Saskaņā ar starptautiskās žūrijas atzinumu "Arquivio architects" piedāvājums izcēlies ar jutīgu iederību ainavā.

Paredzēts, ka jaunajā celtnē būs divas koncertzāles - lielā zāle ar 1500-1700 un 500 vietām un mazā ar 500 vietām, kā arī vēl viena zāle, kurā tiks iedzīvināta jau pirms vairāk nekā gadsimta iecerētā Tautas nama ideja, - tā būs domāta dažādiem pasākumiem, izstādēm un izglītojošai darbībai.

Atsevišķa zāle būs paredzēta rezidējošā orķestra ikdienas darbībai, pirmām kārtām mēģinājumiem. Ar savām akustiskajām īpašībām tā būtiski neatšķirsies no lielās zāles, tikpat liela būs ari skatuve.

Vieta būs atvēlēta arī grāmatnīcai un restorānam, bet visas telpas apvienos plašs foajē, ko varēs izmantot dažādām aktivitātēm.

Tehniskā projekta izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2022.gada sākumam, līdz tam saskaņojot visus risinājumus ar sabiedrību, tās ieinteresētajām grupām un nevalstiskajām organizācijām.

Tautas namu Taura kalnā bija iecerēts celt jau pirms Pirmā pasaules kara. 1911.gadā šai nolūkā tika iegādāts zemes gabals, un viens no šā projekta iniciatoriem, Lietuvas nacionālās atmodas tēvs Jons Basanavičs, devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm vākt līdzekļus celtniecībai, tomēr, sākoties karam, šo ieceri tā arī neizdevās īstenot. 1940.gadā šai vietā sāka celt Arodbiedrību namu staļinisma laikam raksturīgā stilā, ko pilnīgi pabeidza tikai 1964.gadā, bet nojauca 2019.gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ tiks rīkoti izmēģinājuma kinoseansi, brīvdabas koncerts un teātra izrādes, lai praksē pārbaudītu Covid-19 sertifikātu izmantošanu vakcinētām un vīrusu izslimojušām personām, informē Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Lita Kokale.

Pilotprojekti tiks īstenoti, kultūras norišu un pasākumu rīkotājiem cieši sadarbojoties ar epidemiologiem, Veselības ministrijas un Slimību un profilakses kontroles centra speciālistiem.

Kopumā plānots izmēģināt sešus pilotprojektus četrās iestādēs - 10.jūnijā tiks izmēģināti divi kino seansi "Forum Cinemas" kinoteātrī," 11.jūnijā - brīvdabas koncerts Dzintaru koncertzālē, 12.jūnijā - divas teātra izrādes Valmieras drāmas teātrī, bet 13.jūnijā - izrāde īpaši izbūvētā āra terasē kultūras un izklaides centrā "Hanzas perons".

Pilotprojekti izvēlēti, lai aptvertu dažādus publisku pasākumu veidus, norises vietas un auditorijas tipus, uzsver KM. Kokale atzīmēja, ka pilotprojektu mērķis ir izstrādāt un pārbaudīt praksē priekšnosacījumus drošai un ekonomiski pamatotai kultūras un izklaides nozaru darbības atsākšanai, lai pārtrauktu kultūras nozares dīkstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotnes modernizēšanā Arbo Windows investē 2,3 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 2,3 milj. eiro logu ražošanā, SIA "Arbo Windows" ļaus efektivizēt ražošanu un kāpināt gan eksportu, gan uzņēmuma apgrozījumu.

"Tās ir lielākās investīcijas uzņēmuma darbības laikā, jo līdz šim uzņēmumā kopumā ieguldīti aptuveni 2 milj. eiro," uzsver SIA "Arbo Windows" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek eksportētas uz Norvēģiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Franciju, Japānu, Islandi, Somiju un Vāciju.

Pēdējo gadu lielākie Arbo Windows projekti Latvijā ir koncertzāle "Latvija", Rīgas Franču licejs, Rīgas 1. slimnīcas 14A korpuss, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Offisa un dzīvokļu ēkas Mežaparka Rezidencēs, villa "Santa", viesnīca "Grand Poet by Semarah" u.c.

Plašāk par uzņēmumu un modernizēto ražotni lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 10.marta numurā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Komentāri

Pievienot komentāru